Afleveringen
-
Šajā sērijā runāsim par piekrišanas jēdzienu. Ar kādām grūtībām sastopas mēģinājumi definēt seksuālo piekrišanu likumdošanā? Kāpēc cilvēki laiku pa laikam piekrīt seksam, ko nevēlas? Vai ar piekrišanu pietiek, lai nodrošinātos, ka intīmas attiecības visām iesaistītajām pusēm būs drošas? Kādi piekrišanas sniegšanas un jautāšanas paradumi mums var palīdzēt veidot drošas attiecības?
Sarunā piedalās juriste un tiesību zinātņu doktore Elīna Zivtiņa un seksualitātes un intimitātes koučs Elīna Zesere. Raidierakstu vada "Satori" redaktori Igors Gubenko un Agnese Radziņa.
Raidieraksts finansēts no Eiropas Savienības līdzekļiem. Paustie viedokļi un uzskati ir tikai autora (-u) viedoklis un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne dotācijas piešķīrēja iestāde nevar būt par tiem atbildīgas. #VEICAM
-
Šajā sērijā runāsim par tradwives, mājsaimniecēm un mājas darbiem. Kāpēc rūpju un mājas darbs joprojām tiek uzskatīts par mazāk vērtīgu nekā algots darbs? Vai feminisms atbalsta jebkuru sievietes izvēli, tai skaitā izvēli būt mājsaimniecei? Vai tradwife fenomens ir ceļš uz lielāku brīvību vai jauna atkarības forma? Ja sievietēm tiek reklamēta tradwife loma, kādēļ vīriešiem netiek reklamēta papildinoša loma?
Sarunā piedalās Rīgas Stradiņa universitātes pētniece Elza Lāma un Latvijas Universitātes asociētā profesore filozofijā Anne Sauka. Raidierakstu vada "Satori" redaktori Igors Gubenko un Agnese Radziņa.
Raidieraksts finansēts no Eiropas Savienības līdzekļiem. Paustie viedokļi un uzskati ir tikai autora (-u) viedoklis un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne dotācijas piešķīrēja iestāde nevar būt par tiem atbildīgas.
#VEICAM
-
Zijn er afleveringen die ontbreken?
-
Ar sēriju par darbu seksa industrijā turpinām raidierakstu "Pelēkā zona". Daži aicina seksa pakalpojumu sniegšanu pilnīgi aizliegt un kriminalizēt, uzskatot, ka šī industrija degradē sievietes un vardarbība tajā ir neizbēgama. Savukārt citi atkal aicina to dekriminalizēt un aizsargāt seksa darbinieku tiesības. Kur ir atšķirība starp cilvēku tirdzniecību un seksa pakalpojumu pārdošanu? Vai piekrišana var būt īsta, ja ir iesaistīta nauda?
Sarunā piedalās Latvijas seksa darbinieku alianses pārstāve Laine Būmeistere un centra “Marta” pārstāve Polīna Fiļipova. Raidierakstu vada "Satori" redaktori Igors Gubenko un Agnese Radziņa.
Raidieraksts finansēts no Eiropas Savienības līdzekļiem. Paustie viedokļi un uzskati ir tikai autora (-u) viedoklis un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne dotācijas piešķīrēja iestāde nevar būt par tiem atbildīgas.
#VEICAM
-
Vai liela vecuma starpība attiecībās ir kas neparasts un nevēlams? Kādi riski ir šādās attiecībās? Kā laikam ejot mainās mūsu izpratne par to, kas ir labas attiecības? Kur ir robeža starp gādību un izmantošanu?
Par šiem jautājumiem radierakstā diskutēs partnerattiecību un intimitātes kompetences eksperte Kristīne Balode un dzimtē balstītas vardarbības novēršanas eksperte Madara Mazjāne. Sarunu vada "Satori" redaktori Igors Gubenko un Agnese Radziņa.
Raidieraksts finansēts no Eiropas Savienības līdzekļiem. Paustie viedokļi un uzskati ir tikai autora (-u) viedoklis un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne dotācijas piešķīrēja iestāde nevar būt par tiem atbildīgas.
