Afleveringen

  • "If you have a good heart, if you want to work hard and help people, you can do anything!" says the main guest of this week's episode - Lithuanian-American Rima Žiūraitis, who teaches tactical medicine to soldiers in Ukraine. Her knowledge has saved lives, but the experience gained in the war has changed her own life. 

    Rima is interviewed by co-host Rihards Plūme.

    This is a complete interview without translation from the Latvian Radio’s podcast "Drošinātājs" (“the Fuse”), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression. 

    Links to the full version of the podcast can be found here: linktr.ee/drosinatajs 

  • “Ja tava sirds ir laba, ja vēlies smagi strādāt un palīdzēt cilvēkiem, tu vari paveikt jebko!” saka "Drošinātāja" šīs nedēļas galvenā viešna – Amerikas lietuviete Rima Žiuraitis, kura Ukrainā karavīriem māca taktisko medicīnu. Viņas zināšanas glābušas dzīvības, bet karā gūtā pieredze mainījusi pašas dzīvi.

     

    Savukārt Dīvs Reiznieks Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādiem jautājumiem: 


    Kāpēc ASV it kā spiež, lai Ukraina neuzbrūk Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām? 
    Kas ir ASV finansiālā palīdzība Baltijai 228 miljonu apmērā laikā, kad Ukrainai palīdzība nobloķēta jau mēnešiem ilgi? 
    Vai mediji Latvijā biedē cilvēkus par kara tuvumu pašu mājās?



    ​Tāpat ieskatīsimies aiz ziņu virsrakstiem, lai saprastu, cik iedarbīgi ir Ukrainas triecieni pa Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām.

     

    Epizodes gaita: 
    00:31 Ievads
    02:11 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm:
    03:24 Kāpēc ASV it kā spiež, lai Ukraina neuzbrūk Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām.
    07:32 Vai ASV nostāja neiedrošina Krieviju vēl asiņainākiem triecieniem Ukrainā?
    10:32 Kas tā par ASV finansiālo palīdzību Baltijas drošības stiprināšanai 228 miljonu apmērā, kamēr Ukrainai jau mēnešiem ilgi finansējumu nepiešķir? Kristīne skaidro kontekstu.
    15:57 Vai mediji Latvijā biedē cilvēkus par kara tuvumu pašu mājās un vai labāk būtu jābrauc prom?
    22:34 Dīvs un Rihards iesaka noklausīties LR interviju ar Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieku, vēsturnieku Valdi Kuzminu, kas atrodama LSM.lv publikācijā 7.martā ar nosaukumu “Aizsardzības akadēmijas pētnieks Kuzmins: Latvijas drošības sfērā ir pārspīlēta slepenības nostāja”, kurā vairāk tiek runāts par Latvijas spējām aizsargāties.
    27:24 EXPLAINER: Plašāk par dronu uzlidojumiem Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām.
    34:12 Piesakām šīs epizodes galveno viesi – Amerikas lietuviešu mediķi Rimu Žiūraitis, kura taktiskajā medicīnā šobrīd Ukrainā apmāca karavīrus, bet pirms tam nodarbojusies ar humānās palīdzības gādāšanu Ukrainai.
    36:04 Kas ir Rima – lietuviete, amerikāniete vai ukrainiete?
    37:07 Par Lietuvas atbalsta apjomu Rima ir ļoti lepna.
    37:53 Kāpēc viņai, kā amerikānietei, ir kauns.
    39:36 Baidens vs Tramps.
    40:58 Kāpēc Rima nolēma doties uz Ukrainu?
    42:45 Sāka ar ne-letālās palīdzības piegādāšanu.
    44:11 Ko draugi saka par Rimas lēmumu doties uz Ukrainu?
    44:35 Par ASV sabiedrības “nogurumu” par ziņām no Ukrainas.
    45:57 Par komentētājiem Twiterī 
    49:01 Rima par savu pašreizējo darbu Ukrainā – taktiskās medicīnas apmācību.
    49:52 Medicīnai nolēma pievērsties, jo šādu speciālistu Ukrainā trūkst.
    50:46 Kā iegūt nepieciešamās zināšanas un sertifikātus?
    51:13 Šajā darbā katra diena ir citādāka.
    52:54 Kā jaunā nodarbe mainījusi Rimu un viņas dzīvi?
    53:56 Prieks par atgriezenisko saiti no karavīriem, kas liecina, ka viņas darbs nav velts.
    54:49 Kas ir taktiskā medicīna?
    56:55 Cik ilgas ir mācības, lai kļūtu par šādu speciālistu?
    57:42 Kādas ir grūtības mācoties un mācot?
    58:41 Šo darīs līdz uzvarai.
    59:53 Par bīstamākajām pieredzēm, esot Ukrainā.
    1:01:07 Kas motivē cilvēkus no citām valstī doties uz Ukrainu?
    1:02:10 Ja vēlies doties darīt šādu darbu uz Ukrainu, jādomā ilgtermiņā.
    1:03:55 Kā ukraiņus mainījis karš?
    1:05:13 Novēliet man veselību un spēku.
    1:06:11 Ja tava sirds ir laba un vēlies smagi strādāt un palīdzēt cilvēkiem, tu vari paveikt jebko.
    1:07:15 Sarunas beigas.
    1:07:27 Rihards un Dīvs pārrunā dzirdēto.
    1:09:45 Rakstiet mums un padalieties ar saiti uz raidījumu.

     

    Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

     

    Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

     

  • Zijn er afleveringen die ontbreken?

    Klik hier om de feed te vernieuwen.

  • Through games and play, children can distinguish between different emotions - some are theirs, and others can be assigned to the characters they create. The aim of this project is to work with children's emotions. To let them understand that, for example, you are allowed to be sad," – says the main guest of this week's episode – artist Kristina Lyulchenko, co-founder of the non-governmental organization „Generation U”, who tells about the project "My doll stories" (“Мої лялькові історії”), which helps refugee children in Kyiv, Kharkiv and the Irish city of Bray using doll and music therapy.

    Kristina was interviewed by co-host Dīvs Reiznieks. 

    This is a complete interview without translation from the Latvian Radio podcast "Drošinātājs" (“Fuse”), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression.

    Pilna epizode (full episode in Latvian): Ar lellēm pret kara sekām | #66

    Links to the full version of the podcast can be found here.

  • “Izmantojot rotaļas, bērni var nošķirt atšķirīgas emocijas – vienas ir viņu, bet citas var piešķirt viņu radītajiem tēliem. Šī projekta mērķis ir strādāt ar bērnu emocijām. Ļaut viņiem saprast, ka, piemēram, tu drīksti būt skumīgs,” – tā saka Drošinātāja šīs nedēļas galvenā viešņa – nevalstiskās organizācijas „Generation U” līdzdibinātāja, māksliniece Kristīna Ļjuļčenko, kura runās par viņas un kolēģu projektu “Mani leļļu stāsti”, kuros ar leļļu un mūzikas terapijas palīdzību tieši šobrīd tiek palīdzēts bēgļu bērniem Kijivā, Harkivā un Īrijas pilsētā Brejā.

