Afleveringen

  • Lielie valsts būvniecības projekti nereti ieilgst un to izmaksas pieaug. Vai Stradiņu slimnīcas gadījums neliecina, ka ir laiks pārskatīt to, kā notiek šādu objektu būvnieku izvēle un uzraudzība un cik daudz pasūtītājs var piekāpties būvnieka prasībām? Krustpunktā analizē Ekonomikas ministrijas Būvniecības departamenta direktore Olga Feldmane, Latvijas Būvuzņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs Edijs Kupčs, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama (Progresīvie) un zvērināta advokāte Lelde Laviņa.



     

  • Kosmētikas ražotājs „Stenders” drīzumā atvērs pirmo veikalu Vācijā. Covid pandēmija un Krievijas iebrukums Ukrainā atstājis jūtamas sekas arī uz kosmētikas nozari, tagad kosmētikas ražotājiem jāsastopas ar jauniem izaicinājumiem, bet uzņēmēji cerīgi skatās uz turpmāko.

    „Stenders” visu savu produkciju ražo Latvijā, bet lielāko daļu eksportē. Lielākais eksporta tirgus ir Ķīna, pērn sākuši aktīvi strādāt Tuvajos austrumos – Sauda Arābijā, un Jordānijā. Eiropa kļūst par stratēģisko attīstības tirgu un tāpēc esot jāstiprina savas pozīcijas. Rietumeiropā „Stenderam ” vēl nav savu veikalu.

  • Zijn er afleveringen die ontbreken?

    Klik hier om de feed te vernieuwen.

  • Vairākas pašvaldības ir saskārušās ar finanšu grūtībām šā gada budžetos, un tām nākas sajozt jostas arī uz pašvaldībām nodarbināto rēķina, mazinot slodzes un attiecīgi arī algas. Tikmēr Rēzeknē, kur par pārkāpumiem saistībā ar budžetu jau pērn no amata tika atstādināts pilsētas mērs, tagad mandātus varētu zaudēt visa dome, jo tā līdz likumā noteiktajam termiņam budžetu vispār nav apstiprinājusi. Kamēr Rēzeknē pārkāpumus Valsts kontrole jau konstatēja, par citām pašvaldībām rodas jautājums - vai tās neprot saimniekot, vai varbūt tām uzlikts par daudz pienākumu un saistību bez pienācīga finansējuma?

    Krustpunktā analizē Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis, Finanšu ministrijas Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktore Inta Komisāre, Valsts kontroles padomes loceklis Oskars Erdmanis un VARAM Parlamentārā sekretāre Ilze Dambīte-Damberga (Jaunā Vienotība).



     

  • Ik gadus Latvijā skaidra naudas aprite mērāma vairāku miljardu eiro apmērā un vērā ņemama daļa iemaksu un izmaksu veidā izplūst arī caur bankomātiem. Lai gan vairāki Latvijas Radio aptaujātie eksperti ir vienisprātis, ka ne visa skaidras naudas izcelsme ir saistāma ar nodokļu nemaksāšanas riskiem, tomēr milzīgās skaidras naudas plūsmas caur bankomātiem bez ievērības palikt nevar un rada bažas arī par ēnu ekonomikas klātbūtni.

    To apzinās arī Finanšu ministrija, kuras paspārnē tapušajā ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā iecerēts pastiprināti analizēt un vētīt skaidras naudas plūsmu caur bankomātiem.

    Pagājušā gadā Latvijā bankomātos iemaksāti vairāk nekā divi miljardi eiro, bet izmaksāti teju pieci miljardi eiro. Tomēr kopumā skaidras naudas aprite pērn mērāma aptuveni astoņu miljardu eiro apmērā, to Latvijas Radio noskaidroja Finanšu ministrijā un Latvijas Bankā.

    Latvijas bankas padomes locekle Zita Zariņa stāsta, ka raugoties tendenci ilgākā laika periodā skaidras naudas iemaksas bankomātos tomēr sarūk.

    Vērtējot šos datus, jāņem vērā fakts, ka tie rāda ne tikai iedzīvotāju naudas lietošanas paradumus, bet atspoguļo arī bankomātu tīkla pieejamību un to, kādas maksājumu iespējas piedāvā tirgotāji.

    Ja Latvijas Banka apkopo statistiku par skaidras naudas iemaksu un izmaksu kopējo apjomu bankomātos, tad komercbanku rīcībā ir jau detalizētāki dati par bankomātos iemaksāto vidējo summu un to, kāds ir klientu profils, kas visbiežāk veic skaidras naudas iemaksas un izmaksas bankomātos.

