Afleveringen
-
Raidījumā sarunājāmies ar Armandu Začu par viņa jaunāko filmu, pilnmetrāžas debiju, spēlfilmu "Mūžīgi jauni". Līdz šim Armandam ir tapušas divas dokumentārās filmas - "Klātbūtne" kopā ar režisori Lieni Lindi un "Turpinājums" sadarbībā ar režisoru Ivaru Selecki, bet 2023. gadā tapusī spēles īsfilma "Resistance is Futile" bija Armanda Zača veltījums draugam Matīsam Runtulim, kurš pāragri devās mūžibā.
Filma " Mūžīgi jauni" turpina risināt režisoram svarīgās tēmas par jēgu dzīvot, nāvi un mentālo veselību. -
Raidījumā režisore Anna Viduleja un Jura Podnieka ilggadēja kolēģe un filmu montāžas režisore, producente Antra Cilinska atskatās uz filmas "Podnieks par Podnieku" veidošanas procesu. Filmas veidotājas sarunā atklāj garo metožu un paņēmienu meklējumu ceļu, lai filmā pamatīgi un pa īstam izstāstītu Jura Podnieka personību.
-
Zijn er afleveringen die ontbreken?
-
Režisores Elizabetes Gricmanes jaunākā filma, dokumentārā pilnmetrāža "Mākslas darbi rodas mokās" ir stāsts par leģendāro mūziķi, komponistu un grupas "Pērkons" izveidotāju Juri Kulakovu.
Par filmas veidošanas ceļu ar režisori sarunājāmies raidījumā " Disociatīvā fūga".
Mūzika:
Pērkons - Melnbaltā dziesma
Pērkons - Zibens gaismā tavas acis
Ieva Akurātere - Kā man klājas (The Elm Dance)
Pērkons - Klusā daba ar akācijām -
Mārcis Lācis, zināms arī kā Bingi Bongi, ir teātra un kino režisors un aktieris. Līdz šim bija pazīstams ar 12 teātra izrādēm un debijas spēlfilmu "Revolūcija", kas atklāja teātra dzīves tumšās puses.
Raidījumā "Disociatīvā fūga" sarunājāmies par Mārča Lāča jaunāko filmu, vampīrkomēdiju "Mūžības skartie". -
Studijā viesojas režisors Ivars Tontegode, kurš līdz šim bija pazīstams ar divām pilnmetrāžām- spēlfilmu “ Sēņotāji” un dokumentāro filmu “ Knutifikācija”, kā arī ar savu jaunāko filmu, spēlfilmu “Anna LOL”, kas piedzīvoja pirmizrādi pagājušā gada nogalē.
Kino kvalitātes, kuras noteikti ir svarīgi pieminēt, runājot par Tontegodes filmām ir gleznieciskā filmu vizualitāte, audiālā atmosfēra un detaļu un dialogu oriģinalitāte. Tomēr "Anna LOL" ir pretrunīgi vērtēta filma. Studijā sarunājāmies par to, kāpēc un kā tā tapa.
Raidījumu vada Ieva Ozoliņa. -
"Ja kāds uzfilmē dzīvi tādu, kādu viņš to redz, pārāk tajā neiejaucoties, tad viņš ir sācis nodarboties ar dokumentāro kino", saka Ivars Seleckis filmā " Zemnieki". Saudzīga iejaukšanās un dokumentārās ētikas ievērošana ir tēma par kuru var diskutēt bezgalīgi, jo skatījumi ir dažādi.
Ar Ivaru Selecki sarunājāmies par ētiku un citām dokumentāro filmu veidošanas niansēm, minot piemērus no režisora filmām " Sieviete, kuru gaida", "Pieaugšana. Turpinājums" un "Zemnieki".
Raidījuma ieraksts tapis Rīgas Kino muzejā, 2024. gada nogalē, klātienes sarunu ciklā " Disociatīvā fūga". -
Signes Birkovas kino filmas ir viscerāli pieredzamas pasakas, kuru dziļākais saturs saistīts ar mūsu intuīciju, ar dziļi subjektīvām izjūtām, ko mēs paši tikai daļēji spējam kontrolēt.
Links uz Signes Birkovas īsfilmu "Viņu sauca Haoss Bērziņš" (2018). -
Ar Kārli Lesiņu raidījumā sarunājāmies par viņa dokumentārajiem detektīviem "Apgāztā mēness zīmē", "Vectēva tēvs" un arī par viņa jaunāko filmu " Nord Express", kas mēģina izskaidrot Rail Baltica trases ieviešanas kavēšanās iemeslus.
Lesiņš savas prasmes ir slīpējis Nacionālajā filmu skolā, Helsinku Aalto universitātes filmu fakultātē un būdams LTV ārštata žurnālists. Viņš ir viens no tiem režisoriem, kas ir pats savu filmu varonis un nebaidās mesties situācijās, kuru iznākums nav paredzams.