     

    Savukārt Rihards Plūme Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādiem jautājumiem:


    Aizdot, ne dāvināt - vai šī pieeja varētu atgriezt ASV atbalstu Ukrainai?
    Ko Putins darīs tālāk un kāpēc rietumi nav gatavi atzīt viņu par neleģitīmu līderi?
    Kāda loma Ukrainas pusē karojošo krievu operācijām Krievijas teritorijā?


    Tāpat, ieskatīsimies aiz ziņu virsrakstiem, lai saprastu vai pagājušajā nedēļā ar pompu izsludinātā Eiropas Savienības jaunā palīdzības paka galu galā neizrādīsies apaļa nulle.

     

    Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

    Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs.

  • Від матроса до солдата. З корабля на фронт. А з фронту на змагання по інший бік океану – у Сполучені Штати Америки. Це історія українського захисника Ігоря Бутенка, який після поранення на фронті та одужання від нього разом з іншими учасниками бойових дій подав заявку на відбір на ветеранські спортивні ігри в США, щоб довести та показати собі та іншим, що таке Україна. і на що здатні українці. З Ігорем розмовляє Rihards Plūme.

    Це повне інтерв’ю без перекладу з подкасту Латвійського радіо «Drošinātājs» («Запобіжник»), присвяченого народу України та його боротьбі з російською агресією. 

    Посилання на повну версію подкасту можна знайти тут: linktr.ee/drosinatajs 

     

    Pilna epizode: https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/drosinatajs/sports-karavira-dzive--65.a189372/

  • No jūrnieka par karavīru. No kuģa uz fronti. Un no frontes uz sacensībām otrpus okeānam - Amerikas Savienotajās Valstīs. Tas ir Ukrainas aizstāvja Ihora Butenko stāsts, kurš pēc ievainojuma frontē un tā izārstēšanas kopā ar citiem cīņu biedriem pieteicās atlasei veterānu sporta spēlēm Savienotajās Valstīs, lai pierādītu un parādītu sev un citiem, kas ir Ukraina un uz ko ukraiņi ir spējīgi. Ar Ihoru sarunājas Rihards Plūme. 

     

    Savukārt Dīvs Reiznieks Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādiem jautājumiem:


    Kur pēc vairāku mēnešu pārtraukuma ASV pēkšņi atradusi naudu jaunām raķešu piegādēm Ukrainai?
    Pirmo reizi kļūstot par ASV prezidentu, Donalds Tramps bija daudz skarbāks pret Krieviju, nekā savos pirmsvēlēšanu saukļos. Kāpēc tas neatkārtosies, ja viņš par prezidentu spēs kļūs vēl vienu reizi?
    Kādēļ Francija steidz izmantot Armēnijas un Moldovas attālināšanos no Krievijas un kā tas saistīts ar notikumiem Ukrainā? 


     

    Epizodes gaita: 
    00:31 Ievads
    03:02 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm:
    03:56 – Kristīne atbild uz Drošinātaja klausītāja Kārļa Krastiņa jautājumu par ASV pieejamajiem finanšu līdzekļiem Ukrainas militārajam atbalstam. 
    05:18 Kristīne izskaidro Presidential Drawdown authority būtību un norāda uz cīņu starp Balto namu un Pentagonu.
    10:02 Pirmo reizi kļūstot par ASV prezidentu Donalds Tramps, bija daudz skarbāks pret Krieviju, nekā savos pirmsvēlēšanu saukļos. Kāpēc tas neatkārtosies, ja viņš par prezidentu spēs kļūt vēl vienu reizi?
    15:52 Kādēļ Francija steidz izmantot Armēnijas un Moldovas attālināšanos no Krievijas un kā tas saistīts ar notikumiem Ukrainā?
    23:14 Rihards priecīgs par Kristīnes skaidrojumiem
    25:15 EXPLAINER: “Sarkanais krusts” Krievijā – Putina režīma pakalpiņš.
    33:17 Piesakām šīs epizodes galveno viesi – Ukrainas aizstāvi Ihoru Butenko, kurš šajās dienās pārstāv Ukrainu ASV Gaisa spēku rīkotajās militāro veterānu sporta spēlēs Teksasā.
    36:22 Pirms lielā kara sākuma Ihors bija jūrnieks
    37:14 Bruņoto spēku rindās iestājās tūlīt pēc ģimenes nogādāšanas drošībā.
    38:48 Sievas radi joprojām okupētajās teritorijās
    39:38 Kā tika ievainots?
    40:57 Kā norasinājās ārstēšanās?
    41:35 Par dzīvi pirms lielā kara.
    42:47 Kādēļ nolēma piedalīties sacensību atlasē?
    44:09 Cik grūta bija atlase?
    45:37 Par puišiem ar kuriem kopā veterānu izlasē.
    46:43 Par dalību veterānu sacensībās.
    49:38 Cik nozīmīga ir karavīru sportiskā sagatavotība?
    50:35 Sports kā karavīra lādiņš.
    52:24 Par Ukrainu jāzina visiem.
    53:57 Sarunas beigas.
    54:00 Rihards un Dīvs pārrunā dzirdēto.
    55:42 Rakstiet mums un padalieties ar saiti uz raidījumu.

     

    Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

    Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs 

  • "If an injured war veteran knows that he can have an intimate partner again; that someone will love him again and he will still be seen as beautiful in the eyes of his partner, it helps to recover from the trauma and build a life the way you want," – that’s how senior project manager of “Resex” project Kateryna Skorokhod explains the reason why a platform that helps wounded Ukrainian warriors return to sex life and relationships was necessary. Kateryna was interviews by co-host Dīvs Reiznieks.

    This is a complete interview without translation from the Latvian Radio podcast "Drošinātājs" (“The Fuse”), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression. 

     

    Pilna epizode (full episode in Latvian): https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/drosinatajs/sekss-un-intimitate-pec-ievainojuma-kara--64.a189059/

     

    Links to the full version of the podcast can be found here: linktr.ee/drosinatajs 

  • “Ja cilvēks zina, ka viņam atkal var būt intīmais partneris, ka viņu kāds atkal mīlēs un pat ar traumu partnera acīs tu atkal vari būt skaists, tas palīdz atkopties un veidot dzīvi tādu, kā vēlies,” sarunā ar Dīvu Reiznieku saka kara veterānu tiesību aktīviste Katerina Skorohoda. Viņas vadībā Ukrainā izlaista rokasgrāmata, kas palīdz amputācijas un citas smagas kara traumas pārcietušajiem veterāniem atgriezt savā dzīvē intimitāti.

