Afleveringen
-
Aizdevuma līgumus gan kreditori, gan ārpustiesas parādu piedziņas kompānijas var pārdot fiziskajām un juridiskajām personām. Šādus darījumus sauc par cesijām. Kas jāzina aizņēmējam (parādniekam), ja viņa aizdevuma līgums ir cedēts, ko ir un ko nav tiesīgs prasīt jaunais kreditors, – skaidrojam raidierakstā “Kā likums!”, sarunā ar Latvijas Kredītņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētāju JĀNI ĀBOLIŅU.
-
Katras ārstniecības iestādes rīcībā ir dati par pacientiem, kuriem tā sniegusi medicīnas pakalpojumus. Dzīvē ir brīži, kad pacientam vai viņa tuviniekam attiecīgā informācija ir nepieciešama. Kādas ir mūsu kā pacientu tiesības iegūt izrakstus no ārstniecības iestādēm? Vai un kā ir iespējams saņemt dokumentāciju par radinieku situācijā, kad viņu piemeklējušas veselības problēmas vai kad cilvēks vairs nespēj pats pieņemt lēmumus? Par pacienta un tuvinieku tiesībām iepazīties ar medicīnisko dokumentāciju klausieties sarunu raidierakstā “Kā likums!” ar zvērinātu advokāti un Latvijas Ārstu biedrības konsultanti ILZI VILKU.
-
Zijn er afleveringen die ontbreken?
-
Kriminālprocesa izmeklēšanas noslēdzošais posms ir tā nonākšana tiesā: prokuratūra noziegumā vainojamajai personai ir uzrādījusi apsūdzību, un, ja persona vainu neatzīst, tad sagatavotā lieta tiek iesniegta tiesā. Par kriminālprocesa iztiesāšanas kārtību raidierakstā “Kā likums!” stāsta ilggadējais Rīgas pilsētas tiesas tiesnesis Andis CELMS.
-
Ja persona noziedzīga nodarījuma rezultātā ir cietusi un Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā atzīta par cietušo, tai ir tiesības vērsties Tiesu administrācijā ar pieteikumu saņemt valsts kompensāciju. Sarunā raidierakstā “Kā likums!” ar Tiesu administrācijas pārstāvi un zvērinātu advokāti skaidrosim, kāds ir ceļš līdz valsts kompensācijas kriminālprocesā cietušajai personai saņemšanai un iemesli, kāpēc prasītā kompensācija netiek izmaksāta.
-
Noziedzīgs nodarījums, cietušais, kriminālprocess, vainīgais, apsūdzība, tiesas spriedums, kriminālsods. Tāda vienkāršoti ir Kriminālprocesa likuma noteiktajā kārtībā uzsākta kriminālprocesa virzība. Un ikvienā kriminālprocesa virzības posmā vainīgajam un cietušajam pastāv iespēja emocionāli saspīlēto un bieži ļoti smago situāciju padarīt vieglāku – brīvprātīgi sperot soli pretim izlīgumam. Raidierakstā “Kā likums!” runājam par brīvprātīga izlīguma procesa organizēšanu un norisi Valsts probācijas dienesta paspārnē.
“Mēs tās saucam par dziedinošām sarunām ar mērķi atjaunot taisnīgumu, kas bieži ir ļoti svarīgas tieši cietušajam, viņa tuviniekiem un citām atbalsta personām. Šīs sarunas var būt dziedinošas abām izlīguma procesā iesaistītajām pusēm. Tās dod iespēju, runājot un uzdodot jautājumus, vairāk saprast notikušo, pieņemt pagātni un dzīvot tālāk,” tā ilggadēja Valsts probācijas dienesta Izlīguma un sabiedrības līdzdalības koordinēšanas departamenta vadītāja Diāna Ziediņa raksturo izlīguma procesu, piebilstot, ka ne vienmēr uzsāktais izlīguma process noslēdzas ar izlīguma sagatavošanu un noslēgšanu.
-
Gada laikā vidēji deviņi tūkstoši personu kļūst par Valsts probācijas dienesta klientiem, lai izciestu tiesas vai ar prokurora priekšrakstu piemēroto kriminālsodu – sabiedrisko darbu. Par to, kādas ir šī soda veida piemērošanas nianses pieaugušajiem, klausieties raidierakstā “Kā likums!”.
