Afleveringen
-
Trešo gadu pēc kārtas 1. maijā tiks svinēta Daudzbērnu ģimeņu diena. Katru gadu uz Daudzbērnu ģimeņu dienas svētkiem Rīgas Zooloģiskajā dārzā pulcējas daudzas goda ģimenes. Preiļu novada ļaudis novada pašvaldības rīkotajā konkursā nobalsojuši, ka uz šo pasākumu noteikti jābrauc Reču ģimenei no Riebiņu pagasta.
Ludmila un Ivars Reči ir sešu bērnu vecāki. Vecākie dēli Vladislavs un Deniss jau savā dzīvē, vidējie bērni Mareks un Nikola mācās pamatskolā, bet jaunākie – Viktorija un Maksims – apmeklē bērnudārzu. Ludmila strādāja Valsts policijā. Tagad, esot izdienas pensijā, var rūpēties par bērniem, izvadājot uz izglītības iestādēm un interešu izglītības pulciņiem Preiļos, kā arī kopā ar savu mammu Feodosiju, kura pie viņiem dzīvo, vairāk laika atvēlēt darbiem saimniecībā. Reči audzē zemenes un pašus un arī ciemiņus priecē sakoptā apkārtne – Ludmilas mamma ir novada un Latvijas konkursu „Sakoptākais dārzs” laureāte. Ivars ir ugunsdzēsējs-glābējs un strādā arī dēla uzņēmumā, kas nodarbojas ar mežizstrādi. Kad Latvijas Radio ierodas ciemos, ģimene vēl svētku sajūtās, jo tikko ar vērienu Ivars nosvinējis savu apaļo jubileju. -
Drīzumā sākas pieteikšanās pusaudžu vasaras darbavietām. Kas par to jāzina, kāds būs darba devēju piedāvājums un prasības šogad, kur bērni vislabprātāk vēlas strādāt un kādi ir Nodarbinātības valsts aģentūras jaunumi attiecībā uz skolēnu iespējām šovasar strādāt?
Ģimenes studijā sarunājas Pāvels Beļisovs, Nodarbinātības valsts aģentūras Nodarbinātības pasākumu departamenta direktors, Vija Tomiņa, Ropažu novada Izglītības nodaļas vadītāja, Inga Bite, veikalu tīkla "Rimi" pārstāve, un Edgars Bajaruns, Sguldas Izglītības un sporta pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītājs. -
Zijn er afleveringen die ontbreken?
-
Šis daudziem ir īpašs gads - dziesmu un deju svētku gads, proti, šovasar gaidām jau 13. Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus. Šoreiz par to, kas daudzus svētku gatavošanās procesā interesē, satrauc un arī rada neizpratni. Aizritējušas gaidāmo svētku deju kolektīvu repertuāra skates 42 vietās visā Latvijā. Žūrija ir strādājusi, ir dalīti punkti, pakāpes un diplomi un, protams, kā vienmēr, kaislības ir situšas augstu vilni. Kas ir tie jautājumi, ko neatlaidīgi uzdod daļa dejotāju, arī viņu vecāki un deju kolektīvu vadītāji? Vai stīvēšanās par to, kurš ir labāks un kurš ir īstāks tradīcijas kopējs un turpinātājs, vairo mūsdienu bērnu dejotprieku?
Ģimenes studijā diskutē Baiba Šteina, tautas deju kolektīva "Zelta sietiņš" horeogrāfe un pedagoģe, Agra Bērziņa, Valsts izglītības attīstības aģentūras Sadarbības departamenta direktore, Daina Žurilo, Rīgas 64. vidusskolas psiholoģe, un Daina Pelēce, Ogres Kalna pamatskolas bērnu un jauniešu deju kolektīva "Viznīts" vadītāja.
Ierakstā uzklausām kādas četru bērnu mammas no Jūrmalas stāstu.
