Afleveringen
-
Tagad viss mums ir jaudīgs - jaudīgs priekšnesums, vēstījums un pat izaicinājums ir jaudīgs. Par modes vārdiem spriežam februāra latviešu valodas stundā raidījumā Kā labāk dzīvot ar Latvijas Universitātes profesoru, valodnieku un tulku Andreju Veisbergu un filoloģijas doktori, valodnieci Diti Liepu.
"Tas ir modes vārds. Modes vārdiem atrast lielu loģiku ne vienmēr ir iespējams. Vienīgais, kas mūs var mierināt - modes vārdi ir pārejoši. Pēc pieciem gadiem būs cits," mierina Andrejs Veisbergs, runājot par vārda jaudīgs popularitāti. "Pirms kāda laika, piemēram, jestrs bija. Latvijas Bankas jestrā darbība p arī mazliet dīvaini. Jestrs bija ļoti izplatīts."
Savulaik modē bija arī vārdi jēgpilns, integritāte.
"Pirmkārt, modes vārdi rodas saistībā ar to, ka kaut kas jauns ir izdomāts vai kaut kas jauns notiek. Covid laikā bija ļoti daudz visdažādāko Covid veidojumu. Otra lieta ir, ka vienkārši tiek ņemts kāds valodā esošs vārds un tas kļūst moderns jeb modīgs, un visiem tas kaut kādu iemeslu dēļ patīk," turpina Andrejs Veisbergs. "Bieži vien nozīme tiek pamainīta, vārds tiek lietots vietā un nevietā. Es pēdējā laikā dzirdu, ka tiek runāts par Trampa kadenci. Es es saprotu, kas tiek domāts, - Trampa otrais termiņš jeb prezidentūra."
Valodnieks skaidro, ka vārdam kadence ir kādas piecas nozīmes latviešu valodā, un mēģināt uzminēt, kura īsti ir domāta, ir ļoti sarežģīti.
"Kadence, pirmkārt, ir mūzikas termins - tas ir nobeigums, Turklāt atvasināts no latīņu valodas vārda, kas nozīmē krist , varētu saprast, ka drīz būs krišana," komentē Andrejs Veisbergs.
Kadence ir arī sporta termins, vēl ir otra nozīme mūzikā - instrumenta solo orķestra pavadījumā.
"Varētu domāt, ka te viens spēlē solo, katru dienu nāk ar citām idejām. Nezinu, kāpēc tā cilvēkiem patīk, un tas pēkšņi kļūst ļoti populārs," atzīst Andrejs Veisbergs.
"Manuprāt, ir arī ļoti liela mediju loma, jo ir bijis arī tā, ka, piemēram, iepriekšējā vakarā ir kāda preses konference vai kāds raksts publicēts, un tad nākamajā dienā, piemēram, par to runā, ir atskaņas, un tas tā ļoti pielīp arī," vērtē Dite Liepa. "Tā savulaik notika arī ar ne visai pareizo dižķibeli, kura tieši tāpat tika izplatīta pēc kādas preses konferences ar tādu ļoti lielu ātrumu."
Andrejs Veisbergs vēl piebilst, ka šobrīd modes vārdi var ieviesties ar mākslīgā intelekta starpniecību, kas apstrādā dažādus tekstus un pārnes tos latviešu valodā. -
Zirga un cilvēka attiecības dažādos veidos ir pastāvējušas jau tūkstošiem gadu. Ko mēs varam no tām gūt šodien - varbūt prieku, līdzdalību, labāku veselību un spēju rūpēties gan par zirgu, gan sevi? Plašāk interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas fizioterapeite, sportiste un trenere Krista Kliesmete, Dāvis Karpovs, kurš trenējas jāšanas sportā, un staļļa īpašniece Elina Skudra.
Ierakstā uzklausām zirgaudzētājus. Jau 11 gadus Valkas novada zemnieku saimniecības "Kurģi" saimnieki Laura un Kristaps Buiļi audzē 12 zirgus un ponijus. Vasaras laikā viņi māca jāt bērnus, bet ziemā vizina tūristus zirgu pajūgos. Laura šuj gan zirglietas, gan arī aizvien populārākos "hobby horse" jeb hobijzirdziņus, ar kuriem bērni pat piedalās sacensībās. Laura Buile vispirms stāsta, kā pati iemīlējusi zirgus. -
Zijn er afleveringen die ontbreken?
-
Apaļi un kantaini, lielāki un mazāki, melni, balti, pelēki un vēl kādās tik krāsās veikalos nopērkami aerogrili. Vieni lietotāji ir sajūsmā, citi saka, ka tikai modes lieta un garšīgu maltīti ar šo nepagatavosi. Kuriem taisnība? Spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro un analizē uzņēmuma "Gemoss" šefpavāre Ina Poliščenko, šefpavārs Ingmārs Ladigs un uztura speciāliste Liene Sondore.
Ina Poliščenko atzīst, ka mainās tendences ēdienu gatavošanā. Tiek darīts viss, lai atvieglotu darbu virtuvē un cilvēki ēstu veselīgāk.
"Šī iekārta ļauj neizmantot taukvielas, gatavojam visu ar karstā gaisa palīdzību. Tas ir veselīgi, ātri, garšīgi un ietaupām savu laiku virtuvē," norāda Ina Poliščenko. Un piebilst, ka aerogrils ir pēdējā laika trends.
