Afleveringen
-
Rudens ziemas periodā no zagļu uzbrukumiem visvairāk cieš vasarnīcas, kuras sargā vien vārti un viena durvju slēdzene. Paļauties uz veiksmi, ka garnadžiem īpašums neliksies interesants, vai tomēr veikt drošības uzlabošanas pasākumus? Kā labāk aizsargāt savu īpašumu, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītājs Jānis Abašins, drošības eksperte Jūlija Bedenko un Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas vadības biroja Daudznozaru prevencijas nodaļas priekšniece Vita Vīlistere.
Ne tikai dārza mājiņas ir noziedznieku uzmanības lokā ziemas periodā, tas var būt arī dzīvoklis vai dzīvojamā māja laikā, kad cilvēki izvēlas doties pagarināt vasaru, dodoties uz siltām zemēm, atzīst Vita Vīlistere.
"No paša cilvēka ir atkarīgs, kā viņš vērtē savas mantas. Ir cilvēki, kas novērtē katru sīkumu un pat zapts burka viņam ir ļoti nozīmīga, citam varbūt arī tas zāles pļāvējs nav - nākamgad plānoju pirkt jaunu, ja aizies, aizies. Arī tāda attieksme ir," norāda Vita Vīlistere.
Protams, arī ieziemoti mazdārziņi, kur nav cilvēku uzraudzība.
"Jāparūpējas par drošību aizslēdzot, jāparūpējas, lai atslēgas ir drošas, nav vienkārši atlaužamas, bet ļoti ieteicams parūpēties par elementārāko sensoru apgaismojumu, kas arī dara noziedznieku bažīgu, varbūt te neuzturēšos," iesaka Vita Vīlistere. "Labs līdzeklis ir video novērošana, kas dod signālus saimniekam uz telefonu. Viņš uzreiz redz, kas apkārt notiek, un arī var parunāties ar ciemiņu, apjautāties, ko viņš dara īpašumā. Viss tiek filmēts, fiksēts. Tas palīdz policijai arī pierādījumiem."
"Zagļus piesaista, ja viņi redz, ka ir vērtīgas mantas viegli pieejamas: pār žogu redzamas, nav saslēgtas, zāles pļāvēji nav aizvesti prom, vienkārši nostumti pažobelē. Dažāda mazāka sadzīves tehnika, ko var viegli ieraudzīt caur logu. Arī telefoni un datori, kamīni, citas vērtīgas mantas - gleznas, arī rotas lietas," atzīst Vita Vīlistere.
Noziedznieki izvēlas, ko var viegli paņemt un aiznest. Ja lielākas lietas, tad tas ir plānots pasākums, vērots un noteiktā laikā arī veikts, jo nepieciešams transports.
-
Diētu kouči un mentori - reāli vai pseido speciālisti? Analizē un skaidro sertificētas uztura speciālistes Guna Bīlande, Olga Ļubina un Juta Pomeranceva.
Guna Bīlande norāda, ka diētas un svara nomešana kļūst aktuāla, jo tuvojas Ziemassvētki. Divreiz gadā tiek aktualizēts svara nomešanas jautājums, uz Ziemassvētku laiku, lai tiktu kleitā, uz vasaras sākumu, lai labi izskatītos peldkostīmā, viņa piebilst.
"Arvien vairāk parādās sociālajos tīklos dažādi speciālisti, kas īstenībā ir pseidospeciālisti. Viņiem nav atbilstošas izglītības, kas secīgi noved pie tā, ka tad, kad tu zini mazāk, tev nav bail. Bieži tas, ko sola, var būt arī veselībai bīstami un kaitīgi, attiecīgi ļoti kritiski jāizvērtē, kas ir tas speciālists, pie kura vēršamies, lai viņš palīdzētu uzlabot veselību un dzīvi," analizē Guna Bīlande.
Viņa arī norāda, ka visbiežāk šiem cilvēkiem nav arī atbilstošas izglītības, parasti tie ir mēneša kursi kaut kur, kas iedod kaut kādu diplomu, ko pats mājās varētu uzzīmēt. Tā nav medicīniska izglītība, nav arī sapratnes par bioķīmiskiem procesiem, pataloģijām, slimībām. Cilvēks nesaprot, "uz kurieni braucam".
Juta Pomeranceva aicina paskatīties cilvēku, kas piedāvā kādus pakalpojumus, izglītību.
"Cilvēkiem, kuri uzņemas strādāt ar tavu veselību, ir jābūt medicīniskai izglītībai. Ir attiecīgi reģistri, kur var pārbaudīt konkrēto speciālistu, vai tādu izglītību ieguvis," norāda Juta Pomeranceva. "Bieži šie kouči, treneri, viņiem ir Parasti 1-2 mēnešu kursi un viņi balstās uz savu pieredzi. Tas mums ļoti patīk, jā, man agrāk bija liekais svars, es aizgāju pie desmit ārstiem, man neviens nevarēja palīdzēt, tagad man ir sava metode. Tas mani ļoti uzrunā, tur jūtos sadzirdēts, viņš varbūt būs empātiskāks, ieklausīsies manī un palīdzēs. Ja kaut kas noies greizi kādā brīdī, tas cilvēks neuzņemsies atbildību."
Latvija par uzturu var konsultēt uztura speciālisti un ārsti-dietologi. Tās ir ārstniecības personas, kas ieguvušas medicīnisko izglītību, reģistrētas Veselības inspekcijā un tās mājas lapā var pārbaudīt, vai cilvēki var šo praktizēt. -
Zijn er afleveringen die ontbreken?
