Afleveringen

  • Kaspars Misiņš gadiem ilgi aktīvi ceļo pa pasauli, vienlaicīgi pelnot naudu. Viņam patīk izbraukāt visas malas, nogaršot velnsviņzin ko, apskatīt visu, ko var apskatīt. Vēlams - siltumā. Var diezgan ekstrēmi.

    Aicināju viņu uz sarunu, lai pastāsta, kā viņš un partnere Una abi ir uzdizainējuši savu neatkarīgo dzīvesstilu, kur galvenās sastāvdaļas ir dators, interneta pieslēgums, pase un maksājumu karte.

    Prasīju arī, lai pastāsta, kā var ceļot izdevīgāk. Un kā atrast darbu ceļojumos tiem, kuriem tas būtu izdevīgi.

    Kaspars savā darbā daudz izmanto mākslīgā intelekta (AI) rīkus, tāpēc runājām arī, kā tos izmantot veidā, kas ietaupa laiku un dod labus rezultātus.

    Vairāk informācijas sarunas lapā.


    SARUNAS PIETURPUNKTI:

    3:37 Ko nozīmē modernais jēdziens - digitālais nomads

    5:07 Facebook grupas “LATVIEŠI CEĻO – Diskusijas par ceļošanu” autora Kaspara Misiņa pēdējā gada piedzīvojumi Taizemē, Laosā, Malaizijā, Bangladešā, Indijā, Vjetnamā, Korejā, Uzbekistānā, Tadžikistānā un Tuvajos Austrumos

    18:48 Kā ir iespējams izturēt 40 un 50 grādu karstumu pēc Celsija skalas

    20:37 Kādas ir atšķirības infrastruktūrā un attieksmē pret kājām gājējiem dažādās valstīs

    24:27 Nepieķerties lietām un vietām. Kad visu savu iedzīvi var ietilpināt 20 litru maisiņā

    26:20 Spontānais lēmums, kas 2012.gadā izmainīja Kaspara un Unas dzīvi

    29:40 Kā ceļot “pa lēto”

    36:44 Ar ko atšķīrās brīvprātīgā darba pieredze Malaizijā, Itālijā, Kanāriju salās un Francijas laukos

    42:26 Kā radās ideja pelnīt naudu ceļojot

    52:35 Kas ir afiliate marketings un SEO (Search Engine Optimization)

    54:00 “Blogi ir dzīvāki kā jebkad”

    1:02:16 Kā satura radīšanā un pārdošanā prasmīgi pielietot AI (mākslīgo intelektu). Dažādu rīku plusi un mīnusi

    1:14:25 “Tips&tricks” afiliate un SEO marketingā

    1:19:00 TikTok eksperiments Taizemē

    1:23:11 Pārvarēt bailes un sākt darīt

    1:26:23 Kaspara nākotnes plāni saistībā ar pelnīšanu Youtube platformā

    1:31:42 “Sakārto savu SEO un cilvēki tevi pamanīs”

    1:40:31 Kaspara pieredze ar AI lietošanu latviešu valodā

    1:46:01 Aplikāciju un mobilo sakaru risinājumu ieteikumi ceļotājiem

    1:51:14 Idejas, kā iegādāties avio biļetes par visizdevīgāko cenu

    1:56:11 Vai ceļojumos ir nepieciešama apdrošināšana

  • Marija Ābeltiņa ir grāmatas “Profesionālā izdegšana” autore, zinātņu doktore psiholoģijā, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste un supervizore. Mūsu pirmajā epizodē Marija piedāvāja risinājumus, kā var sev palīdzēt, lai neiedzīvotos izdegšanā, un ko var darīt, ja tā ir notikusi.

    Pēc epizodes saņēmām lūgumus to turpināt un pievērsties arī iekšējā kritiķa tēmai. Iekšējais kritiķis bieži vien ir izdegšanas vai vismaz slikta garastāvokļa līdzdalībnieks. Marija pastāstīja, kā ar to apieties. Runājām arī par grūtībām attiecībās ar sarežģītiem līdzcilvēkiem un kā sevi pasargāt no savu iekšējo resursu pārtērēšanas tajās.

    Ja tev rūp sava labsajūta, kas ir cieši saistīta ar tavu kolēģu un ģimenes labsajūtu, lūdzu, dalies ar šo sarunu tālāk, lai par to uzzina pēc iespējas vairāk cilvēku!


    Pilnu sarunu skaties vai klausies šeit.

    SARUNAS PIETURPUNKTI:

    4:29 “Viena recepte, visticamāk, nestrādās. Ja mēs dažādi izdegām, mums ir dažādi jāatgriežas”

    10:57 Vai, lai atgrieztos darbā, ir jāgaida pilnīga atveseļošanās no izdegšanas

    14:07 Cik svarīgi ir novērot un piefiksēt savas enerģijas dinamiku. Prakse, kādu vērts ieviest ikdienā

    22:23 Ko iesākt ar savām nereālajām ekspektācijām uz ilgi gaidīto atvaļinājumu

    26:46 Ideālā harmonija starp dažādām dzīves sfērām

    29:43 Kas ir jāzina cilvēkam, kuram ir raksturīgi iekļūt izdegšanas vai depresijas stāvoklī

    36:12 Praktiski padomi, kas palīdz izkļūt no depresijas

    46:30 Dialogs ar iekšējo kritiķi – kā to pamanīt un nolikt pie vietas

    54:43 Kā mana attieksme pret sevi ietekmē citu attieksmi pret mani

    57:44 “Veco problēmu smaka” – kā vecie attiecību musturi ietekmē mūsu dzīvi šodienā

    1:05:39 “Bieži vien toksiskās attiecības ir tur, kur kāds nevar realizēt savas vajadzības”

    1:09:25 Ieteikumi, ko darīt, ja izdegšana radusies toksisku attiecību rezultātā ģimenē vai darbā

    1:23:50 Kā sajust izdegšanas priekšvēstnešus

    1:25:06 Kādu palīdzību ir vērts meklēt, ja mazu bērnu mamma ir tuvu izdegšanai

    1:27:40 “Ir labi sagrupēt spēkus, lai uzstājīgi palūgtu palīdzību”

    1:33:30 Viļņošanās, kuru nevajadzētu palaist pašplūsmā

    1:34:40 Kā darbojas uzvedības eksperimentu metode

  • Zijn er afleveringen die ontbreken?

    Klik hier om de feed te vernieuwen.

  • Šī saruna ar daudzu iemīļoto dakteri Klaunu jeb Igoru Narovski ir turpinājums mūsu pirmajai sarunai - ko par sevi un savām emocijām varam mācīties no dakteriem klauniem. Pirmo sarunu skatījās un tās automātiskos tulkošanas subtitrus, ko nodrošina youtube, izmantoja arī cilvēki, kuri paši krieviski nerunā (skat. zemāk, kā to var izdarīt). Par pirmo sarunu saņēmām neparasti daudz pateicības vēstuļu un komentāru - gan no sievietēm, gan vīriešiem. Te daži citāti:

    "Liels paldies par šo interviju, esmu to noklausījies vismaz 10 reizes un ik pa brīdim tinu atpakaļ (...)".

    "Saruna, kuru klausīšos vēl un vēl. Tik emocionāli piesātināta- no smiekliem līdz asarām. (....)"

    "Pateicos tūkstoškārt par šo sarunu. Ļoti daudz nozīmēja. Klausīšos vēl.. un pēc tam varbūt vēl..."

    Saņēmām daudz lūgumu veidot turpinājumu šai sarunai. Šajā reizē Igors stāstīja, kādi ir pieci galvenie elementi, kurus māca topošajiem dakteriem Klauniem un kas var noderēt arī citiem. Piemēram, vieglums, vienkāršība, prieks. Mēs runājām arī par Igora piedzīvoto darbā ar pacientiem un karā cietušajiem. Igoram šādu stāstu ir daudz un tos atradīsi viņa nesen iznākušajā terapeitisko stāstu grāmatā "Daktera Klauna brīnumainās spēles".

    Ja tev noderētu tulkojums šai vai iepriekšējai sarunai ar Igoru, ko veido automātisks youtube AI rīks, tad skaties sarunu youtube platformā un uzliec sev vajadzīgos iestatījumus - video ekrānā, apakšējā joslā nospied CC, tad zobratu, tad vēlreiz CC un tur izvēlies latviešu vai citu valodu, kas parādīsies subtitros (reizēm tam vajag pat 24h, lai rīks pēc tā iestatīšanas sāktu darboties). Paldies @Aljgjis par instrukciju!

    Vairāk informācijas sarunas lapā.

    SARUNAS PIETURPUNKTI:

    3:42 Kādus stāstus varēs atrast Dr.Klauna Igora Narovski jaunajā grāmatā

    13:27 Par gaidām. Ko mēs sagaidām no klauniem, no cilvēkiem, un kāpēc realitāte viemēr ir bagātāka.