Ingmārs Ladigs uzskata aerogrilus par risinājumu steidzīgiem cilvēkiem, mājsaimniecības produktu. Savā laikā bija mikroviļņu krāsnis, ar aerogrilu ir līdzīgi. Viņš mudina arī kritiski palūkoties, kāds materiāls izmantots pašam grilam. Viņš pats labāk izvēlas pamatīgu čuguna pannu, daudz sviesta un garšīgu ēdienu.
"Tas ir viens no rīkiem, kā varam mājās gatavot," norāda Liene Sondore un piebilst, ka viņai ir interesanti saprast, kāpēc šis rīks šobrīd ir modē. "Labā lieta ir tā, ka cilvēki, iespējams, sāk vairāk mājās gatavot. Sliktā lieta – paņem no paciņas „friškas” un uzcep."
"Mūsdienu cilvēks daudzus gadus radināts pie tā, ka vajag ātri un fiksi. Žēl, ka reizēm cilvēks aiziet no mājās gatavota ēdiena čuguna katlā. Jā, tas ir ilgāk, ir jāmeklē sezonas saknes un pārējais, un vēl jāmizo. Mums gribas ātri un lai ir interesanti. Visi, kuri ir pieraduši ēst fritētos ēdienus, viņiem šis ir kā apsolījums – hei, tas būs veselīgi, ātri un bez taukiem. Bet vai vienmēr jābaidās no taukiem, zinot to, ka tauki ir arī labi," turpina Liene Sondore.
"Ko man saka cilvēki? Ko jūs man stāstāt par kaut kādu katlu, pannu, kaut kādu sautējumu. Šite - es ielieku, saprogrammēju savu katlu kopā ar telefonu. Iedomājieties - katlu ar telefonu! Un tad vēl - es strādāju otrā stāvā un man no virtuves atnāk signāls, ka pēc desmit minūtēm tā vistiņa būs gatava. Es ikdienā daudz gatavoju un studentus mācu, es tomēr mācu pa vecai modei ar pannu, katliņu un tev jāpastāv blakus. Jauniem, aktīviem, moderniem tas ir apsolījums."
Viņa arī neiesaka šādus aparātus dāvināt senioriem, kuriem vajadzētu domāt par drošību. Tie būtu noderīgi cilvēkam, kurš ir jau izaudzis ar domu, ka vajag ātri, varbūt arī veselīgi.
"Galvenais, lai cilvēki uzdrošinās gatavot, tomēr savs un mājās sagatavots ēdiens, kaut vai aerogrilā, tomēr ir savējais. Uzskatu, ka tie ir lieli svētki, kad ģimene apsēžas pie galda, paēd nesteidzīgi pusdienas, brokastis, vakariņas. Tad, man liekas, dzīve ir izdevusies," vērtē Ingmārs Ladigs.
Viņš gan piebilst, ka pašu kartupelīši, kas sacepti krāsnī, pārlieti ar pienu, ķiploku un kaut kādu zaļumu klāt neatpaliks no frī kartupeļiem.
Arī aerogrilā var pagatavot šādu kartupeļus, tikai jāieliek silikona formiņa vai pergamenta papīra groziņš. -
Uzņēmumiem, kuri joprojām darba drošības jomā strādā pēc principa – gan jau paveiksies, klāsies arvien grūtāk. Sabiedrība vairs nav gatava pievērt acis uz nepilnībām darba vidē un Valsts darba inspekcija pievērš lielāku uzmanību šādiem uzņēmumiem. Par darba drošības uzlabojumiem saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Valsts darba inspekcijas Metodiskās vadības un kompetenču pilnveides nodaļas vadītāja Sandra Zariņa un Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras nacionālā kontaktpunkta vadītāja Linda Matisāne.
Nelaimes gadījumu ziņā darba vietā 2024. gads ir bijis labāks nekā 2023. gads. Lai arī pilnībā dati vēl nav apkopoti, situācija uzlabojas.
"Viss orientēts uz to, lai nelaimes gadījumu būtu mazāk," norāda Sandra Zariņa.
Nozares, kurās notiek visvairāk nelaimes gadījumu, paliek nemainīgas, tā ir apstrāde (metālpastrāde, kokapstrāde, pārtikas ražošana), tirdzniecība, transports, būvniecība, mežizstrādē.
Tām attiecīgi Valsts darba inspekcija pievērš īpašu uzmanību. -
Šobrīd Latvijā tiek vākti ziedojumi, lai attīstītu vidi, kur vīriešiem, kas nereti saskaras ar sociālo tabu runāt par savu emocionālo pasauli, būtu iespējas jebkurā brīdī saņemt atbalstu. Plašāka saruna par kampaņu raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas kampaņas vēstnesis un vloga "Emocijām dzimumu nav" vadītājs Armands Simsons, apmācību vadītāja, klīniskā psiholoģe un pārraudze, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste un supervizore Marija Ābeltiņa un biedrības "Ogle" pārstāvis Jānis Cepurītis.