“Šis soda veids tiek piespriests bieži. Kopumā tas tiek piemērots arvien vairāk personām. To ietekmējuši arī Krimināllikuma grozījumi, ar kuriem paplašinātas sabiedriskā darba kā soda veida sankcijas,” raidierakstā “Kā likums!” LV portālam atzīst ilggadējā Valsts probācijas dienesta amatpersona Resocializācijas departamenta Uzraudzības, piespiedu un sabiedriskā darba nodaļas vadošā eksperte Karīna Gromova.
-
Viena no Valsts probācijas dienesta (VPD) funkcijām ir darbs ar nepilngadīgajiem, kuri nonākuši tiesībaizsardzības iestāžu redzeslokā. Bērnu un jauniešu motivācija pārkāpt likumu mēdz būt ļoti atšķirīga. Reizēm tās ir derības, ka spēs iznest preci no veikala, par to nesamaksājot, citreiz tā ir nespēja pretoties vilinājumam paņemt iepatikušos svešu mantu, piemēram, telefonu, kāda nav pašam. Noziedzīgi nodarījumi arī nepilngadīgo vidū ir dažādi. “Lai bērna vai jaunieša biogrāfiju turpmāk neaizēnotu nokļūšana kriminālsistēmā un sodāmības fakts, primāri strādājam ar motivējošiem paņēmieniem, veicot uzvedības korekciju un iesaistot sabiedriskajos darbos,” stāsta ilggadējā VPD amatpersona sabiedriskā darba organizēšanā bērniem un jauniešiem KARĪNA GROMOVA.
-
Ne visi kriminālprocesi, kas kriminālvajāšanas uzsākšanai nonāk prokuratūrā, tiek nosūtīti lietas izskatīšanai tiesā. Šobrīd prokuratūra ir kļuvusi par nozīmīgu atbalstu tiesu sistēmai – vairāk nekā 40% kriminālprocesu tiek pabeigti prokuratūrā, tostarp ar prokurora priekšrakstu par sodu, raidieraksta “Kā likums!” sarunā stāsta Rīgas Austrumu prokuratūras virsprokurora vietnieks EDIJS PASTARS.
-
Ja noziedzīga nodarījuma izmeklēšanas procesā savākto pierādījumu kopums pret aizdomās turēto personu ir pietiekams, lai izvirzītu apsūdzību, tad izmeklēšanas iestāde lietu nodod prokuratūrā. Turpinot raidieraksta “Kā likums!” tematiskās sarunas par kriminālprocesa gaitu, kopā ar Rīgas Austrumu prokuratūras virsprokurora vietnieku Ediju PASTARU skaidrosim, kādas ir prokuratūras un prokurora pilnvaras un pienākumi kriminālprocesa virzībā.
-
Izmeklēšanai kriminālprocesā likumā ir noteikta speciāla kārtība. Tādēļ ikvienas uzsāktajā kriminālprocesā iesaistītās personas pienākums ir izpildīt pilnvarotās amatpersonas procesuālās prasības un ievērot likumā paredzēto kārtību. Raidieraksta “Kā likums” epizodes par kriminālprocesu turpinājumā ar Valsts policijas Kriminālpolicijas darbinieci un ilggadēju izmeklētāju INESI RATFELDERI runājam par izmeklētāja, operatīvā darbinieka un analītiķa darbu, aizrautību, atbildību un kolēģu iesaisti noziegumu iespējami ātrā izmeklēšanā.
-
Ziņas, kurās vēstīts, ka tiek uzsākts kriminālprocess, visbiežāk asociējas ar nopietnām nepatikšanām, kā, piemēram, notikušu noziedzīgu nodarījumu, izdarītu likumpārkāpumu vai citu darbību, kas atrodas tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā. Savukārt pēc tam gaidāma vainīgo personu noskaidrošana, saukšana pie atbildības, tiesāšanās un piespriestā soda izpilde.
Vai vienmēr tā ir? Ko likuma izpratnē un praksē nozīmē kriminālprocesa uzsākšana, kādos gadījumos to uzsāk, kad neuzsāk, kā rīkoties, ja esi attapies situācijā, kad jālūdz palīdzība likumsargiem? Atbildes uz šiem jautājumiem iespējams noskaidrot, klausoties raidieraksta “Kā likums!” sarunu ar pieredzējušu Valsts policijas izmeklētāju un Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldes nodaļu vadītāju INESI RATFELDERI.