#VEICAM
-
Pēdējos gados dzimte kļuvusi par vienu no redzamākajiem sabiedrisko diskusiju tematiem. Vai dzimte ir galvenokārt personiska pieredze, sociāls konstrukts vai bioloģiska realitāte? Kā savu identitāti piedzīvo nebināri cilvēki? Kādas ir transidentitātšu, nebināru identitāšu un drag attiecības? Vai valodai nepieciešams mainīties, reaģējot uz nebināru cilvēku vajadzībām?
Par šiem jautājumiem raidieraksta "Pelēkā zona" pirmajā sērijā diskutēs aktīvists un datu analītiķis Eli Zobens un drag māksliniece Vencheska Baltique. Sarunu vada "Satori" redaktori Igors Gubenko un Agnese Radziņa.
Raidieraksts "Pelēkā zona" ir veltīts ar dzimti saistītiem jautājumiem, par kuriem nav vienprātības pat ekspertu un feministu vidū. Raidieraksts finansēts no Eiropas Savienības līdzekļiem. Paustie viedokļi un uzskati ir tikai autora (-u) viedoklis un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne dotācijas piešķīrēja iestāde nevar būt par tiem atbildīgas. #VEICAM
-
Ko šodien nozīmē būt vīrietim? Vai laikmetīgā maskulinitāte ir atbrīvošanās no novecojušām dzimtes normām vai tomēr identitātes krīze, kurā daudzi jūtas apmaldījušies? Kamēr vieni runā par lielāku brīvību būt ievainojamiem, emocionāliem un autentiskiem, citi meklē atbildes manosfēras kopienās, kurās neapmierinātība nereti pārtop mizogīnijā.
Par šiem jautājumiem raidieraksta "Pelēkā zona" pirmajā sērijā diskutēs sociālantropologs Jānis Šabanovs un hiphopa mākslinieks Ernests Galenieks. Sarunu vada "Satori" redaktori Igors Gubenko un Agnese Radziņa. Raidieraksts "Pelēkā zona" ir veltīts ar dzimti saistītiem jautājumiem, par kuriem nav vienprātības pat ekspertu un feministu vidū.
Raidieraksts finansēts no Eiropas Savienības līdzekļiem. Paustie viedokļi un uzskati ir tikai autora (-u) viedoklis un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne dotācijas piešķīrēja iestāde nevar būt par tiem atbildīgas.
-
Latvijas pēdējo 20 gadu vēsturi raksturo ārkārtīgi nestabila ekonomiskā attīstība – periodi ar strauju izaugsmi, kam seko straujas lejupslīdes. Šādos apstākļos rodas būtiski jautājumi: kā veidot dzīvi? Kā riskēt un kļūt par uzņēmēju? Vai tas vispār ir tā vērts? Tieši tāpēc sestās un pēdējās raidieraksta "Nevienlīdzības kurss" epizodes tēma ir uzņēmība, krīze un solidaritāte.
Lai rastu atbildi uz jautājumu, vai uzņēmība var mazināt sabiedrības nevienlīdzību, raidierakstā sarunājas Anna Andersone, uzņēmēja, "StartSchool" līdzdibinātāja un vadītāja, "Riga TechGirls" valdes priekšsēdētāja, un Sergejs Kruks, Rīgas Stradiņa universitātes profesors, kurš pēdējo 10 gadu laikā ir vadījis četras lielas iedzīvotāju socioloģiskās aptaujas par ekonomikas jautājumiem. Sarunu vada antropologs un sērijas "Nevienlīdzības kurss" viesredaktors Andris Saulītis.
Katra raidieraksta epizode veltīta kādai grāmatai par ekonomisko nevienlīdzību – šajā gadījumā tā ir 2016. gadā Sergeja Kruka redakcijā izdotā grāmata "Ekonomiskā krīze Latvijā: veiksmes stāsta pēcgarša".
Visas sērijas publikācijas atrodamas šeit. Saruna ierakstīta 2026. gada janvārī.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".
