Afleveringen
-
Esam aizvadījuši siltu, darbīgu un vētrainu vasaru, sagaidījuši Latvijas rudeni un līdz ar to arī ORTO Talks jauno, jau piekto sezonu. To atklājam ar aktuālu un medijos bieži apspriestu tēmu — medicīnas māsas.
Šajā podkasta epizodē runājam par ārsta skatījumu uz medicīnas māsu lomu gan privātajā, gan valsts sektorā, kā arī par māsu nozīmi dažādos vēstures posmos. Apspriežam mūsdienu attīstīto medicīnu un ieskatāmies nākotnē – vai mākslīgais intelekts spēs aizvietot māsas klātbūtni pacienta aprūpē? Vai tehnoloģijas var aizstāt māsu galveno darba instrumentu — sirdi, kas ietver empātiju un līdzjūtību?
Saruna ar traumatologu, ortopēdu un ORTO klīnikas valdes priekšsēdētāju Dr. Andreju Peredistiju.
Seko mums:
FB: https://www.facebook.com/profile.php?...
IG: / ortoklinikalv
YouTube: https://www.youtube.com/playlist?list=PLRuuOQODVt-hZxxU-1HB0FQ3HO43g8hW5
Sūti savus jautājumus, rekomendācijas, interesējošās tēmas uz
[email protected] -
Ja būtu iespēja sākt visu no sākuma, tu izvēlētos studēt medicīnu un kļūt par ārstu? Kas tu būtu - sirds ķirurgs, ginekologs, psihiatrs vai traumatologs, ortopēds?
Kādēļ jaunie ārsti mēdz minstināties un neizvēlēties traumatologa, ortopēda profesiju? Cik plaša, vai tieši otrādi – šaura – ir šī specializācija? Mīti? Priekšstati? Aizspriedumi? Vai traumatologu, ortopēdu Latvijā trūkst?
Kā mums ORTO Klīnikā ir gājis pirmo gadu esot RSU Traumatoloģijas un ortopēdijas rezidentu mācību bāzei? Kādi traumatologi, ortopēdi mūs nākotnē ārstēs? Kāda ir rezidenta ikdiena? Kādēļ rezidentūras gadi maksimāli jāizmanto, mācoties, skatoties, piedaloties un uzsūcot vērtīgas iemaņas, zināšanas un pieredzi, nevis strādājot pēc iespējas vairāk darbos?
Kādi pamatprincipi, vērtības un redzējums par specializācijas attīstību Latvijā ir rezidentūras vadītājam Andrejam Finogejevam? Ieklausies! - vai jums saskan?
Kur Tev noteikti jābūt 12. jūlijā plkst. 11.00, ja kaut mazliet sapņo un domā par traumatologa, ortopēda darbu?
Saruna ar Andreju Finogejevu ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu, RSU Traumatoloģijas un ortopēdijas rezidentūras vadītāju.
-
Zijn er afleveringen die ontbreken?
-
Kādēļ, lietojot zāles (pretsāpju) vai uztura bagātinātājus (piemēram, hondroitīnus un glukozamīnus), neaizdomājamies par nierēm? Kā tas ietekmē šī orgāna veselību un kādas sekas var būt patvaļīgai un ilgstošai medikamentu lietošanai? Kas ir nieru mazspēja un kādēļ par problēmas sākumu varam uzzināt tikai no asinsanalīzēm, nevis sliktas pašsajūtas? Kādēļ katram pieaugušam cilvēkam šos rādītājus asinsanalīzēs reizi gadā vērts pārbaudīt? Vai augstam asinsspiedienam un tūskai ir sakars ar nieru darbību? Vai nieres spēj atjaunoties? Un ko varam darīt, lai šis klusais un strādīgais orgāns mums kalpotu pēc iespējas ilgi?
Un galu galā, kāds nieru problēmām sakars ar trumatoloģiju, ortopēdiju, mugurkaula vainām, sporta medicīnu un reimatoloģiju?Saruna ar Dr. Maiju Motivāni Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas nefroloģi.