    Savukārt Rihards Plūme Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādiem jautājumiem:
    - Kā Eiropai sokas ar militāro spēju attīstīšanu?
    - Vācijas nedienas publiskajā telpā turpinās;
    - Budapeštas nākamais mērķis – sabotēt NATO jaunā vadītāja izvēli? 

     

    Epizodes gaita: 

    00:31 Ievads 
    02:50 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm: 
    03:59 Kā Eiropai sokas ar militāro spēju attīstīšanu? Izskatās, ka sāk saņemties.
    09:00 Vācijas kanclers Šolcs turpina būt kritikas krustugunīs. Kādēļ viņš nevēlās ļaut sūtīt Taurus raķetes uz Ukrainu? Vācija nav gatava uzņemties īstu vadību? 
    13:23 Nopludinātā Vācijas militāristu saruna – kāda reakcija un sekas?
    16:50 Krievija redz kā Vācija un ASV sevi bremzē.
    17:50 Ungārijas nākamais mērķis – sabotēt NATO jaunā ģenerālsekretāra izvēli?
    23:00 Vai Marks Rute būtu labs Baltijas un Polijas interesēm?
    25:36 Dīvs uzvlicies par Ungāriju. 
    26:36 Dīvs netic igaunietes iespējai kļūt par NATO ģenerālsekretāru.
    28:45 EXPLAINER: Cik daudz amputāciju un citu smagu ievainojumu Ukrainas armijas rindās?
    32:54 Piesakām šīs epizodes galveno viesi – kara veterānu atbalsta organizācijas “Veteran Hub” pārsāvi Katerinu Skorohodu, kuras vadībā izdota rokasgrāmata par seksu pēc karā gūtiem smagiem ievainojumiem.
    35:03 Kāpēc izveidots projekts “Resex” un izdota rokasgrāmata par seksu un intimitāti pēc karā gūtas traumas?
    38:39 Galvenais mērķis ir parādīt, ka, lai arī dzīve pēc ievainojuma, protams, nebūs tāda pati, tomēr sekss un attiecības atkal var būt lieliskas.
    39:28 Šis projekts izveidots, ieklausoties veterānu vajadzībās. Viņus satrauc šis jautājums, bet nav skaidrs kā par to runāt.
    43:25 Seksuālā dzīve nereti kļūst interesantāka nekā tā bijusi iepriekš.
    45:24 Ir sievietes, kurām ir ievainotu karavīru fetišs.
    45:45 Kā atšķiras rokasgrāmatas abas versijas – vīriešiem un sievietēm paredzētās?
    48:22 Kādi šobrīd ir biežākie ievainojumi kara laukā?
    49:12 Atsaucība par projektu bijusi iedvesmojoša. Tiek gatavota rokasgrāmatu papildus tirāža.
    50:06 Veterānu labā vēl daudz kas darāms. 
    51:10 Kā attīstīsies “Resex” projekts?
    51:57 Sarunas beigas.
    52:18 Rihards un Dīvs pārrunā dzirdēto.
    53:32 Rakstiet mums un padalieties ar saiti uz raidījumu.
    54:35 iemetam āķi par nākamās epizodes viesi.

     

    Pilna intervija angļu vaodā: https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/drosinatajs/en-sex-and-intimacy-after-war-injury--the-fuse-64.a189066/

     

    Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

    Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs 

     

  • «Де б ти не був, навіть якщо це безпечне, мирне середовище, якась частина тебе завжди перебуває в скорботі та тривозі», — каже Ольга Горбенко, українка, яка переїхала з родиною до Німеччини після початку Великої війни. у розмові з Ріхардсом Плумі. Як себе почувати в Німеччині, яке там ставлення до росіян, які там живуть і яке німці розуміють війну і ставляться до українців?

    Посилання на повну версію подкасту можна знайти тут: linktr.ee/drosinatajs 

     

    Pilna epizode: https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/drosinatajs/beglu-gaitas-vacija--63.a188740/

     

  • “Neatkarīgi no tā, kur atrodies, kaut vai drošībā, mierīgā vidē, tomēr kāda daļa no tevis vienmēr ir bēdās un satraukumā,” tā sarunā ar Rihardu Plūmi norāda Olha Horbenko - ukrainiete, kura pēc lielā kara sākuma ar ģimeni pārcēlās uz Vāciju. Kā iejusties Vācijā, kāda ir attieksme pret tur mītošajiem krieviem un kāda ir vāciešu izpratne par karu un attieksme pret ukraiņiem?

    Savukārt Dīvs Reiznieks Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādiem jautājumiem:
    ·       Francijas prezidents neizslēdz Eiropas karavīru parādīšanos Ukrainā. Ko nozīmē šis pārsteidzošais paziņojums? 
    ·       Vai Francija un Vācija stīvējas par līdera lomu? 
    ·       Kā Zviedrijas pievienošanās NATO ietekmēs 5. panta realizāciju Baltijā? 

     

    Epizodes gaita: 