-
Iepirkšanās internetā būtu ērta un viegla, ja vien nebūtu krāpnieku izliktie āķi un tīkli, uz kuriem, īpaši pirmssvētku laikā, var viegli uzrauties un iekrist. Par to, kā izvairīties no naudas zaudēšanas, pērkot Ziemassvētku dāvanas internetā, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Drošības jautājumus atgādina CERT.LV kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis, programmatūras inženieris Elviss Strazdiņš un sertificēts datu aizsardzības speciālists Deniss Čalovskis.
Pirms atgādināt, kadroši gādāt dāvanas, Elviss Strazdiņš skaidro aktuālo telefonkrāpniecības gadījumu.
"Zvana telefona operators, saka, ka tūlīt numurs tiks bloķēts telefons. Tālāk jau cilvēkam tiek prasīts personas kods, ja gadījumā krāpnieks to nezina, bet dažreiz krāpnieks zina un nemaz neprasa," stāsta Elviss Strazdiņš.
"Krāpnieks noskaidro operatoru, kurš ir šim te upurim, kuram viņš zvana, un tad ievada viņa personas kodu zvana laikā attiecīgā operatora mājaslapā. Attiecīgi šim cilvēkam uz Smart ID atnāk pieprasījums no tā operatora. Cilvēks domā, ka tiešām viņš šobrīd runā ar operatoru. Un ja viņš apstiprina Smart ID pieprasījumu, krāpnieks iekļūst šī cilvēka profilā operatora lapā un tur tālāk jau viņš var nomainīt SIM karti, tātad atslēgt esošo SIM un pieslēgt savu eSIM. Un tajā brīdī pēc kaut kāda laiciņa tiešām šim upurim pazūd sakari telefonā, kas to visu padara super ticamāku.
Bet tā ir tikai tāda mazā sākuma daļa tai visai krāpšanai, jo pēc tam parādās vēl policists, kurš sāk stāstīt kaut kādu bezsakarīgu stāstu par aizdevuma paņemšanu uz viņa vārda, pieslēdzas bankas darbinieks, pieslēdzas vēl arī, iespējams Smart ID, tie scenāriji variē. Bet kāpēc ir tik daudz cilvēku un kāpēc ir tik daudz informācijas, dažādi iesniegumi, vēl kaut kas? Tā ir klasiska sociālās inženierijas taktika, ko pielieto krāpnieki, lai vienkārši uzgrūstu cilvēkam tik daudz informācijas, ka viņš vairs nespēj orientēties tajā visā. Un lai ātrāk tas viss beigtos, viņš vienkārši saka: ņemiet, dariet visu, dod visus savus datus, apstiprini visas pieejas, jo viņš grib ātrāk tikt no tā visa laukā. Bet
ar katru jauno informācijas devu, ko viņš atdod krāpniekam, viņš visu situāciju padara vēl sliktāku."
Elviss Strazdiņš ir neapmierināts, ka publiski ir iespēja uzzināt, kurš operators ir kuram tālruņa numuram, tāpat krāpnieki var salīdzinoši vienkārši noskaidrot cilvēka personas kodu.
Ja cilvēku ir apsēduši krāpnieki, Elvisa Strazdiņa ieteikums ir mainīt tālruņa numuru.
Gints Mālkalnietis mudina vienkārši nerunāt.
"Viņi piefiksē. Ja jūs esat gatavs sākt runāt un izejat uz kontaktu, viņi atzīmē jūs kā potenciālo upuri un jums zvanīs tikai vairāk. Tāpēc, jo ātrāk jūs metīsiet nost jā, OK, teiksim, Elvis pēta tās shēmas, viņš parakstās uz to. Bet jums kā lietotājam - nē vienkārši pārtrauciet. Jo ātrāk, jo mazāk runāsiet, jo mazāk interesantas jūs būsiet," atzīst Gints Mālkalnietis.
Ja tiešām cilvēks uzķēries uz krāpniecisko zvanu un sakari tomēr pazūd, Elviss Strazdiņš iesaka:
jāsazinās ir ar savu tiešo pakalpojumu sniedzēju: ja tas ir izkrāpts "Facebook" profils vai "Instagram", tad sazinieties ar viņu, ja tā ir izkrāpta nauda, sazinieties ar banku, ja tas ir izkrāpts telefons, tad ar operatoru;
tad uzreiz uz policiju.
Un pēc tam, protams, ziņojiet arī CERT.LV.;
ja jums paliek vēl bišķiņ laika, tad atsūtiet sociālajos tīklos Elvisam Strazdiņam. -
Oriģinālo medikamentu izstrādāšana ir dārga un laikietilpīga, taču patentbrīvie medikamenti ir daudz ātrāk pielāgojami ražošanai. Kāpēc tā un vai vienmēr svarīgi izvēlēties oriģinālu vai noderīgi var būt arī tā saucamie pakaļdarinājumi, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas Patentbrīvo Medikamentu asociācijas pārstāvis, "Olpha" Medicīnas un klīnisko pētījumu departamenta vadītājs Vadims Ķīsis, "Grindeks" Zāļu pētījumu un intelektuālā īpašuma grupas vadītāja, Eiropas patentpilnvarotā Indra Jonāne-Oša, Zāļu valsts aģentūra Zāļu reģistrācijas departamenta eksperte, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Lietišķās farmācijas katedrā Elita Poplavska.
-
Kādos acu problēmu gadījumos ir jāgriežas pie oftalmologa un kādos - pie optometrista? To noskaidrosim raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro oftalmoloģe Anda Balgalve un optometriste Aiga Švede.
