Afleveringen
-
Viss sākās ar Lenvijas Sīles kursabiedru Rūdolfa Plēpja un Maijas Eglītes pamudinājumu... Un rezultāts ir apgāda "Zvaigzne ABC" paspārnē klajā nākusī grāmata "Ar ko pārsteigsit?", kurā apkopotas bijušo kursabiedru sarunas, dažādie skatījumi uz kopīgo Jaunatnes teātra laiku. Lenviju Sīli uz sarunu aicinājusi Liega Piešiņa.
Grāmatā "Ar ko pārsteigsit? Jaunatnes teātra pirmā studija" autore Lenvija Sīle stāsta par leģendārā Jaunatnes teātra pirmās studijas aktieru – savu kursabiedru – dzīvi un daiļradi gan teātra darbības gados, gan vēlāk.
"Kad teātrī ienāca mūsu kurss – tie bija ziedu laiki," grāmatas pieteikumā raksta Lenvija Sīle.
"Teātris bija ļoti populārs, tam bija statuss, jo izrāžu inscenējumi nebija plakani un ideoloģiski pareizi, tiem nebija padomju laika piegaršas. Un mēs bijām ļoti lepni, ka mācījāmies šajā kursā. 1992. gadā ar skandālu beidzās leģendārā teātra mūžs. Kāds bija slēgšanas cēlonis? Kas pēc slēgšanas notika ar aktieriem? Kas notika viņu dvēselēs? Likteņi ir veidojušies sarežģīti: viņi ir meklējuši savu vietu dzīvē gandrīz no nulles punkta.
Šī grāmata nav dzīvesstāsti burtiskā nozīmē, bet gan sarunas, kurās parādās gan teātra režisora Ādolfa Šapiro, gan aktieru īpašās, personiskās iezīmes, viņu pasaules redzējums.
Veidojot un papildinot tekstus, mēģināju iedziļināties viņu liktenī, izdzīvojot daudzas lielas lomas. Jaunatnes teātris bija savā ziņā elitārs – kā gaismas stars tumsas valstībā aiz dzelzs priekškara. Vai grāmatā var atrast patiesību par deviņdesmito gadu Latviju? Jā, tikai patiesība nebūs viena." -
Par bērnu un jauniešu lasītprasmi regulāri izskan pesimistiskas ziņas un mūsdienu informatīvajā telpā lasīšanai nepieciešamā laika šķietami kļūst arvien mazāk. Kā uz šāda fona rast cerību – kādi Latvijā piemēri meklējami notikumiem un norisēm, kas jaunus cilvēkus veiksmīgi tuvina literatūrai? Kādas taktikas iespējams izmantot vecākiem un literatūras nozarē strādājošajiem?
Studijā – literatūras skolotāja Ilze Ramiņa, rakstnieks Svens Kuzmins, bērnu literatūras autore, tulkotāja un redaktore Signe Viška. Sarunu vada Henriks Eliass Zēgners.
Henriks Eliass Zēgners: Kāpēc ir būtiski tas, ka jauni cilvēki lasa grāmatas?
Svens Kuzmins: Tāpēc, ka tas ir humanitārās zinātnes, humanitārās pasaules izpratnes pats pamats. Tas ir balstīts tekstos. Tas ir ļoti nozīmīgi. Tāpēc tas nedrīkst būt marginalizēts stundu sarakstā turpat, kur mēdz būt vizuālā māksla, ētikas pamati vai kaut kas tamlīdzīgs. Nezinu, kā tagad izskatās skolas stundu saraksts, taču 80 minūtes nedēļā ir diezgan katastrofāli.
Katra zināšanu veida nodalīšana šauros rāmjos ir kaut kas tāds, no kā būtu diezgan svarīgi atsacīties nākotnē.
Man šķiet, ka literatūra un filozofijas pamati ļoti labi varētu un tiem arī vajadzētu sadarboties kaut vai vidusskolas līmenī.
Ilze Ramiņa: Lasīt ir svarīgi tāpēc, ka no “humanitārs” mēs vieglāk varam aiziet pie “humāns”, un mūsdienu pasaulē tas ir ļoti svarīgi. Es varu parakstīties zem katra Mihas Kovāča vārda par desmit ieteikumiem grāmātā “Lasu, tātad esmu”. Bet, manuprāt, vissvarīgākais šobrīd ir tas, ka
humanitārais veido mūsu jauno paaudzi, par kuru gribam runāt cerīgi. Kā redzam pēc tā, kas notiek apkārt, ir ļoti svarīgi, lai jaunā paaudze ir humāna. Ar teksta palīdzību to ir vieglāk izdarīt.