    19:38 Trauksme, kas pāraug bailēs. Kā ar to spēlēties un kur to novirzīt

    29:28 “Klauns ir emocionāls dzīvnieks, kas vienmēr gatavs jebkam, kas varētu notikt”

    32:13 Kādi ir pieci galvenie elementi, kurus Igor Narovski māca topošajiem dakteriem Klauniem

    34:05 “Vienkāršība palīdz satikties ikvienam” – kā vienkāršības principu pielietot savā ikdienā

    42:54 “Ja tu esi godīgs, tev nav vajadzības domāt” – cik atbrīvojošu sajūtu var iegūt, jebkurā sarunā esot godīgam

    47:28 Pagrieziena punkts Dr.Klauna radošajā attīstībā

    50:12 Kāpēc dalīšanās ar savām sajūtām, emocijām un idejām ir uzskatāma par lielu dāsnumu otram cilvēkam

    51:56 Dāsnums un ievainojamība

    54:09 “Viegla attieksme pret nāvi dara vieglu dzīvi” – kā grūtas situācijas uztvert ar vieglumu

    58:32 Kādā veidā mūsu pārlieku nopietnā attieksme pret emocijām atņem dzīvei viegluma sajūtu

    1:09:10 Praktisks piemērs, kā dakteri Klauni apmācībās mācās viegluma sajūtu

    1:17:51 “Prieku var iegūt pilnīgi no jebkā un jebkuras situācijas”

    1:20:58 Domas un ieradumi kā muskuļi, kas jātrenē, ja vēlamies savādākus rezultātus kā ierasts

    1:24:51 Kā ar ķermeņa palīdzību iegūt klātesamības – šeit un tagad sajūtu.

    1:30:24 Kas dakteriem Klauniem palīdz izturēt milzīgo psiholoģisko slodzi; gadījums Kijevas slimnīcā

    1:34:56 “Jebkurš konflikts var kalpot par brīnišķīgas draudzības sākumu”

  • Kad pirmo reizi dzirdēju apzinātības skolotāja Anša Jurģa Stabinga uzstāšanos konferencē "Dzīves Balanss", mani piesaistīja viņa teiktais, ka "laime ir prasme" un tātad to var apgūt tāpat kā jebkuru citu prasmi - valodas, sportu vai amatu. Aicināju viņu uz sarunu, lai uzzinātu, kā notiek šīs prasmes apgūšana un kā to var paveikt cilvēks, kuram ir aktīva dzīve, daudz pienākumu un arī problēmu.

    Ansis Jurģis Stabingis pēc izglītības ir psihologs (M.Sc., LU). Pateicoties savai pasniedzēja darba pieredzei SFU (Vīnē), RPIVA, RSU (Rīgā), viņš organizācijām vada kursus un mācības par personāla vadības un biznesa psiholoģijas tēmām apzinātības jomā (attieksme, stresa pārvaldība, laime kā prasme, mentālā higiēna, apzinātība attiecībās).

    Vairāk informācijas ir sarunas lapā.

    SARUNAS PIETURPUNKTI:

    6:38 Kādēļ var apgalvot, ka laime ir prasme un to var iemācīties

    10:21 Kāpēc formula “ja – tad” nestrādā saistībā ar laimes sajūtu

    14:18 “Apmierinājums un laime ir divas dažādas lietas”

    19:11 Dalīšanās fenomens – gribi vai negribi, tu un citi nepārtraukti ar kaut ko dalāmies

    24:06 Kā dzīvot laimes sajūtā, neieslīgstot viltus optimismā

    32:40 “Pieredze nav atkarīga no situācijas, pieredze ir atkarīga no tā, kā es interpretēju situāciju”

    39:47 Vai cilvēkam ir izvēle, kā justies jebkurā situācijā

    43:33 Kā, esot apmierinātam ar esošo situāciju, tomēr spēt virzīties tālāk

    50:13 Ko mēs katrs varam darīt, lai spētu iemācīties būt laimīgiem

    55:27 Vai pretenzijas un spēja būt laimīgam ir savienojamas lietas

    1:05:42 Kas ir prāta higiēna

    1:10:18 “Netīrumi ir resursi nepareizā vietā”; piemēri par “prāta atkritumiem”, kas sakrājušies

    1:16:29 Prakses, kas palīdz attīrīt prātu

    1:27:53 Kas palīdz saņemties ķerties klāt sava prāta atkritumiem

    1:32:15 Ķermenis, kas runā pretī prātam


  • Digitālo tehnoloģiju lietošanas ieradumi ikdienā mums ne tikai dod vērtīgas iespējas, bet arī rada riskus, kas negatīvi ietekmē mūsu attiecības, komunikācijas spējas un to, kā jūtamies. Šie riski attiecas gan uz pieaugušajiem, gan bērniem, reizēm līdz pat bezspēcības sajūtai. Latvijas Universitātes (LU) profesorei Zandai Rubenei jautāju, ko varam darīt, lai savā dzīvē saprātīgāk integrētu viedierīču lietošanu, nevis riskanti pakārtotu savu dzīvi viedierīcēm.

    Zanda Rubene ir izglītības zinātņu profesore, LU Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes prodekāne un vadošā pētniece zinātnes jautājumos. Viņa ir sarakstījusi grāmatu “Digitālā bērnība”, par digitālā laikmeta ietekmi uz bērnību un sabiedrību kopumā. Grāmatā viņa cenšas atbildēt jautājumu, kā iespējams dzīvot skaistu un jēgpilnu dzīvi arī digitālā laikmetā.

    SARUNAS PIETURPUNKTI:

    3:06 Vadīt trīsdesmit četrus doktorantus. Kas šobrīd tiek pētīts izglītības zinātnēs

    6:05 Pieredze, kāda cilvēcei nav bijusi. Kas ir noticis ar mūsu atpūtu digitalizācijas laikmetā

    10:50 Kas ir FOMO (Fear Of Missing Out) un jaunais “trends” JOMO (Joy Of Missing Out)

    12:24 Ko nozīmē jēdziens tehnoference, kur to sadzīvē var novērot un kā tā ietekmē cilvēku savstarpējās attiecības

    15:34 Kādu kaiti nodara bezjēdzīga tehnoloģiju izmantošana

    24:55 “Mēs nevaram regulēt informatīvo plūsmu, kas gāžas pār mūsu galvu, bet mēs varam regulēt savus paradumus”

    30:13 Kā izkļūt no apburtā loka, lai tehnoloģiju izmantošanas vietā atgrieztos sarunāšanās

    37:11 Ko rāda pētījumi – kā pēdējā laikā ir mainījušies cilvēku savstarpējās komunikācijas paradumi

    41:23 Pēc kādiem kritērijiem cilvēki izvēlas savas profila bildes sociālajos medijos un ko pēc tām par viņiem var spriest

    56:23 Kā orientēties un izšķirot, kādu informāciju patērēt digitālajā vidē

    1:06:52 Šaurā robeža starp “būt informētam” un “būt pārinformētam”

    1:09:52 Kuras ir tās situācijas, kad kritiskā domāšana nepalīdz

    1:20:30 Piemēri, kā mediju saturs manipulē ar cilvēkiem

    1:28:19 Kritiskā domāšana pret maģisko domāšanu

    1:34:57 “Domāju, ka vecāki uz mani dusmosies” – Zandas Rubenes jaunā grāmata “Digitālā bērnība”

    1:37:03 Eiropas politiskās vēsmas un paradumi digitālā satura ierobežošanā bērniem

    1:49:03 Ieteikumi, kā ģimenē iedibināt veselīgākas attiecības ar viedierīcēm, sākot jau no mazu bērnu vecuma

    1:55:00 “Vieglāk ir noteikumus izvirzīt, kamēr bērni ir mazi. Ja bērni ir pusaudži, tad noteikumi ir jāveido kopā”

  • Šajā sarunā es kvantu fiziķim un profesoram Vjačeslavam Kaščejevam uzdrošinājos jautāt visu ko, kas mani viņa neparastās personības un pamatīgo zināšanu sakarā fascinē un pārsteidz. Tāpēc jautāju, kā viņš spēj darīt "dziļo darbu", kas prasa milzīgu koncentrēšanos un iedziļināšanos. Jautāju par cilvēku problēmām ar fiziku, "stulbiem" jautājumiem, klimata pārmaiņām. Mani īpaši interesēja viņa prasme pietiekami vienkāršā valodā stāstīt par sarežģītām tēmām un viņa aizrautība. Atļāvos pajautāt arī par Dievu. Atbilde mani pārsteidza un aizkustināja. Profesors runāja arī par dzīvi savā burbulī un prieku par to. Jautāju par izdegšanu un to, kā aizvākt traucējošu "troksni" galvā, lai varētu darīt to, kas cilvēkam svarīgs. Profesora enerģija ir fenomenāla. Tāpat kā viņa domu gājiens.

    Profesora pieminētos informācijas avotus atradīsi sarunas lapā.