    00:31 Ievads
    04:11 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm:
    05.26 Pirmo reizi no Eiropas līderiem izskan frāze par to, ka nav izslēdzama versija par Eiropas valstu karavīriem Ukrainā – spēcīgs un nozīmīgs signāls Krievijai.
    10:00 Ukrainas tēma – arēna cīņai par dominanci starp Parīzi un Berlīni?
    11:58 Nav skaidrs Francijas palīdzības apjoms.
    12:39 Vācija patiesībā dara ļoti daudz, ar komunikāciju rada sev problēmas.
    15:27 Šī nav tikai bravūrīga runāšana, bet apliecinājums, ka Eiropa turpinās atbalstīt Ukrainu. Katrs citādā veidā.
    17:25 Latvijā izraisījusies diskusija par NATO 5.pantu, bet kā NATO spējas īstenot aizsardzības pasākumus ietekmē gaidāmā Zviedrijas pievienošanās aliansei, kas pēc Ungārijas parlamenta balsojuma ir zaudējusi pēdējos šķēršļus?
    24:55 Rihards un Dīvs par Kristīnes teikto
    27:04 EXPLAINER: Cik daudz ārzemnieku karo Ukrainas pusē? UN ko pretī liek Krievija?
    28:50 EXPLAINER: Cik daudz ukraiņu pārcēlušies uz Eiropu un kāda viņu dzīve Eiropā?
    32:23 Rihards par pieredzi kādā Minhenes krodziņiem ar krievu un ukraiņu kompāniju.
    33:53 Piesakām šīs epizodes galveno viesi – Olhu Horbenko, - ukrainieti, kura pēc lielā kara sākuma pārcēlās uz Vāciju.
    35:48 Olha par to, ka, pirms lielā kara sākuma, ar ģimeni dzīvojusi Dņipro un pēc tam Kijivā. 
    Tēvs un meita šobrīd dzīvo Kijivā
    37:11 Pārcelties prom no Ukrainas ir sarežģīts un ļoti individuāls lēmums katram.
    41:39 Olha par sevi kā diplomētu psihologu, kas jau 17 gadus palīdz grūtniecēm un dzemdību laikā. Tagad ir diplomēta dūla.
    44:32 Sākoties karam, kā dūla varēja palīdzēt ļoti daudzām ukrainietēm Vācijā.
    48:51 Pat ja būtu iespēja, vīrs visdrīzāk no Ukrainas prom nebrauktu.
    50:01 Meita uz kara atnākšanu reaģēja ļoti emocionāli, tādēļ ar bērniem pameta Ukrainu.
    50:55 Pēdējās dienās pirms lielā kara.
    54:29 Lielā kara pirmās dienas.
    58:28 Pametot Kijivu, nebija domas, ka tas būs uz mēnešiem vai gadiem.
    59:19 Sākumā izmitinājās Užgorodā, bet uz Vāciju pārcēlās pēc draudzenes ieteikuma.
    1:01:00 Šķiršanās no vīra, kurš palika Ukrainā, bija ļoti smaga.
    1:02:04 Ceļš uz Vāciju.
    1:03:28 Eiropā sastapās ar necerēti pozitīvu uzņemšanu.
    1:10:58 Ukraiņu diaspora Minhenē ļoti aktīva un atsaucīga.
    1:12:35 Apgūst vācu valodu, jo tā ir gan nepieciešamība, gan iespēja.
    1:13:56 Meitai skolā gāja grūti, viņa ilgojās pēc mājām, tādēļ pēc pusotra gada Vācijā tik nolemts, ka viņa atgriezīsies mājās.
    1:16:38 Olha par palikšanu Vācijā, kur viņa nevar dot lielāku labumu, nekā esot Ukrainā.
    1:18:44 Kāpēc krieviski vairs nevēlas runāt.
    1:23:11 Vāciešu attieksme pret notiekošo Ukrainā.
    1:28:27 Attieksme pret karu sašķēlusi daudzas ģimenes.
    1:31:06 Olha ukraiņu mobilizācijai Eiropā netic.
    1:32:46 Attiecības ar Minhenē dzīvojošajiem krieviem.
    1:36:58 Kāpēc svarīgi, lai Ukraina šajā karā uzvarētu.
    1:40:47 Sarunas beigas.
    1:41:06 Rihards un Dīvs pārrunā dzirdēto.
    1:42:15 Rakstiet mums un padalieties ar saiti uz raidījumu.

     

    Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

    Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs 

  • "It's only natural that people under stress and in life-threatening situations feel the urge to reproduce and have children." - this is what the guest of this episode, Ivona Kostyna, who is a co-founder of the largest Ukrainian non-governmental organization that helps war veterans in Ukraine, says in a conversation with host of the podcast, journalist Dīvs Reiznieks. Family planning is just one area where veterans are given practical help by the NGO "Veteran Hub".

    This is a complete interview without translation from the Latvian Radio podcast "Drošinātājs" (“Fuse”), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression. 

    Links to the full version of the podcast can be found here: linktr.ee/drosinatajs 

  • “Ir tikai dabiski, ka cilvēki, kas ir stresā un dzīvībai bīstamos apstākļos, jūt vēlmi vairoties un radīt bērnus,” tā sarunā ar Dīvu Reiznieku saka šīs epizodes viešņa Ivona Kostina, kura darbojas lielākajā Ukrainas nevalstiskajā organizācijā, kas palīdz kara veterāniem Ukrainā. Ģimenes plānošana r tikai viena no jomām, kurā veterāniem tiek sniegta gluži praktiska palīdzība padomu veidā. Ar ko nodarbojas Ivonas līdzdibinātā NVO “Veteran Hub” - arī par to šajā epizodē. 

    Intervija oriģinālvalodā (angļu) klausāma šeit: https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/drosinatajs/en-vetteran-affairs-in-ukraine--the-fuse-62.a188362/ 

    Savukārt Rihards Plūme Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādiem jautājumiem:
    • Vai Ukrainai ko devusi Minhenes konference?
    • Ko Avdijivkas pamešana nozīmē Ukrainai un Krievijai?
    • Kas ar Krievijas ambīcijām kosmosā?

     

    Epizodes gaita: 

    00:31 Ievads
    04:46 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm:
    05:43 Vai Ukrainai ko devusi Minhenes drošības konference? 
    12:01 Dānijas lēmums atdot visus artilēriju iekustinās pārējos?
    15:01 Ko Avdijivkas pamešana nozīmē Ukrainai un Krievijai?
    17:54 Cik nopietni uztveramas Krievijas ambīcijas kosmosā?
    23:22 Rihards plašāk pastāsta par paša piedzīvoto Minhenes drošības konferences aizkulisēs.
    25:45 Minhenē Rihards pastrādāja arī Drošinātāja labā. Rezultāts tuvākajās nedēļās.
    27:33 Piesakām šīs epizodes galveno viesi – Ivonu Kostinu, kura ir Ukrainā lielākās kara veterānu tiesību aizsardzības organizācijas “Veteran Hub” līdzdibinātāja. 
    29:24 Ivona skaidro kas ir “Veteran Hub”.
    32:28 “Veteran Hub” izveidoja jaunu veterānu aprūpes sistēmu, jo iepriekš nekā tāda Ukrainā vienkārši nebija.
    34:03 Jau šobrīd gatavojas pirmajai lielajai demobilizācijai, kas atnāks līdz ar kara beigām. Tad sāksies patiesi lielais darbs. 
    35:41 Atšķirībā piemēram no ASV, kur demobilizācija nozīmē atgriešanos mierīgā dzīvē, Ukrainā, pat atgriežoties mājās, tu esi valstī, kas karo.
    36:16 “Veteran Hub” cīnās ar aizspriedumiem par kara veterāniem.
    39:07 Darbs nesis rezultātus.
    41:23 Mijiedarbība ar valsti
    43:07 Atnākot uz “Veteran Hub” filiāli veterānu uzklausa, tam palīdz psiholoģiski, praktiski. Arī palīdz ar iekārtošanos darbā.
    45:17 Padomu rokasgrāmatu izdošana par dažādām sadzīviskām tēmām.
    46:58 Viena no svaigākajām rokasgrāmatām – par ģimenes pieauguma plānošanu kara laikā.
    50:38 Kā ir domāt par ģimenes pieaugumu, cīnoties frontē?
    55:50 Kuram grūtāk – tēvam frontē, vai mātei mājās?
    58:00 Rietumu pieredze īsti neder, Ukrainas situācijai sava specifika.
    1:00:58 Latvijai vērts paskatīties uz ukraiņu pieredzi.
    1:01:27 Vai pasaule ir pārāk ļauna vieta, lai pasaulē laistu bērnu?
    1:04:20 Sarunas beigas.
    1:04:33 Rihards un Dīvs pārrunā dzirdēto.
    1:05:50 Padalieties ar šo raidījumu
    1:06:12 Par Navaļnija nāvi, Krievijas opozīciju un cilvēku reakciju uz Navaļnija nogalināšanu.
    1:08:39 Dvēseles kliedziens no Pēterburgas pensionāres

     

    Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

    Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs 

     

     

  • «Все, что знаю, я узнал в интернете. Сначала я делал дроны для армейского подразделения моего отца, но теперь наши дроны летают во всех направлениях».