-
Pēdējā gada laikā globālo ekonomiku tricinājuši arvien jauni tarifu viļņi, tirdzniecības kari un lielvalstu savstarpējā sāncensība. Taču aiz šiem procesiem slēpjas mazāk uzkrītošs, bet strukturāli izšķirošs faktors – pieaugošā ekonomiskā nevienlīdzība gan valstu iekšienē, gan starp valstīm. Kā nevienlīdzība ietekmē globālās tirdzniecības līdzsvaru? Kā tirdzniecības pārpalikums un deficīts var kļūt par iemeslu ģeopolitiskajai spriedzei? Un vai tarifi patiešām ir efektīvs politikas instruments šo problēmu risināšanai?
Raidieraksta "Nevienlīdzības kurss" 5. epizodē sarunājamies par tirdzniecības kariem, kapitāla plūsmām un to saistību ar drošību, infrastruktūru un investīcijām. Sarunu vada Andris Saulītis, un tajā piedalās Andris Nātriņš, Latvijas Universitātes Banku augstskolas attīstības prodekāns, un Matīss Mirošņikovs, Latvijas Bankas ekonomists, viens no raksta "Tramps atgriežas Baltajā namā – ko gaidīt ekonomikā?!" autoriem. Par atspēriena punktu diskusijai kalpo 2021. gadā Jeila Universitātes apgādā izdotā Metjū Kleina un Maikla Petisa grāmata "Tirdzniecības kari ir slāņu kari", kurā globālās ekonomikas konflikti tiek aplūkoti caur nevienlīdzības prizmu.
Visas sērijas publikācijas atrodamas šeit. Saruna ierakstīta 2026. gada janvārī.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".
-
Sarunā par Latvijas drošību dominē praktiski apsvērumi – nepieciešamība palielināt aizsardzības budžetu, nostiprināt robežu, sagatavot iedzīvotājus 72 stundu izdzīvošanai. Taču sarunā par visaptverošu aizsardzību reti tiek pieminēta mazāk uzkrītoša, bet būtiska problēmas puse – augstā ekonomiskā nevienlīdzība Latvijā. Cik noturīga var būt valsts, kurā daļa sabiedrības nespēj atļauties pat elementāru krīzes rezervi? Un vai drošība patiešām ir izvēle starp "aizsardzību" un "labklājību", vai tomēr šīs dimensijas ir cieši savstarpēji saistītas? Un kā ekonomiskā nevienlīdzība ietekmē cilvēku savstarpējo uzticēšanos Latvijā – galveno stipras valsts priekšnoteikumu?
Raidieraksta "Nevienlīdzības kurss" 4. epizodē sērijas viesredaktora Andra Saulīša vadībā par šiem jautājumiem sarunājas Ieva Bērziņa, Nacionālās aizsardzības akadēmijas vadošā pētniece un Vidzemes Augstskolas asociētā profesore, un Klāvs Sedlenieks, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors. Par atspēriena punktu sarunai kalpo vēsturnieka Gata Krūmiņa redakcijā tapusī grāmata "Turbulence kā virzītājspēks. Latvijas cilvēki un tautsaimniecība 150 gados".
Visas sērijas publikācijas atrodamas šeit.
Saruna ierakstīta 2026. gada janvārī.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".
-
Neapmaksātu darbu mēdz skaidrot ar aicinājumu, pieredzes gūšanu, pienākumu vai kopējo labumu, taču mūsdienu kapitālismā tas nereti kļūst par sistēmisku prasību, nevis brīvprātīgu izvēli. Kāpēc veselas nozares – kultūra, aprūpe un platformu ekonomika – atkarīgas no darba, par kuru bieži netiek maksāts vai tiek maksāts simboliski? Kādos brīžos "darbs sirdij" pārvēršas par piespiedu darbu, un kāpēc atteikšanās strādāt bez atbilstošas samaksas bieži vairs nav reāla iespēja?