Arī Ģimenes studija ir saņēmusi Vidzemes reģiona koklētāju ansambļu vadītāju atklāto vēstuli, kas nosūtīta izglītības un zinātnes ministrei.
"Šī vēstule ir par koklētāju dalību XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos un to rakstām visu to mazo koklētāju vārdā, kuri jau no septembra ir cītīgi gatavojuši Dziesmu svētku repertuāru, izdarījuši labāko katrs pēc savām spējām, piedalījušies reģiona kopkoncertā, veiksmīgi nospēlējuši skatēs un TOMĒR NAV ATZĪTI PAR GANA LABIEM, LAI PIEDALĪTOS DZIESMU SVĒTKOS," teikts vēstules ievadā. -
Šobrīd Latvijā ikvienam ir tiesības saņemt darba nespējas lapu, ja darbinieks neatkarīgi no dzimuma jūtas saslimis darbnespējīgs, taču par spīti šīm likumā jau paredzētajām tiesībām, ļoti īsā laikā portālā „Manabalss.lv” 10000 parakstu saņēma ierosme ieviest divas apmaksātas brīvdienas sievietēm mēnešreižu laikā. Ārsti un arī darba devēji šo iniciatīvu vērtē piesardzīgi, taču rezonanse, kādu šis jautājums izsauca sabiedrībā, un viedokļu vētras sociālajos medijos, rosina uzdot jautājumus speciālistiem. Varbūt Latvijā ir daudz meiteņu un sieviešu ar nerisinātām reproduktīvas veselības problēmām vai arī atsaucību šādai iniciatīvai diktē kādi citi iemesli?
Ģimenes studijā diskutē Latvijas Universitātes asociētā profesore, sociālantropoloģe Aivita Putniņa, ginekoloģe, dzemdību speciāliste Natālija Bērza, Latvijas Darba devēju konfederācijas darba tiesību eksperte Anete Neilande, horeogrāfe un dejotāja Agate Bankava un publiciste un rakstniece Elizabete Lukšo-Ražinska.
-
"Gan viens, gan otrs kaut kādā ziņā piedzīvojuši bankrotu, mēs, tobrīd divi jau pieauguši cilvēki, sākām visu no nulles" – tā par sevi saka Uģis un Dženita Brūklenes. Pat dzīvesvietas iekārtošana Uģa dzimtajā pusē iznākusi kā "Likteņa līdumniekos" – sākot no nekā, uzarot velēnu un iesējot tajā jauna zālāja sēklas.
Pēdējos gados piedzīvojot dažādus izaicinājumus, viņi atzīst, ka šis laiks ir labs brīdis pārdomām, tostarp atklāsmei, ka pat smagas veselības problēmas var nākt par svētību un ka arī caur tām viņi var kalpot par stiprinājumu citiem.
Lieldienu laiks viņiem ir īpašs arī personīgi un Uģa un Dženitas skatījumā – arī piemērots brīdis "izmeklēt savu sirdi" un padomāt, vai kaut kas no smagā nav noliekams nost. Arī piemērots brīdis, lai piedotu, atskatītos un saprastu – mums vajag vairāk izpratnes un pieņemšanas, ka dzīvē dažreiz notiek tā, kā notiek.
Uģis Brūklene ir luterāņu mācītājs, kas pēc pirmās laulības šķiršanas uz pieciem gadiem atstādināts no publiskas kalpošanas. Viņa sieva Dženita pašlaik atgūst veselību pēc smagas slimības. Abi kopā viņi ierīkojuši jaunu mājvietu Uģa dzimtajā Kandavas pusē un, kā paši joko, ir jauna ģimene ar sirmiem matiem, kas sākuši dzīvi no jauna.