    В беседе с Rihards Plūme oб этом рассказывает 16-летний школьник Радомир Тютюнник из Харькива, который в домашних условиях и при поддержке доноров уже изготовил несколько сотен FPV-дронов-камикадзе и отправил их на фронт. 

    Это полное интервью без перевода из подкастa Латвийского радио "Drošinātājs" (“Предохранитель”), посвященный людям Украины и их сопротивлению российской агрессии. 

     

    Ссылки на полную версию подкастa можно найти здесь: linktr.ee/drosinatajs 

     

    Pilna epizode: https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/drosinatajs/skolnieks-razo-dronus-armijai--61.a188076/

  • “Visu, ko māku, iemācījos internetā. Sākumā dronus gatavoju tēva armijas vienībai, bet nu jau mūsu droni lido visos virzienos,” tā, sarunā ar Rihardu Plūmi stāsta 16 gadus vecais skolnieks Radomirs Tjutjuniks no Harkivas, kurš mājas apstākļos un ar ziedotāju atbalstu izgatavojis un uz fronti nosūtījis jau vairākus simtus kamikadzes FPV dronus, uz kuru izmantošanu šobrīd, kad samazinājušās ieroču piegādes no Rietumiem, Ukrainas bruņotie spēki liek arvien lielāku uzsvaru. 

    Intervija pilnā garumā krievu valodā: https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/drosinatajs/ru-shkolnik-delaet-droni-dlja-armii--predohranitel-61.a188077/ 

    Savukārt Dīvs Reiznieks Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādiem jautājumiem: 
    • Vai Teilore Svifta varētu kļūt par lielāko palīgu Baltijas un Ukrainas drošībai situācijā, kad Trampa retorika saindējusi Republikāņu partijas domāšanu? 
    • Munīcijas ražotāji Eiropā beidzot sakustējušies; 
    • Pasīvisma refleksa sašķobīšanās Vācijā palīdzēs visas Eiropas drošībai un 2025. gadu Ukrainai iekrāso jau daudz rožainākos toņos. 

     

    Epizodes gaita: 
    00:31 Ievads
    01:40 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm:
    02:55 Kāpēc ietekmīgā domnīca “Heritage Foundation”, kas Donaldam Trampam gatavo ārlietu politikas nostādnes, neiklausās baltiešos un citos eiropiešos apsvērumus kādēļ atbalstīt Ukrainu.
    05:29 Trampa retorika saindē Republikāņu partijas domāšanu
    05:45 Par ietekmīgā republikāņu senatora Lidsija Greiema nostājas maiņu.
    06:50 Kāpēc ar republikāņiem tomēr būtu jāturpina dialogs?
    07:59 Eiropai jābūt pastāvīgākam savas drošības garantam. 
    09:40 Vai Latvijai jāsatraucas par republikāņu attieksmi Baltijas apdraudējuma kontekstā?
    11:22 Vai Teilore Svifta varētu kļūt par lielāko palīgu Baltijas un Ukrainas drošībai?
    13:36 Munīcijas ražotāji Eiropā beidzot sakustējušies!
    14:40 Pasīvisma refleksa sašķobīšanās Vācijā palīdzēs visas Eiropas drošībai un 2025.gadu Ukrainai iekrāso jau daudz rožainākos toņos.
    16:47 Rihards Plūme skaidro ar ko svarīga Minhenes drošības konference, uz kuru nedosies Lidsijs Greiems, bet dosies pats Rihards.
    20:53 EXPLAINER: par FPV kamikadzes dronu ražošanu Ukrainā. Šī brīža situācijas konstatējums.
    32:19  Piesakām šīs epizodes galveno viesi – 16 gadus veco Radomiru Tjutjuniku no Harkivas, kurš mājas apstākļos izgatavo kamikadzes dronus Ukrainas armijai. 
    34:25 Radomirs par sevi un ģimeni.
    34:50 Par dzīvi Harkivā, kas regulāri tiek apšaudīta.
    36:08 Okupācijas laikā Radomirs nebija Harkivā.
    36:30 Par dzīvi pirms pilna mēroga iebrukuma.
    37:25 Par mācībām šobrīd
    37:58 Tēvs ir pieredzējis armijnieks, māsa – kursante.
    39:01 Dronus izgatavot iemācījās pašmācības ceļā.
    39:49 Tos izgatavot motivēja tēvs.
    40:49 Par dronu izmaksām.
    41:15 Darbs sākumā notika dzīvoklī, bet nu atrasta cita vieta.
    41:49 Droni tiek radīti izmantojot ziedotāju līdzekļus
    42:29 Radomirs plašāk par paša gatavoto dronu specifikāciju.
    43:06 Nodrošina arī dronu remontu. 
    44:00 Radomirs saņem atskaites kā droni tiek izmantoti.
    44:14 Līdz šim izgatavojis ~300 dronus
    44:21 Par skolasbiedru reakciju un vienīgo draugu, kurš iesaistījies palīgos.
    45:00 Šobrīd Ukrainā dronus taisa daudzi.
    45:34 Būtu vajadzīgi droni ar mākslīgo intelektu.
    46:04 Pretinieks nesnauž. Kopē ukraiņu radīto un pārspēj ar apjomiem.
    46:50 Cilvēki Ukrainā kļuvuši tuvāki cits citam.
    47:22 Pēc skolas beigšanas Radomirs varētu iet armijā.
    47:47 Radomirs aicina mecenātus atbalstīt viņa darbību.
    48:40 Sarunas beigas.
    49:00 Rihards un Dīvs pārrunā dzirdēto.
    52:12 Rakstiet mums un uz sadzirdēšanos! 