"Satori" raidieraksta "Nevienlīdzības kurss" 3. epizodē sērijas vadītājs Andris Saulītis kopā ar Latvijas Kultūras akadēmijas pētnieci Iveta Ķešāne un Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pētnieku Kārlis Lakševicu analizē neapmaksātā darba politiku, aplūkojot to ne tikai kā ekonomisku, bet arī sociālu un emocionālu parādību. Saruna atsperas no sociologu Valērijas Puliņāno un Markjetas Domeckas grāmatas "Neapmaksātā darba politika. Kā neapmaksātā darba izpēte var palīdzēt skaidrot nevienlīdzību un sistēmiski nedrošu darbu".
Visi sērijā publicētie raksti lasāmi šeit. Raidieraksts ierakstīts 2026. gada janvārī.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".
-
Latvijā ekonomiskā nevienlīdzība īpaši smagi skar reģionus. Kamēr 2024. gadā Rīgā mēneša ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli sasniedza 1135 eiro, Latgalē šī summa bija teju divreiz mazāka – tikai 673 eiro. Kas ir pamatā šai nevienlīdzībai, kā to risināt, un ko mēs zinām par reģionālo nevienlīdzību?
"Satori" raidierakstā "Nevienlīdzības kurss" sērijas viesredaktors Andris Saulītis kopā ar dažādiem ekspertiem analizē ekonomisko nevienlīdzību Latvijā, par pamatu ņemot tās izpratnei būtiskus teorētiskos darbus.
Raidieraksta otrajā epizodē viesojas Dace Dzenovska, Oksfordas Universitātes asociētā profesore migrācijas antropoloģijā, un Daunis Auers, Latvijas Universitātes profesors un Latvijas Stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūta jeb domnīcas "LaSER" vadītājs. Sarunu vada antropologs Andris Saulītis, tā ierakstīta 2026. gada janvārī.
Raidierakstu "Nevienlīdzības kurss" iespējams klausīties platformās "Spotify" un "Podbean". Visi sērijā publicētie raksti lasāmi šeit.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".
-
Latvijas ekonomiskās nevienlīdzības vēsture nav lineārs stāsts, bet veidojusies politisku, ekonomisku un ģeopolitisku satricinājumu ietekmē, kuru sekas jūtamas vēl šodien. Kā Latvijā pēdējos divos gadsimtos attīstījusies ekonomiskā nevienlīdzība? Kāda ietekme tajā bijusi kariem, okupācijai, piespiedu industrializācijai un pārejai no PSRS uz Rietumu ekonomisko telpu?
Jaunajā "Satori" raidierakstā "Nevienlīdzības kurss" sociālantropologs un sērijas viesredaktors Andris Saulītis kopā ar dažādiem ekspertiem analizēs ekonomisko nevienlīdzību Latvijā, par pamatu ņemot nevienlīdzības izpratnei būtiskus teorētiskos darbus.
Raidieraksta pirmajā epizodē viesojas Latvijas Bankas ekonomiste Ludmila Fadejeva un vēsturnieks, Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks Gatis Krūmiņš, lai, atsperoties no Tomasa Piketī grāmatas "Kapitāls 21. gadsimtā" (2013), diskutētu par Latvijas nevienlīdzības specifiku plašākā Eiropas un pasaules kontekstā.
Visi sērijā publicētie raksti lasāmi šeit.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".
-
Latvija meklē savu nākotnes vektoru – misiju, kas ne tikai saliedētu sabiedrību, bet arī veidotu valsts starptautisko tēlu. Taču kā atrast iedvesmojošu mērķi, kura sasniegšanā vienoties gan uzņēmējiem, gan politiķiem, gan sabiedrībai? Vai Latvija var kļūt par vietu, kur tiek izmēģinātas drosmīgas idejas par to, kā ilgtspējīgi apdzīvot pasauli? Kas traucē Latvijai kļūt par inovāciju rotaļlaukumu un atkārtot Igaunijas zīmola veiksmes stāstu?
Raidieraksta "Zīmols "Latvija"" sestajā un pēdējā sarunā žurnāliste Rita Ruduša un tūrisma eksperts Edgars Ražinskis sarunājas ar uzņēmēju, sociālantropologu, agrāko Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Valsts tēla nodaļas vadītāju un misijas "Jūra 2030" līdzautoru Jāni Nīgalu – par to, kā Baltijas jūra var kļūt par Latvijas Mēnesi, kāpēc zīmola radīšanai nepietiek ar lozungiem un kāda ir līderības, sadarbības un vīzijas nozīme valsts tēla veidošanā.