    SARUNAS PIETURPUNKTI:
    4:10 Divas lietas, par ko ir pārliecināts fizikas profesors Vjačeslavs Kaščejevs

    7:04 “Skolotāja profesija ir transformējusies. Tā prasa krietni vairāk, nekā tā ir prasījusi agrāk” – kā iemīlēt fiziku

    14:11 Pie kādiem pētījumiem un atklājumiem šobrīd strādā profesors

    19:00 Anekdote par fizikas tēmu

    20:02 Dalām ziloni un skatāmies, kas sanāks

    22:49 “Ir pārāk viegli noticēt, ka ir pārāk grūti”

    24:54 Resursi, kur par fiziku uzzināt visiem saprotamā veidā

    27:33 “Noformulēt savu jautājumu jau ir puse no atbildes”

    30:23 Kā Vjačeslavam Kaščejevam izdodas runāt par sarežģītām tēmām cilvēkiem saprotamā valodā

    34:43 Bērnības “trauma” par matemātiku, kas rezultējas kopprojektā ar matemātikas profesoru

    37:05 Vai arī fiziķus nomoka jautājums par dzīves jēgu

    48:56 Divi draugi – fiziķis un teologs jeb Vjačeslavs un Indulis

    53:10 Ugunskura kurināšana viesistabā jeb pārdomas par klimata pārmaiņām

    1:01:23 Kā tiek izdomāti uzdevumi olimpiāžu dalībniekiem

    1:05:57 “Zinātnē vislielākais izaicinājums ir atrast jautājumus, kuri ir uzdošanas vērti”

    1:07:36 Kādas pūles prasa nenovirzīties un spēt darīt dziļo darbu

    1:15:43 Mikro un makro līmenī staigājošais profesors

    1:17:39 Attiecības ar mākslīgo intelektu

    1:20:32 Vai tik aizrautīga personība kā Vjačeslavs Kaščejevs ir piedzīvojusi izdegšanu

    1:24:58 Dzīvot savā laimes un savu cilvēku burbulī

    1:30:36 Ieteikums pusaudžu vecākiem, kur bez maksas var papildus mācīties fizikas zinātni

    1:34:40 “ne lasītājs, bet rakstnieks”

    1:38:38 “Novākt troksni, lai skaistas lietas varētu augt”

  • Jaudīgi cilvēki man treniņos ik pa laikam saka, ka ir pārguruši, neskatoties uz savām darbaspējām un dzīvē ieviestajām sistēmām. Kad kopā paanalizējam katra situāciju tuvāk, izrādās, ka lielu daļu savas jaudas viņi tērē, darot to, kas ir jādara citiem: partneriem, kolēģiem, bērniem, draugiem, darbiniekiem u.c.
    Uz jautājumu, kāpēc tu to dari, viņi atbild, ka tas otrs ar darāmo netiek galā. Un te nav runa par kontroles neatdošanu darītājam vai mikro menedžēšanu. Tās bieži ir situācijas, kurās saskaramies ar otru pusi, kuri ir iemanījušies viltīgi izspēlēt "mērķtiecīgās nevarības" kārtis:

    - "Es nevaru nomainīt bērnam pamperi, man rauj augšā no tās smakas."
    - "Ej runā tu ar priekšnieku, man ir bail."
    - "Man bail braukt pa ārzemju šosejām. Brauc tu."
    - "Es nekliedzu. Man vienkārši ir tāda balss."
    - "Aizved mani. Sagaidi mani."
    - "Es nevaru atteikt mammai paņemt viņas zupu uz mājām. Nu, izmet, ja jau tev traucē."
    - "Es nevaru atrast, kur ir manas drēbes, atslēgas, lietas."
    - "Piezvani tu uz to iestādi, man riebjas zvanīt, nevaru parunāt."

    Ginta Gaumala šajā sarunā stāsta, kā cilvēki reizēm diezgan mērķtiecīgi izmanto savu "nevarību" un kā šo situāciju mainīt.

    Ginta ir gan vadītāja Argentīnas tango studijā El Abrazo, gan strādā uzņēmumā TrainingLab, kurā viņa veido un vada dažādas biznesa apmācības, tostarp tādas, kas palīdz uzlabot komunikāciju un gaisotni kolektīvā, kur ļoti būtiska loma ir cieņpilnai saskarsmei.

    Vairāk informācijas sarunas lapā.


    SARUNAS PIETURPUNKTI:

    3:02 Ko nozīmē jēdziens “Weaponized Incompetence”

    5:12 Piemēri, kā izpaužas “mērķtiecīgā nevarība” ikdienas situācijās darbā un ģimenē

    13:53 “Notiek tikai tas, ko mēs pieļaujam” – kā tikt galā ar pusaudžiem, kuri nevēlas palīdzēt ikdienas darbos

    16:45 Ko zaudē uzņēmums, ja viens vai vairāki tā darbinieki sāk piekopt “mērķtiecīgās nevarēšanas” stratēģiju

    22:34 Kādēļ joprojām valda uzskats, ka par attiecību kvalitāti ir jārūpējas galvenokārt sievietēm

    24:20 Iespējamie iemesli, kādēļ cilvēki nodarbojas ar “mērķtiecīgo nevarību”

    29:18 Ko darīt, lai izvairītos no manipulatīvas uzvedības

    36:35 Ko Ginta Gaumala atklāja savā pētījumā par pāru attiecībām

    40:24 “Kritika un pārmetumi ir pēdējais, ko izmantot attiecībās”

    44:38 Ko darīt, kā komunicēt ar otru cilvēku, kurš pret tevi izmanto “mērķtiecīgās nevarības” paņēmienus. Trīs punkti

    58:08 Pirmie mazie signāli, kurus nevajadzētu palaist garām, pirms tie pāraug milzīgā neapmierinātībā

    1:02:02 “Dusmas ir mūsu pirmā reakcija, aiz kurām var slēpties daudz citu nianšu”

    1:10:24 Kas strādā labāk par pavēlēm un komandēšanu

  • Profesore, endokrinoloģe, daktere Ilze Konrāde šajā sarunā pastāstīja, ko saskaņā ar šī brīža medicīnas iespējām mēs varam vai nevaram ietekmēt ar savu dzīvesveidu, ja gribam kvalitatīvu, veselīgu un ilgu dzīvi. Mēs sarunu balstījām uz ārsta Peter Attia grāmatu "Outlive", kas ir par ilgdzīvošanas zinātni un mākslu.
    Šī grāmata ar tās jaudīgo saturu ir uzlabojusi manas un mana vīra ikdienas izvēles. Tās saturs paceļ motivāciju gan vairāk sportot, gan pievērst uzmanību citiem faktoriem, kas ietekmē spēku, jaudu un prieku par dzīvi. Mēs abi to iesakām saviem draugiem un kolēģiem, kurus arī interesē pilnvērtīga dzīve pēc iespējas veselīgākā ķermenī.

    Dakterei Konrādei jautāju, kas no grāmatas satura varētu noderēt citiem. Runājām arī par biežākajiem nāves cēloņiem Latvijā, par to, ko meklēt un saprast savās analīzēs, un kā pašiem mazināt veselības riskus, kas pasliktinātu dzīves kvalitāti.

    Vairāk informācijas sarunas lapā.

    SARUNAS PIETURPUNKTI:
    4:26 Kā laika gaitā ir mainījies medicīnas redzējums uz iespējām pagarināt kvalitatīvu un veselīgu dzīvi

    6:42 Vai metformīna preparāta lietošana pagarina dzīvi vai uzlabo tās kvalitāti

    10:54 Kas ir metaboliskā disfunkcija un kas to ierosina

    15:11 Ar ko bīstami ir uzkrājušies tauki ap iekšējiem orgāniem; kāds mehānisms ierosina insulīna “inflāciju” jeb insulīna rezistenci

    17:45 Kādas funkcijas veic insulīns

    22:05 Kā izpaužas insulīna rezistence, kādas slimības tā ierosina sievietēm un kādas vīriešiem

    28:41 Insulīns un onkoloģija – kādi mehānismi to var ierosināt

    32:17 Kādi ir galvenie nāves iemesli Latvijā pēdējos gados

    35:46 “Sēru vītola fenomens” un dažādi holesterīna veidi un to darbības specifika

    39:58 Ko mēs varam un ko nevaram ietekmēt ar savu dzīvesveidu

    46:52 Kā iespējami ātrāk un veiksmīgāk noķert “signālu par aisbergu”; ieteicamo asins analīžu uzskaitījums un skaidrojums

    59:36 Mācāmies lasīt asins analīzes. Vai “normāls” vienmēr nozīmē “optimāls”

    1:05:45 Intervālu gavēšana un omega3 taukskābes – kas jauns pētījumos

    1:10:03 Proteīns un “iņ un jaņ” princips

    1:15:34 “Ir svarīgi, kur tu gribi nokļūt” – uzturs un fiziskās aktivitātes; īstermiņa un ilgtermiņa mērķi un ieguvumi

    1:22:33 Kur rast motivāciju fiziskajām aktivitātēm

    1:24:55 “Trešais valis”, un kāda ir saistība miega badam ar lieko svaru

    1:31:19 Psihosociālā stresa mazināšanas veidi

    1:33:11 Vienkāršās un mazās lietas, kuras atcerēties, piedomāt un izdarīt ikdienā, kas dod lielu ieguldījumu veselīgākā nākotnē

    1:37:20 Vai insulīna rezistence var būt arī tieviem cilvēkiem

  • Ilzes Lipskas sirdslieta ir dārzeņi, un to nav iespējams nepamanīt. Kopā ar vīru Juri un četriem bērniem viņi saimnieko bioloģiski sertificētā saimniecībā "Absolūts Ēd". Ilze pēc izglītības ir filozofs, Juris - ekonomists, bet praksē viņi apstrādā savu zemi, audzējot dārzeņus un zaļumus, kuriem jābūt ikviena cilvēka ēdienkartes pamatā. Paši audzē un paši arī piegādā - svaigu no dārza vai pārstrādātu pulveros un citādākos produktos līdz pasūtītāju durvīm.