Jānis Cepurītis skaidro, ka jau otro gadu noris kampaņa, lai palīdzētu vīriešiem risināt mentālās veselības problēmas, jo statistika ir bēdīgā saistībā ar vīriešu pašnāvībām, katru gadu zaudējam vairāk nekā 200 vīriešus.
"Kopā mēģinām destigmatizēt šo tēmu. Runājam par tēmām atklāti, jo statistika rāda, ka tikai 18 % vīriešu saka, ka saņems atbalstu no ģimenes un draugiem, ka būs bēdīgi. Cenšamies runāt, lai vide būtu pozitīvāka. Lielākā problēma, ka nerunājam," skaidro Jānis Cepurītis.
Armands Simsons mudina meklēt palīdzību un arī dalās personīgā pieredzē, ka meklējis palīdzību brīdī, kad bijis "štruntīgi".
"Protams, cilvēks prieks, cilvēks pozitīvisms... Tas tā nav, mēs nevaram iet visu laiku vertikālā līknē augšā. Tā nenotiek dzīvē, ir normāli, ka kaut kad iesēžamies ragaviņās un pabraucam lejā.
Vienīgais ir jautājums, cik ātri ar tām ragaviņām atļausimies braukt. Nevajag," vērtē Armands Simsons.
Marija Ābeltiņa atzīst, ka skaudrā statistika, kas saistīta ar pašnāvību risku vīriešiem ir saistīta ar to, cik ātri cilvēki atļaujas meklēt palīdzību un cik ilgi cieš.
"Mums Latvijā ir ciešanu kults, pat, ja tu jūties slikti, no sākuma, kā likums, to noliedz, izliksimies, ka nav, tad pacietīsimies vēl un vēl, un vēl.
Tam nāk klāt visiem zināmā statistika ar alkohola lietošanu un citas stratēģijas, kas ir neveiksmīgas stratēģijas, kā tikt galā ar stresu. Vienkāršā un veiksmīgā stratēģija – palūgt palīdzību, meklēt arī profesionālu palīdzību – tiek atlikta," norāda Marija Ābeltiņa. -
Rīgas dome plāno 2025. gadā izstrādāt jaunus saistošos noteikumus par mājdzīvnieku labbūtību, kuros būtu arī paredzēta lielāka pašvaldības policijas kontrole. Kas mainīsies, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro un vērtē Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps, Veterinārārstu biedrības Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas pārstāve Lita Konopore un Latvijas kinoloģiskās federācijas prezidente Vija Kļučniece.
Rīdziniece Inese Zeiferte ir trīs gadus veca franču buldoga saimniece. Viņa stāsta, kādas atbildes un risinājumus viņa gaida no Rīgas pašvaldības. -
8. februāra rītā Baltijas valstu operatori atslēgs Igaunijas, Latvijas un Lietuvas energosistēmas no BRELL tīkla. Ja viss noritēs pēc plāna, lielās izmaiņas mēs pat nepamanīsim. Tomēr, kādam BET arī vieta jāatstāj. Kam Latvijas iedzīvotājiem būtu jābūt gataviem sestdienas rītā? Raidījumā Kā lābāk dzīvot skaidro AS "Augstsprieguma tīkls" valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis, Klimata un enerģētikas ministrijas Enerģijas tirgus departamenta direktors Gunārs Valdmanis.
Sazināmies "Rimi" sabiedrisko attiecību vadītāju Ingu Biti un "Maxima Latvija" pārstāvi Lieni Dupati-Uguli, lai skaidrotu, kā lielveikalu tīkli gatavojas iespējamajiem elektrības padeves traucējumiem.
Ierakstā par to, cik esam gatavi pārslēgties uz Eiropas energotīklu, stāsta Ekonomikas ministrijas administrācijas vadītāja Dace Gaile.
Pārejai uz Eiropas energotīklu gatavojas arī finanšu nozare. Plašāk skaidro un Finanšu nozares asociācijas Stratēģiskās komunikācijas vadītājs Kaspars Zālītis. -
No 2025. gada, lai saņemtu vecuma pensiju, ir vajadzīgs 20 gadu apdrošināšanas stāžs. Kāds atbalsts cilvēkiem, ja stāža pietrūks un kā to var palielināt? Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Pensiju metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Baiba Felsberga un VSAA Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Dace Prenclava.
-
Kaut gan jaunajā Onkoloģiskās aprūpes plānā retās onkoloģiskās slimības pat nav pieminētas, ar tām slimo vairāk nekā 5000 Latvijas iedzīvotāju. Kāpēc šie dzīvībai bīstamo slimību pacienti ir atstāti pabērna lomā un vai problēmai ir risinājumi? Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē Latvijas onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības Onkoalianse valdes locekle Olga Valciņa, Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas valdes priekšsēdētāja, P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Onkoloģijas klīnikas vadītāja Aija Geriņa un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Latvijas Onkoloģijas centra "Solīdo audzēju medikamentozā klīnika" vadītāja Elīna Sīviņa.
Lai arī sarunas gaitā raidījuma viešņas norāda uz vairākām nepilnībām un nepaveikto, secinājums ir, ka koKad sāka darbu pacientu organizācija darbu 2019. gadā, bija daudz mazāk izdarīts. Kopumā ir izdarīts daudz
"Varam teikt, ka ir problēmas, pacientiem vajag vienmēr, mēs vienmēr iestāsimies par katru, kuru varēja izglābt, bet neizglāba, bet tiešām ir izdarīts pēdējos gados daudz. Ja mēs cerīgi skatāmies, nevis trešo daļu, bet pusi no onkoplāna finansējuma, tas vairāk nekā iepriekšējā periodā," vērtē Olga Valciņa.
