Afleveringen
-
Apmēram divas trešdaļas pusaudžu saskaras ar ādas problēmām, visbiežāk tie ir izsitumi un ādas taukošanās. Kādās situācijās problēmas risinājums ir dzīvesveida maiņa un kad tomēr jāmeklē speciālista palīdzība, un vai, ādu sākot kopt laicīgi pirms pubertātes iestāšanās, no šīm problēmām iespējams pasargāties?
Ģimenes studijā skaidro Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas dermatoloģe un veneroloģe, Veselības centra 4 dermatoloģe Gerda Bērziņa, dermatoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes Dermatoloģijas un veneroloģjjas katedras lektore Alise Balcere un Baltijas vides foruma vides eksperte Agnese Meija-Toropova.
-
Lai skolēns veiksmīgāk varētu mācīties un arī labāk justies, būtiski, cik gari ir starpbrīži skolās un skolēni tajos dara. Speciālisti uzsver - lai bērni varētu produktīvi mācīties, starpbrīžiem jābūt vismaz 15 minūtes gariem un bērniem tajos jākustas. Kāda ir reālā situācija un vai skolas jau šobrīd domā par nākamo mācību gadu, kad skolēni līdz 6. klasei mobilo telefonu nevarēs lietot arī starpbrīžos? Kādas aktivitātes to aizstās?
Ģimenes studijā analizē Ineta Helmane, Latvijas Universitātes asociētā profesore, Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes Pirmsskolas un sākumizglītības nodaļas vadītāja, Vita Šurgunte, Garkalnes Mākslu un vispārizglītojošā pamatskolas 3. klases audzinātāja, Sandra Strūberga, centra "Dardedze" preventīvi izglītojošo programmu speciāliste, un Jeļena Puzaka, Riebiņu vidusskolas sociālā pedagoģe, "Kiwa" atbalsta komandas vadītāja.
Ierakstā viedokli izaka Inta Bula-Biteniece, Rīgas Stradiņa universitātes Sporta un treniņu teorijas, pedagoģijas, psiholoģijas un pedagoģisko prakšu katedras docētāja un vadošā pētniece.
Ierakstā viedojamies arī starpbrīdī Rīgas Katoļu ģimnāzijā. -
Zijn er afleveringen die ontbreken?
-
Attiecības starp brāļiem un māsām mēdz būt ļoti dinamiskas - te viņi kaujas, te mīļojas. Vai un kā vecākiem jāveido bērnu attiecības? Kas nosaka šo attiecību virzību un ko bērns no tām mācās? Un kas nosaka, ka brāļiem un māsām būs tuvas attiecības arī pieaugušā vecumā?
Ģimenes studijā diskutē Latvijas Universitātes profesore, sertificēta psiholoģe Baiba Martinsone, trīs meitu mamma un māsa Signe Jantone, divu bērnu mamma un māsa Ance Jirgena. Ierakstā uzklausām sociālantropologu Klāvu Sedlenieku. -
Aizvien biežāk augstskolas izmanto iespēju rīkot arī savus iestājeksāmenus. Nesen pieņemtie grozījumi Augstskolu likumā ļauj to darīt jau pirms vidusskolas centralizēto eksāmenu kārtošanas un Rīgas Tehniskajā universitātē jau aizvadīti pirmie iestājeksāmeni. Vai tas nozīmē, ka centralizēto eksāmenu loma mazināsies? Ģimenes studijā izvaicājam augstskolu pārstāves. Studijā Elīna Gaile-Sarkane, Rīgas Tehniskās universitātes studiju prorektore, Mārīte Seile, Latvijas Universitātes Studiju inovāciju nodaļas vadītāja, un Indra Treija, Rīgas Stradiņa universitātes Studiju departamenta direktore.
-
Kā jau piektdienā ierasts, Ģimenes studija dodas ciemos un šoreiz pie Strazdiņu ģimenes. Ieva un Mikus Strazdiņi ir rīdzinieki – Ieva nodarbojas ar projektu vadību, Mikus strādā informācijas tehnoloģiju jomā un darba specifika ļauj abiem strādāt attālināti – no mājām. Viņiem kā trīs bērnu – deviņgadīgā Mārtiņa, astoņus gadus vecā Jēkaba un četrgadnieces Grietas – vecākiem tas ir būtiski, jo mazāk laika jātērē braucot uz un no darba un, ja bērni slimo, var mēģināt savienot darbu un sasirgušo bērnu pieskatīšanu.