Jaunums viņu dzīvē ir arī apburošā suņu mazulīte Nora, kas dod dzīvei skatu uz priekšu. Kā jau kucēns, visnotaļ draiska, tieši ieraksta laikā Nora saldi guļ turpat vecākiem pie kājām. -
Skolu reitingi: kā mainās to loma un cik liela nozīme dažādu skolu vērtējumos ir bērnu emocionālai labbūtībai? Ģimenes studijā diskutē Henriks Danusevičs, Ata Kronvalda fonda valdes priekšsēdētājs, Laura Fjodorova, Rīgas Tehniskās universitātes Inženierzinātņu vidusskolas direktore, un Lauma Tuča, izglītības speciāliste, "Edurio" Latvijas komandas vadītāja.
Vecākam izlemt, kura skola būs labākā manam bērnam – tas nav viegls uzdevums, īpaši, ja sasniedzamā attālumā ir nevis viena, bet vairākas skolas, vai arī, ja, beidzot pamatskolu, jāizvēlas, kurā skolā turpināt iegūt vidējo izglītību. Cik palīdzoši šai ziņā ir skolu reitingi un vai ir vēl citi informācijas avoti, kas raksturo arī, cik emocionāli atbalstoša vide skolā ir skolēnam un skolotājam? -
Gada laikā dzemdības mirst četras piecas sievietes. Apmēram 100 bērnu piedzimst nedzīvi vai nomirst pirmajās dzīves dienās. Ko var darīt, lai traģisko gadījumu skaitu samazinātu?
Ģimenes studijā vērtē Dace Rezeberga, Rīgas Stradiņa Universitātes Dzemdniecības un ginekoloģijas katedras vadītāja, Veselības ministrijas galvenā speciāliste dzemdniecībā un ginekoloģijā, Rīgas dzemdību nama galvenā ārste, Līga Āboliņa, demogrāfe, veselības ministra padomniece, Ministru prezidentes ārštata padomniece bērnu un ģimenes politikas jautājumos, un Ramona Treilona, PEP mamma, zīdīšanas konsultante un dūla apmācībā, programmas "Piedzimstot bērniņam" vadītāja.
Māšu mirstība dzemdībās Latvijā ir augstāka nekā vidēji Eiropā, liecina Veselības ministrijas (VM) informācija, kas apkopota Mātes un bērna veselības uzlabošanas plānā 2025.– 2027.gadam.
Dati rāda, ka 2023. gadā dzemdībās mirušas četras mātes, kamēr 2022. gadā – piecas. Sešas mātes mirušas 2021. gadā, 2020. gadā – četras, bet 2019. gadā – septiņas.
Tikmēr pēdējos desmit gados bērnu mirstība līdz piecu gadu vecumam ir samazinājusies. Tāpat samazinājies arī abortu un mākslīgo abortu skaits, kā arī dzemdību skaits pusaudzēm.
Veselības ministrijas Mātes un bērna veselības uzlabošanas plāns paredz panākt uzlabojumus mātes un bērna veselībā, īstenojot veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumus, kā arī nodrošinot laikus sniegtu, uz pacientu orientētu veselības aprūpi. -
Kaut arī mācīšanās pirmsskolas izglītības iestādēs sākas no brīža, kad bērns sāk to apmeklēt, tomēr obligāta gatavošanās skolai sākas piecu gadu vecumā. Cik piesātināts ar mācībām ir šis posms un vai visiem bērniem piecu gadu vecumā obligāti jāapmeklē pirmsskola?
Ģimenes studijā analizē Agrita Tauriņa, Latvijas Univērsitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes Pirmsskolas un sākumizglītības nodaļas docente, Rīgas 275. pirmsskolas izglītības iestādes "Austriņa" vadītāja, Vineta Jonīte, Rīgas 49. pirmsskolas izglītības iestāde sun 66. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja, Aija Zvirgzdiņa, privātās pirmsskolas "Kukaramba" vadītāja, un Dina Jaunzeme, nodibinājuma "Iespējamā misija" pirmsskolas programmas "Misija: pirmmskola" vadītāja. -
Visbiežāk bērni nevar dzīvot savā bioloģiskajā ģimenē, jo viņu vecāki lieto atkarību izraisošas vielas un tas bieži saistīts ar vardarbību un bērnu pamešanu novārtā. Kā iespējams palīdzēt šīm ģimenēm, lai bērns atkal varētu augt ar savu mammu un tēti?