-
Kā Jums šķiet, kas vairāk nosaka cilvēka realitāti un tagadni? – viņa pagātne, vai tas, ap ko cilvēks būvē savus plānus un kurp viņš mērķtiecīgi virzās?
Šī podkāsta sērija ar Gintu Ratnieci psihoterapijas speciālisti par sasniegumiem, vajadzību pēc mērķiem un dzīvi pēc to piepildīšanas (sportā, karjerā, piedzīvojumos, attiecībās).
Kādēļ apmierinātāks un piepildītāks cilvēks ir īstenojot mērķus, kas sakņoti viņa vajadzībās? Kā mēs mēdzam jaukt vajadzības ar vēlmēm un nikno dzinuli “vajag!”? Vai sasniegtā piepildījumu vērts svinēt? Kādēļ nejūtam prieku liela, grūta, interesanta darba noslēguma posmā? Kā dopamīns palīdz nepadoties un kā var nonākt dzīvībai bīstamu mērķu piepildīšanas atkarībā? Sabiedrības varoņu kults ar “izaicinājumu” apsēstību un ceļš līdz mieram, pašpietiekamībai un viedumam. Vai cilvēkam pastāvīgi jādzīvo mērķu režīmā? Ko par to saka hinduisti?
Sarunā pieminētie ceļotāji: Fjodors Koņuhovs un Žaks Kusto
-
Vai nav sajūta, ka šogad saule ir kodīgāka, asāka? Ādai nav tik patīkami, kā bija agrāk, kad gribējās gozēties stundām? Uztveriet šos ķermeņa signālus nopietni. Ne tikai tādēļ, ka par sauļošanās kaitīgumu ik vasaru runā ādas ārsti un onkologi. Saule var būt arī vairāku autoimūnu saslimšanu palaidējmehānisms. Par to šajā sarunā ar Annu Mihailovu ORTO Klīnikas reimatoloģi. Jau esošiem autoimūnu slimību pacientiem saules stari organismā var izraisīt slimības paasinājumu.
Kā baudīt vasaru un sauli, pēc kuras tik ļoti esam noilgojušies? - uzziniet šajā sarunā.
-
Vai jums ir gadījies caurvējā sēžot viegli apsaldēt starpribu nervu, kad sāpīgi ieelpot, kustēties, pagriezt krūšu kurvi, smieties? Tāda ir starpribu nerva iekaisuma vieglākā versija. Bet, ja šīs sajūtas pareizina vairākkārt, var iztēloties, kā nerva iekaisums varētu sāpēt nopietnākos gadījumos. Ne velti piedzīvojot šādu situāciju cilvēki nereti sabīstas tik ļoti, ka steidzas uz slimnīcas uzņemšanas nodaļu. Starpribu nerva iekaisumu var uztvert kā nopietnu draudus dzīvībai. Sajūta par bīstamu sirds vai plaušu problēmas varbūtību ir visai raksturīga starpribu nerva iekaisuma pavadone.
Kas vēl bez caurvēja izraisa starpribu nerva iekaisumu? Kad sākt satraukties un pie kā meklēt palīdzību? Kādas zāles palīdz un kādēļ nervu iekaisumi dažkārt “nelabprāt” padodas ārstēšanai?
Par to sarunā ar asoc. profesori Zandu Priedi ORTO Klīnikas neiroloģi.
-
Kā un kādēļ notiek bicepsa cīpslu plīsumi? Kādu traumu rezultātā tie sāp spēji un ļoti? Kad plecs īdējis ilgi un tik vienubrīd manāms - roku īsti nevar pacelt virs galvas, tā kļuvusi vājāka? Kas ir tas bumbulis, kas parādījies bicepsā?
Biežāk taču neoperē? Tad, kādēļ tomēr vērts iet uz konsultāciju pie traumatologa, ortopēda? Vai ir situācijas, kad izšķiroši to darīt pirmajās dienās pēc notikušas traumas? Kad var apsvērt un kad noteikti vajadzētu operēt? Neopērēšanas un operēšanas plusi un mīnusi.