Oftalmologs ir ārsts, kas veic acu izmeklēšanu, redzes asuma un tā korekcijas noteikšanu, acu slimību konservatīvu un ķirurģisku ārstēšanu.
Optometristi ir primārās aprūpes speciālisti, kas nodarbojas ar profesionālu acs un redzes sistēmas aprūpi, ieskaitot redzes optisko defektu korekciju, optisko materiālu izplatīšanu, acu slimību diagnostiku un aprūpi, kā arī redzes sistēmas rehabilitāciju.
"Ja cilvēks īsti nezina, kas viņa kaiš, tad jebkurš ceļš, ja vēršas pie acu ārsta [oftalmologa] vai optometrista, būs pareizais, jo ir jāmeklē risinājums," norāda Aiga Švede. "Ja atnāks pie optometrista un tur būs tikai runa par brillēm, nekur nebūs vairāk jādodas."
Tikai redzes novērtēšana mūsdienās jau vairs nav redzes pārbaude.
Anda Balgalve iesaka, ka labāk būtu, ja recepti brillēm izrakstītu specialists, kas strādā optikā, tas var būt gan optometrists, gan oftalmologs. Un turpat arī vajadzētu pasūtīt brilles.
"Ideālais variants būtu, tajā pašā vietā, kur izrakstīta briļļu recepte, arī brilles pasūtīt, jo attiecīgā optika atbild līdz galam, ja ir problēmas. Vissliktākais variants, vienā vietā izrakstīta briļļu recepte, otrā vietā optikā nopirkts ietvars, kas patīk cilvēkam, trešā vietā aiziet un izgatavo šīs brilles un šeit neviens par visu neatbild," uzskata Anda Balgalve. "Godīgi katrs ir savu izradījis. Cilvēks beigās ir nelaimīgs, viņš ir samaksājis lielu naudu un viņš jūtas slikti." -
Seniora vecums vai senjora vecums? Kā tad ir pareizi? Arī to apspriedīsim novembra latviešu valodas stundā raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas Universitātes profesors, valodnieks un tulks Andrejs Veisbergs un filoloģijas doktore, valodniece Dite Liepa.
Izaicinājums šobrīd ir viss un šo vārdu lieto vietā un nevietā. Dite Liepa mudina izmantot citus vārdus - grūtības, pārbaudījums, uzdevums vai eksāmens. Izaicinājums aizstāj visu - labu, sliktu, provokatīvu, pozitīvu, negatīvu, traģisku.
"Ļaujiet atpūsties mazliet vārdam. Bieži valodniecībā runā par "nogurušiem vārdiem", vārds pats par sevi nav slikts, bet tam ir kāda konkrēta šaura nozīme un nedeldēt to tik ļoti," vērtē Dite Liepa.
Bet par pieteikumā minētajiem vārdiem seniors un senjors, Andrejs Veisbergs skaidro, ka senjors ir spāņu izcelsmes vārds un apzīmē spāņu augstmani, seniors ir latīņu izcelsmes vārds un nozīmē vecāko.
-
Lai vieglāk izvēlēties garo distanču pārgājienu maršrutu – Mežtakas un Jūrtakas vairāk nekā 600 km garie maršruti tagad sadalīti dažādās interešu tematikās: Sapņu taka, Kultūrpieredze, Dabas skaistums, Ar bērniem, Ziemas prieks, Cauri pilsētai, Ar velo, Laivā, Viegli ejams. Vairāki posmi pielāgoti cilvēkiem ratiņkrēslos vai ar redzes ierobežojumiem. Abās takās uzstādītas vairākas tiešsaistes kameras, kas palīdz izvērtēt apstākļus, plānojot pārgājienu.
Aicinot doties dabā, ja ne šajā svētku dienā, tad kādā citā rudens, ziemas, pavasara vai vasaras dienā, runājam par jaunumiem pārgājienu piedāvājumā. Stāsta Latvijas lauku tūrisma asociācija Lauku ceļotājs valdes priekšsēdētāja Asnāte Ziemele un Vidzemes augstskolas lektors, tūrisma un vides eksperts Juris Smaļinskis. Uzklausām Silvestru Šlosbergu, kurš kopā ar ģimeni regulāri dodas Mežtakas un Jūrtakas pārgājienos, un Kristīni Līci, kura kopš vasaras regulāri dodas Jūrtakas pārgājienos, dažkārt arī kopā ar dēlu. -
Jau pavisam drīz nevienu nepārsteigs tas, ka arvien biežāk svaru zālē trenējas arī senioru vecuma sportisti. Kāpēc muskuļus trenēt arī pēc 60, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Sporta laboratorijas - FIMS sadarbības centra sporta medicīnā vadītāja, Latvijas Sporta medicīnas asociācijas prezidente Sandra Rozenštoka, fiziskās izaugsmes treneris Roberts Radičuks un sertificēts ergoterapeits, fizisko aktivitāšu fiziologs, zinātņu doktors veselības un sporta zinātnēs Rūdolfs Cešeiko.