     

    Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

     

    Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs 
     

  • “Я принялa идею, что могу умереть в любой момент, и это дало мне покой. Что ж, я могу делать то, что хочу — помогать людям, заниматься любимым делом и проживать каждый день на полную катушку. Как последний.” Tak в разговоре с журналистoм  Dīvs Reiznieks рассказала гостья этой недели, инженер-строитель, предприниматель Ольга Лекова, которая 10 лет назад была вынуждена бежать из Донецка и теперь часть своей жизни посвящает устройству бомбоубежищ в разных местах Украины. 

     

    Ссылки на полную версию подкастa можно найти здесь: linktr.ee/drosinatajs 

     

    Pilna epizode: https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/drosinatajs/bumbu-patvertnu-epizode--60.a187767/

     

    Это полное интервью без перевода из подкастa Латвийского радио "Drošinātājs" (“Предохранитель”), посвященный людям Украины и их сопротивлению российской агрессии. 

  • "Esmu pieņēmusi domu, ka varu nomirt jebkurā mirklī un man tas ir devis mieru. Nu varu darīt to, ko vēlos – palīdzēt cilvēkiem, strādāt sev mīļu darbu un katru dienu dzīvot pilnībā piepildītu. Kā pēdējo," tā sarunā ar Dīvu Reiznieku saka "Drošinātāja" šīs nedēļas viešņa, būvinženiere, uzņēmēja Olga Lekova, kura jau pirms 10 gadiem bija spiesta bēgt no Doņeckas un nu daļu savas dzīves velta bumbu patvertņu iekārtošanai visdažādākajās Ukrainas vietās. Tāpat raidierakstā plašāk paskatīsies uz situāciju ar bumbu patvertnēm Ukrainā un Latvijā.

     

    Savukārt Rihards Plūme Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādiem jautājumiem: 
    • Vēlreiz par kadru maiņu Ukrainas bruņoto spēku vadībā; 
    • ES beidzot pārvar Ungārijas barjeru un atvēl naudu Ukrainai; 
    • Kā attīstīsies ASV iekšpolitiskās cīņas un vai Ukraina saņems palīdzību no Vašingtonas? 

     

    Epizodes gaita: 

    00:31 Ievads
    01:40 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm:
    03:14 Gaidāmā vadības maiņa Ukrainas Bruņotajos spēkos un ne tikai – restarts pats par sevi nav nekas slikts, bet neatbildēti jautājumi pastāv.
    07:04 Ko dabūja Orbans par to, ka nebloķēja Eiropas Savienības sagatavoto 50 miljardu palīdzību Ukrainai?
    10:22 ES 50 miljardi nav paredzēti militārajai sfēra. Kāpēc tā ir problēma?
    11:11 Par Ungāriju vēl dzirdēsim, jo jautājumi, kurus ietekmēt nebūt nav izsmelti.
    12:01 ASV iekšpolitikas ietekme uz palīdzību Ukrainai – Kristīne atgādina hronoloģiju.   
    13:50 Vašingtonā varētu atdzimt ideja, ka militārā palīdzība Ukrainai jāatdala no citiem jautājumiem.
    16:42 EXPLAINER: Kāda ir situācija ar bumbu patvertnēm Ukrainā un Latvijā – pavisam ne rožaina un pilnīga katastrofa. 
    23:21 Piesakām šīs epizodes galveno viesi – būvinžinieri un uzņēmēju Olgu Lekovu, kuras sociālā misija ir bumbu patvertņu iekārtošana un mēbeļu ražošana no atjaunojamiem materiāliem tieši bumbu patvertnēm.
    25:27 Olga par to kā Krievijas iebrukums viņu pārsteidza Krimā 2014.gadā.
    26:13 Atgriežoties Doņeckā viss bija mierīgi, taču jau drīz nācās pamest arī to un pārcelties uz Kijivu.
    27:27 Kijivā ieradās bez nekā.
    29:19 Par to vai saites ar Doņecku saglabājušās arī šobrid Olga izvēlas nerunāt
    29:40 Vai Ukraina varētu izbeigt karu, neatbrīvojusi Krimu, Doņecku un pārējās Kirevijas okupētās Ukrainas austrumu teritorijas?
    30:22 Pat ja Doņecka tiktu atbrīvota, Olga vairs negribētu pārcelties atpakaļ uz turieni.
    31:38 Pieredzētais 2014.gadā bija sagatavojis Olgas ģimeni 2022.gada notikumiem.
    32:43 Apziņa ka rītdiena var nepienākt, dod mieru.
    34:35 Kā Olga nonāca līdz idejai atjaunot bumbu patvertnes.
    35:50 Šajā procesā konstatēja ka nav pieejamas atbilstošas mēbeles patvertnēm.
    37:25 Tika pieņemts šādas mēbeles ražot pašiem
    37:56 Par materiālu tika izraudzīts pārstrādāta plastmasa, tādejādi ražošanu padarot arī dabai draudzīgu.
    39:47 Patvertņu atjaunošanas un labiekārtošanas darbība auga dabiski.
    41:52 Kas ir Olgas klienti?
    42:43 Cik daudz un kādu mēbeļu vajadzīgs patvertnēs?
    43:55 Šobrīd valsts jau nopietni ķērusies klāt patvertņu uzlabošanai.
    44:31 Svarīgi ir ne tikai tas, lai patvertne būtu, bet arī lai tā būtu ērta cilvēkiem.
    45:38 Ar savu pieredzi šobrīd dalās arī citās valstīs.
    46:20 Kā Latvijā noskaidrot kur agrāk bijušas patvertnes?
    47:24 Kāpēc Ukrainā ir cilvēki, kuri izvēlas nedoties uz patvertnēm sirēnu laikā?
    49:51 Ļoti iedvesmo cilvēku pateicība pēc patvertņu labiekārtošanas pabeigšanas.
    50:57 Kāpēc Olgas uzņēmumos pārsvarā strādā cilvēki, kuri bijuši spiesti pamest savus mājokļus un pārcelties uz Kijivu gluži kā Olgas ģimene?
    52:38 Saražotās mēbeles patvertnēm tiek pārdotas par pašizmaksu, bet peļņa tiek gūta no dizaina mēbeļu ražošanas.
    53:42 Olgas dzinulis ir izveidot tādu valsti un tādas lietas par ko nebūtu kauns bērna priekšā.
    54:44 Lielākā vēlme ir lai tuvinieki būtu dzīvi un veseli. Diemžēl šī ir vēlme kas nav piepildījusies.
    55:55 Sarunas beigas.
    56:00 Rihards un Dīvs pārrunā dzirdēto.
    58:55 Rakstiet mums un uz sadzirdēšanos! 

     

    Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. 

     

    Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs 
     

  • Это полное интервью без перевода из подкастa Латвийского радио "Drošinātājs" (“Предохранитель”), посвященный людям Украины и их сопротивлению российской агрессии.