Un kaut arī šķiet, ka trīs bērnu vecāku ikdienā laiks ir tikai darbam un bērniem, tomēr viņi atrod laiku arī saviem vaļaspriekiem – Ieva grāmatu lasīšanai, viņa atklāj, ka gadā izlasa apmēram 120 grāmatas, bet Mikus aktīvam dzīvesveidam dabā, gan sportojot, gan sēņojot vai makšķerējot. Tas ietekmējis arī bērnus – viņu ikdienā atrodas laiks ne tikai mācībām, dejošanai, dziedāšanai un sportošanai, arī aktīvai būšanai dabā un grāmatu lasīšanai. -
42% ģimeņu Latvijā izmanto vai ir izmantojušas privātskolotāju pakalpojumus savu bērnu mācību vajadzībām, turklāt vēl 36% vecāku ir to apsvēruši kā nepieciešamību, bet nav piesaistījuši privātskolotāju galvenokārt finansiālu apsvērumu dēļ. Tā liecina kāds nupat veikts vecāku organizācijas "Mammām un tētiem" pētījums.
Kādu diagnozi mūsu izglītības sistēmai uzstāda šādi dati un vai jāpiemēro kāda, tikpat tēlaini sakot, atveseļošanās programma?
Ģimenes studijā analizē klīniskais psihologs, pētījuma autors Edmunds Vanags, vecāku organizācijas "Mammām un tētiem" vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa, Latvijas darba devēju konfederācijas izglītības un nodarbinātības eksperte Liene Voroņenko un Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece Kristīne Niedre-Lathere. -
Daudz tiek runāts par to, kā sievietes gatavojas brīdim, kad kļūs par mammu. Ko tikai sievietes nedara bērna gaidīšanas laikā un arī jau pirms tās. Bet vai un kā bērna piedzimšanai gatavojas vīrieši - topošie tēti? Vai viņiem tas vispār ir jādara un arī ir nepieciešams? Vai svarīgi ir fiziski vai emocionāli sagatavoties, varbūt svarīga ir kādu jaunu zināšanu apguve?
Ģimenes studijā analizē ārsts-andrologs Andris Ābele, bērnu emocionālās audzināšanas grupu vadītājs, biedrības "Tēvi" valdes loceklis Lauris Bokišs, RSU Psihosomatiskās medicīnas un Psihoterapijas klīnikas ārsts-psihoterapeits Ernests Pūliņš-Cinis un tētis Dāvis Bricis-Ābele. -
Latvijā ir mainīta kārtība, kā iegūstami atbrīvojumi pamatskolas beigu no eksāmeniem. Lai gan tā ir šķietami sarežģītāka, atbrīvojumu skaits nemazinās. Psihiatri, kuriem ir tiesības šādus atbrīvojumus noformēt, ceļ trauksmi, ka zīmju gribētāju loks ir pārlieku liels. Pedagogi, savukārt, norāda, ka bieži vecāki gadiem nav pievērsuši uzmanību bērnu veselības problēmām un tagad vienīgais risinājums – dabūt zīmi. Tikmēr daļa vecāku bažījas, ka atbrīvojumus pieprasa skolas un tas var ierobežot bērnu iespējas mācīties tālāk. Vai sistēma atkal jāpārskata?
Ģimenes studijā analizē psihiatrs Ņikita Bezborodovs, Bērnu slimnīcas Metodiskās vadības centra vadītājs bērnu psihiskās veselības jomā, Evita Karpoviča, Rīgas 84. vidusskolas izglītības psiholoģe, un Kaspars Špūle, Valsts izglītības attīstības aģentūras Vispārējās izglītības valsts pārbaudījumu nodaļas vadītājs.
Ierakstā uzklausām kādas mammas viedokli.