Signe Viška: Lasīšanai nav pilnīgi neviena negatīva aspekta. Nu, varbūt var nedaudz sabojāt redzi, ja lasi tumsā, bet lasīšana veicina lasītprasmi, tā papildina vārdu krājumu. Tu vari iemācīties dažādus vēstures kontekstus un aspektus. Protams, tev vajag arī kādu, ar kuru izlasīto pārrunāt, jo tēmas var būt sarežģītas vai līdz galam neizprotamas. Tur talkā var nākt skolotāji vai vecāki, vai arī vienaudži, domubiedri, līdz ar to lasīšanai ir arī sociāls aspekts. Tā varētu turpināt un turpināt. Ir jālasa.
Henriks Eliass Zēgners: Man vienmēr prātā nāk tas, ka lasīšana gluži vienkārši palīdz labāk dzīvot. Ir grūti - var izlasīt kādu grāmatu, kas palīdz grūtajā brīdī, ir priecīgi - var izlasīt grāmatu, kas to brīdi nostiprina atmiņā. Palīgs skaistākai dzīvei.
-
Zijn er afleveringen die ontbreken?
-
Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzejā šā gada 29. janvārī, pieminot režisori un Latvijas Kultūras akadēmijas asociēto profesori Annu Eižvertiņu (1945–2024) 80. dzimšanas dienā, notiks viņas grāmatas “Ceļš uz aktiermeistarības pamatiem” (apgāds “Zinātne”) atvēršanas pasākums.
Šajā grāmatā apkopota Annas Eižvertiņas bagātā praktiskā pieredze skatuves mākslas pedagoģijā, kurai viņa veltījusi turpat piecdesmit gadus, sākot ar Liepājas un Daugavpils teātru studijām, un turpinot topošo aktieru izglītošanu aktiermeistarībā Latvijas Kultūras akadēmijā. 2020. gadā Anna Eižvertiņa saņēma pirmā latviešu aktiera mākslas pedagoga Jēkaba Dubura vārdā nosaukto balvu, kas ir apliecinājums viņas mūža darbam skatuves mākslas pedagoģijā.
Sarunājamies ar grāmatas sakārtotāju, Annas Eižvertiņas audzēkni Daini Bērziņu. -
Rita Lūriņa “Skatuves kustības” kursa docētājas pieredzi sākusi uzkrāt 1996. gadā Latvijas Kultūras akadēmijā. Aizstāvējusi mākslas zinātņu doktora grādu un publicējusi pētījumu “Latviešu modernisma teātris un žests” (2023), kurā vēlreiz, no aktieru izglītības skatu punkta raugoties, apliecinājusi, ka Latvijas kultūra un māksla, neatkarīgi no dažādos laikmetu griežos šajā zemē valdošiem vējiem, attīstījusies Eiropas tradīciju kontekstā.
Šajā nelielā apjoma grāmatā pārliecināmies, ka vingrinājums ir darbība un tā vienīgais uzdevums ir atbrīvot no nevarēšanas. Iemācīt daudzveidību.
Par deju un grāmatu Rita Lūriņa saka: "Deja ir absolūti fiziska, ķermeniska padarīšana, izmērāma laikā un telpā, kamēr grāmatu veido doma, un doma ir abstrakta, ārpus laika un telpas. Tajā pat laikā tikpat labi mēs varam pateikt, ka burti dejo, domas dejo un deja pieraksta, jo tas viss ir tik savstarpēji saistīts kā pats cilvēks un Visums." -
Izdevniecībā "Zvaigzne ABC" 2024. gada nogalē klajā nāca rakstnieces un tulkotājas Ilzes Lāces romāns ar stāstiem "Plēšputnam līdzi", par kuru autore saka: “Grāmatas apakšvirsrakstam ir divējāda nozīme. Lasītāji man bieži vien ir teikuši, ka gribētu, lai es uzrakstu romānu. Domāju, ka tas tomēr nav mans formāts –
mani vairāk saista nozīmīgas epizodes varoņu dzīvē, kuras nevajag iestrādāt plašā vēstījumā. Bet šī nav arī tradicionālā īso stāstu grāmata.
Otra nozīme – tās ir autores attiecības ar stāstu varoņiem, mīlestībai mijoties ar greizsirdību, dusmām ar prieku. Kā jau romānam piederas.”
Ilze Lāce pēc izglītības ir juriste, strādājusi par juristi lingvisti Eiropas Savienības Padomes Juridiskajā dienestā, tulkojusi vairāk nekā 50 angļu un amerikāņu autoru darbus. Beļģiju kā savu dzīves vietu nomainījusi pret Vāciju. Stāstu rakstīšanai pievērsusies 2014. gadā, tie apkopoti krājumos "Baloži uz Žozetes jumta" (2020) un "Sarunas uz sētas kāpnēm" (2022).