Visus "Zīmols "Latvija"" raidierakstus iespējams klausīties platformās "Spotify" un "Podbean", savukārt sērijā publicētie raksti lasāmi šeit.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".
-
Latvija sevi dēvē par hokeja valsti – un ne bez pamata. Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka tieši hokejs ir sporta veids, kam seko visvairāk Latvijas iedzīvotāju. Kāda ir hokeja nozīme Latvijas nacionālajā identitātē, un kā sports var kļūt par instrumentu valsts tēla veidošanā? Vai hokejs var palīdzēt veidot ne tikai valsts, bet arī pilsētu zīmolus? Kā nepazaudēt un izmantot Latvijas hokeja panākumu radītās iespējas pasaulē?
Par šiem un citiem jautājumiem raidieraksta "Zīmols "Latvija" 6. epizodē žurnāliste Rita Ruduša un tūrisma eksperts Edgars Ražinskis sarunājas ar bijušo hokejistu un pašreizējo U-18 hokeja izlases treneri Oļegu Sorokinu. Visus "Zīmols "Latvija"" raidierakstus iespējams klausīties platformās "Spotify" un "Podbean", savukārt sērijā publicētie raksti lasāmi šeit.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".
-
Bērnu grāmatu izdevniecību "Liels un mazs" var uzskatīt par Latvijas literatūras veiksmes stāstu – nelielā apgāda izdotās grāmatas ne tikai uzrunā bērnus un vecākus Latvijā, bet pamanītas arī pasaulē. Izdevniecība četrreiz nominēta un 2022. gadā saņēmusi Starptautiskā Boloņas bērnu grāmatu tirgus balvu "Gada labākais bērnu grāmatu izdevējs Eiropā". Par augstvērtīgu un starptautiski novērtētu ieguldījumu grāmatniecībā "Liels un mazs" tajā pašā gadā saņēmis Kultūras ministrijas izcilības balvu kultūrā.
Taču kāda ir Latvijas bērnu literatūras eksportspēja? Vai ar bilžu grāmatām un dzeju iespējams stāstīt pasaules tirgum saprotamu stāstu par Latviju? Kas padara mūsu grāmatas īpašas?
Par šiem un citiem jautājumiem raidieraksta "Zīmols "Latvija"" 4. epizodē žurnāliste Rita Ruduša un sērijas redaktors Edgars Ražinskis sarunājas ar izdevniecības vadītāju un līdzdibinātāju Alīsi Nīgali. Visus "Zīmols "Latvija"" raidierakstus iespējams klausīties platformās "Spotify" un "Podbean", savukārt sērijā publicētie raksti lasāmi šeit.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".
-
Latvija sevi pozicionē kā gudru, inovatīvu valsti, kas balstās zināšanās un tehnoloģijās. Taču realitāte rāda sarežģītu ainu – valsts joprojām kūtri atbalsta zinātni, bet STEM nozarēs vērojams gan augsti kvalificētu speciālistu, gan mācībspēku deficīts. Kur slēpjas šīs pretrunas iemesli? Kā veidot ambiciozu, konkurētspējīgu un ne tikai pašmāju, bet arī ārvalstu studentiem pievilcīgu izglītības vidi? Kāda vieta izglītībai ir Latvijas zīmola veidošanā, un ko Latvijas augstākās izglītības nozare var mācīties no komercsektora? Galu galā – kā Latvijas zīmolam var palīdzēt kosmosā uzšauta raķete?
Par šiem un citiem jautājumiem raidieraksta "Zīmols "Latvija"" 2. epizodē sērijas redaktori – žurnāliste Rita Ruduša un tūrisma eksperts Edgars Ražinskis – sarunājas ar Rīgas Tehniskās universitātes rektoru Tāli Juhnu.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".