-
Vai mums ir risinājumi situācijām, kad bērnam uzbrūk un viņu piekauj cits bērns? Kā darbojas tiesībsargājošā sistēma un kā šādus gadījumus risina. Kas tiek sagaidīts no iestādēm, vecākiem un vai mācību iestādes pievērš pietiekamu uzmanību vienaudžu savstarpējās vardarbības prevencijai un mazināšanai, un kā risina dažādus gadījumus?
Ģimenes studijā diskutē Anda Sauļūna, Bērnu aizsardzības centra vadītājas vietniece, Solvita Kučere, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Pārdaugavas pārvaldes Kārtības policijas biroja Prevencijas nodaļas vecākā inspektore, Olga Matulēna, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Pārdaugavas pārvaldes Kārtības policijas biroja Administratīvo pārkāpumu izmeklēšanas nodaļas inspektore, Iveta Grāvīte, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības atbalsta nodaļas eksperte, klīniskā un veselības psiholoģe.
Radījuma ievadā skan kādas mammas stāsts. Tas ir anonīms, jo bērns turpina mācības tajā pašā skolā. Un šis ir tikai ilustrējošs stāsts, jo ir skaidrs, ka līdzīgu gadījumu ir daudz vairāk. -
Ir tāds mazs laika sprīdis, kad bērni tic, ja mēs aktīvi negaidīsim pavasari, tas neatnāks. Ģimenes studija aicina ļauties šim brīdim un kopā ar bērniem doties dabā lūkot pirmos pavasara vēstnešus, saklausīt, saredzēt un sasmaržot pirmos pavasara vēstnešus.
Ģimenes studijā sarunājas Juris Smaļinskis, Latvijas Lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" pārstāvis, mamma Ulrika Plotniece un tētis Jānis Vītols. -
"Skola 2030" jeb pilnveidotajā izglītības saturā mājturību un darbmācību jau pirms vairākiem gadiem nomainījis mācību priekšmets, ko sauc "Dizains un tehnoloģijas". Priekšmets, kurā skolēni no 1.-9. klasei apgūst produktu, informācijas un vides risinājumu dizainu. Izvēles kārtā to ir iespējams mācīties arī vidusskolās. Kas tad ir mainījies līdz ar priekšmeta nosaukuma maiņu? Vai un kā mācību programma sakrīt ar reālo praksi skolās? Vai "Dizainā un tehnoloģijās" tiešām māca dizainu un tehnoloģijas?
Ģimenes studijā diskutē Dace Alksne, Valsts izglītības attīstības aģentūras valsts metodiķe Dizainā un tehnoloģijās, Ieva Mickus, Zūru pamatskolas un Ventspils 6. vidusskolas dizaina un tehnoloģiju skolotāja, mācību materiālu autore, Edgars Visockis, Siguldas 1.pamatskolas direktors, diziana un tehnoloģiju skolotājs, un Ieva Lāce-Lukševica, divu skolēnu mamma, arhitekte, Latvijas Mākslas akadēmijas lektore. -
No šī gada arī vecmāte var būt galvenā grūtniecību uzraugošā persona. Līdz šim topošā māmiņa bija galvenokārt ginekologa uzraudzībā. Kāpēc šādas pārmaiņas? Un kā saprast, kuros gadījumos izvēlēties vecmātes un kuros ārsta uzraudzību?
Par to raidījumā saruna ar Rīgas Dzemdību nama vecmāti, Latvijas Vecmāšu asociācijas vadītāju Lindu Veidemani, bērnu un pusaudžu ginekoloģi, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidenti Lāsmu Līdaku, kā arī uzklausām Nacionālā veselības dienesta Ambulatoro pakalpojumu nodaļas vadītājas Baibas Bērziņas pamatojumu, kāpēc jauninājums ieviests. -
Saeima virza likuma grozījumus, kas liedz līdz 9. klasei mācīties tālmācībā. 6. martā šie grozījumi atbalstīti pirmajā lasījumā, tikmēr portālā "manabalss.lv" savākti vairāk nekā 12 000 parakstu, lai attālinātās mācības arī turpmāk būtu pieejamas visu vecumu skolēniem. Kāpēc šāda iniciatīva no likumdevēju puses un ar kādiem pretargumentiem klajā nāk vecāki, kuru bērni mācās tālmācībā, un arī paši tālmācības pārstāvji?