Vai ir kāda zelta profilakse, kas pasargātu no bicepsa cīpslu plīsumiem?
Par to šajā sarunā ar Jāni Viļumu ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu.
-
Vai lielais cikls no ieņemšanas brīža līdz mazuļa zīdīšanai ir savietojams ar sportu? Kādu sportu? Cik sieviešu bērna gaidību laikā piepilda Pasaules Veselības organizācijas noteikto minimumu – 150 minūtes zemas un vidējas intensitātes fiziskas aktivitātes nedēļā? Kad ir prātīgi atsākt sportot un skriet pēc mazuļa piedzimšanas? Un ja ir bijis ķeizargrieziens? Kad un kā šī nodarbe palīdz un kad tā var ievērojami kaitēt? Vai zīdainītim garšos skrējējas piens? Vai skriešana palīdzēs mazināt svaru un vēderu? Skriešana ar ratiem – labi izskatās, bet, vai par tās drošību gan mazuļa, gan mammas veselības saudzēšanai ir kas nopietni jāņem vērā? Ar ko konsultēties, kam lūgt padomu par sportu gaidību laikā un bērniņam piedzimstot?
Par to šajā Lieldienu sarunā ar Lauru Krastiņu ORTO Klīnikas fizioterapeiti
-
Kas mūs attur pēc ilgi dziedētas traumas lekt, skriet, kāpt uz kalna slēpēm, iet tenisa laukumā? Piesardzība? Iekšēja nedrošība par sevi? Nav vēl sadzijis kā nākas? Muskuļi pēc traumas kļuvuši vājāki? Zinām dzelžaini, ko gribētos vismazāk – gūt jaunu traumu un sākt visu garo ārstēšanās ceļu no nulles punkta.
Kādēļ sporta medicīnā ir izstrādāts funkcionālais tests? Kā tas palīdz saprast, cik gatavi esam atgriezties ierastās fiziskās aktivitātēs? Ko domāt, ja testu nenokārtojam teicami un saņemam sarakstu ar to, kas mums vēl jāattīsta un jātrenē, lai droši sportotu? Kādēļ caurmēra dzīšanas laiks konkrētai traumai vai operācijai nav rādītājs cilvēka individuālai gatavībai? Kāpēc fizioterapeits, ar kuru kopā mēnešiem strādāts nevar būt objektīvs? Ko darīt, ja fiziski viss ir labi, bet joprojām ir nepārvarami bail atgriezties sportā?
Par to šajā sarunā ar Tomu Eglīti ORTO Klīnikas sporta ārstu rezidentu.
-
Lielākā daļa kalcija vesela cilvēka ķermenī ir viņa kaulos, zobos, ļoti nelielā daudzumā asinīs un muskuļos. Tomēr ar laiku, līdzīgi kā uz tējkannas vai veļas mašīnas virsmām, “kaļķīši” sāk uzkrāties uz zobiem, krūšu dziedzeros, artērijās, smadzenēs, arī cīpslās. Šie uzkrājumi savukārt rada veselības problēmas.
Kādēļ kaļķa nogulsnes veidojas? Kādēļ ne visiem cilvēkiem? Kam un kādēļ biežāk? Kas notiek, ja kalcināti veidojas cīpslās (kalcinējošs tendinīts)? Ja tie nejauši atklāti izmeklējumā, bet netraucē, “jāārstē”? Kad klacinātu esamība cīpslās rada sāpes un problēmas? Kā un kurš ārsts var palīdzēt? Taisnība, ka ar laiku kalcināti paši noārdās? Vai kalcinātiem ir tendence atkārtoties un to veidošanās cīpslās liecina, ka visticamāk kalcija nogulsnes cilvēkam veidojas arī citās ķermeņa daļās?