  • Ar ieguldījumiem vērtspapīros Latvijā nodarbojas vien katrs simtais Latvijas iedzīvotājs, kas ir gaužām maz. Kāpēc tā, skaidrojam raidījumā Kā labā dzīvot. Vērtē Investoru kluba izpilddirektors Kaspars Peisenieks un programmas "Neatkarīgais investors" partneris un raidījuma "Jauni un bagāti" producents Valters Vestmanis. Sazināmies ar raidījuma Pievienotā vērtība vienu no veidotājām Rudīti Spakovsku.

    Kāda klausītāja dalās savā investēšanas pieredzē, ik mēnesi ieguldot 30 eiro. Raidījuma viesi vērtē, ka tas ir labs sākums un labāk ir darīt kaut ko, nekā neko.

    "Šādi vismaz galarezultāts būs, darot to ilgstoši," atzīst Kaspars Kaspars Peisenieks

    Valters Vestmanis koemtnē, ka "interesants veids, kā uz šo paskatīties, ir nevis, vai likt 100 eiro mēnesī ir labi, vai 30 ir labi, bet pavilkt to bildi nedaudz plašāk, bet saprast, kam īsti to naudu nolieku". 

    Viņš iesaka domāt, ka tie būs līdzekļi laikam, kad "galva un rokas vairs nevarēs uzturēt", respektīvi, pensijas gadiem.

    "Prognozēto pensiju var aprēķināt un liela daļa saprot, ka gribētu nedaudz labāku dzīvi. Ja mēs zinām, ko ar uzkrājumiem bankas kontā dara inflācija, saprotam, ka nevajag vienkārši krāt, vajag arī investēt. Kur un cik daudz, tas ir jautājums, kur vajag izglītoties, lasīt, pētīt grāmatas, varbūt kursus apmeklēt," bilst Valters Vestmanis.

    Cik vajadzētu mēnesī atlikt? Tvitera cienīga atbilde būtu - 10 - 20% no algas būtu tas, uz ko tiekties, lai saglabātu tādu dzīves līmeni, pie kāda pierasts šobrīd, lai pensionējoties nekristos dzīves līmenis uz pusi.

    Daudzi tur tomēr vienkārši bankā iekrājumus, lai arī daļu no tiem "apēd" inflācija.

    "Liela daļa tā arī dara. Pilnīgi līdz galam labi saimnieki saviem līdzekļiem tā neesam, kuriem ir līdzekļi," norāda Kaspars Peisenieks.

     

  • Veselības apdrošināšana ir Latvijā populārākais apdrošināšanas veids un tas ir viens no svarīgākajiem darba devēju bonusiem saviem darbiniekiem. Uz valsts pakalpojumiem ir garas rindas, bet privātajā medicīnā pēdējos gados cenas palielinās, tāpēc daudzi darba devēji priecājas, ka šogad būtiski palielināts ar nodokļiem neapliekamais limits veselības apdrošināšanas polisēm – no 426 eiro līdz 750 eiro.

    Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins veselības apdrošināšanas pieaugumu par padsmit procentiem gadā skaidro ar to, ka darba devējiem nepieciešami veseli darbinieki.

    Apdrošināšanas sabiedrības "Balta" Personu produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītāja Sandra Pietkēviča stāsta, ka pērn apdrošināto uzņēmumu skaits palielinājies par 16%. Veselības apdrošināšanas atlīdzībās pērn izmaksāts par 35% vairāk nekā gadu iepriekš – 26 miljoni eiro un tas saistīts ar cenu pieaugumu medicīnā.

    Veselības aprūpes darba devēju asociācijas izpilddirektore Ināra Pētersone stāsta, ka vidējais cenu pieaugums medicīnā pērn bija no 7% līdz 12% un to ietekmēja īres un komunālo pakalpojumu, algu un kredītprocentu pieaugums, medicīnas materiālu un medikamentu sadārdzināšanās. Bet pakalpojumu cenas pieaugušas atšķirīgi.

    Cenu celšanās veselības nozarē samazināja pieejamo pakalpojumu daudzumu, tāpēc šogad palielināts limits, no kura darba devējam par veselības apdrošināšanas polisēm jāmaksā darba algas nodokļi.

    Veselības aprūpes darba devēju asociācijas izpilddirektore Ināra Pētersone vērtē, ka problēmas veselības nozarē saglabāsies nepietiekamā finansējuma dēļ.

    Pērn veselības apdrošināšanā parakstīto prēmiju apjoms sasniedzis 155 miljonus eiro un apdrošināšanas polises daļēji kompensē valsts finansējuma trūkumu veselības nozarē.