Sarunā ar Liegu Piešiņu Ilze Lāce neslēpj, ka ir Viļa Lāča mazmeita un stāsta, kā sadzīvo ar to; atceras vecmāmiņu, kas spēlēja kontrabasu Dailes teātra orķestrī un rosināja iepazīt mūzikas pasauli. Uzzinām par attiecībām ar tulkošanu un nepieciešamību literārus darbus lasīt oriģinālvaldā, skaļas lasīšanas priekšrocībām un vairīšanos no atdarināšanas, grāmatzīmju simbolismu, literāriem padomdevējiem, bohēmas ietekmi uz rakstīšanu un mūsdienu nelaimi - karojošo politkorektumu.
-
Romāns “Mērnieku laiki” ir stāsts par mums, latviešiem, par mūsu identitātes, ētiskajām un morālajām robežām. Kas mēs bijām, esam un būsim nākotnē? Godinot pirmo latviešu romānu (1879), Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja izstāžu zālē Rīgā, Pulka ielā, tiek atklāta izstāde "Mērnieku laiki. Nepabeigts scenārijs trešajai ekranizācijai".
"Klasikas" studijā tiekamies ar izstādes kuratori Kristīni Želvi un projekta vadītāju Katrīnu Kūkoju.
"Priekšstati par "Mērnieku laikiem" ir ļoti dažādi, katram tie ir savi, bet varu apstiprināt, ka priekšstati pilnīgi noteikti ir un tie ir biezā slānī," saka Kristīne Želve. "Priekšstati noteikti veidojas no skolas laika, kad jālasa obligātā (tagad – ieteicamā) literatūra un jāraksta sacerējumi. Tad bieži vien tiek skatīta arī filma. Ir divas filmas par "Mērnieku laikiem", vairāk tiek rādīta 1968. gada Voldemāra Pūces versija, ko var kompakti noskatīties, tā ir klasiskāka, konvencionālāka versija, no kuras it kā var saprast "Mērnieku laiku" naratīvu un stāstu. Tur ir arī ļoti maz noviržu no pamatmateriāla, bet tās ir, tātad klājas virsū šie filmas iespaidi.
Ir arī ļoti populāri tēli, kas ir ieguvuši ikonisku statusu, piemēram, Ķencis ar garo, plāno degunu un viņa lūgšana birztaliņā vai dažādi izteicieni, piemēram, Oļinietes, ka "dievvārdu man visu laiku vajag mutē", vai arī Tenis, kas saka, ka tā jau tas ir, ka lielos zagļus liek godā, mazos cietumā, kas visu laiku tiek citēts.
Tā ka es domāju, latviešu tauta joprojām dzīvo ar "Mērnieku laikiem", ar priekšstatiem par to – vairāk vai mazāk precīziem, vietā vai nevietā, bet, galvenais, ka dzīvo."
Katrīna Kūkoja turpina: "Mans pirmais iespaids par "Mērnieku laikiem" bija tāds, ka tas ir kaut kas neizlasāms, kaut kas šausmīgi sarežģīts, bet, kad studiju ietvaros piespiedos to izlasīt, sapratu, cik fundamentāls ir šis darbs un ka tas galīgi nav zaudējis savu aktualitāti.
Patiesībā tas stāsts, kas mijās 19. gadsimtā "Mērnieku laikos" vijas arī šodienā. Arī šodien mēs varam saskatīt situācijas, kad pasaule mainās un kā mēs uz to reaģējam. Šīs reakcijas patiesībā ir diezgan līdzīgas un iet cauri laikiem.
Brāļi Kaudzītes ir ļoti meistarīgi noķēruši to latviešu dabu, tāpēc arī mūsu izstādē liels akcents ir tieši uz mūsdienām."
"Visi par to kaut ko ir dzirdējuši, kaut kad skolā kaut ko lasījuši, kaut kad studiju laikā lasījuši, filmas redzējuši. Un lielākajai daļai ir sajūta, ka viņi "Mērnieku laikus" ir lasījuši. Bet arī es tagad pēc diezgan ilga laika paņēmu "Mērnieku laikus", izlasīju no vāka līdz vākam un sapratu, ka nē – es neesmu lasījusi "Mērnieku laikus". Tur bija diezgan daudz lietu, ko sev par lielu pārsteigumu atklāju, ka esmu veiksmīgi aizmirsusi vai nekad nebiju ar tādu apzinātu saprašanu izlasījusi. Tā ka "Mērnieku laiki" ir latvieša mūžīgā grāmata, ko var lasīt, pārlasīt, ik pēc laika paņemt un visu laiku tur atrast kaut ko jaunu," teic Kristīne Želve.