-
Saruna ar režisoru Juri Kursieti. Jura pirmās divas filmas-"Modris" un "Oļegs" risina tā dēvētā Mazā cilvēka stāstu, kurā gan viņš pats, gan apstākļi viņam apkārt saveļ neatrisināmas ķibeles kā sniega bumbu un ierauj apburtā lokā. Pavisam atšķirīga kalibra problēmas tiek risinātas Jura jaunākajā filmu"Cildenie", kuras centrā ir gluži cita sabiedrības daļa.
Raidījumā runājām par Jura Kursieša kino sajūtu un to, kā pie viņa atnāk filmu stāsti.
-
Kinorežisors Ivars Zviedris savu filmu tapšanu sauc par psihoterapijas seansiem gan varoņiem, gan pašam sev. Viņš tuvojas varoņiem ar patiesu interesi, mīlestību un sportisku neatlaidību.
Režisora zināmāko filmu "Dokumentālists" (2012.) vairākas filmu skolas pielieto kā mācību materiālu, kas atklāj filmas režisora un personāža mijiedarbības grūtības, ētiskās robežas un arī ieguvumus.
Ieraksts tapis Rīgas Kinomuzejā.
Raidījumu vada Ieva Ozoliņa. -
Rīgas Starptautiskā filmu festivāla ietvaros sarunājāmies ar lietuviešu režisoru Laurinas Bareišu par viņa jaunāko filmu "Sausi slīkstot".
-
Raidījumā runājam par kinorežisores un scenāristes Lailas Pakalniņas metodēm, maratonu skriešanu un latviešu poētisko dokumentālo kino.
Raidījumu vada Ieva Ozoliņa. -
Saruna ar režisori, dzejnieci un kinokritiķi Alisi Zariņu.
-
Sarunājamies ar režisoru Kristapu Brīzi par viņa debijas spēlfilmu "Banāns upē".
Mūzika: Grupa "100 debija"- " Man dimantu nav", izpilda Smiltenes pūtēju orķestris Mārtiņa Birņa aranžijā
Filmas treileris
https://riverbed.filemail.com/d/oefuhsqoceyinfs -
Lauris, Raitis un Mārcis Ābeles kā kino mākslinieki ir ieinteresēti mūsdienu eksitenciālās problēmās, lietojot spēcīgus vizuālus izteiksmes līdzekļus.
Zināmākie brāļu Ābeļu kino darbi ir impresionistiskā arthouse īsfilma “Kastrāts kuilis”, par kuru tika saņemta Tamperes kino festivāla galvenā balva, pilnmetrāžas dokumentālā drāma “Baltu ciltis. pēdējie Eiropas pagāni” un pilnmetrāžas spēlfilma” Nemierīgie prāti”. Savukārt, dokumentālā īsfilma “ Pilnmēness serenāde” ieguva Nacionālo kino balvu Lielais Kristaps.
Pašlaik pabeigšanas fāzē atrodas uz patiesiem notikumiem balstīta eksperimentālā animācijas filma “Dieva suns”. “Dieva suns” ir pieaugušo pasaka un prestižajā Kannu kinofestivālā iekļauta kā viens no septiņiem aizraujošākajiem šī gada žanra filmu projektiem. Filmas galvenais mākslinieks un viens no režisoriem ir Harijs Grundmanis.
Mūzika:
Joe Dassin "Salut";
Franco Battiato " No Time no Space"
Franco Battiato "Cuccurucucù"
-
Gints Zilbalodis ir kinorežisors un animators, kurš līdz šim bija pazīstams ar filmu “Projām" (2019), kas Anesī kinofestivālā saņēma Contrechamp balvu. Viņa jaunākā animācijas filma "Straume" (2024) tika iekļauta Kannu kinofestivāla Un Certain Regard sadaļā un kļuva par vienu no skatītāju iemīļotākajām nozīmīgā kinofestivāla filmām.
Gints strādā 3D animācijas tehnikā un savā kino valodā koncentrējas uz gariem kadriem, plašiem vides atspoguļojumiem un visaptverošām kameras kustībām.
Sarunā Gints stāsta par sava autora rokraksta meklējumiem, par filmas tapšanu un par savu ceļu no filmas veidošanas vienatnē līdz darbam komandā. Šo pieņemšanas procesu filmā spoguļo filmas galvenais tēls, neatkarīgais individuālists kaķis, kuram bail no ūdens.
Filmas treileris
-
Marta Elīna Martinsone ir publiciste, scenāriste un kino un teātra režisore. Bijusi scenāriju līdzautore filmām "1906" un "Blakus". Par filmu "Blakus" ieguvusi Lielā Kristapa balvu "Labākais scenārists" (kopā ar Alisi Zariņu). 2021. gada vasarā bija pirmizrāde Martinsones debijas pilnmetrāžas filmai, pusaudžu komēdijai "Tizlenes", kas vēsta par trīs meiteņu piedzīvojumiem ap 2000. gadu kādā Rīgas skolā.
“Rakstījusi es esmu vienmēr. Es esmu rakstījusi kopš es iemācījos rakstīt. Es rakstīju stāstus un ļoti drausmīgus romānus un dzejoļus”, saka Marta. Marta ir uzrakstījusi scenāriju vēl vienam savam kino darbam – mūziklam “Līgava”. Par mūzikla tapšanu sarunājāmies raidījumā “Disociatīvā fūga”.