    Abi ar Juri izgudro dažādus veidus, kā ierobežotos apstākļos savu produkciju uzglabāt un pārstrādāt, mijiedarbojoties ar dabas neparedzamajiem pārsteigumiem, lai ar veselīgu ēdienu dažādotu cilvēku ēdienkarti. Viņi nodrošina to slaveno dārzeņu varavīksni šķīvī, ko iesaka visdažādākie veselības speciālisti.
    Ilze ir ļoti aktīva sociālajos medijos.

    Mēs runājām par plānu A, kas neiet pēc plāna un ir iemesls plāniem B, C un arī D. Runājām par darba mīlestību un spēju izmantot to, kas ir, lai virzītos uz priekšu. Tā ir saruna par praktisku radošumu un resurspratību.

    Vairāk informācijas sarunas lapā.

    SARUNAS PIETURPUNKTI:
    3:04 Kad uzņemtais risks un nodedzinātie tilti attaisnojas

    7:06 Kā “zaļi, jauni gurķi” sāka iekopt savu saimniecību laukos

    10:16 Par ekspektācijām un īstenību. Ne pārāk veiksmīgā tirgus pieredze

    14:47 “Man visu mūžu būs siltas jūtas pret Twitteri”

    16:28 Kādēļ zemniekam ir grūti konkurēt ar lielveikalu

    18:23 Kā notiek pavasara sēšanas darbu plānošana, lai nodrošinātu pilnas produktu kastes klientiem

    24:28 “Katrs mans klients man ir tik ļoti mīļš”

    25:51 Kāds risinājums tika izdomāts, lai samazinātu dārzeņu aiziešanu zudumā

    32:37 Kādi dārzeņu un garšaugu pulveri ir pieejami “Abolūts Ēd” saimniecībā, un kā un kur tos pielietot

    35:58 Kā Laura iemīlējās poblano piparu pulverī

    45:15 Kā “Absolūts Ēd” saimniecība ir izaugusi 16 gadu laikā

    47:39 “Tīri mierīgākai dzīvei tu ej uz priekšu tādā tempā, kā tu vari. Ja tu nevari atļauties, tad, iespējams, tev to nevajag”

    49:26 Kā to visu par paspēt; vai Ilze zina, kas ir atvaļinājums

    53:13 Kā Ilzei Lipskai izdodas tik jēgpilni un garšīgi nokomunicēt savas saimniecības stāstu sociālajos medijos

    55:57 Cik un kāda tehnika ir saimniecības rīcībā un kāda metode tiek pielietota, lai apkoptu visus dārzeņu laukus

    58:37 Mīlestība uz ziemu; stāsts par neredzīgajiem vecvecākiem

    1:04:45 Iemācīties sadzīvot ar dabu, pat ja tā noposta visus darba augļus

    1:12:10 Kur aug kājas viedoklim, ka bioloģiski audzēti dārzeņi ir dārgi

    1:15:20 “Ir tikai jādara un izdosies”

    1:20:33 Veids, kā Ilze veido klientu uzticību saviem produktiem

    1:25:25 “Nedēļa, kurā tu esi izdarījis pusi no tā, ko vajadzētu izdarīt, tā ir lieliska nedēļa"

  • Dace Rence ir trenere programmā KETBA (kompetenta emocionāli traumētu bērnu aprūpe) un atbalsta centra TILTS pārstāve un sociālā darbiniece. Daces sirds deg par partnerattiecībām un komunikāciju pāra starpā. Strādājot kā "KETBA" kursa trenere, viņa ir pārliecinājusies, kā tās pašas zināšanas, kuras māca vecākiem, tikpat efektīvi strādā laulībā, attiecībās ar vecākiem, kolēģiem un draugiem. Mācībās viņa vecākiem stāsta, ka, pirms uzņemt savā ģimenē emocionāli traumētu bērnu, ir nepieciešams apzināties savu pagātni, savu audzināšanu, traumas un piesaistes veidu. Visas šīs zināšanas ir ļoti noderīgas katram no mums, jo pamatos jau mēs visi vēlamies vienu - justies droši savās attiecībās, būt uzklausīti un piedzīvot to, ka mūs redz un dzird. Redz un dzird, ne tikai ar acīm un ausīm, bet arī ar sirdi. Par to ir šī saruna.

    Dace par sevi saka, ka abiem ar vīru ir 20 gadu laulība un arī reproduktīvās traumas jeb neauglības pieredze, kas ir bijusi gan lielākais pārbaudījums un sāpe, gan vienlaikus spēcīgākā līme un svētība attiecībām. Dace padsmit gadus audzināja aizbildnībā pieņemtu bērnu, šobrīd strādā ar uzņemošajām ģimenēm (adoptētāji, audžuģimenes). Viņas Instagram konta nosaukums ir "Darling, use your words". Viņa saka, ka ne tikai emocionāli traumēti bērni no ārpusģimenes aprūpes ir "zaudējuši savu balsi", arī mēs paši bieži vien neprotam "lietot vārdus". Un tas bieži vien līdzi nes neskaitāmus pārpratumus, aizvainojumus, sāpes un zaudētas attiecības. Kad mēs izvēlamies un lietojam vārdus, lai paustu savas vajadzības, nevis lietojam uzvedību (manipulējam, šantažējam, draudam, ieslēdzam "kluso teroru"), cilvēki var mums palīdzēt un mēs varam uzsākt sarunu un saprasties.

    Iesaku izpētīt resursus, ka pieejami Atbalsta centra "Tilts" mājas lapā par KETBA mācībām, par emocionāli kompetentas skolas kursu. Atver un apskaties arī šo lapu, ko Dace un komanda ir izveidojuši, jo svešu bērnu nav.

    Dace veido arī podkāstu "Sirds sarunas", kas ir sarunu cikls ar uzņemošajām ģimenēm un ārpusģimenes nozares speciālistiem. Sarunas par aicinājumu un motivāciju, gandarījumu un izaicinājumiem, par to, ko nozīmē uzņemt ģimenē un savā dzīvē bez vecāku gādības palikušu bērnu un kā vislabāk atbalstīt bērnu un pašiem sevi.

    SARUNAS PIETURPUNKTI:

    6.31 Kā cilvēks iegūst emocionāli traumēta bērna pieredzi
    8.31 Kā sākās Daces kā bērna adoptētājas stāsts
    16:11 Kas ir reproduktīvā trauma
    18:08 Kā noslēgt mieru ar sevi, ja nav izdevies tikt pie bioloģiskā bērna
    21:24 “Trīs pilnīgi unikālas pasaules, kas sanāk kopā vienā mājsaimniecībā, un mēģina par kaut ko vienoties un dzīvot kopā”
    24:07 Spēt atzīt un piedot savas kļūdas
    26:36 “Bailes un trauma apslāpē sirdsapziņu”
    28:49 Labās lietas, kas nav piedzīvotas – kādu ietekmi tas atstāj uz bērna psiholoģisko stāvokli
    32:57 “Normāls vecāks ir tas, kurš kaut vai 40% gadījumu atsaucas uz bērnu vajadzībām”
    35:16 Cik svarīga ir pašregulācijas praktizēšana
    40:27 Praktiski piemēri, kā sevi savākt gadījumos, kad emocijas iet pāri malām un ir risks nodarīt otram pāri
    50:06 Paņēmieni, kā nomierināt bērnu, kurš atrodas kritiskā emocionālā stāvoklī
    55:57 “Aiz katras uzvedības slēpjas kāda vajadzība”
    57:49 Kāpēc bērniem, kuriem nav bijis primārā aprūpētāja, ir grūti sevi sadzirdēt
    1:06:50 Kas ir dzīves vērtību scenāriji un kā tie var uzlabot savstarpējo saskarsmi ģimenē
    1:16:39 “Li

  • Aktiera Kaspara Dumbura nesenākā kino loma ir filmā "Elpot zem ūdens". Pirms tās iznākšanas Kaspars man jautāja, vai varam Cilvēkjaudā aprunāties par atkarības slimību un viņa atveseļošanās pieredzi, kas varētu noderēt citiem (viņš piecus gadus vairs nelieto alkoholu). Kad satikāmies uz sarunas ierakstu, Kasparam pastāstīju, kādu ziņu pirms dažiem mēnešiem man atsūtīja Cilvēkjaudas fans, kurš ar mani padalījās, cik grūta ir viņa cīņa ar atkarībām. Ar Kasparu vienojāmies, ka šo sarunu veltām šim vīrietim, viņa mazajam bērnam un mīļotajai sievietei. Un, cerams, vēl daudziem, kuru dzīvi pasliktina atkarību slimība, kas cilvēkus nešķiro.