"Katra “Mērnieku laiku” interpretācija notiek savos mērnieku laikos – vai tā būtu zemes pārmērīšana ar cara Aleksandra II rīkojumu, vai kolektivizācija un privatizācija, vai globalizācija, ekoloģisku un ģeopolitisku satricinājumu laiks – mēs atrodamies mūžīgajos “Mērnieku laikos,” teikts izstādes anotācijā. -
Aptuveni trešo daļu dzīves mēs pavadām miegā. Grāmatas “Gulbju nakts” autors Georgs Rubenis ne tikai cenšas izskaidrot, kas īsti notiek miega stundās, bet arī atšifrēto saņu vēstījumu izmantot savai izaugsmei. Georgu Rubeni uz sarunu aicinājusi Liega Piešiņa.
Georgs Rubenis ir Lassalle Kontemplationsschule via integralis autorizēts kontemplācijas skolotājs un Bila Plotkina dibinātā Animas ielejas institūta pavadoņu apmācības programmas dalībnieks. Georgs ir radio SWH raidījuma “Pietura vecākiem” un Centra ZIN vadītājs, kā arī fonda PLECS valdes loceklis. Gan personiski, gan profesionāli daudz strādājis ar sapņiem un iztēli.
-
Nunna M. P. "Mana mamma EvangeLIA Kukuvasa Guļevska"
Lia Guļevska ir žurnāliste ar 40 gadu darba pieredzi Latvijas Radio, leģendārās programmas "Mikrofons" veidotāja, bet viņas meita Diāna Sproģe (Nunna M. P.) – režisore ar 30 gadu darba pieredzi Latvijas Radio un grāmatu "Galvenajā lomā Arnis Līcītis” un "Mana mamma EvangeLIA Kukuvasa Guļevska" autore. Gan ar Liu, gan Diānu plašākā sarunā tiekamies "Grāmatu stāstos"!
Helga Tormane. "Jukī muzejā"
Un vēl pārraidē skan intervija ar Helgu Tormani, kura radījusi jaunu bērnu grāmatas sēriju. Grāmatas galvenais varonis ir zinātkārais un draudzīgais Jukī. Kopā ar Jukī ir arī viņa labākie draugi – nepacietīgā Ulla un nosvērtais Bīra Bo. Jukī ar draugiem ierodas muzejā, lai apmeklētu izstādi. Muzejā notiek dažādas neparastas lietas, un izstādes apmeklējums izvēršas par ceļojumu fantāzijas pasaulē. Izrādās, ka ikviena nodarbe var būt mākslas darbs. -
Džena Andersone Romāns "Herbārijs ar leduspuķēm"
Triju atzinību ieguvušu stāstu krājumu autorei Dženai Andersonei iznācis pirmais romāns “Herbārijs ar leduspuķēm”. Sev raksturīgajā skarbajā, nedaudz mistikas caurvītajā, tomēr dzīvības pilnajā stilā autore vēsta par cilvēka dabas dziļāko būtību, spēju atzīt savu vainu un palikt uzticīgam savai sirdsapziņai un principiem. Pati rakstniece savu romānu raksturo kā psiholoģiskas spriedzes drāmu ar krimināliem elementiem, tomēr tas ir daudzslāņains darbs, kurā parādīta likumsakarību paradoksālā daba. Raidījumā - saruna ar autori
"24 stāsti Ziemassvētkiem"
24 autori aptver plašu šī brīža Latvijas literatūras ainu un spilgti parāda to, kā ziemu, Ziemassvētkus un nedaudz arī Jaungada sagaidīšanu izjūtam šobrīd, 21. gadsimta Latvijā.Vai svētku sajūta slēpjas bērnības smaržās un rotājumos? Kādā pavisam īpašā krūzītē? Vai varbūt tā meklējama, kad auto iestieg sniegā meža vidū? Vai tā sākas pirmajā decembrī un izzūd Vecgada vakarā? Katram ziemas un Ziemassvētku radītā izjūta ir netverama un īpaša, un katrs krājuma autors atrod savu ceļu līdz Ziemassvētkiem.