Par to spriežam Ģimenes studijā ar Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieci Kristīni Niedri-Latheri, attiecīgas iniciatīvas portālā "manabalss.lv" autori Janu Koroļovu, kas ir mamma bērnam, kurš mācās tālmācībā, Ādažu vidusskolas direktori Solvitu Vasiļevsku, kā arī ar Rīgas Tālmācības vidusskolas direktoru Edgaru Grīni.
-
Ģimenes studijā saruna ar Skujiņu ģimeni. Evija Ridūze-Skujiņa ir dūla, Māris Skujiņš darbojas e-komercijas jomā un viņi abi tiecas savā darbā sasniegt augstākās virsotnes. Reizē viņi steidz baudīt dzīvi visā tās krāsainībā daudz ceļojot, pēdējos gadus arī kopā ar savu meitu – četrgadīgo Olīviju. Sarunā viņā atklāj, ka Olivija iemācījusies Šrilankā peldēt, bet slēpot kalnos ārpus Latvijas. Un tas viņiem nav apgrūtinājums – iespējami bieži būt kopā ar Olīviju. Tā ir dzīve, kurā viņi visi ir kopā, viens otru bagātinot ar savu redzējumu un arī norādot uz to, ko un kā varētu darīt labāk.
-
No 2025. gada februāra stājušies spēkā daži grozījumi Izglītības likumā, un viens no tiem – vecākiem ir pienākums rakstiski informēt izglītības iestādi par bērna veselības stāvokli un jebkādiem apstākļiem, kas var ietekmēt mācību procesu, tas attiecas uz uzņemšanu skolā, arī uz bērna veselības stāvokļa izmaiņām vai kādām izmaiņām ģimenē, un par šīs informācijas nenodrošināšanu, piemēram, paredzēts arī naudas sods no 100 līdz 700 eiro. Par šo jauno prasību - atklāt bērnu diagnozes skolai jeb atklāt sensitīvos datus - arī spriežam Ģimenes studijā.
Diskutē Olga Ozola, Izglītības un zinātnes Izglītības departamenta direktora vietniece iekļaujošas izglītības jautājumos, Kristīna Freiberga, Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas juridiskā padomniece, Liene Jurgenberga, Rīgas 213. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja, un Gatis Pastars, Līvānu 1.vidusskolas direktors.
Ierakstos uzklausām vecāku viedokļus. -
Aizvien sarūkot jaundzimušo skaitam, samazinās arī pieprasījums pēc vietām bērnudārzos. Kā tas ietekmē pirmsskolas izglītības iestāžu pakalpojumu kvalitāti. Vai samazinās privāto bērnudārzu skaits un kā tie darbojas pieaugošas konkurences apstākļos?
Gimenes studijā diskutē Iveta Nagla, Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības pārvaldes Pirmsskolu nodaļas vadītāja, Daina Kājiņa, Privāto pirmsskolu biedrības vadītāja, Dana Gulbe, grāmatas "Kas notiek bērnudārzā" autore un pirmsskolas pedagoģe, un Inese Eglīte, Latvijas Universitāes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes Pirmsskolas un sākumizglītības nodaļas lektore.
Raidījumā ievadā citāts no vēstules, ko 2024. gada rudenī savos e-pastos saņēma kādas Rīgas centrā visai populāras un atzītas privātās pirmsskolas iestādes audzēkņu vecāki. „Līdz šim, vadot bērnudārzu, visgrūtākie brīži bija tie, kad rakstījām par cenu paaugstināšanu, bet izrādās, ka var būt vēl grūtāk. Ar šo vēstuli paziņojam, ka bērnudārzs šogad pārtrauc savu darbību. Lēmums saistīts ar pieaugošo vietu skaitu pašvaldību bērnudārzos, sarūkošo bērnu skaitu Latvijā kopumā un pieaugošajām izmaksām.”