"Daudz vajadzību, bet nevar teikt, ka nekā nav, nav ar ko ārstēt, ir pilnīgi džungļi. kompensējamo medikamentu klāsts ir pietiekami liels. Mēs cīnīsies par tālākiem medikamentiem un vajadzībām, tas ir process,' norāda Elīna Sīviņa.
"Nav visi medikamenti un visas terapijas metodes, ko gribētu, bet no otras puses esam Eiropas Savienības valsts, ejam rietumu virzienā un pateicoties Eiropas vēža apkarošanas plānam ir savi mērķi n uzdevumi un iesim uz augstāku onkoloģisko pacientu aprūpes kvalitāti. Uz nākotni raugāmies tomēr optimistiski," atzīst Aija Geriņa. -
Ne reizi vien arī mūsu raidījumā ir izskanējusi tēze, ka mākslīgais intelekts darbu cilvēkam neatņems, bet darbinieks zaudēs darbu, ja viņš to nelietos. Vai tiešām mākslīgā intelekta integritāte sociālajos un ekonomiskajos procesos ir tik augsta, ka dzīve bez tā ir neiespējama? Raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē Latvijas Universitātes profesors, Eksperimentālās fizikas katedras un Lāzeru centra vadītājs Mārcis Auziņš, "Crayon Latvia" pārstāvis Agris Ivbulis un inovāciju vadības uzņēmuma "Helve" inovāciju vadītājs Igors Uhaņs.
Dažādi čatboti jeb sarunu roboto, kas ir sabiedrības uzmanības lokā nonākuši, ir tikai neliela mākslīgā intelekta pielietojuma daļa.
"Cilvēkiem, kas nemēģina iedziļināties, kas viņā iekšā ir, par čatbotiem sajūta ir, ka tas ir kaut kas ļoti gudrs, intelektuāls, interesants sarunu partneris. Tie, kas zina, kā neironu tīkls darbojas, mēs patiesībā saprotam, ka tas, ko mēs no mākslīgā intelekta varam sagaidīt, ir precīzas klišejas, "uzskata Mārcis Auziņš. "Līdz ar to domāt, ka viņš kādu nopietnu intelektuālu darbu mums atņems, man šķiet, nevajadzētu.
Tas, kur vēl ir, manuprāt, lieli riski, kas ir jāapzinās, ka jebkurā mūsu cilvēciskā sarunā, klāt ir empātija, noteiktas ētikas sapratne. Bieži vien ieaudzināta, bieži vien, es gribētu teikt, pat pat iedzimta. Nevienam no šiem mākslīgā intelekta risinājumiem čatbotu formā nav empātijas.
Varētu likties, ka tad, kad es sarunājos ar čatbotu, man ļoti nevajag vajag, lai viņš justu man līdzi, līdzpārdzīvotu. Patiesībā tas, ka viņam ir kaut kādas ētiskās barjeras ļoti konkrētās situācijās, pie kurām varbūt tālāk sarunā varam nonākt, var izrādīties ar milzīgiem riskiem."
Mārcis Auziņš norāda, ka mākslīgais intelekts nespēj novērtēt ētiskas sekas kaut kam, kas notiek.
"Baidena administrācijas pēdējās nedēļās viņa nacionālās drošības padomnieks bija Ķīnā. Oficiāli paziņotā sarunu tematikā viena tēma bija mākslīgā intelekta izmantošana militāru stratēģisku lēmumu pieņemšanā, lai panāktu, ka pēdējā poga tiek nospiesta tomēr vai netiek nospiest, ka cilvēks to izdara, nevis mākslīgais intelekts. Šīs ir tādas varbūt mega globālas sekas, apzinoties, kādas sekas var būt mākslīgā intelekta ieteikumiem, un saprotot, ka šo te ētisko rāmju tur nav, mēs saprotam, ka tie ir milzīgi riski," atzīst Mārcis Auziņš.
"Ja mums vajag standarta risinājumus, varbūt nedaudz saasinot saku, klišejiskus risinājumus, - perfekti. Ja mums vajag radošu, patiešām radošu, tad mākslīgais intelekts vienkārši nav radīts, to veidot. Neironu tīkls principā ir uzbūvēts tā, ka viņam nav šāda mehānisma."
Agris Ivbulis saka, ka šobrīd nav mākslīgā intelekta risinājumu un viņš arī nevarētu tādu izveidot, kam piemīt empātija, Igors Uhaņs pieļauj iespēju, ka ar laiku varētu būt mākslīgā intelekta risinājumi ar empātijas pazīmēm.
"Kad mana ome pastāstīs, kā viņai GPT pateica priekšā, kā tomātus stādīt un cik kālija bērt virsū, tad man liekas, tad tas būs iegājies sabiedrībā, kad nav bail no tā vairāk no tā," uzskata Igors Uhaņs.