Liega Piešiņa izvaicā rakstniekus Ingu Grencbergu, Lauru Melni, Leldi Jauju un Viesturu Ķerus. -
Sarmīte Kolāte, Elīna Kursīte. "R*sols"
Rasols pavisam noteikti vieno visus latviešu svētku galdus. Būdamas par to pārliecinātas, abas grāmatas autores – fotogrāfe un sociālantropoloģe Elīna Kursīte un žurnāliste Sarmīte Kolāte – nolēma ļauties pētnieciskai avantūrai un doties rasola ekspedīcijā, lai noskaidrotu, kāds tad ir pareizais rasols un vai tāds vispār pastāv. Grāmatas tapšanas laikā autores viesojās pie 20 stāstu un recepšu autoriem, nogaršojot visdažādākās “pareizā” rasola variācijas. Bet mēs vēl aizvien strīdamies par to, kā tad ir pareizi – rasols vai rosols. "Grāmatu stāstos"uz sarunu aicinām grāmatas autori, fotogrāfi un antropoloģi Elīnu Kursīti.
"Varu liecināt." Laikabiedri par Latvijas žurnālistikas personību Voldemāru Krustiņu. Sastādījusi Ilze Būmane
Šajā grāmatā iekļautais rakstu kopojums ir pirmais mēģinājums atstāt vēsturiskas liecības par vienu no nozīmīgākajām personībām 20. gadsimta otrajā pusē un gadsimtu mijā Latvijā: sabiedriskās domas veidotāju, politiķi, skolotāju, publicistu, zemnieku, žurnālistu – Voldemāru Krustiņu (1932–2020 ). Cilvēku ar neaptverami plašu un daudzveidīgu ietekmju loku uz indivīdu un kolektīvo apziņu. Raidījumā sarunājamies ar mākslas zinātnieci, grāmatas sastādītāju Ingrīdu Burāni un žurnālisti Ilzi Būmani.
-
Nikolā Ozano. "Biblihigianse jeb Kādas grāmatas noslēpums"
Franču rakstnieka un tulkotāja Nikolā Ozano grāmata "Biblihigianse jeb Kādas grāmatas noslēpums" ir dokumentāls stāsts par pirmo "Latviešu–franču" vārdnīcu, kas iznākusi 1941. gadā – kā uzsver autors, visbriesmīgākajā gadā Latvijas vēsturē. Grāmatas varonis grib saprast, kā un kāpēc tapa šī vārdnīca, kas bija tās autori, un kas ar viņiem notika. Valodai veltīts mīlas stāsts izvēršas dramatiskā detektīvstāstā. Visa izmeklēšana notiek lasītāja acu priekšā, un sižeta pavērsieni ir tik pārsteidzoši, kā tas iespējams tikai patiesos stāstos. Jāpiebilst, ka atrisinājuma meklējumos piedalījās vairāki Latvijā labi pazīstami valodniecības eksperti, arī šīs grāmatas tulkotājs Jānis Joņevs, redaktore Sanda Rapa un mākslinieks Aleksejs Muraško. Raidījumā tiekamies gan ar pašu grāmatas autoru Nikolā Ozano, gan tulkotāju Jāni Joņevu.
Ēriks Vilsons. "Pēc otrā zvana"
Un vēl "Grāmatu stāstos" saruna ar aktieri Ēriku Vilsonu, kura stāstnieka instinkts nepieviļ arī šoreiz. "Ievelkošs un kinematogrāfisks te ir viss, tomēr visvairāk sagūsta teātrim veltītās rindkopas. No teātra nav viegli tikt vaļā, pat ja tas liekas graujošs, neauglīgs, destruktīvs, pat nāvējošs. Mēs abpus rampai visi esam līdzīgi," raksta Orests Silabriedis. -
Katalogs "Baltā vilka zemeņu lauks"
Pirmssvētku dienās Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) tika atklāta izstāde "Baltā vilka zemeņu lauks", kas veltīta Baltvilka balvas divdesmit gadu vēsturei. Tā iecerēta kā ceļojošā izstāde, ir viegli transformējama un pārvietojama. Izstādei ir sagatavots katalogs, ko īpaši vērtīgu dara ik gadu balvas pasākuma laikā publicēto eseju fragmenti. Tā ir lasīšanas tradīciju un jaunrades procesus atspoguļojoša emocionāla dienasgrāmata. Kataloga dizains ir veidots vienotā stilā ar izstādi, izmantojot mākslinieces Anitas Paegles ilustrāciju elementus un Elīnas Brasliņas zīmējumus. Par šo izdevumu "Grāmatu stāstos" plašāk stāsta LNB Bērnu literatūras centra vadītāja Silvija Tretjakova.