  • Diāna Kačane dzimusi jauktā ģimenē Latvijā. Gāja latviešu bērnudārzā un mācījas krievu skolā. Ciemojās gan pie latviešu vecmāmiņas laukos, gan pie ukraiņu omes Liepājā un izaugusi ar stāstiem par abu valstu vēsturi. Diāna sāka studijas kā vokālā pedagoģe un vada ukraiņu jauniešu ansambli "Vesņanka", bet tagad strādā savā šūšanas darbnīcā un jau divus gadus palīdz Ukrainas bēgļiem.

  • Rietumi turpina izdarīt spiedienu uz Krieviju par tās izvērsto karu Ukrainā, kā arī atbild uz opozicionāra Alekseja Navaļnija nāvi. Sankcijas šonedēļ noteikusi gan Eiropas Savienība, gan Lielbritānija. Tām seko arī šodien, 23. februārī, izsludinātās Amerikas Savienoto Valstu sankcijas, kas esot plašākās kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā.

    Rietumi turpina meklēt veidus, kā vērsties pret Krieviju un ietekmēt tās kara mašinēriju. Reizē arī tiek meklētas iespējas maksimāli novērst sankciju apiešanu. Tātad, Eiropas Savienība šonedēļ panākusi vienošanos par 13.sankciju kārtu. Tajā iekļautas aptuveni 200 fiziskās personas un uzņēmumi, galvenokārt no Krievijas. Taču sankcijām pakļauti arī vairāki trešo valstu uzņēmumi, kas apiet sankcijas un sadarbojas ar Krievijas aizsardzības sektoru. Lai gan šāda vēršanās pret uzņēmumiem nav notikusi pirmo reizi, tomēr jaunums ir tas, ka sankcijas pirmo reizi ir noteiktas arī pret Ķīnas uzņēmumiem. Tiesa, ir viena lieta, ko Eiropas Savienība nav izdarījusi, proti, tā nav vērsusies pret tiem, kas varētu būt vainojami opozicionāra Alekseja Navaļnija nāvē.

    Šādu soli gan ir spērusi Lielbritānija. Sankcijas noteiktas pret sešām amatpersonām, kas vada Sibīrijas soda izciešanas koloniju, kurā Navaļnijs nomira. Tāpat sankcijas briti vērsuši pret munīcijas ražotājiem, elektronikas uzņēmumiem, dimantu un naftas tirgotājiem. Un, protams, arī Lielbritānija domā, kā tikt galā ar sankciju apiešanu un sankcijas ir vērstas arī pret trešo valstu uzņēmumiem. Bet šokējoši britiem bija šīs nedēļas dati par eksportu uz Centrālāzijas valstīm. Tas uz šīm valstīm pieaudzis ārkārtīgi lielā apmērā. Piemēram, eksports uz Kirgizstānu pieaudzis par 1100 procentiem. Uz šīm valstīm tiek eksportētas lielākoties dronu, lidmašīnu un helikopteru detaļas.

  • Latvija kopš Krievijas uzsāktā kara ir bijusi viena no uzticamākajām Ukrainas atbalstītājām - ne tikai palīdzot Ukrainai, bet arī mudinot un pārliecinot citas valstis vairāk ieguldīt Ukrainas uzvaras sekmēšanā. Valsts kancelejas darbinieki saskaitījuši, ka Latvijas valdības, sabiedrības un nevalstiski organizāciju un biedrību palīdzība Ukrainai divu kara gados sasniegusi vismaz 650 miljonus eiro.

    Latvijas atbalsts Ukrainai tuvojas 1% no iekšzemes kopprodukta. Valsts kancelejas pārstāve Egita Diure stāsta, ka no 650 miljoniem lielākā daļa naudas – vairāk nekā 370 miljoni ieguldīti militārajā ekipējumā.

    Kara bēgļiem no Ukrainas sniegta palīdzība 170 miljoni eiro, sākot no pārtikas pakām līdz sociālajiem pabalstiem un līdzekļiem latviešu valodas apguvei. Latvija 36 miljonu eiro apmērā veikusi starptautiskās iemaksas Eiropas Miera mehānismā, ANO Bērnu fondā, NATO Ukrainas palīdzības programmā un citos. Vairāk nekā 12 miljoni eiro ieguldīti Čerņihivas apgabala rekonstrukcijā, Ukrainai piešķirta arī humānā palīdzība 48 miljoni eiro.

    Biedrības „Tavi draugi” vadītājs Ulvis Noviks stāsta, ka uz Ukrainu nosūtīta humānā palīdzība aptuveni 5 miljonu eiro vērtībā, palīdzība sniegta vairāk kā 45 000 ukraiņu bēgļu. Lai gan komandas kodolu veido 15 cilvēki no Latvijas un tikpat brīvprātīgie no Ukrainas, biedrības brīvprātīgo skaits sasniedzis 5000. Ulvis Noviks stāsta, ka vienlaikus ziedotājos jūtams nogurums no kara.