"Gribot negribot pēc 30 - 40 gadu vecuma maksimālais muskuļu spēks un līdz ar to arī muskuļu masa pamazām diemžēl krītas. Tā robeža, kad mums vajadzētu par to aizdomāties arvien vairāk un un pievērst tam uzmanību ikdienā, tie būtu apmēram jau 40 gadi. Sasniedzot šo 60 gadu slieksni, šīs lietas notiek ātrāk. Un muskuļu masa krītas, tai skaitā arī spēks, apmēram par vienu līdz 2% katru gadu. Tas ir diezgan daudz. Un līdz ar to tas mums liek saprast to, ka ir laiks par muskuļiem, tai skaitā muskuļu spēku un masu, parūpēties. Un organisms to arī grib," skaidro Rūdolfs Cešeiko
"Ja nav pietiekošs kustību apjoms un kustību integrēšana iknedēļā, savā dzīvesveidā, diemžēl tās sekas ir, ir daudz, un viņas nav īpaši labas. Katrā ziņā mūsu ikdienas funkcionēšana un dzīves kvalitāte izteikti no tā cieš. Mums ir mazāk enerģijas, ir mazāk spēka, ir ir grūtāk veikt ikdienas aktivitātes. Tas ietekmē mūsu sirdi, kaulus, elpošanas sistēmu, vielmaiņu un prāta funkcijas un tādu kopējo skatu uz dzīvi. Tās lietas, kas pasliktinās un negatīvi ietekmē mūsu ikdienu, ir ļoti, ļoti daudz, ja neesam pietiekoši fiziski aktīvi," turpina Rūdolfs Cešeiko.
Viņš atzīst, ka cilvēku dzīves veids mainās, un laiks, ko cilvēks var veltīt fiziskajām aktivitātēm, samazinās, bet tieši otrādi, vajadzētu atvēlēt zināmu laiku nedēļā konkrētām un mērķtiecīgām fiziskām aktivitātēm.
"Svarīgā lieta, kas mainās, ir tā, ja cilvēks iesēžas darbā un kļūst pasīvāks, tad sanāk, ka tā muskuļu masa, muskuļu šūnas kļūst smalkākas, tievākas un audi līdz ar gadiem vienkārši nespēj veikt to funkciju, ko varēja veikt. Tāpēc svarīga ir tā uzturēšana," atzīst Sandra Rozenštoka.
Ja ir bijis pārtraukums fiziskām aktivitātām, noteikti jāatceras atjaunot slodzi pakāpeniski.
Pasaules veselības organizācijas norādēs ir teikts, ka spēka vingrojumi jāveic divas reizes nedēļā. Ja nav iespējas doties pie speciālista uz konsultāciju vai tā jāgaida ilgi, vingrojumu kompleksus var meklēt arī Slimību profilakses un kontroles centra mājas lapā un mājaslapā "Veselīgs rīdzinieks".
-
Šogad valstī netika atrasts finansējums jaunu reto slimību diagnožu iekļaušanai kompensējamo medikamentu sarakstā un daudzi pacienti nesaņēma iespēju uzsākt ārstēšanos. Kā būs nākamajā gadā un kas jādara, lai šāda situācija neveidotos, analizējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas Reto slimību speciālistu asociācijas valdes priekšsēdētājs, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Andris Skride un Latvijas Reto slimību alianses valdes locekle Ieva Plūme.
Slimību sauc par retu, ja ar to slimo mazāk kā viens no 2000 cilvēkiem. Kopumā dažādu reto slimību skaits pasaulē ir liels un katru gadu tiek atklātas jaunas diagnozes. Andris Skride skaidro, ka ir daudz cilvēku, kam varētu būt kāda retas saslimšana, vairumā gadījumu specifiska ārstēšana nav vajadzīga, bet ir retas slimības, kuras norit smagi un tur būtiska nozīme inovatīviem medikamentiem.
"Latvijā apmēram 1/4 daļa saslimušo zina, ka viņiem ir kāda reta slimība. Šobrīd top jauns reto slimību reģistrs, lai precīzi zinātu, cik reto slimību atklāj, cik ātri tās atklāj, kur ir kavēšanās, kur nepieciešams vairāk zināšanu, kāda ir ārstēšana un arī pacientu dzīvildze, un kā to uzlabot," norāda Andris Skride.
Šobrīd Latvijas nacionālajā reto slimību reģistrā 2024. gada sākumā bija ap 15000 cilvēku reģistrēti. Lielākā daļa nav reģistrēti, tāpat liela daļa slimību nav atklātas, jo bieži cilvēki ar pazīmēm par iespējamu reto slimību par to neaizdomājas. Statistiski Latvijā varētu būt līdz 100000 cilvēku, kuram ir reta slimība.
"Maz runā par tiem pacientiem, kas 95%, kuriem nav pieejami medikamenti retās slimības ārstēšanai. Aptuveni 5% diagnožu medikamenti pasaulē ir pieejami," norāda Ieva Plūme. "Latvijai ir jādara viss, lai nodrošinātu to, kas citās valstīs jau ir pieejams, arī inovatīvo ārstēšanu. Bet jādomā arī par 95%, kas daudzi ir bērni ar ģenētiskajām slimībām. Jāskatās uz rehabilitāciju, nepārtrauktu fizioterapiju, uz to, lai spējas, kas bērnam jau ir iedzimtas (fiziskās un intelektuālās), tiktu saglabātas, jo medikamenti ir tikai simptomiem."
Piemēram, zāles epilepsijai ir tikai līdzeklis pret simptomiem, kas neārstē pašu slimību.
"Esam aprēķinājuši, lai noklātu vismaz medikamentu vajadzības, gan cilvēku vajadzības pieaugušo un bērnu rehabilitācijai, kur ļoti trūkst speciālistu (..), mums būtu nepieciešami ap 30 miljoniem eiro. Šobrīd sarunas, kas tiek vestas, un kā esam sapratuši, no 21,5 miljona retajām slimībām labi ja miljons būs," norāda Ieva Plūme.
Viņa arī akcentē, ka jābeidz valstī skatīties uz cilvēkiem ar retām slimībā un uz viņu ģimenēm kā patērētājiem, bet jāraugās kā uz ekonomikas cikla daļu. Ja ir pieejamas zāles, cilvēks var dzīvot, bieži, ja tas nav ielaists gadījums, cilvēks strādā pilnas slodzes, pusslodzes darbu, maksā nodokļus.