    Es cienu Kasparu par viņa atklātību, īstumu un tiešumu, lai viņa stāsts palīdzētu atgūt brīvību arī citiem. Paldies lieliskajam vīrietim, kurš man uzrakstīja, paldies lieliskajam vīrietim, kurš ar mani šajā intervijā sarunājās, paldies katram, kurš palīdzēs šai sarunai nonākt līdz cilvēkiem, kuriem tā var noderēt! Jūs katrs darāt šo pasauli labāku.

    Kaspars Dumburs ir teātra un kino aktieris. Viņš ir galvenās lomas atveidotājs Andreja Ēķa seriālā "Nebaidies ne no kā". Kasparu aizrauj arī mūzikas ierakstīšana. Te dažas lomas, kurās Kasparu šosezon var redzēt Dailes teātra izrādēs: Lāčplēsis - "Spīdolas nakts", Nātans - "Leopoldštate", Loma - "Kaukāziešu krīta aplis", Prokurors Jusefs Elfajumi izrādē "Pusnakts šovs ar Jūdu Iskariotu" un citās.

    Vairāk informācijas ir sarunas lapā.

    Sarunas pieturpunkti ar laika norādēm:
    6:31 Atkarības kā aisberga redzamā daļa

    9:54 “Meklēt kopīgo, kas mūs vieno”

    11:40 Talants, kuru Kaspars Dumburs neizvēlējās – kā sākās aktiera karjera

    18:30 “Iemācīties tekstu nozīmē padarīt to par savu”

    24:13 Drosme ar lomu palīdzību iet tādās teritorijās, kur parasti cilvēks neietu

    26:59 Dzīve bez uzrakstīta scenārija, kas noveda no ceļa

    30:40 Vai talantu var nodzert

    33:54 Kāpēc vieglāk būt atklātam, nekā iztaisīties par labāku

    37:04 Cik viegli ir spēt noturēties pretī atkarībai, kas “vienmēr ir gatava un pumpējas 24/7”

    42:05 Atkarīgā cilvēka domāšanas īpatnības, kas noved pie kārtējās lietošanas

    44:36 Kas palīdzēja aktierim apturēt apbreibinošo vielu lietošanu

    51:42 Kā atveseļošanās ir ietekmējusi Kaspara attiecības ar brāli

    54:15 Savākt šmuci un palūgt piedošanu – kā vārdā to darīt un cik viegli tas ir

    57:17 “Tad, kad atkarīgais beidz lietot, šī pasaule kļūst par šo vienu iedaļu labāka”

    1:00:36 Attiecības ar pazemību, lūgšanu un ticību

    1:15:20 Spēja iemīlēt sevi kā ar efektiem, tā arī ar defektiem

    1:21:12 “Jo vairāk drāmas manā dzīvē, jo tuvāk es esmu lietošanai”

    1:26:06 Kā neļaut domām valdīt pār dzīvi

    1:33:32 Kāda sajūta ir spēlēt narkomānu, kad pats esi no tās bedres izrāpies

    1:36:17 Nomest svaru, uzaudzēt muskuļus – kādas sava ķermeņa pārvērtības lomu dēļ ir veicis Kaspars

    1:42:20 Kāds ir filmas “Elpot zem ūdens” galvenais vēstījums

    1:47:04 “Ir būtiski apzināties savu zemāko punktu”

  • Kristīnei Bricei stresa tēma ir teju vai sirdslieta. Viņa no tās nevis bēg, bet izzina, cik pamatīgi vien iespējams. Viņa stresam pieiet pavisam praktiski - kādas ir metodes tā kaitīgo seku mazināšanai, kādas ir metodes tā savlaicīgai pamanīšanai, lai situāciju neielaistu. Par to šī saruna. Praktiska.

    Kristīne ir TRE metodes pasniedzēja un online relaksācijas studijas vadītāja. Es un mans vīrs Mišels esam lieli viņas darba fani. Esam gan apguvuši TRE metodi, gan to praktizējam. Kristīne zināšanas par stresu pasniedz tik saprotami un vienkārši pielietojami, ka es regulāri vēršos pie viņas pēc ieteikumiem cilvēkiem, ar ko strādāju dažādās programmās.

    Vairāk informācijas ir sarunas lapā.

    SARUNAS PIETURPUNKTI:

    2:59 Kādēļ Kristīne Brice par savu misiju ir izvēlējusies palīdzēt cilvēkiem tikt galā ar stresu
    5:13 “Stress ir fizioloģiska reakcija”
    10:23 Ko darīt, ja neizdodas nomierināties ar relaksācijas un atslābināšanās metodēm
    17:23 Kas ir galvenā atslēga stresa menedžēšanā
    21:50 Kā pēc savām darbībām atpazīt, ka stresa līmenis ir sasniedzis bīstamu robežu – “personīgie lakmusa papīrīši"
    28:12 Trauksme, stress, spriedze – vai starp šiem jēdzieniem var likt vienādības zīmi
    30:34 Kādas kļūdas cilvēki pieļauj trauksmes situācijās, kas notiekošo tikai pasliktina
    35:48 Praktiski piemēri, kā rīkoties un ko sev atgādināt brīdī, kad uzmācas trauksme
    41:53 Metodes, kas palīdz izlādēt stresu, pirms tas ir izlauzies agresīvā veidā
    51:14 Kādas nodarbības un prakses ir pieejamas Kristīnes Brices vadībā
    53:33 “Time out” nervu sistēmai – metodes paraugs
    55:39 Stresa izlāde ar neirogēnās trīces metodi TRE
    1:01:41 “Stresa situācijā tu atcerēsies tikai to, ko tu praktizē ikdienā”
    1:03:22 Kristīnes minimālā recepte stresa mazināšanai ikdienā
    1:10:01 “Cilvēki bieži vien vienkārši aizmirst par sevi parūpēties”

  • Es apbrīnoju to, kā strādā aktieris un komiķis Jānis Skutelis. Esmu noskatījusies daudzus viņa "Pusnakts šovs septiņos" video. Spriežot pēc to skatījuma skaita, tādu, kā es, ir daudz. Man viņa humors ir veids, kā uzlabot sev garastāvokli. Rudenī beidzot noskatījos Jaunā Rīgas teātra izrādi "Linda Vista" (visiem iesaku) un kļuvu par vēl lielāku Skuteļa darba fanu. Uzjautrinājos arī par viņa uzstāšanos "Labāk nestrādāt" konferencē "Cilvēkfaktors". Aicināju viņu uz sarunu, jo gibēju uzzināt vairāk par to, kā viņš strādā, kā rada, kā veido savu komandu. Kopš ierakstījām šo sarunu, es, kad man grūti pieķerties radošā darba mokošajai daļai, atgādinu sev Jāņa teikto. It īpaši - par drazu, lai sāktu.

    Vairāk informācijas sarunas lapā.

    SARUNAS PIETURPUNKTI:
    4:23 Izrādes LINDA VISTA veiksmes fenomens ar nospēlētām vairāk nekā 150 izrādēm

    10:26 Skatītāji zālē kā ceturtā siena

    16:19 Kā sākās Jāņa Skuteļa improvizatora ceļš

    20:58 Kādi ir rakstītie un nerakstītie likumi, kad spēlē improvizācijas izrādi ar skatuves partneri

    25:12 Kaķēns ūdenī jeb stand up aktiera karjeras sākums

    29:09 Iekšējais stulbums kā pamats drosmei

    32:10 Ļauties situācijai – vai un kā to var iemācīties. Situācija ar šahu, dzīvu zirgu un papīra kostīmu

    39:14 Kāds ir Jāņa Skuteļa personīgais priekšnoteikums, lai performance izdotos

    40:41 Kā sačakarēt izrādi pirms tā ir sākusies

    44:43 Pieskatīt pašsajūtu pārāk nepieskatot

    46:51 Noņemt pārmērīgo nozīmīguma smagumu

    51:18 “Ja mums ceļi nesakrīt, tad labāk ir to maksimāli ātri uzzināt”

    56:03 Ceļavārdi cilvēkam, kam nepieciešama deva drosmes

    1:01:32 Vai ir vēlme spēlēt neliešus

    1:02:56 Cik viegli ir pārslēgties starp dažādiem skatuves mākslas žanriem

    1:05:24 Caur drazu uz augļiem jeb cik mēslu jāizšķūrē, lai tiktu pie zelta

  • Viens no sevis uzmešanas veidiem, kas gadu no gada pašam apnicis līdz nelabumam, ir, ja noķer sevi, ka atkal jau atliki vai kavējies darīt to, kas ļautu dzīvot labāk. Tā ir savu iespēju un brīvības prokrastinēšana. Tai skaitā - profesionālās brīvības. Mēs prokrastinējam, jo ir grūti saprast, kā lai sevi piedabū darīt to, ko saproti, ka vajag darīt, bet uz ko tik un tā nevari saņemties.