    "Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta stāsta, ka 90 labdarības organizācijas kopš kara sākuma savākušas 60 miljonus eiro, bet ziedot. lv piesaistījis 24,8 miljonus un visregulārāk ziedo cilvēki vecumā ap 50 gadiem.

    Ne visu atbalstu, protams, var novērtēt naudā. Uzņēmumi un privātpersonas ziedojuši pārtiku, apģērbu un automašīnas, bet brīvprātīgie visā Latvijā pinuši maskēšanās tīklus, gatavojuši ierakumu sveces un adījuši zeķes.

  • Krievija jau divus gadus Ukrainā grauj ne tikai infrastruktūru un cilvēku dzīves, bet turpina graut arī Ukrainas ekonomiku. Lai gan Ukrainas ekonomika kļūst spēcīgāka, tomēr liela atkarība no ārējās palīdzības saglabājas, jo valsts turpina ciest no kritiskās infrastruktūras graušanas, darbaspēka trūkuma un uzņēmumu nevēlēšanās investēt kara plosītajā valstī. Finansiāli talkā nāk gan atsevišķas valstis un institūcijas, gan Eiropas Savienība (ES).

    Par spīti karam, Ukrainas ekonomikas izaugsme pēc dramatiskā krituma 2022.gadā turpinās. Ukrainas Nacionālā banka prognozē, ka Ukrainas ekonomika šogad pieaugs par 3,6%.

    Nodokļu ieņēmumi ir lielāki, nekā plānots un arī algas un pensijas izdodas izmaksāt laikā. Un, atkopjas arī Ukrainas eksports, kura lielāko daļu sastāda pārtika. Par Ukrainas ekonomiku pagājušajā nedēļā nedaudz tika runāts arī Minhenes drošības konferences laikā, kurā piedalījās Ukrainas infrastruktūras ministrs Oleksandrs Kubrakovs.

    "Labās ziņas ir tās, ka mēs atgriežamies pie pirmskara rādītājiem galvenajās eksporta nozarēs – lauksaimniecībā, tērauda eksportā. Un citu produktu grupās mēs sākam vai atsākam eksportu," sacīja ministrs.

    Vienlaikus viņš norādīja, ka ir virkne lietu, pie kā jāstrādā ekonomiskās situācijās uzlabošanai. Ministrs skaidroja, ka valstij jāturpina dažādot un paplašināt importa un eksporta ceļus.

    Savukārt darbaspēka jautājumā ir jārisina problēmas ar mājokļiem, lai tie, kas aizbraukuši, varētu atgriezties. Ienākumus ierobežo arī ārvalstu uzņēmumu atturība investēt valstī, kurā plosās karš, lai gan esot daži uzņēmumi, kas investīcijas pat audzējot.

    Problēmas aizvien sagādā arī strīds ar poļiem, kas turpina protestus uz robežas ar Ukrainu, vēlmē neielaist ukraiņu kravas.

    Puses šeit joprojām strādājot pie risinājumiem, bet, kamēr to nav, Ukrainai tas nozīmē zaudējumus. Izdevums "Forbes" vēsta, ka, reaģējot uz robežas blokādi, Ukraina varētu ierobežot vai aizliegt valstī importēt Polijas piena produktus un augļus.

    Ukrainas ekonomika turpinājusi atkopties, pateicoties ne tikai uzņēmēju un iedzīvotāju augstajai pielāgošanās spējai kara apstākļiem, bet arī saudzējošajai fiskālajai politikai, ko atbalsta plašs starptautisks finansējums.

    Starptautiskais Valūtas fonds novērtējis, ka šim gadam Ukrainas finanšu vajadzības sasniegs 41 miljardu ASV dolāru. Skaidrs, ka ārvalstu palīdzība joprojām ir kritiski svarīga. Ukraina vērš uzmanību, ka privātā sektora atveseļošana ir valdības galvenā prioritāte, un tam vien šogad būšot nepieciešami 5,8 miljardi ASV dolāru.

    Kā intervijā Latvijas Radio Minhenē notiekošās drošības konferences laikā atzina Eiropas Komisijas izpildviceprezidents un tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis no "Jaunās Vienotības", Ukrainas ekonomisko situāciju ir izdevies kaut kādā ziņā stabilizēt, taču saglabājas lieli izaicinājumi, tādēļ būtisks ir arī Eiropas Savienības atbalsts.

    Savu artavu līdz šim devis arī Starptautiskais Valūtas fonds. Taču būtiski ir, lai par atbalstu vienojas arī ASV Kongress, kas joprojām nav pieņēmis lēmumu par 60 miljardu ASV dolāru vērto palīdzību.