"Ja bērns tiek rehabilitētas, ja viņa spējas tiek uzlabotas vai saglabātas, ja notiek nepārtraukta habilitācija ar reto slimību pacientu, viņa vecāki, viens vai abi, var strādāt, viņiem nav jābūt 24/7 klāt pie bērna. Ir ļoti daudz problēmu, kas netiek sistemātiski skatītas," uzskata Plūme.
Viņa min arī asistentu pieejamības jautājumu un norāda, ka šī joma neaprobežojas tikai ar veselību. Tāpēc izpratne ir vajadzīga dziļāka.
"Es aicinu lēmuma pieņēmējus paskatīties uz jebkuru ģimeni, kurā ir kāds hronisks pacients, kurā ir pacients ar retu slimību, vienalga, bērns vai pieaugušais, paskatīties uz mums kā uz labuma nesējiem valstij. Mēs neesam tikai patērētāji," norāda Plūme.
Tajā pašā laikā Plūme atzīst, ka novēlota diagnostika un ilga meklēšanas reto slimību gadījumā nav tikai Latvijas problēma. Visur pasaulē ceļš līdz precīzai diagnozei var būt 3-5 gadi. -
Kāpēc fleksitārietis nav tas pats kas veģetārietis? Kur slēpjas atšķirība starp fleksitārismu un veģetārismu, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro sertificēta fitnesa un uztura trenere Madara Meiere un uztura speciāliste Lizete Puga.
Veselīgs uzturs ir regulars, mērens un daudzveidīgs. Cilvēki dzīvo pasaulē, kurā ērti ēst gaļas produktus, piena produktus dienu no dienas, nemaz nepamēģinot pākšaugus.
Raidījuma viešņas mudina ēst dažādi. Neviens nesaka, ka kotletes ir neveselīgas, problēma ir daudzumā un tajā, cik bieži izvēlas dažādus gaļas izstrādājumus.
Lizete Puga norāda, ka kādā konferencē uzsvērts, ka tas, ka cilvēks neēd dārzeņus, ir tikpat bīstami, kā izsmēķēt cigarešu paciņu ik dienu.
"Ja gribam izvēlēties palikt 50 gadus vienās biksēs, nav nepieciešams izvēlēties pilnpiena produktus un nav ieteicams izvēlēties treknas gaļas izstrādājumus. Un trekna gaļa ir visa veida pusfabrikāti - cīsiņi, desas. Tas ir vistīrākais piesātināto tauku avots," norāda Lizete Puga.
Viņa mudina daudz vairāk izvēlēties pākšaugus un samazināt gaļas patēriņu. Pupiņas ir bagātīgs olbaltumvielu avots.
Madara Meiere iesaka vienkāršu pupiņu salātu recepti:
Konservētās pupiņas noskalo, jo konservējums var pūst vēderu. Pievieno 1-2 vārītas ola, rīvētas bietes, labāk svaigu gurķi, bet var arī marinētu gurķi. Var pielikt arī vārītus rīsus. Visu samaisa ar bezpiedevu jogurtu un Himalaju sāli.
Tas ir pilnvērtīgs šķīvis, dod sāta sajūtu, jo tur ir olbaltumvielas, un nebūs arī gaļa jāizvēlas.
Madara Meiere atzīst, ka viņa saviem klientiem arī piedāvā receptes ar gaļu un zivīm, jo tas nav neveselīgi, jautājums ir par mērenību.
Tajā pašā laikā Lizete Puga atzīst, ka olbaltumvielu uzturā var būt par daudz, kas var radīt problēmas ar vēdera izeju. Atkal der atcerēties par dārzeņu nepieciešamību uzturā.
--
Fleksitārisms ir termins, kas apzīmē elastīgu pieeju veģetārismam. Fleksitārietis ir cilvēks, kura uztura pamatu veido dārzeņi un citi augu valsts produkti. Laiku pa laikam maltītes iespējams papildināt ar gaļu vai, vislabāk, zivi -
Startē sociāli informatīvā kampaņa "Kam auto gatavs, tam ziema droša". Par kampaņas vēstījumiem vairāk interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas automoti biedrības (LAMB) prezidents Juris Zvirbulis, Satiksmes ministrijas Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns, Ceļu satiskmes drošības dienesta (CSDD) satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis un Valsts policijas Reaģēšanas pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis.
Galvenais uzsvars kampaņā ir izmaiņas likumdošanā, ka no 2024. gada 1. decembra drīkst braukt ar riepām, kurām ir apzīmējums "sniegpārsliņa kalnā". Vissezonas riepas, kā bija atļauts līdz šim, vairs nedrīkstēs izmantot.
Aicina pārbaudīt, vai riepas atbilst jaunajām prasībām. Izmaiņas vērstas uz to, lai uzlabotu satiksmes drošību.
Tāpat aicina pārbaudīt,
vai riepu protektors nav pārāk nodilis. Minimālais biezums ir 4mm;
vai vējstiklu slotiņas darbojas un arī tīra stiklu, neatstājot švīkas;
vai ir ziemā derīgais vējstiklu šķidrums iegādāts;
pārbaudīt, lai nepieviltu baterija [akumulators] aukstumā;
pārbaudīt gaismas, lai apgaismo ceļu, nevis ir par augstu vai zemu;
ja kāda lampiņa ir izdegusi, iesaka mainīt abiem lukturiem, lai būtu ar vienādu nodilumu.
Pēdējais brīdis pārbaudīt auto un sagatavoties ziemai!