Ģimenes studijā diskutē Valentīna Gorbunova, Bērnu aizsardzības centra vadītājas vietniece, Bērnu tiesību uzraudzības dienesta vadītāja, Ivita Krastiņa, Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas valdes locekle, Cēsu novada bāriņtiesas priekšsēdētāja, un Zane Vīksna, Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas Rīgas SOS ģimeņu atbalsta centra vecākā sociālā darbiniece.
Bērnam vienmēr tuvākie cilvēki būs mamma un tētis, tāpēc šķiršana no ģimenes bērna vecumā ir tiešām traumatisks notikums. Bērnu aizsardzības centrs, balstoties uz bāriņtiesu un sociālo dienestu sniegto informāciju, izpētījis, kāpēc bērni nevar augt ar saviem vecākiem, kā institūcijas pēc bērna izņemšanas no ģimenes palīdz vecākiem mainīt dzīvesveidu un kāpēc joprojām pietiekami daudz ir gadījumu, kad bērns no ģimenes tiek izņemts atkārtoti. -
Preiļu novada pašvaldība sociālajos medijos izcēlusi novada goda ģimenes. Tām, kuras saņēmušas vislielāko virtuālo vietējo cilvēku atbalstu, tiek solīta dalība Vislatvijas goda ģimeņu saietā un sirsnīgas pārsteiguma balvas. Viena no ievērotajām ir Puduļu ģimene. Kaspars un Maija ir piecu bērnu vecāki. Ģimenē aug Daniels (17 gadi), Agnese (15 gadi), Renāte (12 gadi), Marika (9 gadi) un četrgadnieks Kaspars.
Tētis Kaspars strādā valsta policijā, Maija ir pilna laika mamma. Puduļiem ir arī sava zemnieku saimniecība. Un tā kā no vectēva mantotais īpašums ir vēsturiski apdzīvota vieta ar patiešām unikālu nosaukumu – "Zelta dibens", tad īpašums ir ne tikai vieta, kur audzēt graudus un nodarboties ar piena lopkopību. Sadarbībā ar vietējo kopienu Puduļi aicina pie sevis tūristus un izdziedot, izdancojot un izgaršojot, stāsta par vietas vēsturi, kultūras vērtībām un tradīcijām. -
No izglītības jomas ekspertiem izskan viedoklis, ka viens no iemesliem, kāpēc Latvijas skolēni parāda arvien vājāku zināšanu līmeni, ir 3. un 6. klašu diagnosticējošo darbu atcelšana. Vai šos pārbaudes darbus būtu jāatjauno? Ģimenes studijā vērtē Latvijas Universitātes Izglītības pētniecības institūta direktore Rita Kiseļova, Rīgas 85. vidusskolas sākumskolas skolotāja un izdevniecības "Skolas vārds" mācību līdzekļu autore Ieva Kūla-Zīle, Cēsu Valsts ģimnāzijas matemātikas skolotāja Agrita Bartuševica un Viļa Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas direktores vietniece Dace Rimaševska.
Jau izsenis Latvijas skolās ir organizēti diagnosticējošie darbi 3., 6. un arī 9. klasēm, lai pārbaudītu skolēnu zināšanas, vai tās atbilst mācību priekšmeta standarta prasībām. Kopš pilnveidotā mācību satura, līdz ar to arī jaunā satura standarta ieviešanu pasludināts, ka diagnosticējošie darbi 3. un 6. klasēm vairs nav obligāti. Var arī teikt, ka valstiskā līmenī tie tika atcelti. Šis laikam ir otrais pavasaris, kad trešklasnieki un sestklasnieki tādus neraksta. Taču līdz ar diagnosticējošo darbu atcelšanu šīm klašu grupām tomēr tika arī solīts, ka ar laiku tos aizstās monitoringa darbi. Līdz šim tas vēl nav noticis.