     

    «Никто не рожден для войны. Я тоже нет. Но это момент, когда нужно сделать выбор - искать оправдания, чтобы не идти на войну или пойти и сделать все, чтобы сохранить существование своей страны", - так говорит наш главный герой этой недели - Украинский военнослужащий Андрий Кицелюк, который сейчас восстанавливается в Латвии после серьезной травмы. 

     

    C Андрием Кицелюком беседует журналист LR4 Юлия Петрик. 

     

    Pilna epizode: https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/drosinatajs/neviens-nav-dzimis-karam--59.a187436/

     

    Ссылки на полную версию подкастa можно найти здесь: linktr.ee/drosinatajs 

  • “Neviens nav dzimis karam. Arī es nē. Bet šis ir brīdis, kad tev jāizdara izvēle - meklēt attaisnojumus, lai nekarotu, vai iet un darīt visu, lai saglabātu savas valsts pastāvēšanu,” tā šo brīdi Ukrainas cīņā par brīvību raksturo mūsu šīs nedēļas galvenais varonis - Ukrainas bruņoto spēku karavīrs Andrijs Kiceļuks, kurš pēc smaga ievainojuma šobrīd atkopjas Latvijā. Ar Andriju sarunājas LR4 žurnāliste Jūlija Petrika. 

     

    Savukārt Dīvs Reiznieks Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujās par šādiem jautājumiem: 
    • Ukrainas jautājumam ASV prezidenta priekšvēlēšanu ietekmē zaudējot savu aktualitāti, Vašingtona piedzīvo Eiropas politiķu pārliecināšanas vizīšu vilni; 
    • Kā Ukrainas iekšpolitiskie procesi izraisa viļņošanos ārzemēs? 
    • Ukraiņi atkal pierāda, ka nepakļaušanas Krievijas draudiem dod ievērojamus rezultātus. Šoreiz - izgāžot kremļa īstenoto badināšanas politiku. 

     

    Podkāsta gaita: 

    00:31 Ievads 
    00:43 Dīvs apstiprina izmaiņas Drošinātāja vadītāju komandā. Tāli Eipuru nomainījis Latvijas Radio ārzemju ziņu redaktors Rihards Plūme.
    01:25 Rihards iepazīstina ar sevi.
    02:43 Citu lielu izmaiņu šobrīd nav – turpināsim iesākto.
    04:19 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm:
    05:34 Ukrainas jautājumam ASV prezidenta priekšvēlēšanu ietekmē zaudējot savu aktualitāti, Vašingtona piedzīvo Eiropas politiķu pārliecināšanas vizīšu vilni. Kas notiek Vašingtonā, kad kļuvis skaidrs, ka republikāņus prezidenta vēlēšanās visdrīzāk pārstāvēs tieši Donalds Tramps.
    09:15 Republikāņiem zudusi interese risināt problēmas, lai priekšvēlēšanās visādas nebūšanas savā labā var izmantot Tramps.
    11:33 ASV Ukrainai solītā atbalsta apjomos pirmo reizi nu jau krietni atpaliek no Eiropas.
    12:30 Tikmēr no ASV pienākušas labas ziņas militārā atbalsta jautājumā – Ukrainai dos pilnīgi jaunas raķetes, kādas vēl nav pat ASV armijas rīcībā. 
    14:20 Atkal baumas par to, ka Zelenskis grib atlaist Zalužniju. Neviens nevar to apstiprināt, taču Kristīne norāda, ka šādas lietas ir daļa no politiskā procesa, bet skaidrs, ka šobrīd Ukraina ir zem palielināmā stikla un viss tur notiekošais tiek uztverts ļoti sakāpināti, daudziem meklējot iemeslus kāpēc nepalīdzēt Kijivai.
    17:08 Par spīti Krievijas draudiem, Ukraina uzrāda uzteicamus rezultātus graudu eksporta atjaunošanas apjomos, izgāžot Kremļa īstenoto “badināšanas” politiku.
    20:00 Ukraina ar savām darbībām atmasko cik tukši var būt Krievijas draudi. Kādēļ Rietumi neiet Ukrainas pēdās?
    22:20 EXPLAINER: par ķīmiskajiem ieročiem, ko kara laukā, pārkāpjot parakstītās konvencijas, izmanto Krievija.
    26:07 Piesakām šīs epizodes galveno viesi – Ukrainas bruņoto spēku karavīru, izlūku Andriju Kiceļuku, kurš pēc smagas traumas šobrīd atgūstās Latvijā.
    27:19 Šoreiz intervijas autore – Latvijas radio 4 žurnāliste Jūlija Petrika.
    28:03 Andrijs par to kā no parasta celtnieka, kurš iepriekš nebija šāvis ne reizes, pēc lielā kara sākuma kļuva par karavīru.
    30:11 Dienesta biedru vidū valda īstena brālība. Ukraiņi jau tā draudzīgi, bet karš satuvinājis vēl vairāk. 
    31:15 Tieši frontē nākusi atklāsme par to, ka ir cilvēki, kas gatavi darīt ko vairāk nevis sev, bet kopējam labumam
    33:45 Doties armijā lika tēva instinkts un apziņa, ka tulīt un tagad kaut kas jādara pašam. Nedrīkst gaidīt uz citiem.
    34:22 Nav ceļa atpakaļ un tas būtu jāsaprot visiem ukraiņiem.
    36:57 Kas nepatīkami pārsteidz Rietumu attieksmē.
    39:20 Mēs pacelsim mūsu valsti, bet vispirms jābeidzas šim neprātam.
    39:43 Par ievainojumu un izdzīvošanu kara laukā.
    40:33 Paldies Latvijai par atbalstu.
    41:05 Par kara šī brīža fāzi saskarsmes līnijā.
    43:04 Kādi plāni pēc atveseļošanās?
    44:09 Ukrainā plāno vērienīgu mobilizāciju. Vai jākaro tikai brīvprātīgajiem?
    45:13 Neviens nav dzimis karam. Ja neiesi aizstāvēt savu zemi, tad tevi paverdzinās vai iznīcinās.
    46:34 Šis ir laiks, lai tiktu skaidrībā ar to, kas esi. 
    49:39 Cik motivējošs faktors karošanai ir nauda?
    50:27 Rotācijas frontē ļoti dažādas, bieži nesaprotamas.
    52:19 Kara ietekme uz veselu vīriešu paaudzi.
    53:43 Pie kara, diemžēl, pierod.
    55:20 Karš ziemas apstākļos. Ukraiņi labi ekipēti. Notiekošo var uztvert kā savdabīgu tūrismu dabā.
    56:32 Ierakumu sveces – mazais prieciņš, kas palīdz.
    57:02 Par žurkām ierakumos.
    57:35 Ukraiņi ievainotos un nogalinātos kara laukā nepamet. 
    58:27 Vai palīdzat ievainotajiem Krievijas karavīriem?
    59:44 Mums – ukraiņu karavīriem – nav izvēles. Jācīnās līdz pēdējam.
    1:01:27 Paldies par silto attieksmi ko esmu piedzīvojis Latvijā.
    1:02:18 Sarunas beigas.
    1:02:20 Rihards un Dīvs pārrunā dzirdēto.
    1:04:32 Rakstiet mums un uz sadzirdēšanos! 