Dainis Īvāns, Māris Martinsons. "Zeme, kas dzied. 1873. gads"
Lai gan romāns tapis rūpīgas vēsturisko materiālu izpētes rezultātā, strādājot pie spēlfilmas "Zeme, kas dzied" scenārija, tas nepārstāta filmas notikumus. Tas ir patstāvīgs literārais darbs, kas piedāvā aizraujošu un iedvesmojošu stāstu, kur ar vēstures faktiem savijas fantāzija, ironija un drāma, 21. gs. latviešu acīm parādot pirmos soļus pretim mūsdienu Latvijai. Raidījumā tiekamies ar abiem grāmatas autoriem - kinorežisoru Māri Martinsonu un ekspolitiķi, sabiedrisko darbinieku Daini Īvānu. -
Ieva Viese. "Laikam"
"Grāmatu stāstos" sarunājamies ar dzejnieci, mākslinieci un pētnieci Ievu Viesi, kuras nesenākās dzejas publikācijas bijušas žurnālā "Strāva", interneta žurnālā "Satori" un literatūras un kultūras žurnālā "Punctum". " Viņas dzejas balss ir savdabīga un patstāvīga, daudzi dzejoļi šķiet kinematogrāfiski: sirreālu animāciju virknēs tajos dinamiskā mainībā pārvietojas ar ūdens pasauli saistīti tēli, laika plūduma un psihes dzīļu motīvi; universāli arhetipi parādās konkrētā kultūrvēsturiskā un ģeogrāfiskā kontekstā, turklāt autore nesamierinās ar vizualitāti un rūpīgi strādā ar valodu un formas meklēj umiem. Nosaukums "laikam" ietver gan vispārējo, gan laikmetīgo, gan arī neviennozīmīgo."Tā atzīst krājuma redaktore Anna Auziņa. Ievas Vieses pirmā dzejas grāmata "Laikam" ir izdota ar autores fotoattēliem.
Ainars Mielavs. "Kad mēness jūrā krīt"
Klajā nākusi dziesminieka un gleznotāja Ainara Mielava grāmata ir gan dziesmu tekstu izlase, gan mākslas albums. "Viņa dziesmas un vārdi viņa ceļu padara svarīgu arī mums. Mīlestība skaitās un, lai cik tālu iets, nepāriet nekas. Taču savu dzīvi nodzīvot varam tikai katrs pats. Šodien, pēc visiem šiem gadiem, tas ir Mielava svarīgākais vēstījums. Dzīvotājs. Melodijās, vārdos un gleznās," saka Klāss Vāvere. Ar Ainaru Mielavu tiekamies plašākā sarunā.
Jana Egle. "Bovijs un 12 putnēni"
Un vēl pārraidē uzrunājam rakstnieci Janu Egli, kuras grāmata "Bovijs un 12 putnēni" ir stāsts par to, cik dažādas ir ģimenes. Rotaļu lācītis Bovijs ir īpašs, jo viņam ir atšķirīgas krāsas acis gluži kā Deividam Bovijam un viņš ir bērnudārza grupas “Putnēni" talismans. Ik nedēļu viņš ciemojas pie citas bērnudārza grupas ģimenes. Lācēns redz notikumus un attiecības, taču skaļi nerunā, nevērtē un arī pie sevis neizsaka spriedumus par katras ģimenes situāciju. Ģimenes, kurās Bovijs viesojas, raksta Bovija dienasgrāmatu par to, ko kopā piedzīvojuši. -
Metjū Vilsons. "Māksla tuvplānā"
Grāmatas autors Metjū Vilsons ir mākslas vēsturnieks, pasniedzējs un rakstnieks. Viņš publicējies daudzos prestižos mākslas izdevumos, kā arī regulāri piedalās mākslas darbu ekspertīzēs. Latviešu lasītāju atzinību izpelnījušās viņa grāmatas “Simboli mākslā” un “Simbolu slepenā valoda” . Mākslas vēstures izklāstos bieži mēdz būt daudz sarežģītu formulējumu un tehnisku jēdzienu, tāpēc tā mēdz šķist biedējoša. Grāmata “Māksla tuvplānā” piedāvā inovatīvu pieeju: aizraujošu vizuālu jaunatklāsmes ceļojumu, kurā, dekonstruējot ievērojamus mākslas darbus, izpētīsim, kur slēpjas to autoru meistarība. "Grāmatu stāstos" ar šo darbu tuvāk iepazīstina izdevēja Renāte Punka.
Gunita Krilova. "Un viņi dzīvoja ilgi"
Un vēl raidījumā tiekamies ar Gunitu Krilovu, kura 2019. gadā debitēja ar romānu "Driftā tikai lēdijas". Pēc diviem gadiem iznāca viņas otrais romāns "Cukursaldā", bet šogad - "Un viņi dzīvoja ilgi." Tāpat kā savos iepriekšējos romānos, arī šajā autore raksta par būtiskām problēmām mūsdienu latviešu sieviešu dzīvē: par attiecībām ģimenē, bērnu audzināšanu, savas personības meklējumiem.