-
Kontrolējot svaru, nepieļaujot aptaukošanos vai to ārstējot, var izvairīties no cukura diabēta. Vai šim apgalvojumam ir pamats? To vaicājam speciālistiem raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas endokrinoloģe, Endokrinoloģijas centra ambulatorās daļas vadītāja
Una Gailiša un Latvijas Diabēta asociācijas valdes priekšsēdētāja, psiholoģijas un sociālo zinātņu maģistre, pasniedzēja un zinātniskā asistente Rīgas Stradiņa universitātē Gunta Freimane.
Una Gailiša apstiprina, ka ir taisnība - jo lielāks cilvēkam liekais svars, jo lielāks ir risks saslimt ar otrā tipa cukura diabētu. Diemžēl mūsdienās tā ir arī jaunu cilvēku slimība.
Mūsdienu cilvēkam ļoti jādomā, ka ieplānot sev fiziskās aktivitātes un arī jādomā par pareizu uzturu.
Ārste arī atzīst, ka saprot tos, kam ir sēdošs darbs garas stundas un ir grūti saņemties vēl pēc tā fiziskām aktivitātēm, jo ir nogurums un grūti sevi piespiest.
„Otrā tipa cukura diabētu labi var ārstēt, ja cilvēks pats tajā iesaistās. Reizēm, kad cilvēks atnāk pie ārsta, viņš vēlas zāles un medikaments atrisinās visas problēmas. Diemžēl tā nav. Otrā tipa diabēts lielā mērā ir arī dzīves veida slimība, tātad kaut kas ir jāmaina dzīves veidā. Otrs - svarīgs ir uzturs, ko ēdam, cik daudz ēdam. (..) Svarīgākais ir sabalansēts uzturs," skaidro Una Gailiša.
Ārste kārtējo reizi atgādina, ka svarīgi, lai puse šķīvja būtu šķiedrvielas - zaļumi, dažādi salāti, 1/4 ir ogļhidrāti, vislabāk lēnie ogļhidrāti, kas var būt arī kartupeļi, bet neliela porcija, vēl 1/4 ir olbaltumvielu produkti - gaļa, zivis, olas, siers, biezpiens.
"Ja ir diabēts un liekais svars, vislabāk izvēlēties pēc iespējas mazāk treknu produktu," norāda Una Gailiša. -
Vai pienācis laiks ieziemot dārzu? Vaicājam ekspertēm raidījumā Kā labāk dzīvot. Kas vēl jāpaveic dārzā pirms "ziemas miega", skaidro dārzniecības "Dobītes" pārstāve Marcinkēviča un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska.
Šogad rudens ir garš un var darbus darīt ilgāk. Var arvien stādīt sīpolpuķes, ziemas sīpolus un arī ķiplokus.
Kas vēl nav paspējuši izdarīt visas lietas siltumnīcā, to var paspēt, jo vēl ražo tomāti un paprika. -
Mājas aptieciņā vajadzētu būt dzelžainai kārtībai un visam, kas tur atrodas, būtu jābūt derīgam. Ko darīt, ja kādam medikamentam lietošanas termiņš ir beidzies, un kā samazināt nederīgo medikamentu apjomu, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Farmaceitu biedrības prezidente Dace Ķikute, "Mēness aptiekas" farmaceite Ieva Virza un "Apotheka" farmaceite Laila Zālīte.
Farmaceites atgādina:
Lielākā kļūda - cilvēki veido aptieciņu vannas istabā, kur ir paaugstināts mitrums, kas var ietekmēt medikamentus.
Vai arī vecāki cilvēki atstāj visus ikdienā lietojamos medikamentus kaut kur saulē, vai arī nepievērš uzmanību, ka no rīta nespīd saule vietā, kur glabājas medikamenti, bet pusdienā spīd un ieteicamā glabāšanas temperatūra ir pārsniegta.
Tāpat zālēm jāatrodas maziem bērniem nepieejamā vietā.
Labie zāļu krājumi ir medikamenti, kas jālieto ikdienā hronisku saslimšanu gadījumā. Šos medikamentus nepieciešams nodrošināt laicīgi.
Medikamenti, kam beidzies derīguma termiņš, bez žēlastības ir jāšķiro un kontrolēti jānodod. Tos nedrīkst izmest vienkārši atkritumos.
Mājas aptieciņa būs atšķirīga dažādiem ģimeņu modeļiem, bet raidījuma viešņas atzīst, ka nav redzēta 100% strukturēta, skaita, pareizi salikta mājas aptieciņa. -
Pārticis vidusslānis nodrošina valsts stabilitāti. Bet kā nonākt līdz stabilam un pārtikušam vidusslānim Latvijā? Par to spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekāns Jānis Priede un LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes tenūrprofesore socioloģijā Inta Mieriņa.
-
Ikviens Eiropas Savienības pilsonis un iedzīvotājs varēs izmantot personīgo digitālo maku. Latvijas iedzīvotāji maku vērs vaļā ar e-paraksta palīdzību. Arī par citiem e-paraksta jaunumiem saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Jaunumus skaidro Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) pārstāve Vineta Sprugaine un centra kiberdrošības eksperts Artūrs Filatovs.
Kopš eParaksta ieviešanas Latvijā jau apritējuši 18 gadi un LVRTC to nosvinēja ar jauna rīka ieviešanu, lai palīdzētu cilvēkiem kļūt vēl digitāli drošākiem un lietot nacionālos identifikācijas rīkus. Tā ir jauna lietotne "eID Scan", kuras lietotāji ir eID karšu turētāji, kas vēlas pieslēgt e-paraksts mobile lietotni tālrunī.