"Šie rīki, šie risinājumi, ja mēs runājam par ChatGPT veida, ar ko lielākais vairums saprot mākslīgo intelektu, viņi ir tik inteliģenti, patiesībā, cik inteliģents ir šis te lietotājs. Jo precīzāk tu spēsi formulēt jautājumu, jo j precīzāk tu spēsi kaut kādas robežas salikt, ka tu redzi atbildi, ko tu sagaidi, jo tu pats spēj pēc tam pārbaudīt, vai tās vispār nav nekādas muļķības. Uzģenerējam - pārbaudām. Tas ir kā likums," norāda Agris Ivbulis.
Mārcis Auziņš pārliecināts, ka māksligais intelekts nav radošs.
"Kad viņam varētu parādīties savi nolūki dzīve un savi mērķi dzīvē, tad gan tie zinātniskās fantastikas scenārija, ka mākslīgais intelekts grib uzkundzēties, jo saka, ka viņš taču ir gudrāks par mums visiem, tad tas varētu iestāties. Šobrīd mums nav šādu draudu, es gribētu apgalvot," norāda Mārcis Auziņš.
"Mēs, protams, nezinām, kā dzīve attīstīsies tālāk un tai skaitā, kā mākslīgais intelekts attīstīsies tālāk. Vai viņa pētniecība nepalīdzēs mums saprast, kā darbojas cilvēka apziņa patiesībā? Kurā brīdī šis pašapziņa rodas un sevis apzināšanās rodas? Bet pagaidām mēs esam ļoti, ļoti, ļoti, ļoti tālu no tā." -
Daudzdzīvokļu māju renovācija Latvijā virzās uz priekšu lēni. Iemesli tam dažādi. Raidījumā Kā labāk dzīvot meklējam iespējas, kā ēku renovācijas procesu padarīt ātrāku gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi. Andalizē jurists Jānis Uzulēns, namu pārvaldiece Irēna Rusiņa un inženieris Artūrs Veiss.
Nav indikāciju, ka būtu pieaugusi interese par māju atjaunošanu.
"Daudzas mājas vēl tikai ir ceļa uz biedrību dibināšanu. Tas ir pirmais un svarīgākai solis, kā nonākt līdz reālai mājas atjaunošanai. Kur ir biedrība, veidojas kopīga izpratne, sevišķi par kopīpašuma daļu. Tālāk jau saprast, kas mājai ir par problēmām un kurš to var izdarīt. Tādam vajadzētu būt rīcības algoritmam. Tas nav sarežģīts, ja cilvēki atmet negācijas, kāpēc to vajag, tas ir dārgi," vērtē Jānis Uzulēns.
Iespējams, ka valsts un pašvaldību pusē problēma ir, ka pa maz tiek skaidrots.
Irēna Rusiņa arī atzīst, ka biedrības ir risinājums. Viņas ieskatā varbūt vairāk vajadzētu runāt par mājas atjaunošanu, ne tikai par siltināšanu un šis vārds varētu būt noguris. Cilvēkiem vajadzētu stāstīt, kādi viņam būs ieguvumi, ja māju remontēs.
"Jāskatās kompleksi un jāmaina fokuss - mēs ejam uz māju atjaunošanu, ne siltināšanu. Jā, siltināšana iet roku rokā, bet mainīt fokusu - remontēt, salabot, ilgtermiņā dzīvot labākā vidē, drošākā vide," norāda Irēna Rusiņa. -
Šampanietis gadu mijā un kāda stiprāka dzēriena glāzīte pēc grūtas darba dienas… Cik viegli ir pazaudēt robežas izjūtu starp sabiedrībā pieņemamu alkohola baudīšanu un alkohola atkarību? Plašāk runājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Studijā Nacionālais psihiskās veselības centra ambulatorā centra "Veldre" vadītājs, profesors Māris Taube, "Anonīmo Alkoholiķu sadraudzības" pārstāvis, Pilnvaroto padomes loceklis Kaspars Simanovičs un Anonīmo alkoholiķu biedre Ilze.
-
2025. gada otrajā pusē Latvijas uzņēmumiem būs pieejami Eiropas Savienības līdzekļi procesu digitalizācijai. Kam tieši varēs izmantot šo finansējumu un kā to iegūt? Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Eiropas Digitālās inovācijas centra digitālās tranformācijas vadošā eksperte, ekspertu komandas vadītāja Nellija Mahova un tehnoloģiju uzņēmuma "Hansab" izpilddirektors Gatis Romanovskis.
2023. gadā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāka īstenot projektu Atbalsts procesu digitalizācijai. Šis projekts uzņēmēju vidū ir guvis lielu atsaucību un LIAA atbalsta piešķiršanas departamenta direktore Elīna Strautmane stāsta, ka ir padomāts arī par to, lai uzņēmēji labāk saprastu, ko tieši katrā uzņēmumā vajadzētu digitalizēt. Ierakstā uzklausām LIAA atbalsta piešķiršanas departamenta direktori Elīnu Strautmani. -
Maigā ziema nav mazinājusi ziemas pelžu entuziastus vēlmi regulāri gremdēties upju, ezeru, jūras un dīķu ūdeņos. Par ziemas peldēm saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas ziemas peldēšanas kluba "Raganas roņi" valdes locekle Kristīne Rāte, kluba "Mārupes aukstumpeldētāji" vadītāja Elīna Puncule. Raidījuma otrajā daļā sarunai pievienojas elpošanas treneris Māris Žunda, kurš pārcēlies uz Spāniju.