Cik daudz un vai pietiekami mēs zinām par mūsu bērnu sekmēm, vai nepieciešams atgriezties pie vienotiem zināšanu pārbaudes darbiem arī 3. un 6. klasēs, tātad vairākas reizes pamatskolas laikā, ne tikai to beidzot? Ko šādi darbi dod un kādai vajadzētu būs zināšanu apguves pārbaudei skolās?
-
Bērna kopšanas atvaļinājums ir Darba likumā nostiprinātas tiesības, taču ir profesijas, kurās jaunie vecāki tiek klaji diskriminētu, piemēram, zinātnieki un profesionāli sportisti. Vai to iespējams kā mainīt?
Ģimenes studijā diskutē divu bērnu mamma Ieva Pulvere, Latvijas izlases basketboliste, kluba "TTT" basketboliste, divu bērnu mamma Aina Semjonova, Latvijas jauno zinātnieku apvienības valdes locekle, pēcdoktorante, un Inga Kudeikina, juriste, Rīgas Stradiņa Universitātes docente.
Jau pirms vairākiem gadiem Tiesībsarga birojs konstatēja, ka Latvijas Zinātnes padome, Izglītības un zinātnes ministrija un Finanšu ministrija sistemātiski liek šķēršļus, lai sievietes zinātnieces varētu pilnvērtīgi izmantot ar grūtniecību saistītos atvaļinājumus, un tādējādi atbildīgās institūcijas padara teju neiespējamu sieviešu zinātnieču darba un privātās dzīves līdzsvaru. Veikts arī pētījums „Mazu bērnu vecāku tiesību ievērošana reglamentētajās profesijās”. Kas ir reglamentētās profesijas un vai diskriminācija tajās, arī zinātnieka un citās profesijās vai nodarbes veidos pret topošajiem vai jaunajiem vecākiem ir novērsta vai tiks novērsta. -
Reproduktīvās veselības pētījums liecina, ka Latvijā 30 % bērnu nāk pasaulē neplānoti. Ko nozīmē plānot ģimeni? Ko nozīmē apzināties, ka lielāks bērnu bariņš būtu jauki, tomēr vairāk bērnu nevajag? Un kā tomēr plānot brālīti vai māsiņu?
Ģimenes studijā diskutē Rīgas Stradiņa Universitātes maģistra studiju programmas "Sociālā antropoloģija" lektore un pētniece Diāna Kiščenko, ārsts-psihoterapeits Jānis Vītiņš, divu bērnu mamma Evita Leikarte. Ierakstā pieredzē dalās Madara un Gvido.
"Man ir 38 [gadi], daudz strādāju, lai savilktu hipotēku, divus bērnus un dzīvi. Gribētu trešo bērnu, bet finanses... Strādāt vēl vairāk par trim nebūs iespējams. Gluži otrādi - kā darbinieks ar trim bērniem kļūšu darba devējiem nepievilcīgāka. Pārcelties ar lielāku ģimeni uz mazāku mājokli, lai ietaupītu, arī neuzskatu par variantu. Ģimenes mentālā veselība ir svarīga, un, kamēr valsts lēnā garā izdomās, kā nodrošināt dārziņu no gada vecuma, pieejamu veselības aprūpi un atbalstu mājoklim, man jau būs kādi 50 vai 60 gadi.
Pie šodienas apstākļiem mani iedrošināt varētu vienīgi lielāks valsts atbalsts, kas man dotu lielāku drošību, ka varēšu ar saviem spēkiem un naudu atrisināt šodienas lielās problēmas, kuras valsts nerisinās vēl vairākus gadus, robi izglītības un veselības nozarēs un mājoklis."