Vineta Sprugaine norāda, ka jaunā lietotne izveidota, lai būtu ērtāk cilvēkiem izmantot eID karti un eParakstu, jo līdz šim gan bija nepieciešams instalēt programmatūru datorā, gan iegādāties karšu lasītāju. Šo lietotni LVRTC izstrādājis, ņemot vērā iedzīvotāju iebildes par nepieciešamību iegādāties karšu lasītāju.
Lai izmantotu jaunās iespējas, ir jāinstalē abas lietotnes "eParaksts mobile" un "eID Scan," kā arī jāatrod Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izsniegtā aploksne ar pin kodiem, lai varētu aktivizēt karti. Tiesa, lai darbotos ar lietotni "eID Scan", tālrunī nepieciešams NFC lasītājs.
Vineta Sprugaine uzskata, ka jaunais risinājums mudinās cilvēkus, kuri līdz šim iebilda, ka tas nav ērti, vairāk izmantot eID karti un eParakstu.
Savukārt, skaidrojot vēl gaidāmos jaunumus - Eiropas digitālais maku -, Spurgaine atzīst, ka to var salīdzināt ar kopējo Eiropas identitāti.
Savukārt, skaidrojot vēl gaidāmos jaunumus - Eiropas digitālais maku -, Spurgaine atzīst, ka to var salīdzināt ar kopējo Eiropas identitāti.
"Digitālais maks būs lietotne, kur ērti varēs apkopot sev nepieciešamo informāciju un padot tālāk, kam tā ir jāuzrāda," norāda Vineta Spurgaine. "Turklāt informāciju es varēšu padot tieši tik daudz, cik nepieciešams konkrētā pakalpojuma saņemšanai."
Praktiski "digitālais maks" būs mobilā lietotne, kurā būs dažādas izvēlnes, piemēram, apliecināt identitāti, parakstīt dokumentu vai uzrādīt autovadītāja apliecību un citas. Šobrīd tiek īstenots pilotprojekts, jo lai šis digitālais maks darbotos, nepieciešams pievienoties pakalpojumu sniedzējiem.
"Maks pats par sevi būs tukšs brīdi, kad piedzīvos ienākšanu "Google Play" vai "App Store", mums ir vajadzīgi pakalpojumu sniedzēji, kas ieliks iekšā savus pakalpojumus šajā makā iedzīvotājiem," norāda Vineta Spurgaine un mudina pakalpojumu sniedzējus sazināties ar LVRTC.
Nākamgad varēs "paspēlēties" ar pilotprojektu. No 2026. – 2027. gada ieviesīs īsto lietotni. -
Pēdas locītava ir viena no vai pat visnoslogotākā cilvēka locītava. Liela slodze, lielas problēmas. Kas būtu jādara, lai pasargātu pēdas no pārmērīgas slodzes, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro fizioterapeite Ilze Vindele-Strode un traumotoloģe ortopēde Evita Rumba.
Turpinām jau iepriekš iesākto sarunu par pēdu veselību un atbildām uz klausītāju jautājumiem. -
Četrās piektdienās četri daudzdzīvokļu māju renovācijas stāsti izstāstīti. Piektajā piektdienā redzētā un dzirdētā apkopojums, kā arī spriežam par daudzdzīvokļu ēku renovācijas programmas nākotni. Raidījumā Kā labāk dzīvot diskutē Ekonomikas ministrijas Enerģētikas finanšu instrumentu departamenta direktore
Selīna Vancāne, Rīgas namu pārvaldnieka Māju atjaunošanas nodaļas atjaunošanas projektu vadītājs
Arnis Neimanis, Latvijas namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis, Rīgas valstpilsētas pašvaldības pārstāvis Jānis Ikaunieks.
Uzklausām arī rīdzinieku pieredzes stāstu. Jana un Rūta dzīvo Rīgā, kādā Valdemāra ielas daudzdzīvokļu namā. Namam pavisam drīz varētu piemērot grausta statusu, jo ēkai ir nosēdušies pamati, jāatjauno arī mājas fasāde. Par izaicinājumiem, ar kuriem jāsaskaras mājas iedzīvotājiem, kas dzīvo tā dēvētajā Staļina laikos celtajā mājā, vairāk ierakstā. -
Pasauli var padarīt labāku dažādos veidos. Atkritumu šķirošana ir viens no tiem. Kā mainījušies Latvijas iedzīvotāju paradumi attiecībā uz atkritumu šķirošanu un kā veicināt aktīvāku iesaistīšanos, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Diskutē uzņēmuma "AJ Power Recycling" valdes locekle Solveiga Grīsle, "ZERO Waste Latvia" pārstāve Anna Doškina un uzņēmuma "Balticovo" komunikācijas un attīstības vadītājs Toms Auškāps.
Runājot par izvēlēm par labu atkārtoti lietojamam iepakojumam, Anna Doškina atzīst, ka cilvēkiem veikalā nav laika stāvēt un lasīt, vai konkrētais iepakojums ir pārstrādājam. Turklāt, kurš zina, kurš iepakojums ir pārstrādājams, kurš - nē.