     

    Intervija oriģinālvalodā: https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/drosinatajs/ru-nikto-ne-rozhden-dlja-voyni--intervyu-iz-podkasta-predohranit.a187439/

     

    Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

     

    Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs 
     

  • Annas Lobovas vīrs Oļegs bija starp tiem Mariupoles rūpnīcas "Azovstaļ" aizstāvjiem, kurus apstākļi piespieda doties okupantu gūstā. Diemžēl ziņas par viņa tālāko likteni ir ļoti skopas. Par zināmo, par nezināmo, par emocijām, meklējot un joprojām cerot, ka izdosies atgūt savu vīru un abu bērniņa tēvu - tas būs šīs raidījuma centrālais stāsts, kuru sagatavojusi Latvijas Radio korespondente Ukrainā Indra Sprance. 

     

    Pilna epizode: https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/drosinatajs/gaidot-gusta-pazuduso-azovieti--58.a187130/ 

     

    Citādi gan arī turpmāk viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. 

     

    Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs 

  • Annas Lobovas vīrs Oļegs bija starp tiem Mariupoles rūpnīcas "Azovstaļ" aizstāvjiem, kurus apstākļi piespieda doties okupantu gūstā. Diemžēl ziņas par viņa tālāko likteni ir ļoti skopas. Par zināmo, par nezināmo, par emocijām, meklējot un joprojām cerot, ka izdosies atgūt savu vīru un abu bērniņa tēvu - tas būs šīs raidījuma centrālais stāsts, kuru sagatavojusi Latvijas Radio korespondente Ukrainā Indra Sprance.

     

    Savukārt Dīvs Reiznieks Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujās par šādiem jautājumiem:
    • Kamēr daudzi pārmet Amerikai par nepietiekamu palīdzību Ukrainai, ietekmīgajās republikāņu lauku teritorijās ASV līdzīgus pārmetumus dzird par Eiropu; 
    • Līdz Zviedrijas dalībai NATO nu atliek pārvarēt Ungārijas barjeru. Taču tas nav vienīgais, kas šobrīd ir Budapeštas rokās; 
    • Vai Latvijā kaislīgas diskusijas par taktiskiem mikrolēmumiem neaizēno lielos stratēģiskos jautājumus valsts aizsardzībā? 

     

    Šī ir arī epizode, kad no klausītājiem atvadās Tālis Eipurs, jo beidz darbu kā viens no raidieraksta pastāvīgajiem vadītājiem. 

     

    Epizodes gaita: 

    00:37 Ievads
    02:20 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs par šādām aktualitātēm:
    03:18 Turcija atbalsta Zviedrijas dalību NATO. Vēl jātiek pāri Ungārijas barjerai, kuras rokās arī ES finansiālā palīdzība Ukrainai.
    07:07 Ja Ungārija savas nacionālās intereses stāda augstāk par visu citu, vai Latvijai nevajadzētu darīt tā pat?
    09:30 Vai Latvijā kaislīgas diskusijas par taktiskiem mikrolēmumiem neaizēno lielos stratēģiskos jautājumus valsts aizsardzībā?
    12:45 Kamēr daudzi pārmet Amerikai par nepietiekamu palīdzību Ukrainai, ietekmīgajās republikāņu lauku teritorijās ASV līdzīgus pārmetumus dzird par Eiropu.
    18:08 EXPLAINER: kas zināms par to cik ukraiņu krituši gūstā. 
    22:35 Piesakām šīs epizodes galveno viesi – Annu Lobovu, kuras vīrs Oļegs Lobovs, Azovietis, viens no Azovstaļ aizstāvjiem, ir Krievijas gūstā jau vairāk kā pusotru gadu un par kura likteni šobrīd nav zināms gandrīz nekas.
    22:52 Tālis sniedz kontekstu šai intervijai, kuras autore ir Latvijas radio korespondente Kijivā Indra Sprance.
    28:35 Pēdējā informācija par gūstā esošo vīru – pirms gada. Sazinājušies jau nav 20 mēnešus.
    29:42 Pēdējo reizi Anna ar Oļegu sazinājās 2022.gada maijā.
    30:45 Anna ar Oļegu iepazinās 2020.gadā, kad viņš jau bija armijā.
    32:53 Diena, kad Azovstaļ aizstāvji nonāca gūstā.
    35:31 Turpmāk ik dienu Anna sekoja līdzi visai pieejamajai informācijai, lai tik ko uzzinātu par vīra likteni.
    36:40 Ieraudzīja vīru Krievijas televīzijas materiālā no slimnīcas Doņeckā.
    39:00 Par notikumiem Olenivkos, kur bojā gāja 57 ieslodzītie ukraiņi.
    43:58 Par starptautiskās sabiedrības un organizāciju garantijām, kas nerealizējās dzīvē.
    44:40 Par Krievijas Sarkanā krusta darbību
    47:21 Par ANO (bez)darbību
    49:09 Ukrainas Sarkanais krusts vismaz mēģināja palīdzēt 
    49:25 Jāveido jauna organizācija, kuru darbotos tieši ar kara gūstekņiem.
    49:41 Anna netic, ka atbildīgie tiks sodīti.
    51:07 Ukraina varētu izdarīt vairāk gūstekņu atgriešanā
    52:07 Anna gribētu atgriezties mājās, (Berdjanska šobrīd okupēta), tomēr drošības apsvērumu dēļ tik tuvu Krievijai vairs nevēlas dzīvot. 
    54:26 cilvēkus Krievijā iziet ielās un iebilst pret notiekošo.
    56:01 Spēku dod meita.
    58:16 Sarunas beigas.
    58:30 Tālis un Dīvs pārrunā dzirdēto.
    59:37 par izmaiņām “Drošinātājā” – Tālis paziņo par aiziešanu ilglaicīgā “rotācijā”. 
    1:01:22 Tāļa Eipura vietā turpmāk “Drošinātājā” darbosies Latvijas Radio ārzemju ziņu redaktors Rihards Plūme. 
    1:01:34 Rihards (ne)daudz pastāsta par sevi.
    1:03:37 Dīvs nedaudz bēdīgs saka paldies Tālim. 
    1:04:22 Tālis saka dažādus “Paldies”.
    1:07:11 Rakstiet mums un uz sadzirdēšanos!

     

    Citādi gan arī turpmāk viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. 

     

    Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs