Afleveringen
-
Vai Rīga tiešām bija Baltijas spiegu galvaspilsēta? Kā atmaskot Krievijas propagandas izplatītos vēstures mītus? Kādēļ PSRS dibināšana bija liela katastrofa? Kāda varēja būt alternatīvā Krievija? Kādēļ monarhija trimdā šķiet pievilcīgāka? Kurus pieminekļus vēl jānojauc? Kā "Džeimss Bonds" no Latvijas gāza leiboristu valdību Lielbritānijā? Kādēļ neuzticēšanās valstij ir padomju mantojums? Ar ko nelegālā komunistu propaganda atšķiras no tās, ko izplatīja pirms gadsimta? Kādi mīti klīst par baltgvardiem?
Par šiem un citiem ar krieviem Latvijas vēsturē saistītiem jautājumiem runāsim ar "Gada vēsturnieku 2020", Latvijas Universitātes Vēstures institūta pētnieku un vēstures doktoru Andreju Gusačenko.
Raidījumu vada Ieva Siliņa.
-
Kādi mediji veido mūsu realitāti? Kas ir informatīvais tuksnesis? Kā atpazīt kvalitatīvu saturu? Kas ir medijpratības higiēna? Kā mediji veido sabiedrības uzskatus par drošību? Kādi būs mediji nākotnē? Kā jūtas cilvēki pierobežā? Kā droši lietot sociālos tīklus?
Par šiem un citiem jautājumiem par mediju lietojumu Latvijas reģionos runāsim ar Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas vadošo pētnieci, docenti un pēcdoktoranti Sandru Sprudzāni.
Raidījumu vada Ieva Siliņa. -
Zijn er afleveringen die ontbreken?
-
Ūdens ir ļoti interesants zinātniekiem. Tā pētījumu rezultāti ir interesanti mums visiem. Degvielu var iegūt gandrīz no jebkā. Šī arī ir saistoša tēma pētniecībai. Un arī mums visiem tas interesē.
Raidījumā “Zinātnes vārdā” viesojas Linda Mežule, Rīgas Tehniskās universitātes Ūdens sistēmu un biotehnoloģiju institūta vadošā pētniece. Ar viņu saruna par ūdeni, mikroorganismiem, dūņām, lauksaimniecības atkritumiem, vispār atkritumiem, degvielas ražošanu. Kā zinātne uz šo visu skatās, par to raidījums. -
Kas vieno privātdetektīvus un analītiskos ķīmiķus? Kā Latvijas koks nonācis kosmosā? Kas ir slimās ēkas sindroms? Kā tiek izstrādātas analīžu metodes? Kas ir valorizācija? Ko mums iemāca STEM? Kā apvienot modeles un zinātnieces darbu? Kādēļ Latvijā jāpēta koksne?
Par šiem un citiem jautājumiem par analītisko ķīmiju runāsim ar Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta Biorafinēšanas laboratorijas pētnieci, 2024.gada Baltijas stipendijas sievietēm zinātnē ieguvēju Danielu Godiņu.
Raidījumu vada Ieva Siliņa. -
Māla Latvijā netrūkst. Un to var izmantot ne tikai ķieģeļu, dakstiņu vai trauku ražošanai. Māls lieliski der piesārņota ūdens attīrīšanai, vai viedo sensoru (jā!) ražošanai. Un vēl, ja reiz ūdens piemēslots ar fosforu, to var savākt un izmantot apstādījumu barošanā. Vārdu sakot, saruna ar lietišķi orientētu zinātnieci - Rūtu Ozolu-Davidāni, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Meža un vides zinātņu fakultātes Ainavu arhitektūras un vides inženierijas institūta asociēto tenūrprofesori.
Raidījumu šajā reizē vadīs Ivars Austers.
-
Ja dzirdat, ka cilvēks ir gan universitātes profesors, gan pētnieks, gan mācītājs, gan rakstnieks, kurš pie tam ir studējis arī ķīmiju, tad domās jums, visticamāk, veidosies viduslaiku polimāta tēls. Taču arī mūsdienās kas tāds ir iespējams.
Dāmas un kungi, Radio NABA viesosies Ralfs Kokins, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Teoloģijas un reliģiju pētniecības nodaļas profesors un vadošais pētnieks, dižpārdokļa par Kurzemes vilkačiem autors, mūsdienu polimāts.
Varētu rakstīt, ka Ralfs stāstīs kas ir mūsdienu teoloģija, ko un kā tā pēta, ko citām zinātnēm mācīties no teoloģijas. Tā arī būs, taču saruna visu laiku aizklīdīs blakusceļos un taciņās. Un tāpēc īpaši interesanta.
Raidījumu šai reizē vada Ivars Austers. -
Kuriem ārpolitikas notikumiem šogad jāseko līdzi? Kā pašvaldību vēlēšanas saistītas ar drošību? Vai satraukties par imigrantu deportācijām ASV? Kā atšķiras ārpolitikas pētnieka darbs no žurnālistikas? Ko šis gads varētu nest Ukrainai? Kā atpazīt ticamus ārvalstu informācijas avotus? Kas gaidāms pēc "vēlēšanām" Baltkrievijā? Kādas pārmaiņas pasaulē nesīs Donalda Trampa prezidentūra? Kā klājas opozīcijai Baltkrievijā?
Par šiem un citiem ar ārpolitiku saistītiem jautājumiem runāsim ar Latvijas Radio ziņu dienesta vadītāju un Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieku Uģi Lībieti.
Raidījumu vada Ieva Siliņa. -
Šajā raidījumā klausītājiem piedāvāsim iespēju noklausīties Latvijas Universitātē decembrī notikušās diskusijas "Mākslīgā intelekta tehnoloģiju ietekme uz studiju kursu pārbaudījumiem" ierakstu.
Paneļdiskusijā piedalījās:
• Prof. Linda Daniela (LU Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultāte),
• Normunds Grūzītis (LU Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorija),
• Asoc. prof. Signe Mežinska (LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte),
• Dr. Inguna Skadiņa (LU Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorija).
Diskusiju vadīja Ivars Austers.
Raidījumā pievērsīsimies izaicinājumiem un iespējām, ko mākslīgā intelekta tehnoloģijas sniedz akadēmiskajā vidē. Tiks apskatīti gan teorētiskie, gan praktiskie aspekti, kas skar studiju kursu pārbaudes darbu transformāciju, un diskutēti dažādi risinājumi, lai saglabātu mācību procesa kvalitāti un akadēmisko godīgumu.
Nepalaidiet garām – aktuāla un aizraujoša diskusija par mākslīgā intelekta ietekmi uz izglītību!
Šo anotāciju rakstīja MI. -
Kas ir epiģenētiskā programmēšana? Cik veselīga nācija esam? Kam nepieciešama universālā jodēšanas programma? Kā uzlabot demogrāfisko situāciju valstī? Vai ārsts ir zinātnes lietotājs vai zinātnes radītājs? Cik joda Tev nepieciešams katru dienu? Vai grūtniecei jāēd par diviem? Kā pasargāt sevi no vēža?
Par šiem un citiem ar veselību saistītiem jautājumiem runāsim ar ginekoloģi dzemdību speciālisti, Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēju un Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas valdes locekli Viju Veisu.
Raidījumu vada Ieva Siliņa. -
Latvijas Kultūras akadēmijas vadošās pētnieces Ieva Zemīte un Ilona Kunda pēdējos trīs gadus ir analizējušas to, kā radošums (salīdzinoši) mazās pilsētās spēj sekmēt daudzveidību un atvērtību, šādi veicinot pilsonisko līdzdalību, ekonomisko attīstību un arī laimi.
Raidījuma laikā notiks izvērsta saruna par šiem jautājumiem kopā ar abām pētniecēm.
Raidījumu vada Ivars Austers. -
Kādēļ jāpēta nācijas sociālā atmiņa? Ko profesionālie doktoranti meklē arhīvā? Kā izpaužas mantota kultūrtrauma? Kādēļ par sāpīgo pagātnes pieredzi jārunā? Vai okupācijas kultūrtrauma skāra tikai latviešus? Kādēļ vērts kļūt par dzimtas detektīvu? Kā dziedēt kultūrtraumu un attīstīt savu pašapziņu?
Par šiem un citiem jautājumiem runāsim ar mākslinieci un sociālās atmiņas pētnieci ar profesionālo doktora grādu mākslās Lauru Veļu.
Raidījumu vada Ieva Siliņa. -
Guntis Pakalns ir Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pasaku, teiku, anekdošu, arī šausmu stāstu un pilsētas leģendu pētnieks. Ar viņu saruna par to, ka daudzas tautas par savām sauc vienas un tās pašas pasakas, ka pasakas un teikas visu laiku mainās, jo katrs stāstnieks kaut ko izmaina vai pieliek klāt, tā reaģējot uz ļaužu rūpēm.
Guntis sarunas laikā pastāstīs vairākas pasakas, vai varbūt šausmu stāstus, robeža starp abiem ļoti plūstoša. Un viena pasaka (vai anekdote?) būs visai pikanta. Vārdu sakot, gan par par pasakām un teikām, gan stāstniekiem, klausieties!
Raidījumu vadīs Ivars Austers. -
Kā mainās cilvēka identitāte, aizbraucot no dzimtenes? Kādēļ remigrācija ir arī zaudējums? Kam vieglāk atgriezties pēc dzīves ārzemēs? Kādēļ svarīgi pētīt remigrācijas jautājumus? Kā izvairīties no vilšanās sajūtas, atgriežoties Latvijā? Kur meklēt resursus?
Par šiem un citiem jautājumiem runāsim ar klīnisko psiholoģi, Latvijas Universitātes doktoranti Ivetu Ozolu-Cīruli.
Raidījumu vada Ieva Siliņa. -
Kādēļ pieaug interese par mūsu reģionu? Kādēļ mums pašiem jārūpējas par savu drošību? Ar ko Gorbačovs vēlējās tikt pieminēts? Kurš Latvijas vēstures periods vēl jāpēta? Kādēļ ir reizēm izdevīgi būt mazai valstij? Kas saista Baltijas valstis? Ar ko atšķiras Baltijas un Ukrainas neatkarības cīņas? Cik svarīga bija Baltija ASV un PSRS attiecībās?
Par šiem un citiem jautājumiem runāsim ar Gada vēsturnieci 2023, Somijas Zinātņu akadēmijas Helsinku Universitātes Aleksanteri institūta pētnieci, grāmatas "Nenoteiktības politika: ASV, Baltijas jautājums un Padomju savienības sabrukums" autori Unu Bergmani.
Raidījumu vada Ieva Siliņa. -
Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes tenūprofesors Vjačeslavs Kaščejevs būs Radio NABA raidījuma Zinātnes vārdā viesis.
Ja vēlaties netehnisku ievadu kvantu fizikā, tāpat tajā, kā kvantu fizika pamazām top praktiski izmantojama, jums šis raidījums jāklausās. Un tiks uzdots arī svarīgais jautājums kāpēc “kvantu fizika” daudziem patīk kā metafora, pat ja tēlainā salīdzinājuma lietotāja sapratne par fiziku ir ļoti virspusēja. Tāpat, kā viens normāls, parasts nefiziķis iemācās kaut ko no fizikas, un pats varbūt nemaz nezin, ka kaut ko saprot. Vārdu sakot, jāklausās pat tad, ja fizika biedē. Mazliet mazināsiet šo fobiju.
Raidījumu vadīs Ivars Austers. -
Kādēļ vakcinēšanās jautājums nav tikai par vakcīnām? Kādēļ mūsu lēmumi ir emocionāli? Kas ir vakcinācijas dubultruna? Kādēļ Covid-19 vakcinēšanās kampaņa bija tik neefektīva? Kas ir fenomenoloģija? Kādēļ bailes radikalizē? Ko filozofi dara medicīnā? Kādi sociāli un kulturāli nosacījumi ietekmēja Latvijas iedzīvotāju lēmumus par vakcināciju? Kā veidot kopības sajūtu mūsu valstī?
Par šiem un citiem ar vilcināšanos vakcinēties saistītiem jautājumiem runāsim Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošo pētnieku Uldi Vēgneru un šī institūta pētnieku, Latvijas Kultūras akadēmijas asociēto profesoru Andreju Balodi.
Raidījumu vada Ieva Siliņa. -
Viesos IT uzņēmējs un mākslīgā intelekta jomas zinātājs Pāvils Jurjāns.
Pāvilu, kā IT jomas profesionāli, interesē mākslīgā intelekta latviskās versijas iespējas un attīstīšana. Piemēram, cik niansēti Chat GPT saprot latviski un, kā saprašanu uzlabot. Vai Chat GPT saprot vārdu “ķurķis”? Un kā ar teikumu “dēli ar dēli sita dēli”? Pamēģiniet, pirms klausāties raidījumu.
Raidījumu vada Ivars Austers. -
Ar ko Baltija ir slavena pasaulē? Kas sarežģītāks- ģeopolitika vai raķešu zinātne? Kādēļ politiskā līdzdalība Latvijā ir demonizēta? Kuras valsts attīstībai nākotnē jāpievērš lielāka uzmanība? Ko mācīties no pasaules labākajām universitātēm? Kādēļ Krievija ir nepatikšanu meistars? Kuras valstis varētu iejaukties ASV prezidenta vēlēšanās? Ko sola katrs no kandidātiem un kā tas ietekmētu mūs? Cik karu šobrīd norisinās visā pasaulē?
Par šiem un citiem jautājumiem runāsim ar politologu, Ģeopolitikas pētījumu centra direktoru un Rīgas Stradiņa universitātes asociēto profesoru Māri Andžānu.
Raidījumu vada Ieva Siliņa. -
Vismaz reizi pusotrā gadā radio ir jāparunā par raugu, saka Latvijas Universitātes Mikrobioloģijas un Biotehnoloģijas institūta vadošais pētnieks Jānis Liepiņš. Šī reize ir pienākusi - raidījumā “Zinātnes vārdā” saruna par to, kā cilvēce iemācījusies raugus domesticēt. Un par to, kā Jānis savos pētījumos izmanto raugu kā modeli, lai saprastu cilvēku šūnu dzīvi. Tai skaitā vēža šūnu funkcionēšanu.
Raidījumu šai reizē vada Ivars Austers. -
Ko dara helikobaktērija? Kā rodas vēzis? Kāds ir kvalitatīvs vēža skrīnings? Kā vēža apkarošana Latvijā atšķiras no situācijas citur Eiropā? Vai var būt par daudz vēža skrīningu? Kas ir vēža uzveikšanas plāns? Kas ir personalizēta prevencija? Kā jaunuzņēmumi palīdzēs cīnīties ar vēzi?
Par šiem un citiem jautājumiem runāsim ar Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta direktoru, Latvijas Universitātes profesoru Mārci Leju.
Raidījumu vada Ieva Siliņa. - Laat meer zien