    Aģentūra "Bloomberg" vēstīja, ka Ukraina jau izstrādā plānu, kas palīdzēs iegūt nepieciešamos līdzekļus un segt budžeta deficītu gadījumā, ja finansiālā palīdzība no ASV netiks saņemta, viens no plāna punktiem paredz nodokļu celšanu.

    Tāpat aktuāls jautājums finansējuma nodrošināšanā no ārpuses joprojām ir iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošana Ukrainas ekonomikas atbalstam.

  • 24. februārī apritēs divi gadi kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Kaut arī pret Krieviju ir ieviestas dažādas sankcijas, Latvijas uzņēmēji joprojām sadarbojas ar šo valsti. Cik lielā mērā ir sarautas mūsu ekonomiskās saites Krieviju? Krustpunktā diskutē Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja Dace Zīle, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis un zvērināts advokāts, fonda “Uzņēmēji mieram” pārstāvis Jānis Taukačs.



    Divus gadus pēc tam, kad Krievija sāka plašu karu Ukrainā, Eiropas Savienība gatavojas iedarbināt jau 13.sankciju kārtu. Tomēr viena lieta ir Eiropas kopīgās sankcijas, kas liedz eksportēt vai importēt noteiktas preces, ir arī lēmumi, kas pieņemti nacionālā līmenī, kā tas ir par dabasgāzi, bet cita lieta ir pašu uzņēmēju lēmumi, turpināt vai neturpināt sadarbību agresorvalsti.

    No Latvijas uz Krieviju un Baltkrieviju un atpakaļ joprojām plūst preces, kuras sankcijām nav pakļautas. Tiesa, pēc Centrālās Statistikas pārvaldes datiem pērn uzņēmumu skaits, kas eksportēja uz Krieviju, ir samazinājies uz pusi, bet importējošo uzņēmumu skaits samazinājies četras reizes.

  • Latvijā šobrīd reģistrēti vairāk nekā 40000 pašnodarbināto. Vieni saka, ka pašnodarbinātajam būt ir viegli, citi -  ka tas rada krietnas galvassāpes. Par pašnodarbināto pienākumiem un, protams, arī tiesībām saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Valsts ieņēmumu dienesta galvenās nodokļu inspektores Solvita Urtāne un Iveta Liepa.

  • Agresorvalsts Krievijas ekonomika divus kara gadus ir bijusi pakļauta starptautisko sankciju spiedienam. Neraugoties uz to, Krievijas tautsaimniecība ir izrādījusies pārsteidzoši noturīga. Arī jaunākās prognozes liecina, ka Krievijas ekonomika šajā gadā piedzīvos izaugsmi. Taču viss nav tik rožaini, jo inflācija saglabājas augsta, bet vairumam Krievijas iedzīvotāju labklājības līmenis nepieaug, jo ekonomika ir pakārtota karam Ukrainā.

    Krievija 2022. gada 24. februārī īstenoja pilna apmēra iebrukumu Ukrainā. Eiropas Savienība (ES) ātri reaģēja un ievērojami pastiprināja sankcijas, kuras pret Krieviju bija noteiktas jau pēc Krimas aneksijas 2014. gadā. To galvenais nolūks bija būtiski samazināt Krievijas ieņēmumus no energoresursu eksporta un nepieļaut rietumvalstīs ražotu augsto tehnoloģiju nonākšanu Krievijā.

    Krievijai ir izdevies atrast alternatīvus tirgus saviem energoresursiem, taču par tiem iekasētā peļņa ir samazinājusies. Krievija caur trešajām valstīm turpina importēt Rietumu tehnoloģijas, tomēr to apjoms ir ievērojami mazāks nekā pirms kara. Turklāt ES lēš, ka sankciju dēļ Krievijas rīcībā ir par 400 miljardiem eiro mazāk, ko tērēt.

    2023. gadā Krievijas iekšzemes kopprodukts palielinājās par 2,6%, liecina Pasaules Bankas prognozes. Janvāra beigās Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paziņoja, ka arī šogad Krievijas ekonomikas izaugsme varētu sasniegt 2,6%, lai gan vēl oktobrī tika prognozēta 1,1% izaugsme.

  • Raidījumā Pievienotā vērtība interesējamies, kādas idejas ir darbaspēka trūkuma risināšanai valstī, un arī par teorijām, kāpēc Latvijas uzņēmumiem ir visai kritisks skats uz uzņēmējdarbību Latvijā. 

    Latvijas uzņēmēju viedoklis par uzņēmējdarbības vidi ir tāds, ka nekā laba tur nav, ir slikti un paliek sliktāk - tā vismaz liecina augstskolas „Turība” veidotais biznesa indekss par 2023. gadu.