-
Janīna Kursīte. "Kamolkoks. Apcere par ceļiem uz latviskumu"
Šoreiz "Grāmatu stāstos" visupirms veram vaļā Janīnas Kursītes grāmatu, kurā autore mēģina noskaidrot, kādi esam bijuši, kas mums bijis svarīgs un kuras no vērtībām, kas rodamas folklorā, literatūrā, plašāk – iepriekšējo gadsimtu kultūrā – esam saglabājuši un kāpēc. Nosaucot savu grāmatu kamolkoka vārdā, autore domājusi gan par reāliem dzijas kamoliem un kokiem, gan to simboliskajiem līdziniekiem.
Liene Behmane. "Kaķa Semanuela piedzīvojumi"
Raidījumā tiekamies arī ar Lieni Behmani, kura ikdienā ir bibliotēku informācijas speciāliste. Literārās gaitas uzsākusi jau astoņu gadu vecumā ar dzejoļiem, kuri publicēti vietējā Tukuma avīzē, taču nopietnāk raksta kopš 2021. gada. "Kaķa Semanuela piedzīvojumi" ir viņas pirmā grāmata. Tie ir jautri stāsti, kas pauž kaķa pozīciju... -
Silvija Brice. "Piktais sentiments"
Uz sarunu aicinām vienu no Latvijas vadošajām tulkotājām un nenoliedzami - arī brīnišķīgo rakstnieci un esejisti Silviju Brici, kuras "Baigās piezīmes" bija bestsellers, un nu pēc četriem gadiem atnācis ir arī "Piktais sentiments". Jālasa un jāpriecājas par viņas piezīmēm uz mazām lapiņām, kas lasītāju mudina domāt.
Ketrīna Gildinere. "Labrīt, briesmoni!"
Un vēl raidījumā sarunājamies ar Ģimenes psiholoģijas centra "Līna" izdevniecības vadītāju Lauru Stuklu, kura iepazīstina ar Ketrīnas Gildineres gramātu "Labrīt, briesmoni!". Gildinere ir klīniskā psiholoģe ar vairāk nekā 25 gadu darba pieredzi un daudzu atzītu grāmatu autore. Viņas teju romānam līdzīgais stāstījums par katru no klientiem ir aizkustinošs, asprātīgs un viegli smeldzīgs. Gildinere ļauj ielūkoties psihoterapeita kabinetā, parādot, kā terapijas process var dziedēt pat visneiedomājamākās brūces.Grāmata, kas iederas gan psiholoģijas, gan biogrāfiskās lteratūras plauktiņā un vienlaikus lasāma kā aizraujošs romāns.
-
Edīte Pauls-Vīgnere. "Vīna garša"
"Vīna garša" ir jau trešā grāmata pēc "Koronetēm" un "Ak, sievietes", kurā apkopotas mākslinieces darbu fotogrāfijas, ko uzņēmis Valdis Ošiņš. Un katra no tām veltīta kādam notikumam vai mīļam cilvēkam. Grāmatā iekļautas pirms pieciem gadiem izstādei "Vīna garša" radīto miniatūru fotogrāfijas, un tā veltīta mākslinieces vectēvam.
Ēvalds Flisars. "Zelta krastā"
Slovēņu rakstnieka Ēvalda Flisara romānu „Zelta krastā” laikraksts „The Irish Times” savulaik ierindojis starp labākajiem romāniem par Āfriku, ko sarakstījis eiropietis. Tā angļu valodas tulkojums ticis nominēts prestižākajai Eiropas literatūras balvai – Dublinas Literatūras balvai, bet tagad tas iznācis Māras Gredzenas tulkojumā latviešu valodā. Savā ziņā tas ir piedzīvojumu romāns, tomēr gandrīz nekas šajā Āfrikas stāstā nav tā, kā izskatās pirmajā acu uzmetienā.
Raidījumā sarunājamies ar tekstilmākslinieci Edīti Pauls-Vīgneri, redaktori Sandru Ošiņu, tulkotāju Māru Gredzenu un slovēņu rakstnieku Ēvaldu Flisaru. -
Atis Lejiņš. Karavīrs un Guntiņa.
Politiķa un vēsturnieka Ata Lejiņa debija daiļliteratūrā ir viņa romāns “Karavīrs un Guntiņa”. Tas ir vēsturisks spiegu romāns, daļēji balstīts uz paša autora dzīves faktiem, daļēji uz citiem reāliem vai gandrīz reāliem vēsturiskiem notikumiem. Vēsturiskos faktos būvētajās mizanscēnās darbojas ne tikai pats autors Laimoņa lomā, bet arī citas reālas personas, piešķirot vēstījumam dokumentāla romāna statusu.
Danute Kalinauskaite. Baltie pret melnajiem.
Kalinauskaites romāns "Baltie pret melnajiem" ir mēģinājums noturēt gaistošu atmiņu un salikt vienkopus dzimtas pieredzējumus. Lietuvas presē Akvilina Cicēnaite to raksturojusi: “Tas ir zaudēto dzimtas vārdu arhīvs, kur pūliņi nosaukt vārdā apliecina arī vēlmi turēties pie lietām un apveidiem, kas slīd ārā no rokām, – turēties, lai caur vārdiem izdzīvotu un nosargātu savu stāstu.”
Raidījumā saruna ar politiķi un vēsturnieku Ati Lejiņu, kā arī tulkotāju Daci Meieri. -
Ilze Būmane. "Piebaldzēns ar pasaules apvārsni"
"Grāmatu stāstos" tiekamies ar žurnālisti Ilzi Būmani, kuras veidotā grāmata "Piebaldzēns ar pasaules apvārsni" ir kā enciklopēdisks uzziņu krājums, kurā Artura Krūmiņa dzīves pieredze izgaismo gan latviešu tautai kopīgo kultūras vēstures ainu, gan dziļi individuālo un unikālo. Saspringts, pārbaudījumiem un grūtībām piepildīts izglītības un darba mūžs – tā varētu definēt arhitekta, zinātnieka, pedagoga, dzejnieka un kultūras darbinieka Artura Krūmiņa gājumu cauri vairākiem laikmetiem un dzīvi apdraudošiem pārbaudījumiem. Artura Krūmiņa vārdam Latvijas arhitektūrā ir vērā ņemams īpatsvars, un meistara veikums skaidri izgaismo sasniegtos mērķus. Viņa realizētie un uz papīra palikušie projekti vēl joprojām gaida monogrāfisku apceri. Jau kopš jaunības dienām viņš aizrāvās ar literatūru, pats rakstīja dzeju, tika arī publicēts, turklāt bija pirmās latviešu klasiskās operas, 1919. gadā uzvestās Alfrēda Kalniņa “Baņuta” libreta autors. Būdams vēl arhitektūras students, Arturs Krūmiņš apjomīgo libretu saistītā valodā uzrakstīja 1903. gadā, atsaucoties Rīgas Latviešu biedrības Mūzikas komisijas rīkotajam operas libretu konkursam. 2023. gadā apritēja 120 gadu kopš operas “Baņuta” libreta tapšanas.
Krišjānis Zeļģis. "Patīk!"
Un vēl raidījumā sarunājamies ar dzejnieku Krišjāni Zeļģi: dzejoļu krājums "Patīk!" ir Krišjāņa debija bērnu literatūrā. Krājumā iekļauti 36 dzejoļi, kuros atrodams liels retums mūslaiku dzejā bērniem: puikas domu gaita, kurā liela nozīme ir interesei par to, kā pasaule darbojas, kā to racionāli izprast, kā uz to iedarboties. Ar šo grāmatu autoram izdodas uzrunāt mazos lasošos (un mazāk lasošos) zēnus, it īpaši tādēļ, ka arī Zeļģa dzejas vizuālais interpretētājs Svens Neilands sevi jau parādījis kā ilustratoru, kura stilu un asprātību var formulēt kā “vīrišķīgu bērnišķību”. Krišjānis Zeļģis publicē dzeju kopš 2003.gada, bet pirmais no pieciem krājumiem "visas tās lietas" iznācis 2010. gadā. -
Ivars Šteinbergs "Ābece"
Dzejnieka Ivara Šteinberga trešā grāmata "Ābece" ir konceptuāls dzejprozas krājums, ko veido mikroesejas par burtiem un kombinatorās dzejas vingrinājumi. Lai arī ieturēta ābeces žanrā, Šteinberga "Ābece" paredzēta cilvēkiem, kas jau māk lasīt.
Kristīne Jučkoviča "Nesaki ne jā, ne nē"
Korporatīvais romantiskais romāns. Kristīnes Jučkovičas debijas romāns “Nesaki ne jā, ne nē” attēlo vidi, kurā autore jūtas kā zivs ūdenī. Ir dramatiskie notikumi, kas risinās ap veiksmīgo farmācijas uzņēmumu, nodrošinot intrigu spriedzes romānu cienītājiem, bet tas ir tikai fons. Svarīgāka ir tēma par četrdesmitgadnieču dzīves pieredzi, kad no ierastām sliedēm pēkšņi iekļūsti neparedzētā turbulencē.
Raidījumā tiekamies ar grāmatas autori Kristīni Jučkoviču un dzejnieku Ivaru Šteinbergu. - Laat meer zien