-
Civilprocesa likums paredz ērtu iespēju aizdevējam noteiktās situācijās, pirms tiek uzsākts klasiskais parādu piedziņas process, atgādināt parādniekam par viņa parādu un ļaut izvēlēties starp kavētās saistības ātru izpildi ar mazākiem tiesas izdevumiem vai ilgāku tiesāšanos, kas problēmas risinājumu novilcinās, taču rezultātā prasījuma kopsumma ar tiesas izdevumiem var ievērojami pieaugt. Raidierakstā “Kā likums!” kopā ar zvērinātu advokāti LAUMU BĒRZIŅU skaidrosim šī tiesvedības veida nianses – galvenokārt no parādnieka skatpunkta.
-
Daudziem autovadītājiem nav sveša doma: ja pārskatāmā ceļa posmā fotoradara nav, gāzes pedāli var atļauties piespiest arī nedaudz ņiprāk un lēnākos braucējus demonstratīvi apdzīt, pārkāpjot atļauto braukšanas ātrumu. Varbūt kādu reizi var braukt arī bez derīgas OCTA polises vai tehniskās apskates? Neapšaubāmi, policijas darbinieku izteiktāka klātbūtne uz ceļiem autovadītājus disciplinētu, tomēr, kā akcentē Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Reaģēšanas pārvaldes priekšnieks JURIS JANČEVSKIS, gadā pieņemto lēmumu skaits par sodu piemērošanu tuvojas 400 tūkstošiem.
Šajā raidieraksta “Kā likums!” epizodē uzzināsim, vai gājēju var sodīt par atstarotāja nelietošanu, kādus pārkāpumus var fiksēt ar fotoradariem, cik daudz sodu var piemērot vienā reizē, vai policija ņem vērā satiksmes dalībnieku iesūtīto informāciju par pārkāpumiem. Saruna ar Valsts policijas amatpersonu ir vērtīga ikvienam, jo tajā tiek atbildēts uz, iespējams, piemirstiem “ābeces jautājumiem” par satiksmes kontroli un sodu piemērošanu.
-
Ceļu satiksmes drošības aktualizētie dati liecina: lai gan 2023. gada pirmajos 10 mēnešos uz Latvijas ceļiem ir noticis mazāk negadījumu, diemžēl ir palielinājies bojāgājušo skaits. Kuras ceļu satiksmē arvien ir vājās vietas, kas šogad izdzēsa 120 cilvēku dzīvības? Ko novēro un kā strādā Valsts policija, lai uz ceļiem būtu mazāk satiksmes negadījumu, uzlabotos satiksmes kultūra? Klausieties raidieraksta “Kā likums!” sarunu ar Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Reaģēšanas pārvaldes priekšnieku JURI JANČEVSKI.
-
Jaunības neapdomīgas darbības, kuru rezultātā kāds tiek smagi savainots vai iestājas personas nāve, par laimi nav ikdiena. Daudz biežāk gados jauni cilvēki prettiesiskas darbības, piemēram, zādzības veikalos, veic, apzinoties potenciālas sekas. Ar mērķi vairot izpratni par kriminālatbildību un situācijām, kā persona var nonākt līdz saukšanai pie kriminālatbildības, kā tiek noteikts sods (soda mērs un veids) un kādas sekas tas atstāj uz turpmāko dzīvi un profesionālo karjeru, piedāvājam sarunu ar Rīgas pilsētas tiesas tiesnesi Andi Celmu un zvērinātu advokātu Armandu Smanu.
-
Saeimā iesniegtie Civilprocesa likuma grozījumi, kas regulē parādu piedziņas kārtību un apmērus, liecina, ka likumdevējs patlaban izstrādā no pašreizējās atšķirīgu – gan procesā, gan summās (apmēros) – parādu piedziņas procesu, ko pēc tiesas nolēmuma īsteno zvērināts tiesu izpildītājs.
“Parādnieki izdzīvošanas nolūkos itin bieži ir spiesti izvēlēties saņemt aplokšņu algas, slēpt patiesos ienākumus un pat pavisam izvairīties no parādsaistību piedziņas. Tas nesekmē parādsaistību dzēšanu, tiešā veidā veicina ēnu ekonomiku, un ir pienācis laiks situāciju mainīt,” tā piedāvātās izmaiņas likumā komentē Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka.