Kad sākt nodarboties ar ziemas peldēšanu? Teorētiski tas ir rudens, pakāpeniski paildzinot vasaras peldes. Protams, jāņem vērā cilvēka veselības stāvoklis, lai nenodarītu sev pāri.
Ja izvēle ir par labu aukstumpeldēm, būtiski ir sagatavoties, pārliecināties par savu veselības stāvokli, ka pelde neapdraud veselību.
Problēmas var raisīt sirds un asinsvadu slimības. Ja cilvēkiem ir šāda rakstura veselības problēmas, peldes būtu jāierobežo un jābūt īpaši uzmanīgam.
Jebkurā gadījumā vēlams konsultēties ar ģimenes ārstu, pirms uzsākt nodarboties ar ziemas peldēšanu. -
Animācijas filmas „Straume” fenomenālie panākumi radījuši vēlmi ne vienam vien komersantam uzdrukāt filmas varoņus uz krekliem, krūzītēm, izmantot marketinga pasākumos un vēl daudzos citos veidos. Tik vienkārši gan nebūs, ka tikai drukās un viss. Ko un kā drīkst un nedrīkst darīt ar aizsargātiem autordarbiem un preču zīmēm, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības izpilddirektore Liena Edvardsa, Patentu valdes Attīstības un starptautiskās sadarbības departamenta direktore Ilze Grava un AKKA/LAA padomes prezidents Kārlis Kazāks.
"Ja gribas izmantot cita radītu darbu, vienmēr visdrošāk ir pavaicāt atļauju," atzīst Kārlis Kazāks. "Sabiedrībai ir svarīgi saprast: autors radīja darbu, tas viņa īpašums. Tikai viņš var izlemt, vai viņš grib to redzēt uz krūzītēm. Viņš var pateikt - es negribu šo redzēt uz krūzītēm, un viss. Tas nedrīkst nonākt uz krūzītēm, jo autors negrib savu tumši pelēko kaķi, piemēram, redzēt uz krūzītēm. Tā nav runa tikai par naudu. Parasti to asociē ar naudu. Tā ir runa par autora tiesībām izvēlēties, ko ar savu darbu tālāk darīt.
Jā, mūsdienās tas ir sarežģīti, jo bieži ir pārstāvju pārstāvji, producentu kompānijas, tiesību īpašnieki. Ja tu izdomā ražot krūzīti pats uz savu galvu, tu dabūt krāgā ne jau Matīsu Kažu vai Gintu Zilbalodi, tu dabū krāgā kaut kādus cilvēkus, kas kaut ko saprot no juridiskām lietām."
"Ir jāciena cita īpašums," norāda Kārlis Kazāks.
Ilze Grava pieblist, ka "saistībā ar autortiesībām, gan ar rūpniecisko īpašumu preču zīmēm, dizaina paraugiem, ja mājās izcepsi kūku vai sev uztaisīsi T kreklu, to var lietot. Arī izglītības nolūkos. Ja tas ir komerciālos nolūkos, ir jāprasa atļauja".
Runājot konkrēti par filmu "Straume" un tās tēliem, arī producents Matīss Kaža jau ir norādījis, ka režisora Ginta Zilbaloža filmas "Straume" tēlu skiču izmantošana komerciālos nolūkos bez licences ir likuma pārkāpums. To viņš minējis, komentējot iespēju iegādāties dažādas preces ar animācijas darba personāžu atveidojumu. -
No Latvijas upēm jāaizvāc prom vēl ļoti daudz cilvēka radītu un šobrīd nevajadzīgu dambju un aizsprostu, bet ko darīt ar bebru sastradāto? Raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē Pasaules Dabas fonda direktors un Meža programmas vadītājs Jānis Rozītis, "LIFE GoodWater" projekta vadītājs Jānis Šīre, Latvijas mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš.
Ierakstā uzklausām mežsargu. Viesturs Valdis Dreimanis 30 gadus bija mežsargs, kopš 90. gadiem saimnieko privātajos mežos un vada Kandavas novada mednieku un makšķernieku biedrību "Mežarags". -
Dzīve reizēm nav vienkārša – mēs piedzīvojam dažādus psihoemocionālos stāvokļus un dažreiz ir nepieciešams atbalsts un izpratne arī darba vidē. Par to, kā pamanīt un palīdzēt, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga un kognitīvi biheiviorālās terapijas (KBT) terapeite Agnese Orupe.
Raidījuma viešņu pieredze liecina, ka tas, kas notiek darba intervijā, ir brīnišķīgs atspoguļojums tam, kas vēlāk notiek uzņēmumā.
"Ja jau darba intervijā darba devējs runā vairāk nekā tu, tas ir rādītājs, ka tieši tāpat būs arī vēlāk.
Ja tevi sāk pamācīt jau darba intervijā, prasa piemērus un kritizē iepriekšējo uzņēmumu, tu vari būt simtprocentīgi drošs, ka šāda pati kritika būs arī vēlāk par kādiem citiem tematiem," norāda Eva Selga.
