Afleveringen
-
Vēzis ir diagnoze, kuru baidās dzirdēt ikviens mājdzīvnieka saimnieks. Taču veterinārārsti atzīst – onkoloģiskās saslimšanas suņiem un kaķiem tiek diagnosticētas arvien biežāk. Vienlaikus attīstās arī veterinārmedicīna, un daudzas diagnozes, kas vēl pirms dažiem gadiem šķita kā spriedums, šodien iespējams veiksmīgi kontrolēt un izārstēt.
Kā pamanīt dzīvnieka pirmās slimības pazīmes?
Kā pieņemt lēmumu par ārstēšanu? Vai dzīvnieki spēj panest ķīmijterapiju un citas procedūras? Un kā saglabāt cerību, vienlaikus saglabājot godīgumu pret sevi un savu mīluli?
Studijas viesi - veterinārārste Maija Catlakša un dobermaņa Barona saimniece Diāna Trinska Laķe. Barons un viņa saimniece ir īsti cīnītāji, pēc atklātās limfomas diagnozes. -
Daudziem čūska joprojām šķiet biedējošs un noslēpumains dzīvnieks, taču arvien vairāk cilvēku izvēlas tieši pitonus, boas un citas čūskas par saviem mājas mīluļiem.
Kas cilvēkus piesaista šajos klusajos un neparastajos dzīvniekos? Kā izskatās ikdiena mājās, kur līdzās kaķim vai sunim dzīvo arī čūska? Un vai bailes no čūskām patiešām ir pamatotas?
Studijas viesi Dita Brauna Lejniece un Kaspars Lejnieks, kuru mājās čūskas kļuvušas par pilntiesīgiem ģimenes locekļiem. -
Zijn er afleveringen die ontbreken?
-
Raidījumā par kādu tēmu, kas daudziem dabas mīļotājiem ir īpaši tuva – savvaļas dzīvnieku piebarošana. Jā, jā, tas nekas, ka ir jau vasara, jo ļoti daudzi cilvēki mīl piebarot putnus un zvērus visu gadu.
Vai palīdzēt vāverēm un citiem meža iemītniekiem ir labi vienmēr? Kad piebarošana kļūst par atbalstu, bet kad – par kaitējumu?
Kādi našķi vāverēm ir piemēroti, un kādi var nopietni apdraudēt to veselību?
Studijas viesi - Diāna Ozola, kura jau vairākus gadus piebaro vāveres savās mājās Vecāķos un Rīgas nacionālā zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns. -
Šoreiz raidījumā “Ķepa uz sirds” runājām par kādu kaķi, kurš jau sen vairs neiekļaujas priekšstatā par tipisku dīvāna murrātāju. Kaķis Antoška dodas izbraucienos, iepazīst jaunas vietas, piesaista apkārtējo uzmanību un, šķiet, dzīvi izbauda ar īpašu stilu. Bet vai tas ir kaķa raksturs, saimnieces nopelns vai abu neparastā draudzība?
Studijas viesi ir Anita Zaharenko ar savu kaķi Antošku un dzīvnieku aktieru trenere Daina Matskina, kura labi zina, ko nozīmē sagatavot suni, kaķi, zirgu un pat žurciņu darbam kameras priekšā un kā atpazīt īstu dzīvnieka talantu. Daina pazīst arī Antošku, jo kaķis jau ir arī paspējis darboties kā filmu aktieris. -
Saulgrieži latviešiem vienmēr bijis īpašs laiks – brīdis, kad daba ir spēka pilna un robeža starp redzamo un neredzamo šķiet trauslāka nekā ikdienā. Mūsu senči vēroja kokus, putnus, mājdzīvniekus, meklējot zīmes, kas palīdzētu saprast pasauli. Vai dzīvnieki sajūt to, ko cilvēks neredz? Vai tie uztver zemes āderes, enerģijas laukus un pārmaiņas dabā? Un ko par to saka senču gudrība un mūsdienu novērojumi?
Studijas viesis šoreiz rīkstnieks un baltu ritu vadītājs Māris Zvaunis. -
Ir vasara un kaķu saimnieku vidū viens no karstākajiem jautājumiem ir - laist kaķi ārā vai tomēr turēt tikai mājās?