Varbūt jāatsakās no piena, krējuma un biezpiena un būsim pasargāti? Kāds sakars var būt kalcija preparātu – uztura bagātinātāju pastiprinātai lietošanai senioriem ar sirds un asinsvadu problēmām?
Šī saruna ar Ģirtu Mandrovicki ORTO Klīnikas sporta ārstu, kura interešu joma ir cīpslu un muskuļu problēmu ārstēšana.
-
Bojātas, pašsajūtu un kustības ierobežojošas ceļa locītavas sāka mainīt pret mākslīgām pirms vairāk kā 50 gadiem. Pētījumi liecina, jo sliktāk cilvēks justies pirms operācijas, jo apmierinātāks viņš ir ar operācijas rezultātu.
Cik tālu ir gājusi zinātne, inženierija un ārsti mākslīgu ceļa locītavu radīšanā un aizvietošanā? Kā jauninājumi uzlabojuši dzīvi cilvēkam, kura ceļa locītavu nomaina pret mākslīgu? Vai roboti un datori pašreiz jau ir gudrāki un precīzāki par ķirurģiem? Varbūt Latvijā jāizgudro pašiem sava ceļa locītavas endoprotēze? Kam un kāpēc uzticēties? Un ko gaidīt no dzīves pēc ceļa locītavas nomaiņas?
Par ceļa locītavas endoprotezēšanu, tās nākotni un nākotnes iezīmēm jau mūsdienās - saruna ar Andreju Peredistiju ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu. -
Slīdēju, aizķēros, kritu, stipri sasitos, sāp, pampst. Braukt uz slimnīcu, vai nebraukt? Ir lauzts, vai nav lauzts? Vai nogaidot var ko nokavēt? Kādēļ lūzumu pēc traumas uzreiz var izmeklējumā neredzēt? Priekš kam septiņas dienas pēc - vērts veikt atkārotu izmeklējumu? Kādos gadījumos nepieciešama datortomogrāfija? Kad liek longeti, kad ortozi, kad ģipsi, kad operē un kad nedara neko? Kādēļ jebkādu darbību lūzuma “labošanai” veic pirmajās divās nedēļās? Kādas ir pazīmes, ka kaut kas ar jau fiksētu lūzumu nav kārtībā, kā rīkoties? Un ja nu bojāts nervs? Kas par to liecina un ko tālāk? Kādēļ lūzums neaug? Vai nepareizi saaudzis lūzums ir problēma ar tālejošām sekām?
Cik ļoti par lūzumiem un to dzīšanu jāsatraucas – par to šajā sarunā ar Andreju Finogejevu ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu
-
Vai esat kaut reizi dzīvē mēģinājuši novājēt? Ar kādām sajūtām tas palicis atmiņā? Varbūt svara mazināšana ir jaunā gada apņemšanās?
Jaunā podkāsta tēma ir – tauki. Vai mēs labi pazīstam savu “ienaidnieku”? Un vai visi tauki ir slikti? Vai taisnība, ka daļa tauku iesaistīti veselīgas vielmaiņas nodrošināšanā, auglībā, hormonālā līmeņa uzturēšanā un regulē vitamīnu uzsūkšanos, kamēr citu esamība veicina slimību rašanos: ne tikai sirds, asinsvadu un 2. tipa cukura diabēta, bet arī resnās zarnas, krūts vēža, demences un Alcheimera.
Baltie, brūnie, bēšie tauki. kas tie tādi un kāda to loma mūsu veselībā? Vai un kā iespējams iegūt vairāk brūno tauku? Kāda ietekme šai procesā ir aukstumam? Kas īsti ir pārliecinošākais veids, kā nomest liekos kilogramus un kādēļ mūs moka izsalkums?
Par to sarunā ar Tomu Eglīti ORTO Klīnikas sporta ārstu, rezidentu.
-
Viņš apbrīno slavenos, vai tas ir tikai ceļš, lai ielūkotos dziļāk laikā, vērtībās, cilvēkos un pats sevī? Gada noslēdzošo podkāstu aicinām pavadīt kopā ar Ritumu Ivanovu – spilgtu un rokraksta dēļ ļoti atšķirīgu/atpazīstamu latviešu gleznotāju. Simboliski – nākamo gadu iesim līdzās, jo esam izdevuši ORTO Klīnikas & Rituma Ivanova galda kalendāru 2024. gadam.
Portreta radīšana – tā viņam ir saruna, tuvināšanās otram, rituāls? Kā Ritums pats jūtās starp cilvēkiem? Ko viņš mēģina ieraudzīt, satikt, sataustīt aiz fasādēm, tēliem un spožuma? Katra jauna radīšana ir nejaušība, vai tomēr sekas domāšanai un meklējumiem? Kāpēc jauns gads sākas ar ieiešanu atklātā ziemas ūdenī? Kas ir labākais, ko otram vēlēt Jaunā gadā?
Iespējams, šī saruna liks citādi palūkoties uz Rituma radītiem darbiem izstādēs, vai tepat pie mums – ORTO Klīnikas gaiteņos.
Darbs: Madonna ar cigareti (2010) no cikla Stars. Lights on
-
Tas, protams, nenotika vienā dienā. Pirms gadiem pieciem magnētiskajā rezonansē diagnosticēja diska trūci. Tam sekoja visnotaļ veiksmīga sadzīvošanas stratēģija: vingrot un pārāk uz mugurkaulu neakcentēt uzmanību. Jau vēlāk tomēr nācās mācīties pierast pie sāpēm. Arvien biežākām un pieaugošām. Kājas tirpšanu. Ļoti negribējās ārsta noteikto risinājumu - ķirurģiju. Un galu galā, kurš gan var atļauties 2 vai 3 brīvus mēnešus operācijai? Turklāt vēl mugurkaula! Biedējoši! Var taču "izturēt" līdz pēdējam, ticot ka - varbūt pāries.
Beidzās tas gandrīz slikti, lai arī šoreiz pēc visveiksmīgākā no visiem šajā situācijā iespējamiem scenārijiem. Par mata tiesu no nejūtības izglābta kreisā kāja, 7 stundas aizgājušas operācijām (kopumā divām), lai rekonstruētu mugurkaula jostas daļas diskus un skriemeli, atbrīvotu nervu un skriemeļa telpu rūpīgi iztīrītu.
Roberto Meloni personīgs, aizkustinošs un tomēr - viscaur optimistisks stāsts par Arta Gulbja veiktu mugurkaula operāciju ORTO Klīnikā.
-
Injekcijas ārsti parasti izmanto, kad zāles un fizioterapija vairs nelīdz. Tas nereti ir kā starpposms, iespēja uz laiku attālināt ķirurģijas nepieciešamību.
Ir tīs veida injekcijas (steroīdu, hialuronskābes un trombocītiem bagātinātas plazmas). Katra no tām ir laba un piemērota savā konkrētā situācijā. Vienam cilvēkam jānovērš akūtas, stipras sāpes, otram būtiski “ieeļļot” nodilušu locītavu, radot sargājošu slānīti starp locītavas kaulu virsmām.Ko var un ko nav iespējams gaidīt no injekcijām? Kādēļ tās ne visiem un vienmēr iedarbojas vienādi efektīvi? Vai šis process ir sāpīgs? Kādēļ dārgākā - konkrētā situācijā var nebūt labākā un piemērotākā no izvēles klāsta?
Par injekcijām traumatoloģijā, ortopēdijā sarunā ar Ēriku Ozolu ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu.
-
Vai pēc jebkuras ķirurģiskas manipulācijas jārēķinās ar tūsku? Kādēļ liekais šķidrums uzkrājas bojātajos audos? Operācijas, locītavas, vecums, dzimums, svars – kad ir stiprāka tūska? Ir cilvēki, kuriem uz to ir nosliece? Kas pastiprina tūsku? Varbūt vērts dzert ļoti maz šķidruma? Kas vēl palīdz mazināt tūsku? Lietot zāles? Ja tūska saglabājas vairākus mēnešus, vai tā var kļūt hroniska? Kādēļ traumatologi, ortopēdi par tūskas esamību pārāk nesatraucas un savukārt – kas liecina, ka nav labi?