    Vēl, pēc uzņēmēju domām, Latvijā ir viegli biznesu sākt un izbeigt. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, sabiedrības attieksme pret uzņēmējdarbību pasliktinājusies. 

    Veidojot biznesa indeksu vērā tiek ņemti daudz un dažādi faktori, tajā skaitā par tiesisko vidi. Un jaunākajos datos arī šajā jomā ir kritums. Viens no aspektiem, kas tiešām uztrauc uzņēmējus, kuri strādā Latvijā, ir nepielūdzamās darbaspēka pieejamības tendences. Un - tas, ka pagaidām īsti nekāds risinājums pie pamales nav. Darbaspēka ievešana, it īpaši no trešajām valstīm, ir milzīgs karstais kartupelis, demogrāfijas tendences ir nepielūdzamas, bet šobrīd darba tirgū ignorēto grupu iekļaušana - ne tik vienkārša. 

    Ja tas būtu tik vienkārši, tad ilgstošo bezdarbnieku vispār nebūtu, jaunieši savu īsto darbu atrastu uz sitiena, bet pensionāri katrs atrastu tieši sev piemērotu papildus darbiņu.

    Darbinieku trūkst. Ja būtu darbinieki jau šodien, tad jau šodien būtu lielāki uzņēmumi, lielāks eksports, lielāki nodokļi un arī lielāka Latvijas ekonomika.

    Problēma diezgan skaidra - pat tie uzņēmēji, kuriem šobrīd darbinieku nepietrūkst, varētu būt ieguvēji, ja pieaugtu nodarbināto skaits. Un ja vēl ar labām algām, tad pavisam labi. Bet ko darīt? Ievest darbaspēku agri vai vēlu nāksies, tāpat arī domāt par to, kā apmācīt šobrīd nodarbinātos. Bet - būs arī jāpurina visas darbaspēka rezerves, vērtējot katru darba tirgū neesošo cilvēku, sākot ar bezdarbniekiem, un katrai grupai jāmeklē savs risinājums.

  • Narkotikas ir kļuvušas par nopietnu problēmu Eiropas Savienībā (ES). Augstais pieprasījums pēc narkotikām ir veicinājis organizētās noziedzības grupējumu nostiprināšanos, bet aptuveni puse ES pastrādāto slepkavību ir saistītas ar narkotikām. Narkotikas Eiropā nonāk galvenokārt ar kuģiem no Latīņamerikas un Āzijas, tāpēc ES ir apņēmusies pastiprināt cīņu pret narkotiku kontrabandu lielākajās ostās. Bloks arī aktīvāk sadarbosies ar Latīņamerikas valstīm, lai apkarotu narkokarteļus.

    Beļģijas pilsēta Antverpene pēdējos gados ir iesaukta par „Eiropas kokaīna galvaspilsētu”. Pagājušajā gadā Antverpenes ostā, kas ir otra lielākā Eiropā pēc pārkrauto kravu apjoma, varasiestādes konfiscēja rekordlielu daudzumu kokaīna - 116 tonnas. Tas bija par 5% vairāk nekā 2022. gadā. Domājams, ka vēl lielāku daudzumu kokaīna un citu narkotiku caur Antverpenes ostu izplatīja pa visu Eiropu.

    Taču narkotikas Eiropā nonāk arī caur citām lielajām ostām – Roterdamu, Hamburgu un Marseļu. Vairumā gadījumu narkotikas ir paslēptas konteineros starp precēm, piemēram, augļiem, kas atceļo no Dienvidamerikas. Spānijas Alhesirasas ostā pērn augustā policija uzgāja 9,5 tonnas kokaīna, kas bija ievietots starp banānu kastēm.

    Narkotikas veicina vardarbību, jo organizētās noziedzības grupējumi cīnās par lielāku tirgus daļu. Un šī cīņa ir nežēlīga. Nīderlandē pērn reģistrēja vairāk nekā 600 sprādzienu. Visvairāk sprādzienu notika Roterdamā. Bet pirms trim gadiem Nīderlandi šokēja kriminālreportiera Pītera de Vrīsa slepkavība Amsterdamā. (Šāvieni_skaņa) Viņu gaišā dienas laikā uz ielas nāvējoši sašāva kādas narkobandas loceklis.

    Lai stingrāk vērstos pret narkotiku kontrabandu un organizēto noziedzību, ES janvārī paziņoja par Eiropas ostu alianses izveidošanu. Tādējādi cer uzlabot sadarbību un izlūkdatu vākšanu starp policiju, muitu un ostu termināļu operatoriem.

    Eiropas Savienības iekšlietu komisāre Ilva Jūhansone uzsvēra, ka šāda alianse ir nepieciešama, lai maksimāli apgrūtinātu narkotiku kontrabandu caur ostām visā Eiropā.

  • Vidzemes inovāciju nedēļas idejas aizsācēji - Vidzemes plānošanas reģions ik gadu  pasākumam izvēlās kādu tēmu. Šogad tā ir dažādība. Pasākuma dalībniekus aicina to pētīt dziļāk, aplūkot no visdažādākajiem skatu punktiem un dalīties pieredzē par to, kā tēmas sasaiste ar inovāciju darbojas praksē. Šogad Vidzemes inovāciju nedēļas laikā norisināsies vairāk nekā 30 pasākumi, kurus aicina apmeklēt dažādu nozaru uzņēmējus.

    Par Vidzemes inovāciju nedēļu pastāstīs Laila Gercāne, Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības un projektu nodaļas vadītāja.

  • Katru gadu Latvijā pensijā dodas ap 20000 cilvēku. Lai precīzi aprēķinātu darba stāžu, topošajam pensionāram iespējams ir jāveic neliels mājasdarbs. Šo un citus ar vecuma pensiju piešķiršanu un saņemšanu saistītos aspektus apspriedīsim raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) direktora vietniece Ilze Andersone un VSAA Pensiju metodiskās vadības daļas vadītāja Egita Garā.

    Lai pensiju aprēķinātu pēc iespējas precīzāk un tā arī būtu lielāka, Egita Garā iesaka visiem, kam tuvojas pensijas vecums, patiesībā vismaz piecus gadus pirms pensionēšanās, sākt interesēties par to, kāda informācija ir VSAA rīcībā.

    "Ir būtisks darba stāžs līdz 1996. gadam. Jo sociālās apdrošināšanas iemaksu sistēma ir sākusi darboties no 1996. gada, līdz ar visa informācija par jūsu darba attiecībām, kādas ir bijušas, iespējams, nav aģentūras rīcībā," norāda Egita Garā. "Tāpēc aicinātu katru, kuram tuvojas pensijas vecums, bet arī cilvēkus ap 40 gadiem, kuriem ir bijis darbs  līdz 1996. gadam, paskatīties portālā "Latvija.gov.lv" sadaļā VSAA pakalpojumi un informācija, lai pārliecināties, kas ir aģentūras rīcībā." 

    Apdrošināšanas stāžā var, iespējams, ieskaitīt darbu kolhozā līdz 1990. gadam, piemēram, vasarā, bet ne "Lotosa" vienībās.

    Nepieciešamo informāciju var meklēt arī Valsts arhīvā, ja nav nekādu dokumentu. Bet svarīgi izvērtēt, vai tiešām darba stāžs līdz 1996. gadam būs vismaz viens gads, jo pensijas aprēķinā svarīgi ir gadi, ne daži mēneši.


    Darba stāžs līdz 1996. gadam ietekmē ne tikai piemaksu pie pensijas, bet arī pensijas aprēķinu.


    "Kopējais apdrošināšanas stāžs ir vajadzīgs, lai noteiktu tiesības uz pensiju, kā arī pensijas aprēķinā ņem klāt konkrēto stāžu un tas ir būtiski pie sākuma kapitāla aprēķināšanas. Ir maldīgi domāt, ka stāžs līdz 1996. gada ietekmē tikai piemaksas," norāda Egita Garā.

    Sāpīgs jautājums ir daudziem iespēja pierādīt darba attiecības laikā no 1991. gada līdz 1996. gadam. Vērā ņem darba līgumus, kā arī ierakstus darba grāmatiņās, kas toreiz bija, bet būtiski, vai šajā periodā uzņēmējs, pie kura strādāja, bija reģistrēts kā sociālā nodokļa maksātājs. Ja nebija, diemžēl viņš neveica iemaksas. Tomēr, ja var pierādīt, ka ir bijušas darba attiecības, var arī ieskaitīt šo periodu darba stāžā. Ir arī dažādi izņēmumi, piemēram, saistībā ar zemnieku saimniecībām.

  • Gandrīz katrs iedzīvotājs un uzņēmums, kas regulāri veic bezskaidras naudas maksājumus no viena bankas konta uz citu, ir saskārušies ar situāciju, ka naudas pārskaitījums aizkavējas vairākas dienas. Taču drīzumā tas mainīsies, jo Eiropas Parlaments (EP) pagājušajā nedēļā pieņēma regulu, kas nodrošinās, lai pārskaitītie līdzekļi nekavējoties nonāktu privātpersonu un uzņēmumu bankas kontos visā Eiropas Savienībā (ES). Regula arī uzdos uzlabot pārskaitījumu drošību.