Vieni saka - kaķim nepieciešama brīvība, svaigs gaiss un iespēja izdzīvot savus instinktus. Citi ir pārliecināti - drošākā vieta kaķim ir telpās, jo ārā viņu apdraud mašīnas, slimības, citi dzīvnieki un cilvēki. Bet vai iespējams arī vidusceļš?
Studijas viesi - kaķu saimniece Inese Stankeviča, kuras kaķi dzīvo gan telpās, gan ārā un Uldis Pļaviņš, kurš kā kaķa saimnieks izveidojis īpašus voljērus un drošas āra zonas kaķiem - meklējot kompromisu starp brīvību un drošību. -
Kā zirgi maina cilvēka ikdienu, ko tie māca par mieru, pacietību un uzticēšanos? Kāpēc arvien vairāk cilvēku meklē kontaktu ar šiem majestātiskajiem dzīvniekiem?
Raidījuma viesi - cilvēki, kuru dzīvē zirgi nav sports vai sacensības - tie ir ģimenes locekļi, draugi un ikdienas līdzgaitnieki. Studijā - Kristīne un Druvis Gredzeni. Gredzenu ģimene audzē īpašus un ne tik bieži sastopamus zirgus - īru tinkerus. -
Kāpēc suns grauž kurpes, plēš dīvānu vai demolē māju, palicis viens? Kāpēc kaķis kož, plūc segas un košļā drēbes? Vai tā ir tikai niķīga uzvedība, garlaicība, stress, vai tomēr signāls, ka dzīvniekam kaut kā pietrūkst?
Bieži vien mēs domājam, ka mīlulis dara to “spītējot”, taču patiesībā aiz šādas uzvedības visbiežāk slēpjas pavisam konkrēti iemesli - trauksme, neizlādēta enerģija, garlaicība, instinkti vai pat veselības problēmas. Ko mūsu dzīvnieki ar šādu uzvedību cenšas pateikt un kā viņiem palīdzēt?
Studijas viesi - zoopsihiatrs, dzīvnieku uzvedības eksperts Alberts Čipuštanovs un kaķa saimniece Ilze Jansone. Ilzes kaķis ilgstoši grauž saimnieku drēbes un citus priekšmetus un saimniece vērsusies pie “Ķepa uz sirds” eksperta pēc palīdzības. -
Pirmie mēneši kopā ar kucēnu ir aizraujoši, taču vienlaikus arī izaicinoši. Kā iemācīt kucēnam mājas kārtību? Kad sākt apmācību? Vai tiešām kucēnu skoliņa ir nepieciešama ikvienam sunim? Un kāpēc tieši agrīna socializācija var noteikt to, kāds suns izaugs nākotnē? Sarunāsimies ar kucēnu skolas vadītāju un suņu apmācības eksperti Jeļenu Palamarčuku un dziedātāju Emīliju, kura nesen savā ģimenē uzņēmusi kucēnu.
-
Eksotiski dzīvnieki – papagaiļi, rāpuļi, seski, pundureži – arvien biežāk nonāk cilvēku mājās. Tie ir interesanti, neparasti un reizēm pat šķiet vienkāršāk turami par suni vai kaķi. Bet cik daudz mēs patiesībā zinām par viņu vajadzībām?
Kāda ir aprūpe, izmaksas, ārstēšana un galu galā - kāda ir atbildība, kas nāk komplektā ar eksotisku mājdzīvnieku?
Studijas viesis - eksotisko dzīvnieku ārsts Aleksandrs Makarovs. -
Latvijā arvien biežāk runājam par vientulību vecumdienās. Tajā pašā laikā patversmēs nonāk daudzi suņu un kaķu seniori, kuri arī gaida savu cilvēku. Bet ko darīt, ja šie divi stāsti satiekas?
Vai senioram aprūpes namā blakus var būt četrkājains draugs? Un vai dzīvniekam no patversmes tas var kļūt par īstām mājām?
Vai senioram pansionātā drīkst un vajag dzīvnieku? Vai tas uzlabo dzīves kvalitāti - vai tomēr rada papildu riskus?