Par to visu šajā sarunā ar Andreju Peredistiju ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu.
-
Sēdošā dzīve un muguras jostas daļa – kāds tam sakars un sekas? Vai “draudzība” ar telefonu arī spēlē kādu lomu? Ja sāp mugura, kad meklēt mugurkaula ķirurga palīdzību, bet, kad pietiek ar fizioterapeitu? Ja ir akūtas sāpes, vai tās mēģināt risināt ar masāžu, vingrošanu, manuālo terapiju? Kādos periodos der aukstas un kādos – siltas kompreses mugurai? Kādēļ labākais mugurkaula izmeklējums ir magnētiskā rezonanse? Par ko var liecināt kājas tirpšana? Populārākās diagnozes: “krika” jeb mugurkaula muskuļu spazmas, diska trūce, stenoze, kustību nestabilitāte skriemeļos, išiass un skolioze mugurkaulam novecojot. Kā dzīvot – ko darīt un ko – nedarīt, ja mugura laiku pa laikam sāp, vai diagnosticēta kāda no mugurkaula pataloģijām?
Podkāsta sarunu biedrs Artis Gulbis ORTO Klīnikas mugurkaula ķirurgs.
-
Laiku pa laikam atgriežamies pie šīs tēmas: vai to, ka gūsim traumu, var paredzēt? Šoreiz saruna ar psihoterapijas speciālisti, podkāsta “Runāt ar Gintu” autori Gintu Ratnieci.
Vai mēdz būt kāda izskaitļojama notikumu summa/ secība, kas noved līdz “nejaušam” kritienam? Vai visam ir vērts meklēt iemeslu un ko tas mums dod? Kāpēc cilvēki, kuri jūtas neveseli, nereti ir tik kašķīgi un īgni? Vai un kādēļ ir kāda cilvēku daļa, kuriem traumas gadās visai regulāri? Kādēļ aptuveni vienlaikus traumas gūst vairāki ģimenes locekļi? Kuros dzīve brīžos filmu “Pollianna” vērts skatīties katru dienu? Kā čubināšana, garšīgs ēdiens, harmoniska vide un labs miegs palīdz pēc operācijas? Vai traumatologam, ortopēdam Andrejam Peredistijam šajā jautājumā ir taisnība? Kāds traumai vai pēc-operācijas periodam sakars ar sērošanu? Kā dusmas šajā laikā padarīt lietderīgas? Un - kam dzīve labāka: intravertiem vai ekstravertiem? -
“Ultramaratosnisti taču sabeidz savu veselību! Cilvēka ķermenis nav paredzēts tādām slodzēm!"
Šajā sarunā ar Tomu Eglīti ORTO Klīnikas sporta ārstu rezidentu pētām šos jautājumus un ultramaratonsitu (skrējēju, peldētāju, velobraucēju) veselību. Distancēs virs 42 km skrējējiem, virs 160 km – velo braucējiem un virs 10 km peldētājiem. Kas notiek ar viņu muskuļiem, kauliem, sirdi, citiem iekšējiem orgāniem? Un galu galā – kas notiek viņu galvā? Kur un kā viņi uzņem enerģiju? Ko ēd? Ko dzer? Un - kad ķermenis sāk “pārtikt” “apēdot” muskuļu masu? Kādēļ mūsdienu cilvēkam tik ļoti pietrūkst pirmatnēja, dzīva piedzīvojuma? Vajadzības pēc brīvības, kur dzīvošana notiek uz ļoti sīkstas izdzīvošanas robežas? Varbūt arī jūs ko nezināt par savu īsto dabu un ilgām?Par to visu šai sarunā.
- Laat meer zien