Kāda ir privāto pirmsskolu situācija šobrīd Latvijā? Tās, kā zināms, lielākoties koncentrējas galvaspilsētā un Pierīgā. Vai pašvaldībām, ņemot vērā aizvien sliktākos demogrāfijas rādītājus, ir interese turpināt atbalstīt arī privāto pirmsskolu sektoru un vai tāds vecākiem un arī bērniem vispār ir vajadzīgs? -
Aizvien biežāk dzirdam rosinājumus, ka vecākiem pēc bērna piedzimšanas būtu ātrāk jāatgriežas darbā. Nereti tā ir arī pašu vecāku vēlme. Šobrīd tiek diskutēts par pirmsskolas pakalpojuma pieejamību bērniem jau no viena gada vecuma. Ir valstis, kur bērni dažādās pieskatīšanas iestādēs tiek nodoti vēl ātrāk. Taču cik veselīgi tas ir no bērna attīstības viedokļa? Vai agrāka došanās prom no ģimenes netraucē veidoties drošai piesaitei starp bērnu un vecākiem?
Ģimenes studijā diskutē Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes profesore attīstības psiholoģijā Anika Miltuze, klīniskā psiholoģe Romija Krēziņa, projekta "Eko Mammas" līdzdibinātāja Jūlija Vanka.
Ierakstā uzklausām iniciatīvas, kas portālā „mananbalss” aicina pagarināt bērnu kopšanas atvaļinājumu no 1,5 līdz 2 gadu vecumam, vienu no izveidotājām.
Liels ieguvums gan vecākiem, gan bērniem būtu garāks bērnu kopšanas atvaļinājums, uzskata Latvijas Universitātes programmas "Sociālais darbs" studentes. Viņas pasniedzējas Liesmas Oses vadībā ir sagatavojušas šo iniciatīvu. Stāsta viena no tās autorēm – studente Linda Kalniņa.
-
Vairums mūsdienu vecāku bērnus ir audzinājuši, karu un karošanu droši vien uztverot kā kaut ko tālu esošu. kas uz mums neattiecas, vai attiecas visai maz. Krievijas iebrukums Ukrainā situāciju būtiski mainīja. Pēdējo nedēļu politiskie notikumi atkal daudziem uzjunda satraukumu. Kā šajā laikā jūtas vecāki? Kā saglabāt mieru un tomēr būt gatavam visdažādākajiem pavērsieniem? Ģimenes studijā sarunājas vecāki: komunikācijas speciālists, sešu bērnu tētis Guntars Meluškāns, dzejniece un sešgadnieka mamma Linda Mence, finanšu konsultants, četru pieagušu bērnu tētis un vectēvs Mārtiņš Biezais un žurnāliste, trīsgadnieka mamma Ieva Zeiza.
-
Šoreiz viesojamies Petrausku ģimenē. Raimonds Petrauskis ir pazīstams mūziķis, pianists un mūzikas pedagogs, bet viņa sieva Rūta - Latvijas Leļļu teātra mārketinga vadītāja. Abi kopā audzina trīs bērnus. Ģimenes ikdiena ir dinamiska, jo vecāku, it īpaši tēta režīms, krasi atšķiras no vispārpieņemtajām darbalaika stundām. Taču, kā atzīst mamma, bērnus tas jau norūdījis zināmai patstāvībai. Rūta jau vairākas reizes braukusi konvojā, lai palīdzētu nogādāt ziedotās mašīnas uz Ukrainu.
-
Iespējams, jau no nākamā mācību gada varētu sākt darboties „Stem skolas soma”. Tā paredz iespēju skolēniem vairākas reizes gadā doties uz uzņēmumiem vai kādu no zinātnes centriem, tādējādi veicinot jauniešu interesi par zinātni, tehnoloģijām, inženierzinātnēm un matemātiku. Šis projekts paredz arī audzināt jauniešos pilsoniskumu. Kā iespējams vienā projektā apvienot šīs atšķirīgās jomas? Un vai skolas, uzņēmumi, zinātnes centri un nevalstiskās organizācijas jau gatavojas iesaistīties „Stem skolas somas” projektā?
Ģimenes studijā diskutē Edgars Plētiens, Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktora vietnieks izglītības kvalitātes un digitālās transformācijas jomā, Keitija Ozola, Rīgas Tehniskās universitātes zinātkāres centra "Futurimo Rīga" vadītāja, Aija Tūna, programmas "Latvijas skolas soma" vadītāja, un Liene Valdmane, Eiropas kustības Latvijā ģenerālsekretāre. - Laat meer zien