-
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā pierāda – valsts tēls nav tikai tūrisma instruments, bet var būt izšķirošs tās drošībai. Uzmanība, kas pašlaik pievērsta Austrumeiropai, arī Latvijai sniedz iespēju skaidrāk un pārliecinošāk pavēstīt savu stāstu pasaulei. Kā veidot uzticamu un iedarbīgu vēstījumu par Latviju? Kas ir publiskā diplomātija, un kā tā atšķiras no klasiskās diplomātijas? Kāda nozīme kultūrai, valodai un pat apģērba detaļām, pārstāvot valsti starptautiski?
Raidieraksta "Zīmols "Latvija"" 2. epizodē sērijas redaktori – žurnāliste Rita Ruduša un tūrisma eksperts Edgars Ražinskis – sarunājas ar pieredzējušo diplomāti, Ārlietu ministrijas Starptautisko organizāciju un cilvēktiesību departamenta direktori Katrīnu Kaktiņu.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".
-
Animācijas filmas "Straume" panākumi pievērsuši pasaules acis Latvijai, apliecinot, ka arī pašmāju kino var palīdzēt veidot valsts tēlu ārvalstīs. Tikmēr Latvijas filmu studijas un kinoprofesionāļi jau gadiem kopj sadarbību ar ārvalstu kolēģiem, uz Latviju atvedot gan Holivudas zvaigznes, gan daudzmiljonu projektus. Vai Latvija prot izmantot kinoindustrijas potenciālu valsts zīmola veidošanā? Kādu stāstu par mūsu valsti vēsta Latvijas kino? Ko Latvijas kino nozare var piedāvāt pasaulei?
Par šiem un citiem jautājumiem raidieraksta "Zīmols "Latvija"" 1. epizodē sērijas redaktori – žurnāliste Rita Ruduša un tūrisma eksperts Edgars Ražinskis – sarunājas ar kinoproducenti, studijas "White Picture" dibinātāju Alisi Ģelzi.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".
-
Raidieraksta "Kultūristi un apkaimisti" otrās sezonas noslēdzošajā epizodē tiekamies ar Sandu Rozi un Lauru Dubru no Dārzciema apkaimes biedrības. Sarunā aktīvistes stāsta par biedrības vēsturi un izaugsmi pēdējo gadu laikā, veidu, kā ar dizaina palīdzību biedrība palīdz veidot jaunu apkaimes vizuālo identitāti, kā arī pašvaldības sniegto iespēju izmantošanu labākas dzīves vides radīšanā.
Biedrības "Ascendum" veidotais raidieraksts "Kultūristi un apkaimisti" ir platforma, kurā ar Rīgas apkaimju biedrību pārstāvjiem un kultūras veidotājiem runāsim par veidiem, kādos iedzīvotāji var pašorganizēties, iesaistīties kopienas dzīvē un padarīt apkaimju dzīvi patīkamāku, tostarp, ar kultūras rīkiem.
Raidieraksta tapšanu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
-
Raidieraksta "Kultūristi un apkaimisti" otrās sezonas pirmspēdējā epizodē tiekamies ar biedrības "Rīgas Mazjumprava" pārstāvi un šī gada apkaimju svētku Dreiliņkalnā organizatori Inesi Grandāni! Sarunā apspriežam to, kā kultūras objekts apkaimē sniedz platformu apkaimes iedzīvotājiem saistoša satura veidošanā, kā nonākt līdz punktam, kurā apkaimes iedzīvotāji paši ierosina savas iniciatīvas, kā arī aplūkojam augustā novadītos piecu apkaimju svētkus gan caur gūto, gan zaudēto iespēju prizmas.
Biedrības "Ascendum" veidotais raidieraksts "Kultūristi un apkaimisti" ir platforma, kurā ar Rīgas apkaimju biedrību pārstāvjiem un kultūras veidotājiem runāsim par veidiem, kādos iedzīvotāji var pašorganizēties, iesaistīties kopienas dzīvē un padarīt apkaimju dzīvi patīkamāku, tostarp, ar kultūras rīkiem.
Raidieraksta tapšanu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
- Laat meer zien