Studijas viesi - sociālās aprūpes un rehabilitācijas centru pārstāve Juta Krīgere un dzīvnieku patversmes Ulūbele pārstāve Linda Novicka. -
Vai mīlēt savu suni nozīmē atļaut viņam visu?
Mūsdienās arvien biežāk uztveram suni kā ģimenes locekli. Mēs viņu lutinām, sargājam, runājam ar viņu kā ar cilvēku un bieži vien – arī uztveram kā cilvēku, kurš taču visu saprot.
Vai suns ir jāapmāca?
Vai mīlestība nozīmē robežas?
Vai, ļaujot visu, mēs patiesībā sunim palīdzam vai kaitējam?
Studijas viesi - suņu apmācības eksperte Jeļena Palamarčuka; suņu saimnieki ar atšķirīgām pieejām suņu audzināšanā - Inese Krastiņa, kura ar borderkolliju Lūku daudz pavada laiku apmācībā un treniņos, franču buldoga saimniece Linda Rancāne, kura savam Vaiperam atļauj daudz, bet suns arī tiek vests uz pamatapmācības nodarbībām, kā arī trīs franču buldogu saimnieks Ivars Upenieks, kurš savus suņus sauc par bērniem un uzskata, ka viņi visu saprot, bieži pat bez vārdiem. -
Parki, skvēri un zaļās zonas ir vieta, kur atpūšas ģimenes, bērni un arī mūsu suņi. Taču arvien biežāk izskan sūdzības - suņi tiek laisti bez pavadas, izrakņā apstādījumus, bojā puķu dobes, un ne vienmēr tiek ievērota cieņa pret citiem cilvēkiem. Vai tā ir nezināšana, attieksme vai izglītības trūkums? Un kur beidzas suņa brīvība un sākas saimnieka atbildība?
Studijas viesi - SIA Rīgas Meži pārstāve Arta Krūmiņa, Ziedoņdārza dārzniece Natālija Belgasema un suņu apmācības eksperte Andra Pašujeva. -
Pirms 15 gadiem viņa bija viena no pirmajām sižeta varonēm TV raidījumā “Ķepa uz sirds”. Toreiz - rīdziniece, tulkotāja un iespējams, vēl pati līdz galam nezināja, ka viņas ceļš aizvedīs uz pavisam citu dzīvi. Šobrīd viņa dzīvo Ugālē, glābj dzīvniekus, ikdienā sastop gan pamestību, gan cerību, kā arī piedzīvo īstus brīnumus, kad suns vai kaķis beidzot sagaida savu īsto cilvēku un īstās mājas. Studijas viešņa - biedrības “Ar sirdi delnā” vadītāja Andra Tomase.
-
Kamēr dabā mostas pavasaris un mēs baudām svētkus kopā ar saviem tuvākajiem, mums līdzās ir arī mūsu uzticamie draugi. Bet vai vienmēr varam viņus ņemt līdzi? Ko darīt brīžos, kad dodamies ceļojumā, atpūtā vai vienkārši nevaram būt blakus?
Kā atrast savam sunim labāko aprūpi, kad paši esam prom un nevaram mīluli paņemt līdzi? Vai dzīvnieku viesnīca, aukle vai draugi? Kā pieņemt pareizo lēmumu, lai sirds būtu mierīga — gan mums, gan mūsu mīlulim?
Studijas viesi - profesionāla dzīvnieku auklīte Agnese Ozoliņa un suņu saimnieki - Jānis Pētersons un viņa franču buldogs Tuta, Sandris Straume un viņa basets Eskobārs. -
Kā socializēt suni pilsētas vidē, kādas vietas ir suņiem draudzīgas un kur tomēr jābūt piesardzīgiem?
Kā droši un patīkami ceļot kopā ar suni?
Studijas viesi - platformas “Ar suni” izveidotāja, austrālijas ganu suņu saimniece Zita Īle, kas ikdienā palīdz saimniekiem labāk izprast dzīvi kopā ar suni. “Ar suni” arī regulāri apkopo suņiem draudzīgās vietas Latvijā; Ilona Vaivade, arhitekte un divu talantīgu zeltaino retrīveru saimniece. Ilonas pieredze lieliski parāda, kā viens suns var pavērt pavisam jaunu pasauli – ar apmācībām, sportu, palīdzību cilvēkiem un draugiem visā pasaulē. -
Daudzi suņu saimnieki droši vien ir domājuši – kā būtu skriet kopā ar suni, braukt ar velosipēdu vai pat piedalīties sacensībās?