    Pēdējā gada laikā esmu aktīvi strādājusi, lai saprastu, kā cilvēkiem palīdzēt saņemties uz darīšanu, lai viņi darbā gūtu vairāk gandarījuma un prieka. Kādam tas nozīmēs novilkt robežas. Citam -nomainīt darbu. Vai saprast, uz ko tad to nomainīt, nezaudējot ienākumus.

    Man patīk, ka cilvēki savu jaudu izmanto savā labā nevis pret sevi. Tāpēc lūdzu Andim Arnicānam, lai pievienojas man uz sarunu par to, kā neļaut prokrastinēšanai apzagt sevi un izbojāt gan iespējas, gan brīvību. Lai vēl tagad, gada noslēgumā, izdodas aktivizēt savu drosmi un foršā veidā saorganizēt savus iekšējos spēkus patīkamākai dzīvei.

    Ja tev ir aktuāla tēma par darbu, kas sagādā gandarījumu, un kā tādu sev saorganizēt, tad šobrīd vari paspēt pieteikties uz Lauras rīkotu bezmaksas lekciju, kas notiks decembrī.

    Vairāk informācijas ir sarunas lapā.

    SARUNAS PIETURPUNKTI:

    6:39 Kas ir prokrastinēšana un kādēļ tā notiek pat ar cilvēkiem, kas mīl savu darbu

    9:53 “Pārsvarā mēs liekam pasaulē to, kas mums sanāk” – maldīgie priekšstati par cilvēku superspējām

    13:07 Faktori, kas ietekmē to, cik bieži un cik ilgi cilvēks prokrastinē darāmās lietas

    15:00 Vai rezultāta izmērāmība var ietekmēt to, ka darīšana tiks prokrastinēta biežāk

    17:31 “Lai piedabūtu sevi darīt tās lietas, kuras ir grūti darīt, tam ir vajadzīgi resursi” – kas ir lielais resursu rijējs

    23:50 Cīņa starp advancēto prātu un emocijām

    26:53 Cik lietderīga ir diagnoze “viss ir galvā”

    28:08 Prokrastinēšanas riņķa dancis, kurā uz deju pievienojas arī perfekcionisms

    29:37 Ko prokrastinēšana dara ar attiecību kvalitāti

    34:40 Samazināt laiku no iedvesmas noķeršanas līdz darbībai

    35:55 Ar kādas metodes palīdzību Andis no fotogrāfa profesijas nonāca līdz darbam, kas sniedz gandarījumu un piepildījumu

    42:42 Ko Laura ir novērojusi apmācībās par profesionālās darbības maiņu

    49:04 Kopējās tendences un iemesli cilvēkiem, kuriem nesanāk lietas novest līdz galam

    52:21 Iemesli, kādēļ cilvēki ieslīgst nedarīšanā pat tad, ja skaidri zina, kas būtu darāms un kā sasniegt mērķi

    1:00:31 “Neviens nevar mani piemuļķot tik labi, cik labi es pats varu sevi piemuļķot”

    1:03:04 Vai fakti patiešām ir fakti

    1:05:35 Kāda attieksme pret sevi mazina prokrastinēšanas iespēju – pētījums ar studentiem, kuriem bija jābūt produktīviem

    1:09:16 Latviešu mantojums – cik viegli ir piedot sev neizdarību

    1:14:33 Vākt sev palīdzošus pierādījumus par to, kur tev nav taisnība

    1:16:13 Apkārtējo cilvēku ietekme – kā izvēlēties tādu cilvēku loku, kas ceļ, nevis gremdē

    1:20:53 No kā sastāv prokrastinēšanas vienādojums

    1:24:15 Kā attīstīt spēju neļauties impulsivitātei, kas noved no darīšanas ceļa

    1:31:08 “Jo tālāk atrodas rezultāts, kuru es gribu, jo lielāka iespēja čammāties”

    1:35:12 “Tu vari izanalizēt pašu velnu, bet praksē tā lieta var izrādīties pilnīgi citādāka” – situācijas piemērs no apmācību absolventes

    1:40:51 Cik ārkārtīgi grūti un tajā pat laikā ārkārtīgi svarīgi ir SĀKT darīt; kāpēc mūsu prāts mūs sabotē

    1:43:47 Kāda loma darīšanā ir kopienas sajūtai

    1:48:15 “Ļoti daudz lietu, ko cilvēki zina par sevi, nav taisnība”

    1:50:42 Svaru kausos – ieguvumi ilgtermiņā pret zaudējumiem šeit un tagad; kur rast motivāciju

    1:53:32 Nākamā gada plānošana – kādus būtiskus jautājumus iekļaut

    1:57:24 Vai profesiju un nodarbošanos ir iespējams nomainīt viegl

  • Amalija Andersone ir neparasts cilvēks, kas dzīvo neparastu dzīvi. Ļoti krāsainu, drosmīgu, iedvesmojošu un mani, kā skatītāju, iepriecinošu. Viņa ir multimāksliniece, kura ir vairākas reizes drosmīgi mainījusi savu nodarbošanos. Citi gadiem domā un gadiem mēģina saņemties. Viņa - izdomā, dara un atrod veidu, kā darīt tik labi un interesanti, ka tas atmaksājas. Grafiskā dizainere, kas kļuva par ēdienu fotogrāfi, kuru aicina strādāt dažādās valstīs. Tagad gleznotāja, ilustratore, kolorītu ceļojumu un mākslas pieredzes fotogrāfe.

    Amalija ceļo, neatkarīgi no tā, var viņa to atļauties vai nevar. Viņa tik un tā var, pat ja kāds cits viņas vietā teiktu, ka tas nu gan nav iespējams. Es ticu, ka Amalijas dzīves pieredze var būt ne tikai interesanti un izklaidējoši stāsti, kuros aizmirsties, bet arī iedvesma un iespēja kaut ko sev derīgu pārņemt no viņas dzīves pieejas. Starp citu, aizej uz Amalijas mājas lapu un apskati viņas neparastos darbus. Domāju, ka nenožēlosi.

    Nesen uzzināju, ka Amalijas krāsaino darbu fani var viņas mākslu un vieglumu baudīt arī gada plānotāja formātā. Kā viņa pati par to saka: 366 RADOŠAS IEDVESMAS DIENAS. PLĀNOTĀJS SIRDĪ RADOŠĀM BŪTNĒM.


    Vairāk informācijas ir sarunas lapā.

    SARUNAS PIETURPUNKTI:

    5:55 “Ēdiens neprotestē. Kūka stāv, smuki izskatās un viņa nesaka, ka viņai ir dubultzods” - kā Amalija nonāca līdz ēdiena fotogrāfēšanai

    17:26 “Ir jāspēlējas. Tev ir jāķer kaifs no tā, ko tu dari”

    18:41 Kolorīts stāsts par ēdiena fotosesiju Beirūtā, Libānā

    33:54 Iespējas, kā atrast klientus ārzemēs

    37:14 “Latvieši daudz skaistāk un labāk māk izdarīt radošu darbu”

    40:46 Nebūt labai visiem un iet savu ceļu

    43:45 “Ceļojumi veido manu stilu”

    44:57 Vienā rītā pamosties un saprast, ka vajag braukt uz Dahabu, pat nezinot, kur tāda atrodas

    51:50 “Vīrs saprot, ka man ir vējš galvā un ka man vajag skriet”

    53:57 Pieredze mēbeļu apgleznošanas projektā Dahabas viesnīcai

    56:01 Praktiski ieteikumi, kā komunicēt ar uzbāzīgiem arābu valstu tirgotājiem

    1:03:41 Kā atrast veidu, kā pelnīt ar savu mākslu

    1:10:24 Kad Dievs atsūta pareizos cilvēkus - divatā ar nepazīstamu meiteni auto braucienā uz Spāniju

    1:14:19 Kas radošiem cilvēkiem izraisa kritienus emocionālās bedrēs

    1:23:05 Atklāsmes spontānajā ceļojumā uz Uzbekistānu

    1:26:19 Kur mākslinieci var satikt, aplūkot un iegādāties viņas darbus

    1:28:17 Amalijas laimes formula

    1:42:58 “Dzīve notiek tad, kad tu neesi Instagramā. Tad, kad tu klusē”

    1:35:30 Kā darbojas radošu cilvēku atbalsta platforma

    1:39:54 Mantra par kūku tumšā vietā

    1:41:54 Izplatīta sērga, ar ko “slimo” reklāmas aģentūras

  • Svētki ne vienmēr ir tikai priecīgi notikumi. It īpaši Ziemassvētki un gadu mija. Problēmas var sagādāt dažādās gaumes, kā svinēt, vilšanās par notiekošo, pienākuma sajūta, kuras dēļ darām to, ko paši nemaz nevēlamies darīt, dāvanu tēriņi un klapatas to sagādē vai "kur tās likt". Kādam svētkos ir drīzāk skumīgi, nekā priecīgi. Citam svētkos apskrienas dūša no ģimenes kārtējās kasīšanās vai pat drāmas. Kad Cilvēkjaudas auditorijai jautāju, kas uztrauc vai sāp gaidāmo svētku sakarā, saņēmu daudz atbilžu.