Šis ir fragments no kāda ieraksta, ko pamanījām sociālās saziņas vietnē "X" pirms kāda laika. Pateicoties arī šim ierakstam sekojošai diskusijai, lēmām, ka reiz arī Ģimenes studijā būtu jāapspriež, kādi ir tie argumenti, ko cilvēki apsver un kā vispār iztirzā iespēju kļūt par vecākiem vienam, varbūt vēl vienam un vēl vairākiem bērniem? Kas ir tas, ko mēs pārdomājam un analizējam, un ko īsti nozīmē ģimenes plānošana tādā emocionālā un racionālā, ne tikai fizioloģiskā ziņā? -
Diskusija par otrās svešvalodas mācīšanu Latvijas skolās ar īpašu kaismi uzvirmoja pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Tagad ir nolemts, ka drīzumā, tas ir, no 2026. gada 1.septembra, krievu valoda no Latvijas mācību iestādēm kā otrā svešvaloda pazudīs. Šoreiz ne par to. Taču jautājums, kā mācām tās pārējās – vācu, spāņu, franču vai vēl citas otrās svešvalodas, savu aktualitāti nezaudē. Kādā līmenī skolēni apgūst šīs valodas, vai šī mācību priekšmeta apguves kvalitātei tiek sekots un kāpēc vispār otrā svešvaloda Latvijas skolās ir jāmācās obligāti?
Ģimenes studijā analizē Valsts izglītības attīstības āaģentūras Izglītības satura departamenta direktore Diāna Šavalgina un valsts metodiķe vācu valodā Anita Lazdāne, Latvijas Universitātes Pedagoģijas zinātņu un psiholoģijas fakultātes asociētā profesore Ieva Margeviča-Grinberga, Vācu valodas skolotāju asociācijas pārstāve, Rīgas Valsts vācu ģimzāzijas skolotāja Anita Jonasta un Grobiņas vidusskolas direktores vietniece Santa Karule. -
Ģimenes studijā tiekamies ar Eviju Baijeri, kas dzīvo Šveicē. Viņa ir 16 gadus vecās Mares mamma un kaislīga ceļotāja. Mare ir bērns ar īpašām vajadzībām, par spīti tam, abas regulāri dodas tuvākos un tālākos braucienos un piedzīvojumos. Bieži – ar Evijas pašas stūrētu, ērtai dzīvošanai pielāgotu busiņu. Tā, piemēram, viņu pagājušās vasaras ceļojums uz Latviju bija sešas nedēļas garš. Evija īpaši uzsver, ka nav jākautrējas par vēlmi arī dzīvi ar īpašu bērnu dzīvot pilnvērtīgi, vajag tikai uzdrīkstēties, mēģināt un pēc iespējas vairāk darīt to, kas katram pašam patīk.
-
Apmēram divas trešdaļas pusaudžu saskaras ar ādas problēmām, visbiežāk tie ir izsitumi un ādas taukošanās. Kādās situācijās problēmas risinājums ir dzīvesveida maiņa un kad tomēr jāmeklē speciālista palīdzība, un vai, ādu sākot kopt laicīgi pirms pubertātes iestāšanās, no šīm problēmām iespējams pasargāties?
Ģimenes studijā skaidro Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas dermatoloģe un veneroloģe, Veselības centra 4 dermatoloģe Gerda Bērziņa, dermatoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes Dermatoloģijas un veneroloģjjas katedras lektore Alise Balcere un Baltijas vides foruma vides eksperte Agnese Meija-Toropova.
-
Lai skolēns veiksmīgāk varētu mācīties un arī labāk justies, būtiski, cik gari ir starpbrīži skolās un skolēni tajos dara. Speciālisti uzsver - lai bērni varētu produktīvi mācīties, starpbrīžiem jābūt vismaz 15 minūtes gariem un bērniem tajos jākustas. Kāda ir reālā situācija un vai skolas jau šobrīd domā par nākamo mācību gadu, kad skolēni līdz 6. klasei mobilo telefonu nevarēs lietot arī starpbrīžos? Kādas aktivitātes to aizstās?