Mūzika:
Hospitāļu iela "Baltā haizivs"
Bērnības milicija " Zilās filmas"
Keitija Bārbale "Rozes palātā" -
Ross Makelvijs ( Ross Mcelwee, 1946) ir amerikāņu cinéma vérité stila dokumentārā kino režisors. Veidojis un turpina veidot autobiogrāfiskas filmas par saviem ģimenes loceļiem un savu personīgo dzīvi, kas mijas ar epizodiskiem ceļojumiem un skar politiskas un filozofiskas tēmas. Viņa pazīstamākā filma ir Šermana maršs / Sherman’s March (1986), kas uzskatāma par vienu no pasaulē nozīmīgākajiem kinodarbiem dokumentārajā kino.
Treileris filmai Spožās lapas / Bright Leaves (2003)
Treileris filmai: Nenoteiktais laiks / Time Indefinite (1993)
Treileris filmai Fotogrāfiskā atmiņa / Photographic Memory (2011). -
Andrejs Ēķis kā režisors veidojis spēlfilmas “Klases salidojums 2” 2020), “Klases salidojums" (2019), “Blēži” (2018), "Svingeri" (2016). Kā producents un scenārists vairākkārt strādājis pie filmām (“Rīgas sargi” (2007), “Baiga vasara (2000)), kurās darbība risinās Latvijas vēsturē izšķirošos brīžos. Nesen pie skatītājiem nonācis režisora jaunākais darbs - daudzsēriju vēsturiskā drāma “Dumpis”. Tās sižets balstīts vēsturiskos notikumos – 1975. gadā.
Ēķis sarunā pastāsta, kāpēc viņš savu filmēšanas grupu sauc gan par bandu, gan par simfonisko orķestri, kā arī atklāj vairākas savas darba metodes.
“Katrs cilvēks visvairāk uz pasaules mīl sevi. Kādreiz es televīzijā mācīju žurnālistus kā visātrāk, visvairāk dabūt no "pacienta" ārā informāciju, patiesu informāciju. Uz vienas rokas tu sev uztetovē burtu “G”. Tas nozīmē glaimot. Tev ir jāpasaka cilvēkam kaut kas labs, kas tev viņā patīk, un uz otras rokas – “K”. Tas nozīmē “klausīties”. Tev jāvar ļoti ieinteresēti klausīties. Un tad viss notiks."
Andrejs Ēķis: "Mums ar Juri Poškus astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito gadu sākumā bija daudz un dažādas sadarbības. Te mēs esam Dānijā. Dāņu valdība bija izdalījusi naudu, lai padomju savienības jaunieši brauktu uz Dāniju. Dānija atvēra savu filmskolu durvis, mēs varējām ņemt kādu grib tehniku un filmēt visu pēc kārtas. Tas bija tāds lielas atļaušanās, ideju, iespēju laiks, kā kad tu esi ilgi turēts mucā un mucai tagad atveras vāks."
"Tas ir Maskavā, tur arī bija ļoti interesanti. Es neatceros kādu filmu mēs gribējām filmēt Sarkanajā laukumā, bet te mēs ar Poškus bijām ieradušies izpētīt Sarkano laukumu un vienā stūrī ieraudzījām šito pūkaino dzīvnieciņu."
"Misija Kabulā", 1989.
Režisors: Andrejs Ēķis
Lomā: Juris Poškus
Mēs bijām izgudrojuši tādu stilu "lakonisms". Tā bija filma "māksla mākslas dēļ", kam ar realitāti nebija nekāda sakara.
-
Jānis Ābele veidojis tādas pilnmetrāžas spēlfilmas kā "7 miljardi gadu pirms pasaules gala"(2018), "Jelgava '94"(2019) un dokumentālo īsfilmu "81 metrs" (2022). Strādājis pie filmām arī kā skaņu operators uz laukuma un montāžas režisors, bet ne tikai. Nesen uz ekrāniem iznākušajā Lienes Lindes filmā "Melnais samts" režisors kādā epizodē redzams arī kā aktieris režisora lomā.
Viena no intriģējošākajām pašlaik topošajām dokumentālajām lentēm, iespējams, ir Jāņa Ābeles filma “Testaments” par dzejnieku Anatolu Imermani ( 1914-1998), leģendāru latviešu bohēmistu un detektīvžanra meistaru, kuram pastāv arī emocionāla saistība ar sarkano lukturu reģioniem.
Jānis Ābele:
”Publiski varu atzīst, ka ilgstoši saistībā ar dokumentālo kino es biju stereotipa vergs, es uzskatīju, ka tas ir garlaicīgi un neglīti. Es uzskatīju arī, ka dokumentālais kino ir antropoloģijas, žurnālistikas vai jebkuras sociālās vai humanitārās zinātnes pagarinājums kino formā. Vēlāk, skatoties Anjēzi Vardu vai Abbas Kiarostami, vai vēl un vēl, es sapratu, cik tas ir fascinējoši, ka ir vienkārši Filma. Dokumentālais kino sāka mani fascinēt, tā ir iespēja sapludināt kopā visus audiovizuālos materiālus.” - Laat meer zien