    Ko darīt nevieglajās situācijās, lai svētki "neiznes smadzenes", bet ir patīkamāki, nekā līdz šim, es jautāju psiholoģijas zinātņu doktorei un kognitīvi biheiviorālajai terapeitei, supervizorei Diānai Zandei. Viņas skaidrojumi varētu ne tikai iedot idejas, kā risināt sarežģījumus, kas saistīti ar svētkiem, bet pat noslēgt mieru ar tiem. Tagad man ir vēl lielāks pamats visiem klausītājiem vēlēt: "Gaišus svētkus!"

    Šī ir jau trešā saruna ar Diānu Zandi. Pirmā bija par drošu piesaisti un tās ietekmi uz cilvēka dzīvi, bet otrā - kā veidot veselīgākas attiecības ar saviem vecākiem.

    Vairāk informācijas sarunas lapā.

    SARUNAS PIETURPUNKTI:

    2:58 “Svētki ir daļa no dzīves, uz tiem attiecas tieši tie paši principi”

    9:01 “Ģimene strādā pēc sistēmas principa” – kāpēc kopā sanākšana svētkos bieži vien beidzas ar konfliktiem

    21:47 Metodes, kā saglabāt mieru situācijās, kas draud beigties ar emocionālu sprādzienu

    37:43 “Neuzstādīt nevienam notikumam dzīvē obligātības pieskaņu”

    39:47 Sezonalitāte un grūtsirdība, kā to pastiprina uzsvērtais priecāšanās uzstādījums

    41:45 “Jūtas ir īstas, bet jūtas nav fakti” – risinājumi, ja svētku laikā jūties bēdīgi

    49:30 Kā nejusties vainīgam, ja vēlies priecāties

    53:11 “Bērni nav vecāki saviem vecākiem” – kā atrisināt vientuļo vecāku jautājumu svētkos

    58:54 Ieteikumi, kā neiekrist sevis žēlošanā, ja svētkos esi viens

    1:08:58 Mana māte, tava māte, vīra māte, sievas māte – saspringtu situāciju izrullēšanas varianti

    1:16:54 Jautājums, ko sev ir vērtīgi uzdot, par katriem svētkiem

    1:21:52 “... tie gudrie nāca un dāvināja. Vai mēs atceramies, kāpēc mēs vispār dāvinām dāvanas?”

    1:26:50 Idejas un risinājumi, lai dāvanu jautājums šajos Ziemassvētkos būtu vairāk priecīgs un mazāk mokošs

    1:31:12 Ieteikumi, kā praktiski un emocionāli atrisināt situācijas, kad tev uzdāvina lietas, kas galīgi neiet pie sirds

    1:40:42 Dāvanas kā mīlestības valoda – vai tā piemīt katram cilvēkam

    1:47:46 Svētki un alkohols. Kā risināt situācijas ar pārmēru iereibušiem tuviem un tālākiem radiniekiem

    1:55:41 Neiekrist ilūziju valgos par ideālajiem svētkiem

  • Mūsu attiecību sākumā, kad mans topošais vīrs Mišels meklēja darbu, mentore viņam piesardzīgi un saudzīgi ieteica uz sejas likvidēt divus izteiktus veidojumus ar ne visai estētisku izskatu, ja vien viņam tas būtu pieņemami. Viņa toreiz sacīja, ka, lai arī tas nebūtu izšķirošais faktors, pēc kura potenciālais darba devējs vadītos lēmuma pieņemšanā (un pasarg' Dies', ja kāds būtu tik neprofesionāls), tam tomēr varētu būt kāda ietekme uz to, vai darba intervijā tikko satikti cilvēki pievērstos Mišela teiktā saturam, kas ir vērtīgs, vai arī viņu uzmanību no tā uz brīdi novērstu viņa izskats. Mišels toreiz atbildēja, ka viņu pašu tie veidojumi neuztrauc, bet, ja tie sarunbiedriem biznesa vidē varētu novirzīt kādu daļu uzmanības prom no sarunas satura, tad viņš izvēlas tos likvidēt.

    Kad intervijā jautāju par to ārstei dermatoloģei Annai Bērziņai, viņa atbildēja, ka, viņasprāt, ja cilvēkam savas ādas sakarā kaut kas traucē, tad, lai nebojātu sev nervus, te prātīgi izvēlēties vienu no divām pieejām: 1) samierināties un pieņemt to vai 2) risināt.

    Ar cilvēka ādu ir saistīti dažādi aizspriedumi, viedokļi un mīti, reizēm pat bīstami. Mani šīs intervijas sakarā interesēja viens - kā dakteres zināšanas un pieredze klasiskajā un estētiskajā dermatoloģijā var noderēt cilvēkiem, kuram savas ādas sakarā nākas izjust diskomfortu, kuru sev ir iespējams aiztaupīt.

    Es Annu pazīstu vairāku mūsu kopīgo interešu dēļ, tai skaitā tādu, kā klinšu kāpšana, kad viņas vai mana veselība un dzīvība, iesieta virvē, atrodas otras rokās. Viņa manā ģimenē ir palīdzējusi risināt dažādas ādas problēmas, sākot ar skolas paziņojumu, ka bērna klasē kādam ir atrastas utis, turpinot ar alerģisku izsitumu ārstēšanu, izskatu bojājošu "pleķu un piepju" aizvākšanu mums ar vīru, un beidzot ar regulārām aizdomīgo dzimumzīmju pārbaudēm, lai nodrošinātos, ka tajās neuzdzīvo ļaundabīgs audzējs. Un, lai arī tas pagaidām nav manos plānos, pie reizes izjautāju dakteri arī par estētiskās "špricēšanās riskiem un ieguvumiem". Man patīk, ka mana āda ir mans sabiedrotais, nevis cietējs manas nezināšanas dēļ.

    Vairāk informācijas ir sarunas lapā.

    SARUNAS PIETURPUNKTI:

    2:53 Fakti, ko cilvēkiem būtu vērtīgi zināt par savu ādu

    7:31 Ar ko atšķiras klasiskā dermatoloģija no estētiskās dermatoloģijas

    10:52 “Esam mēs ar stigmām un aizspriedumiem pilni”

    12:58 Kādu vienošanos ir noderīgi noslēgt ar saviem bērniem un pusaudžiem

    15:27 Kāpēc cilvēki samierinās ar traucējošiem veidojumiem uz ādas

    18:16 Ar kādām māņticībām un mītiem ādas ārste regulāri sastopas

    21:59 Kādu kaitējumu savai ādai var nodarīt, mēģinot pašārstēties ar tautas metodēm

    25:36 Saistība starp cilvēka ādu un kopējo organisma veselību

    27:22 Kuras ādas slimības izraisa pārlieku liels stresa līmenis

    28:57 “Tas nav par nemazgāšanos. Kašķi mēs varam dabūt arī veikalā, trolejbusā, skolā – jebkurā sabiedriskā vietā”

    32:31 Kas ādas medicīnā ir mainījies pēdējos gados, kas paver iespējas uz patīkamāku problēmu risinājumu

    37:20 “Ādas vēža pacients kļūst jaunāks.” Onkoloģija un ādas veselība

    46:20 Kādas ir iespējas diagnostikai bez maksas, un kam jāpievērš uzmanība

    48:46 Ādas ārstes rekomendācijas attiecībā uz ādas veselību

    52:11 Mīti un patiesība par apdegšanu saulē un ādas kopšanas līdzekļiem ar SPF filtru

    59:14 Ādas hiperpigmentācija – dažādas metodes, kas to palīdz likvidēt

    1:04:39 “Zoom face”, “FOGO” un mūžīgās jaunības strūklaka – ko var un ko nevar paveikt estētiskā dermatoloģija

    1:09:40 “Špricēties vai nešpricēties” – ārstes skaidrojums par botulīna injekcijām

    1:12:47 Vai klasiskās un estētiskās dermatoloģijas metodes ir sāpīgas

    1:17:08 Kas ir lāzerepilācija, izņēmuma gadījumi, kad reultāts pēc procedūras var būt neapmierinošs

  • Jānis Grants ir sporta un klīniskais psihologs, psiholoģijas zinātnes doktors, profesors, lektors, KBT speciālists, studentu mīlēts pasniedzējs, speciālists ar ilggadēju pieredzi cilvēku domāšanas un labsajūtas jautājumos.
    Sarunas sākumā viņam jautāju, kas dzīves gaitā notiek ar cilvēka prieku sportot un stresa ietekmi uz sportistiem. Jautāju, ko darīt, lai cilvēkiem izdotos mazināt savu trauksmi un stresu, kas saistīti ar vēlmi sasniegt augstus rezultātus un bailēm no tā, ka varētu neizdoties. Pēc tam mēs runājām par cilvēka attieksmi pret sevi, par perfekcionsimu un ko darīt ar ārēju un iekšēju kritiku.