Ģimenes studijā analizē Ineta Helmane, Latvijas Universitātes asociētā profesore, Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes Pirmsskolas un sākumizglītības nodaļas vadītāja, Vita Šurgunte, Garkalnes Mākslu un vispārizglītojošā pamatskolas 3. klases audzinātāja, Sandra Strūberga, centra "Dardedze" preventīvi izglītojošo programmu speciāliste, un Jeļena Puzaka, Riebiņu vidusskolas sociālā pedagoģe, "Kiwa" atbalsta komandas vadītāja.
Ierakstā viedokli izaka Inta Bula-Biteniece, Rīgas Stradiņa universitātes Sporta un treniņu teorijas, pedagoģijas, psiholoģijas un pedagoģisko prakšu katedras docētāja un vadošā pētniece.
Ierakstā viedojamies arī starpbrīdī Rīgas Katoļu ģimnāzijā. -
Attiecības starp brāļiem un māsām mēdz būt ļoti dinamiskas - te viņi kaujas, te mīļojas. Vai un kā vecākiem jāveido bērnu attiecības? Kas nosaka šo attiecību virzību un ko bērns no tām mācās? Un kas nosaka, ka brāļiem un māsām būs tuvas attiecības arī pieaugušā vecumā?
Ģimenes studijā diskutē Latvijas Universitātes profesore, sertificēta psiholoģe Baiba Martinsone, trīs meitu mamma un māsa Signe Jantone, divu bērnu mamma un māsa Ance Jirgena. Ierakstā uzklausām sociālantropologu Klāvu Sedlenieku. -
Aizvien biežāk augstskolas izmanto iespēju rīkot arī savus iestājeksāmenus. Nesen pieņemtie grozījumi Augstskolu likumā ļauj to darīt jau pirms vidusskolas centralizēto eksāmenu kārtošanas un Rīgas Tehniskajā universitātē jau aizvadīti pirmie iestājeksāmeni. Vai tas nozīmē, ka centralizēto eksāmenu loma mazināsies? Ģimenes studijā izvaicājam augstskolu pārstāves. Studijā Elīna Gaile-Sarkane, Rīgas Tehniskās universitātes studiju prorektore, Mārīte Seile, Latvijas Universitātes Studiju inovāciju nodaļas vadītāja, un Indra Treija, Rīgas Stradiņa universitātes Studiju departamenta direktore.
-
Kā jau piektdienā ierasts, Ģimenes studija dodas ciemos un šoreiz pie Strazdiņu ģimenes. Ieva un Mikus Strazdiņi ir rīdzinieki – Ieva nodarbojas ar projektu vadību, Mikus strādā informācijas tehnoloģiju jomā un darba specifika ļauj abiem strādāt attālināti – no mājām. Viņiem kā trīs bērnu – deviņgadīgā Mārtiņa, astoņus gadus vecā Jēkaba un četrgadnieces Grietas – vecākiem tas ir būtiski, jo mazāk laika jātērē braucot uz un no darba un, ja bērni slimo, var mēģināt savienot darbu un sasirgušo bērnu pieskatīšanu.
Un kaut arī šķiet, ka trīs bērnu vecāku ikdienā laiks ir tikai darbam un bērniem, tomēr viņi atrod laiku arī saviem vaļaspriekiem – Ieva grāmatu lasīšanai, viņa atklāj, ka gadā izlasa apmēram 120 grāmatas, bet Mikus aktīvam dzīvesveidam dabā, gan sportojot, gan sēņojot vai makšķerējot. Tas ietekmējis arī bērnus – viņu ikdienā atrodas laiks ne tikai mācībām, dejošanai, dziedāšanai un sportošanai, arī aktīvai būšanai dabā un grāmatu lasīšanai. - Laat meer zien