Ir dažādi sporta veidi – kanikross, kur skrējējs un suns skrien kopā, baikdžorings ar velosipēdu, skūteru klase ar skrejriteni, skidžorings ar slēpēm, un pat suņu pajūgi, kur vairāki suņi velk kamanas ziemā vai velokartu vasarā.
Kā sākt sportot ar suni, kā tas maina attiecības starp cilvēku un dzīvnieku, un kā suns var kļūt par mūsu lielāko motivatoru kustēties?
Studijas viesi - Alens Zvilna, kurš ar suņiem aktīvi nodarbojas vairākos sporta veidos – no kanikrosa līdz baikdžoringam un skidžoringam un Normunds Jankausks - viņa uzticamais biedrs ir 18 gadīgais suns Reksis. Normunds joprojām aktīvi piedalās dažādās aktivitātēs, pierādot, ka kustība kopā ar suni var būt prieks jebkurā vecumā. -
Pavasaris Latvijā nozīmē ne tikai pirmos saules starus un putnu dziesmas - tas nozīmē arī kaķu laiku!Tieši šajā laikā uz ielām visvairāk parādās runči un kaķenes, un drīz vien dzimst daudzie kaķēni, kuriem nav ne māju, ne saimnieku.
Ja kaķi netiek sterilizēti, ielas dzīvnieku skaits turpina pieaugt, un patversmes pavasarī un vasarā bieži ir pārpildītas ar nevēlamiem kaķēniem.
Kāpēc bezsaimnieku kaķu sterilizācija ir tik svarīga, kā notiek ielu kaķu ķeršana un ko var darīt ikviens no mums, lai palīdzētu dzīvniekiem?
Studijas viešņas - biedrības “Ķepu sargi” vadītāja Karīna Vilsone un organizācijas “Dzīvnieku SoS” vadītāja Gita Grantiņa! -
Ir cilvēki, kuru dzīves rit klusumā, bet viņu darbi maina pasauli.
Vienai no mūsu viešņām šis ir īpašs gads – Solvitas Vības vadītajai dzīvnieku patversmei „Dzīvnieku draugs” aprit 25 gadi. Divdesmit pieci gadi, kuros pamesti dzīvnieki ir atraduši otro iespēju un īstās mājas. Stāsts par sievieti, kura daudzus gadus atbalstīja šo patversmi. Un tikai vēlāk atklājās – viņa bijusi britu slepenā aģente. Sieviete ar noslēpumiem, ar drosmi, ar dzīvi, kurā riskam bija ikdienas garša.
Kas vieno dzīvnieku glābēju un slepeno aģenti?
Studijas viesi - dzīvnieku patversmes Dzīvnieku draugs vadītāja Solvita Vība un žurnāliste, rakstniece Ērika Šmeļkova (attēlā), kura nupat izdevusi grāmatu par šīs dzīvnieku patversmes ilgstošu atbalstītāju Kristīni Čilveri. Kuru pavisam nesen, visa pasaule iepazina kā britu slepeno aģenti Fifī. -
Kādi ir suņi, kas apbur ar savu eksotisko izskatu, pašcieņu un neatkarīgo dabu – tā sauktās primitīvo suņu šķirnes?
Pie primitīvajām šķirnēm pieskaita senas, maz cilvēka selekcijas ietekmētas suņu šķirnes, kuras ģenētiski ir tuvākas savvaļas suņiem un saglabājušas izteiktus instinktus. Šie suņi bieži vien iekaro cilvēku sirdis ar savu vilkveidīgo izskatu, eleganci un īpašo harizmu. Taču diemžēl nereti izvēle tiek balstīta tikai vizuālajā pievilcībā – nepietiekami iedziļinoties šķirnes raksturā un vajadzībās.
Kā saprast, vai šī šķirne būs piemērota tieši jums?
Studijas viesi - kinoloģe Ļena Valdmane, akitas saimniece Kristīne Neimane un basenži saimniece Liāna Pētersone! - Laat meer zien