    Tā ir saruna, pie kuras savās domās un izvēlēs atgriežos bieži. Saruna noderēs ne tikai sportotājiem, bet jebkuram cilvēkam, kuram interesē justies labāk un dzīvot pilnvērtīgāk. Ja vēlies apgūt vairāk par sporta psiholoģijas tēmu, tad iesaku noklausīties kādu no Jāņa Granta lekcijām Sporta izglītības aģentūrā.

    Vairāk informācijas atradīsi sarunas lapā.


    SARUNAS PIETURPUNKTI:

    3:18 Kā atšķiras psiholoģijas izglītība Latvijā un Amerikā

    12:31 Kāpēc pirms pusaudžu vecuma ir lietderīgi pamēģināt dažādus sporta veidus

    16:40 Kādi ir iemesli, kādēļ pusaudži zaudē interesi par sportu

    20:15 Kā psiholoģijā darbojas pozitīvais pastiprinātājs

    23:33 Kas ietekmē ticību sev un galvenās pamatpārliecības

    31:25 Latvieši un perfekcionisms. Kā mēs ar to sev šaujam kājā

    39:37 Ko darīt, ja tev tic visi apkārtējie, izņemot tevi pašu

    43:06 Veids, kā apstādināt negatīvās domas, kas maļas pa galvu

    45:36 “Tad, kad tu pavadi laiku kritizējot sevi, tu pastiprini negatīvo uzvedību”

    55:49 Nav lietas, ko nevar iemācīties – arī mainīt domas par sevi

    58:37 Kā izķert savas domāšanas kļūdas

    1:06:04 “Mums ir vajadzīgi optimisma vēstnieki”

    1:08:46 Kādēļ latviešiem ir bail sapriecāties

    1:18:58 “Atbalstošie tuvie cilvēki mums visiem ir ļoti nozīmīgi”

    1:21:35 Kā mūsu domas ir saistītas ar mūsu pamata pārliecībām

    1:37:48 Iemācīties izplānot brīvo laiku, iekļaujot prieku, kopā būšanu un fiziskās aktivitātes

    1:44:03 “Ja man kaut kas neizdodas, tad man tā ir iespēja mācīties no tās situācijas un kaut ko pieslīpēt vai mainīt”

  • Žurnāliste Inita Sila daudziem ir pazīstama kā ilggadīga žurnāla "Ieva" galvenā redaktore, nesen - žurnāla "Kā būt laimīgai" galvenā redaktore. Inita ir ne tikai žurnāliste, bet arī autore grāmatām "100 vēstules sievietei" un "Tango ar diviem misteriem V". Nesenākā no tām ir Initas stāsts par pieredzi, pašai saskaroties ar vēža diagnozi. Tagad viņa ir arī "Hospiss LV" pārstāve .

    Šogad sarunu festivālā "Lampa" Inita vadīja "Nāves kafejnīcas" sarunu "Turies draudziņ". Tā ir gaiša saruna, jo visi tās dalībnieki apliecina, ka tieši vēža diagnoze, savas mirstības apzināšanās, viņiem likusi vēl vairāk novērtēt savu dzīvi. Sarunas ieraksts var iedvesmot tās klausītāju dzīvot pilnasinīgi arī bez diagnozes.

    Kad Initai tagad jautā, ko viņa dara, viņa atbild: "Dzīvoju." Es ļoti novērtēju viņas atklātību, daloties ne tikai ar savas dzīves pieredzi, bet arī ar idejām, ko Inita ir apguvusi pilnvērtīgākai dzīvošanai.

    Vairāk informācijas sarunas lapā.

    SARUNAS PIETURPUNKTI:

    5:00 Kā atšķiras divas Initas Silas dzīves – viena līdz četrdesmit gadu krīzei, otra pēc tās

    9:29 “Meklējot savu sapņu profesiju, tev ir jāatceras bērnība, pirmais, ko tu gribēji”

    11:12 Ar kādu mērķi Inita šobrīd strādā labdarības organizācijā “Hospiss LV”

    12:39 Kas ir nāves dūla un kādēļ šāds pakalpojums ir nepieciešams

    22:03 “Dzirde ir pēdējā no maņām, ko cilvēks zaudē pirms nomiršanas”

    25:21 Kas ir veltīgā ārstēšana un kādas likumu izmaiņas ir plānotas Latvijā

    31:02 Kā beigt baidīties un sākt baudīt dzīvi

    36:21 Vai menopauze spēj laupīt dzīvesprieku

    41:53 “Atļaujies būt nepareiza”

    43:24 Iemācīties baudīt dzīvi bez alkohola

    57:49 Triki, kā ierobežot saldumu ēšanu

    1:00:18 Vērtīgs pieredzes stāsts par anoreksiju ģimenē

    1:09:05 Jautājums, kuru sev ik pa laikam ir izdevīgi uzdot

    1:11:15 Prakses, ko Inita Sila piekopj ik dienas

    1:20:48 “Nerunājot nekas nemainās. Nerunājot tu nevienam nepalīdzi”

    1:24:09 Padoms – ko neteikt cilvēkam, kuram ir vēža diagnoze

    1:26:42 Nebūt perfekcionistei un stiprajai sievietei

    1:31:17 Bēres, cilvēkam dzīvam esot – kas tas ir, kur un kādos gadījumos to praktizē

    1:37:17 Mirstošo cilvēku advokāti - kādi ir “Hospiss LV” mērķi un kā nokļūt draugu klubā

  • Jānis Viškers ir ultra garu un grūtu distanču sportists. Viņš tās vai nu skrien, vai brauc ar velosipēdu. Šovasar, kopā ar savu komandas biedru Juri Dzeni, viņš sekmīgi noskrēja vienas no grūtākajām ultra izturības sacensībām pasaulē - PTL (La Petite Trotte A Leon), kas risinās Monblāna masīvā Francijas, Itālijas un Šveices teritorijās. Sacensību distances garums ir 300 km un kopā 25 000 augstuma metru D+ grūtības pakāpē pa kalnu takām, kas nav marķētas. Skrējējiem ir jāspēj orientēties skrienot gan pa takām, gan bez tām. Šīs ir komandu sacensības, ko skrien divatā vai trijatā. Skrējiens notiek izaicinošā kalnu vidē. Lai to noskrietu, sportistiem ir jābūt ar spēcīgu tehnisku, fizisku un mentālu sagatavotību. Sacensību sarežģītības dēļ dalībnieki iziet atlasi, kurā viņiem ir jāuzrāda sava līdzšinējā kalnu pieredze.

    Jānis ir divu bērnu tētis, kurš aktīvi iesaistās bērnu audzināšanā. Viņš ir zemessargs un, manā uztverē, interesants cilvēks ar neparastu pieredzi, par kuru es vēlējos uzzināt vairāk.

    Vairāk informācijas ir sarunas lapā.

    SARUNAS PIETURPUNKTI:
    3:28 Sportista Jāņa Viškera bagātā un daudzveidīgā sacensību pieredze

    12:39 Kāda ir motivācija piedalīties vienā ultra maratonā pēc otra

    18:23 Kādu ražotāju apaviem dod priekšroku ultra maratonu skrējējs

    19:47 Cik sarežģīta ir pareizo nūju izvēle

    23:35 Būšana augstu kalnos negaisa laikā. Kas ir jāņem vērā

    26:19 Kā izskatās 6 diennakšu skrējiena maratons sniegputenī augstkalnos

    32:54 Sarežģītākie posmi Monblāna 300 kilometru skrējiena laikā

    41:03 Kā sevi savākt psiholoģiski, lai turpinātu sacensības īpaši grūtās situācijās

    44:24 Ar cik smagu mugursomu plecos startē sportisti, un kam tajā ir jābūt

    49:52 “Ja tev ir fiziska pārpūle, tev bieži vien pat negribas ēst, bet vajag piespiest sevi” – sportistu uzturs sacensību laikā

    57:10 Stratēģijas, kā sevi piespiest turpināt sacensības, ja nogurums jau ir sakrājies ļoti liels

    1:03:22 Kāda izskatās sportista treniņu ikdiena starp un pirms sacensībām

    1:08:10 “Mēs nelietojam mājās televizoru un telefonus. Es nevaru noskatīties uz bērniem, kuriem tiek iedots telefons ratos vai ēdot pie galda”

    1:13:25 “Ledus kāpšana izskatās romantiski bildēs, bet realitātē ir slapjšs, auksts, tu visu laiku esi nosalis. Un ir bailīgi”

    1:17:25 Ieteikumi cilvēkiem, kas vēlas pamēģināt kādu no kalnu sporta veidiem

    1:20:14 Kā notiek ēdināšanas nodrošināšana sacensībās, kas ilgst vairākas diennaktis

    1:22:19 Sportista Jāņa Viškera sportiskie nākotnes plāni

    1:26:03 Bīstamākie brīži līdzšinējos piedzīvojumos

    1:30:07 Ar kādu motivāciju Jānis iesaistījās Zemessardzē

    1:34:39 “Ja tev ir mērķis dzīvē, tu vienkārši ej uz to mērķi un sasniedz to”