"Protams, var gadīties, ka intervija ir ar personālā vadītāju, bet vēlāk strādā citā kolektīvā un ir atšķirības, bet kopumā ņemot,
darba intervija ir brīnišķīgs spogulis un mini modelis tam, kas notiks darba vidē vēlāk."
Ja izdegšana ir apstiprināta kā diagnoze, jārēķinās, ka veseļošanās var paņemt pat pusgadu, atkarībā no smaguma pakāpes.
"Pozitīvā lieta ar izdegšanu ir tā, ka no var atkopties, bet negatīvā - lai atkoptos ir vajadzīgs miers, laiks un atbilstoši apstākļi. Diemžēl problēma ir tāda, ka cilvēkam, kuram ir nepieciešami ienākumi... Labi, var paņemt slimības lapu un kaut kādu brīdi, bet arī tas ir ierobežots," norāda Agnese Orupe. "Tā kā izdegšana pati par sevi pēc definīcijas grāmatā ir neveiksmīgi pārvaldīts profesionālais stress, man gribas to vārdu profesionālais svītrot, jo stress var nākt no jebkurienes, tad tāda nestrādāšana vai finansiālā apdraudētība arī papildinās un radīs stresu."
Viņa atzīst, ka cilvēka satraukums par to, kur es likšos, ja mani atbrīvos, ir tieši pretējs tam, kas ir vajadzīgs, lai no izdegšanas atbrīvotos, tā ir atpūta un atslābums. Ja diagnoze ir uzstādīta, ir jāņem slimības lapa un jācenšas atpūsties labākajā veidā, kāds ir iespējams. Kad domāšana ir kaut nedaudz atbrīvojusies, varbūt ir iespēja meklēt veidu, kā atgriezties darbā pakāpeniski vai citā pozīcijā.
Speciāliste arī atzīst, ka šis ir ļoti teorētisks ieteikums, skatoties no malas.
-
Aprites ekonomikas pamatprincips ir vienkāršs - jebkurš materiāls ir resurss un jebkas, ko esam ņēmuši no dabas vai saražojuši, jāizmanto pēc iespējas ilgāk. Cik viegli ir šo principu ievērot, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas Valsts vides dienesta Atkritumu aprites departamenta direktors Atis Treijs, "Zero Waste Latvija" valdes locekle Keita Frensisa-Barisa un "Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.
Ierakstā uzklausām Lauri Malnaču. Viņš savulaik Rīgā beidza Radiotehnikas arodskola, neilgi pastrādāja arī Rīgas Radiorūpnīcā, bet pēc rūpnīcas slēgšanas sāka labot gan VEF, gan Radiorūpnīcā ražotos radio aparātus, pastiprinātājus, skaļruņus un citas iekārtas. Viņa darbnīcā "Radiotehnikas serviss" Rīgā, Latgales priekšpilsētā, var apskatīt arī muzejiskas vērtības, piemēram, radio, kādus savulaik iebūvēja valdības automašīnās un miniuztvērēju cigarešu paciņas lielumā. Viesojāmies nelielajā darbnīcā.
Raidījuma viesi mudina bojātu sadzīves dod labot, nevis uzreiz iegādāties jaunu. Tajā pašā laikā viņi atzīst, ka ir grūti pieejamas vajadzīgās detaļas.
Jānis Aizbalts dalās pieredzē, cik veiksmīgi ir labot sadzīves tehniku. Viņš atzīst, ka ražotāji ir dažādi.
"Lielākā problēma ir lielā sadzīves tehnika, tur ražotāji diezgan apzināti dara tā, ka tas ir remontējams, bet tas nekad nebūs finansiāli izdevīgi, lai to darītu. Ja bundulī veļas mašīnai viens amortizators saplīst, 90% ražotāju jāmaina viss bundulis. Bunduļa cena kā rezerves daļa ir dārgākā nekā šis pats ražotājs piedāvā jaunu veļas mašīnu," stāsta Jānis Aizbalts.
Otra problēma, ja šobrīd sāk parādīties rezerves daļas sadzīves tehnikai un arī cilvēkiem ir interese to labot, nav vairs meistaru, jo iepriekš ir darīts viss, lai vairāk mudinātu pirkt un dažādi meistari nebūtu nepieciešami.
Tiesa, sadzīves tehnikas pircējiem jārēķinās, ja ražotājs ir padomājis, kā konkrēto iekārtu varēs izjaukt un remontēt, tā būs sākotnēji dārgāka.
"Ja jūs skatāties, vai pēc trim gadiem metīsiet ārā un pāris simtus eiro tērēsiet, vai samaksāsiet 50 eiro pa remontu un vēl trīs gadus lietosiet. Cilvēkiem jāmaina apziņa, ka, iespējams, no sākuma samaksāt mazliet vairāk ilgtermiņā atmaksāsies. Mēs gribam uzreiz vislabāko, vislētāko," norāda Jānis Aizbalts. -
Sociālie pakalpojumi ir pasākumu kopums, kas vērsts uz personu sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu, lai nodrošinātu viņu iekļaušanos sabiedrībā. Arī šajā jomā ir iespējamas un tiek veiktas dažāda veida inovācijas. Par tām runājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Sabiedrības integrācijas fonda Sociālās saliedētības departamenta direktore Alda Sebre, Latvijas Samariešu apvienības direktors Andris Bērziņš un mācību cikla "Kā radīt sociālās inovācijas" lektore, sociālās jomas speciāliste, Ventspils Sociālā dienesta vadītāja Una Lapskalna-Alksne.