"Tur ir kaut kādi cipariņi virsū. Vai mums ir jābūt izglītotiem par to, kurš iepakojums ir un kurš nav pārstrādājams. Es gribētu pirkt, pārliecināties un būt droša, ka šis iepakojums, ko nopirkšu, noteikti būs pārstrādājams. Tas jau ir ne tikai mūsu personīgās izvēles, bet vairāk sistēmas jautājums. Vai likumdošana nodrošina, vai tas, ko es pirkšu veikalā, un iepakojums, ko saņemšu, būs pārstrādājams," vērtē Anna Doškina. "Protams, alternatīvi, vai man ir iespēja nākt ar savu trauciņu, pirkt sveramas, beramas preces, preces bez iepakojuma. Tas jau vairs nav jaunums, visi, kas dodas uz tirgu, zina, ka tur var dabūt preces uz svaru. Manuprāt, tas jāatgriež mūsu sabiedrībā kā norma."
"Likumdošanā ir iestrādāts, ka katrā veikalā, kur vari saņemt preces uz svaru un līdzi ņemšanai, būtu jābūt obligāti informācijai, ka es drīkstu nākt ar savu trauciņu, ir jābūt informācijai, ka eksistē līdzi ņemamie trauciņi, kuri ir atkārtoti lietojami, tiem ir jābūt nopērkamiem. Cik veikalos jūs esat redzējuši šādas norādes? Šo normu neievēro, jo neviens to neregulē," uzskata Anna Doškina.
-
Pēc pārciesta insulta cilvēkam dzīves kvalitāte var strauji pasliktināties. Tomēr to ir iespējams, ja ne atgūt iepriekšējā līmenī, tad ar pamatīgu darbu krietni uzlabot. Par muskuļu spasticitāti un atgūšanos pēc tās vairāk izzinām raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro P.Stradiņa Klīniskās Universitātes slimnīcas neiroloģe, Latvijas Insulta biedrības vadītāja, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Evija Miglāne un Nacionālā rehabilitācijas centra Vaivari 6. nodaļas vadītāja Zaiga Kanbērza-Rībule.
Runājot par insulta statistiku un sirds asinsvadu slimību statistiku, tas atspoguļo stacionāru pieejamību, nekā reālo statistiku.
"Man šķiet, ka reālā bilde tik laba nav," vērtē Evija Miglāne.
Ārste arī atzīst, ka akūtos gadījumus, ja cilvēks ir laicīgi stacionēts, ārstēšana ir laba. Bet pēc insulta parasti dzīve vairs nav tik optimāla, kā bijusi, un atbalsts no veselības aprūpes sistēmas, no sociālās aprūpes sistēmas nav tāds, kādam vajadzētu būt. Sevišķi kritiski viņa vērtē palīdzības pieejamību tajā posmā, kas ir pēc akūtās ārstēšanas un pirmās rehabilitācijas stacionārā, kas ir 3 - 5 nedēļas pēc pārciesta insulta
"Ne visi cilvēki, kas pārcieš insultu un kurus arī optimāli ārstē, ne jau visi atgriežas reālā, normālā dzīvē, kādā bijuši pirms tam. Jāsaprot, ka nekad nebūs tā, ka akūta ārstēšana dos simtprocentīgu rezultātu atgriezties funkcionalitātē, kādā cilvēks bija pirms tam," norāda Evija Miglāne.
Zaiga Kanbērze-Rībule skaidro, ka izvērtē pacientu stāvokli, lai pēc iespējas ātrāk pacienti saņemtu rehabilitāciju. Priekšroka ir akūtajiem gadījumiem.
Miglāne gan norāda, ka no stacionāra diemžēl pacienti nenonāk uzreiz rehabilitācijā, jo ir rindas.
"Mājas rehabilitācija ir laba lieta. (..) Tad var vērtēt atkārtoti, vai nepieciešama stacionāra rehabilitācija. Ir ambulatorā rehabilitācija, kur nonāk tie, kas spēj apmeklēt ambulatorās iestādes. Tas ir labi," atzīst Evija Miglāne. "Man šķiet, ka ir ļoti lielas problēmas ar kvotām, ar naudu, ko velta no valsts stacionārai rehabilitācijai. Tur ir rindas."
"Ir ļoti dramatiska situācija tajā, ka tiem pacientiem un viņu radiniekiem, kuri pēc insulta ir tādā stāvoklī, ka viņi kvalificējas minimālai mājas rehabilitācijai un ir diez gan nespējīgi, tiem ir minimāls atbalsts," norāda Evija Miglāne. "Ja ģimenē ir insulta pacients, kurš pārcietis insultu ar lielu neiroloģisku defektu, ar kustību traucējumiem... Ir skaidrs, ka radiniekiem ir jāturpina strādāt, viņi nevar ņemt atvaļinājumu un dzīvot mājās, lai koptu savu radinieku. Bet šeit atbalsts, kas tiek sniegts šādām ģimenēm, ir tuvu nullei."
Runājot par palīdzības nepieciešamību insulta gadījumā, ārstes norāda, ka vecumā pēc 55 gadiem labāk dzīvot tuvāk reģionālai slimnīcai, jo no attālākām vietām ir nepieciešams ilgāks laiks, lai pacientu nogādātu slimnīcā.
Tāpat arī Evija Miglāne mudina par savu veselību rūpēties jau laicīgi - sportot, ēst veselīgi un neuzkrāt lieko svaru jau no agras jaunības.
Muskuļu spasticitāte pēc insulta ir bieži sastopama. Tās mazināšanai un ārstēšanai ir pieejama gan terapija rehabilitācijas laikā, gan medikamenti. Bet diemžēl atkal viss ir saistīts ar kvotām, kad ir pieejamas kvotas, muskuļu saspringuma mazināšanas terapiju pēc pārciesta insulta var veikt par valsts līdzekļiem, kad kvotas ir izlietotas, ārsti meklē risinājumus saņemt šo terapiju. trūkst naudas un iespēju nodrošināt visiem pacientiem šo pakalpojumu. - Laat meer zien