-
19. oktobrī tika pieņemti grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā. Raidierakstā “Kā likums!” ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas Juridiskās nodaļas juriskonsulti RUTU ŠARKOVSKU skaidrojam, kādi papildu ierobežojumi paredzēti uzturlīdzekļu nemaksātājiem, kā arī pārrunājam fonda līdzšinējo praksi darbā ar parādniekiem.
Ar kādiem jauniem ierobežojumiem turpmāk būs jārēķinās uzturlīdzekļu parādniekiem?Kādi ir ieguvumi, noslēdzot vienošanos ar Uzturlīdzekļu garantiju fondu?Kas ir likumisko procentu amnestija?Ko nozīmē aizliegums uzturlīdzekļu parādniekam cedēt savu prasījumu? -
Raidierakstā “Kā likums!” ar zvērinātu advokātu Lauri Liepu un centra “Marta” politikas koordinatori Beatu Joniti diskutējam par Stambulas konvencijas ratifikācijas tiesiskajām sekām un ieguvumiem.
Kādas saistības Latvijai būs jāuzņemas, ratificējot konvenciju? Ko iegūsim no konvencijas ratificēšanas? Kā tā mainīs, piemēram, centra “Marta” ikdienas darbu? Konvencijas pretinieki norāda uz bīstamībām dažos tās punktos. Runa ir par gender jeb sociālās dzimtes definīciju, kas turklāt esot neprecīzi tulkota. Kāda ir šī termina nozīme konvencijā?Vai starptautisko līgumu teksti ir “akmenī kalti”? Vai tos laika gaitā var mainīt?Diskusija par Stambulas konvencijas (Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) ratificēšanu Latvijā norit jau septiņus gadus – nu šķiet, ka tā tuvojas noslēgumam. 1. oktobrī Stambulas konvencija stājās spēkā Eiropas Savienībā. Līdz šī gada beigām konvenciju apņēmusies ratificēt arī Latvija, par to balsojot Saeimā.
-
Paternitātes jeb bērna izcelšanās noteikšana mūsdienās ir bieži sastopama tiesiskā situācija. Ja vecāki nav stājušies laulībā, bērna paternitāti, reģistrējot dzimšanu, vīrietis var atzīt labprātīgi dzimtsarakstu nodaļā. Sarežģītākās situācijās paternitāti nosaka tiesa. Ierakstu par bērna tēvu ir iespējams arī apstrīdēt, tomēr jaunajiem vecākiem pret to nevajadzētu izturēties vieglprātīgi, jo likumā noteiktā paternitātes apstrīdēšanas kārtība un termiņi ir nelokāmi. Tas nozīmē, ka var būt arī situācijas, kad bērna bioloģiskajai izcelsmei nebūs izšķirošas nozīmes. Sarunā ar tiesnešiem IEVU ČUDINU un VIKTORU MAKUCEVIČU izskatīsim paternitātes noteikšanas un apstrīdēšanas procesuālās darbības tiesā.
-
Ģimene izjūk, laulāto vai iepriekš kopā dzīvojušo partneru ceļi šķiras, taču, kamēr izaug un patstāvīgā dzīvē aiziet kopīgie bērni, saikne starp viņiem ir saglabājama gan likumiskā, gan faktiskā izpratnē. Galvenais iemesls, kāpēc tiesā tiek skatītas lietas par saskarsmes un aizgādības tiesību ar bērnu noteikšanu, diemžēl ir vecāku savstarpējo attiecību problēmas. Kā atzīst tiesneši, šīs lietas ir emocionāli smagas, jo strīdu pārņemtie vecāki neapzinās, ka viņiem abiem ir vienādas tiesības veidot attiecības ar bērnu un otrādi – tikties un būt kopā ar abiem vecākiem ir bērna tiesības. Tieši mazais cilvēks, kurš vēl nespēj pats savas tiesības aizsargāt, šādos strīdos vienmēr cieš visvairāk un ir vislielākais zaudētājs.
Sarunā tiesneši Ieva Čudina un Viktors Makucevičs aicina vecākus apzināties, ka ar bērna interesēm ir jārēķinās, tās nevar tikt izmantotas, lai “ieriebtu” otram vecākam, liedzot tikties, sazināties ar bērnu. “Ja vecāki nespēj vienoties un ir jāvēršas tiesā, saskarsmes kārtības noteikšana būs iespējama tikai tad, kad būs pārvarēts abu vecāku savstarpējo nesaskaņu kalns,” atzīst I. Čudina.
- Laat meer zien