    Daļa Eiropas banku jau tagad piedāvā iespēju veikt zibmaksājumu jeb tūlītējo maksājumu, kas nozīmē, ka pārskaitītā nauda pie saņēmēja nonāk acumirklī. Taču vairums banku tūlītējos maksājumus piedāvā kā papildu produktu, kas maksā dārgāk nekā parastie naudas pārvedumi. Tas lielā mērā ir izskaidrojams ar to, ka īsais darījumu veikšanas laiks apgrūtina banku iespējas veikt pārbaudes, kuru mērķis ir novērst krāpšanu vai naudas atmazgāšanu.

    Eiropas Komisija (EK) 2022. gadā ierosināja jaunus tiesību aktus, lai šo pakalpojumu padarītu obligātu. EK apgalvoja, ka tas ļautu nonākt apgrozībā miljardiem eiro, kurus privātpersonas vai uzņēmumi nevar tērēt, jo tie atrodas tranzītā caur maksājumu sistēmām. Toreiz EK lēsa, ka šādi ik dienu finanšu sistēmā iestrēgts aptuveni 200 miljardi eiro.

    Pēc aptuveni gadu ilga darba pērn novembrī EP, EK un ES Padome vienojās par tūlītējo maksājumu regulas gala uzmetumu, bet pirms nedēļas to ar pārliecinošu balsu vairākumu atbalstīja Eiroparlamenta deputāti.

    Regula paredz, ka turpmāk visi bezskaidras naudas maksājumi eiro notiks ne ilgāk kā 10 sekundes, un tūlītējos maksājumus varēs veikt jebkurā diennakts laikā un jebkurā dienā. Turklāt šos maksājumus varēs veikt no vienas ES vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts uz citu.

  • Raidījumā Pievienotā vērtība analizējam galveno iemeslu, kādēļ krita Krišjāņa Kariņa valdība. Vismaz tā saka finanšu ministrs. Runa ir par valsts un pašvaldību uzņēmumu daļu kotēšanu biržā. Kāds ir status šīm iecerēm, kādas ir problēmas un iespējas, valsts stratēģija un kas reāli bez runāšanas par to “ka tā kā vajadzētu” ir arī izdarīts.

    Lai valsts un pašvaldības uzņēmumi tiktu līdz biržai, visupirms ir vajadzīga politiskā vēlme un lēmums. Nespēja vienoties par šo jautājumu bija iemesls kādēļ sabruka Kariņa valdība, atklāj finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

    Tagad politiskā griba ir. Par jaunāko ziņojumu ir saņemta virkne negatīvu ierēdniecības atzinumu un iebildumu, bet mērķis turpmāko 3-4 gadu laikā tikt līdz tirgus kapitlaizācijai 9% apmērā no iekšzemes kopprodukta ir palicis dzīvs, skaidro ministrs.

  • Cik pievilcīga Latvija pērn bijusi ārvalstu investoriem? Salīdzinot ar 2022. gadu, investīciju apjoms audzis par 30%. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) dati liecina, ka pērn realizēti 46 investīciju projekti un piesaistītas ārvalstu investīcijas gandrīz 619 miljonu eiro apmērā, radītas 2500 jaunas darba vietas.

    Trīs nozares, kurās pērn piesaistīts visvairāk ārvalstu investīciju, bija nozares ar augstu pievienoto vērtību – viedā enerģētika, bioekonomika un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozare.

    Bioekonomika realizēti 12 projekti, IKT – 10, viedās enerģētikas jomā – 7, fotonikas un viedo materiālu jomā – 6, biomedicīnā – 3 projekti,

    LIAA Investīciju piesaistes nodaļas vadītājs Vilis Zinkevičs nosauca trīs nozīmīgākos no 46 pērn realizētajiem investīciju projektiem.

    "Viens no nozīmīgākajiem notikumiem, protams, investīciju piesaistē bija darījums ar "Severstaļ" pārņemšanu," sacīja Zinkevičs.

    Šis  sankcijām pakļautais uzņēmums "faktiski tika pārņemts ar milzīgu mūsu pārstāvniecības Itālijā ieguldījumu, sadarbībā ar vairākām ministrijām, Eiropas Komisiju, valdību, tā kā šis ir nozīmīgs panākums," norādīja LIAA pārstāvis.

    Šobrīd Latvijā uzsākti 140 investīciju projekti, iespējams, daļa no tiem arī netiks īstenota.

    LIAA apkopojusi datus tikai par tiem projektiem, kas izmanto LIAA atbalsta programmas. No realizētajiem 46 projektiem divdesmit četri ir ar lokāciju Rīgā un Pierīgā, 12 Kurzemē, četri Vidzemē, bet pa trīs projektiem realizēts Latgalē un Zemgalē.