"Ja runā pa sociālajiem pakalpojumiem, lielas rindas ir epizodiska parādība atsevišķiem pakalpojumiem. Šobrīd ir aktualizējusies tēma par demenci, par cilvēkiem ar psihiskiem traucējumiem. Ir daudzas situācijas, kad cilvēks vienkārši netiek uz darbu, jo viņam mājas ir cilvēks, kuram ikdienā nepieciešama uzraudzība un atbalsts. Šādi atbalsta mehānismi šobrīd ir aktuāli. Ik pa brīdim parādās problēma ar aprūpes centriem," norāda Andris Bērziņš.
"Kopumā ņemot, katastrofālas rindas nav, pakalpojumi ir pieejami," turpina Andris Bērziņš.
"Ir nākotnes izaicinājumi: ja resursu apjoma šajā nozarē nav, tad varam nonākt, risks ir nonākt situācijā, kādā ir Rietumeiropas valstis - Vācija, Francija, Itālija, ka fiziski nav, kas aprūpē, ka jābalstās tikai uz viesstrādniekiem. Tie ir lieli izaicinājumi, kas mums jāpatur prātā.
Šobrīd tiekam galā tīri labi, resursu vienmēr varētu būt vairāk, gan cilvēki, gan finanses."
"Tas ir stereotips, ka aprūpe ir vajadzīga tikai veciem cilvēkiem. Man praksē bija gadījums, kad jauns cilvēks, strādājot būvniecībā, nokrita no stalažām un salauza abas kājas. Realitātē viņš ir bezpalīdzīgā situācijā un viņam ir nepieciešama aprūpes persona, kas viņam vismaz tēju pienes,'' stāsta Una Lapskalna-Alksne. "Viņš bija viens, bija bārenis bez tuviniekiem, viņam aprūpētāja bija nepieciešama. Tas nav tikai veciem cilvēkiem, mēs jebkurš varam šādā situācijā nonākt kaut vai īslaicīgi."
Una Lapskalna-Alksne arī vērtē, ka nav pareizi, ka cilvēkiem, kas maksā nodokļus mūža garumā, nav garantēts, ka nepieciešamības gadījumā vecumdienās būs apmaksāts aprūpes pakalpojums vai uzturēšanas senioru namā.
Drīzumā sāksies Sabiedrības integrācijas fonda rīkots mācību cikls par inovācijām sociālo pakalpojumu jomā. -
No 1. janvāra Latvijā kā obligāta ir noteikta bīstamo atkritumu dalīta savākšana, kas notiek sadarbībā ar pašvaldībām. Šī ir jauna šķirošanas iespēja. Raidījumā Kā labāk dzīvot interesējamies, kas tad tagad īsti ir mainījies? Skaidro Valsts Vides dienesta Atkritumu aprites departamenta direktors Atis Treijs, "CleanR" valdes priekšsēdētājs Valerijs Stankevičs, "Getliņi EKO" Vides pārvaldības daļas vadītāja Lilija Dukaļska un A/S "BAO" pārdošanas direktors Normunds Reiniks.
Bīstamie atkritumi ir baterijas, elektropreces, bīstami šķīdumi, ko nedrīkst izmest sadzīves atkritumos. Arī būvniecības atkritumi, piemēram, šīferis.
Atis Treijs norāda, lai saprastu, kas no ķīmiskiem līdzekļiem, ko izmanto mājsaimniecībā, ir bīstamie atkritumi, jāskatās uz iepakojuma, kur norādes par sastāvu, piktogrammas norāda, vai ir speciālās apsaimniekošanas prasības.
Jau iepriekš atkritumu šķirošanas laukumos bija iespēja iedzīvotājiem nodot bīstamos atkritumus, galvenās izmaiņas - tagad tā ir obligāta prasība.
Getliņu poligonā arī nonāk bīstamie atkritumi, lai arī poligons tam nav paredzēts. Visbiežāk tās ir kādas elektropreces. Ne visu var pamanīt un tas paliek atkritumu kalnā. Rūpnīcā, šķirojot nešķiroti nodotos atkritumus, bieži mazas vienības var izkrist caur sietu.
"Jo no visa miksa, kas ir zaļajā konteinerā, kur kāds iemet lupatas, atstrādātās eļļas, baterijas, vēl kādu šķidrumu, tas nonāk tehniskajā kompostā, ko var izmantot tikai poligonā, jo sastāvā ir liels smago metālu piejaukums, naftas produkti. Tās ir nešķirošanas sekas, zināmas bezatbildības sekas. Cilvēki domā - kas ir divas baterijas, bet ir izpētīts, ka viena baterija piesārņo kvadrātmetru zemes," norāda Lilija Dukaļska
Raidījuma viesi atzīst, lai veicinātu šķirošanu, ir jānodrošina infrastruktūra, bet svarīgākais ir daudz vairāk stāstīt un informēt, cik būtiski ir šķirot atkritumus. - Laat meer zien
