Afleveringen
-
Vecie meži ir nozīmīgi klimata pārmaiņu mazināšanā, jo tie uzkrāj un ilgstoši saglabā lielu oglekļa daudzumu gan koku biomasā, gan augsnē, vienlaikus kalpojot kā stabilas oglekļa krātuves. Tie ir svarīgi arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, nodrošinot daudzveidīgas mikrodzīvotnes un stiprinot ekosistēmu noturību.
Veco mežu izpētei Latvijā īpašu uzmanību pievērš LVMI “Silava”, īstenojot vairākus pētījumus šajā jomā. Viens no tiem ir Meža attīstības fonda atbalstītais pētījums “Veco mežu loma klimata pārmaiņu mazināšanā: informācija Latvijas un Eiropas Savienības meža un saistīto nozaru politiku veidotājiem”, kas tiek īstenots kopš 2021. gada.
Pētījumu ietvaros viens no uzdevumiem ir dominējošo koku atmiršanas procesa analīze, mikrodzīvotņu, audzes struktūras, atmirušās koksnes apjoma un bioloģiskās daudzveidības indikatoru izpēte.
LVMI “Silava” zinātniskā asistente Ieva Jaunslaviete ikdienā strādā mežā, ievācot zinātniskos datus vecajās mežaudzēs.
Šajā raidieraksta epizodē viņa stāstīs:
- kāda ir zinātnieka ikdiena, veicot lauka darbus dažādos gadalaikos — gan izaicinājumi, gan ieguvumi;
- kas ir parauglaukums un kādam nolūkam tas tiek izmantots;
- kā notiek lauka pētījumi un kādi dati tiek iegūti vecajās mežaudzēs;
- kā attālās izpētes un jaunās tehnoloģijas ietekmē meža zinātnes darbu un vai tās var aizstāt darbu mežā.
Klausies, uzzini un iepazīsti meža zinātni tuvāk!
Plašāk par jaunākajiem LVMI “Silava” pētījumiem par vecām mežaudzēm:
Veco mežu loma klimata pārmaiņu mazināšanā: informācija Latvijas un Eiropas Savienības meža un saistīto nozaru politiku veidotājiem (2024)
Veco mežu loma klimata pārmaiņu mazināšanā: informācija Latvijas un Eiropas Savienības meža un saistīto nozaru politiku veidotājiem (2023)
Veco mežu loma klimata pārmaiņu mazināšanā: informācija Latvijas un Eiropas Savienības meža un saistīto nozaru politiku veidotājiem (2022)
-
Kūdra ir nozīmīgs Latvijas dabas resurss ar būtisku lomu tautsaimniecībā, taču tās ieguve un izmantošana vienlaikus rada siltumnīcefekta gāzu emisijas un ietekmē kūdrājus. Tas padara šo nozari par vienu no piemēriem, kur satiekas ekonomika, vide un klimata politika.
Šiem izaicinājumiem pievēršas arī Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” sadarbībā ar Latvijas Universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti, Vides risinājumu institūtu, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti, Dārzkopības institūtu un Agroresursu un ekonomikas institūtu, īstenojot pētījumu projektu PeatTransform, kura mērķis ir veicināt kūdras nozares klimatneitralitāti no 2050. gada.
Jaunākajā raidieraksta epizodē LVMI “Silava” vadošais pētnieks Andis Lazdiņš stāsta par pētījumu projektu PeatTransform:
· galvenajiem virzieniem — emisiju mērījumiem un emisiju samazināšanas pasākumiem, degradēto kūdrāju atjaunošanu, jaunu ilgtspējīgu produktu izstrādi, kā arī nozares nākotnes attīstības scenārijiem;
· sagaidāmajiem rezultātiem — no zinātniskām publikācijām un inovācijām līdz klimata politikas risinājumiem, kas palīdzēs ilgtspējīgi pārvaldīt kūdras resursus un samazināt to izmantošanas ietekmi uz klimatu.
Klausies, uzzini un analizē!
Plašāk PeatTransform informācijas centrā: www.kudrajupetijumi.lv
-
Zijn er afleveringen die ontbreken?
-
Latvijā sastopamas trīs īpaši aizsargājamas susuru sugas - lielais susuris (Glis glis), meža susuris (Dryomys nitedula) un mazais susuris (Muscardinus avellanarius). Lai gan šīs sugas Eirāzijā un Eiropā kopumā ir salīdzinoši plaši izplatītas, atsevišķos reģionos to izplatība samazinās.
Meža susuris ir viena no vismazāk pētītajām susuru sugām Eiropā, savukārt Latvijā viena no visvairāk izpētītajām. Latvijā tā sastopama ļoti ierobežotā teritorijā - valsts dienvidaustrumu daļā, dabas parkā “Silene” un tam piegulošajās teritorijās. Iespējams, ka Latvijā zināma viena no vistālāk ziemeļos esoša meža susura populācija.
Savukārt mazā susura populācija Latvijā atrodas sava izplatības areāla ziemeļu robežas perifērijā un šīs sugas susuri sastopami galvenokārt Kurzemē, Zemgalē un Sēlijā. Lai gan Eiropā suga ir salīdzinoši labi izpētīta, Latvijā līdz šim bija pieejama tikai fragmentāra informācija par tās izplatību.
Arī lielais susuris Latvijā sasniedz izplatības ziemeļu robežu. Daugavas un Gaujas senlejās ir zināmas trīs apakšpopulācijas. Eiropā suga ir labi izpētīta, Latvijā fragmentāri.
Mazais susuris un meža susuris ir ierakstīti Eiropas Savienības Dzīvotņu direktīvas IV pielikumā. Visas trīs sugas iekļautas Starptautiskās Sarkanās grāmatas zema riska kategorijā, bet Latvijas Sarkanās grāmatas jaunākajā izdevumā meža susuris iekļauts kritiski apdraudēto sugu kategorijā, bet lielais susuris stipri apdraudētas sugas kategorijā. Mazais susuris iekļauts neapdraudēto sugu kategorijā.
Latvijā ir bijis sastopams arī dārza susuris (Eliomys quercinus). Šobrīd suga ir uzskatāma par reģionāli izzudušu. Vēsturiski suga bija izplatīta lielākajā daļā Eiropas, tajā skaitā arī Latvijā bija salīdzinoši bieži sastopama. Sugas areāls sāka strauji sarukt pagājušā gadsimta otrajā pusē un joprojām sarūk.
Eiropas Padomes direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību paredz veikt mazā susura un meža susura monitoringu. Lai iegūtu padziļinātu informāciju par šo sugu stāvokli un to dzīvotnēm, LVMI “Silava” īsteno abu susuru sugu speciālo monitoringu. Tā mērķis ir izvērtēt populāciju stāvokli Latvijā, izprast ekoloģiskos procesus un nepieciešamības gadījumā izstrādāt ieteikumus sugu aizsardzībai. Monitoringa dati ir būtiski arī Latvijas ziņojumu sagatavošanai Eiropas Komisijai saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas prasībām.
Jaunākajā LVMI “Silava” raidieraksta epizodē pētniece Digna Pilāte stāsta:
* par susuru sugām Latvijā un dzīvotnēm,
* speciālā monitoringa metodēm,
* iespējām pamanīt šo dzīvnieku klātbūtni savā apkārtnē,
* kādi ir galvenie faktori, kas ietekmē susuru populāciju samazināšanos.
Klausies, uzzini un izproti Latvijas mežu mazāk pamanāmo iemītnieku dzīvi!
Plašāk par LVMI “Silava” veikto susuru monitoringu: Meža susura un mazā susura monitorings (speciālais monitorings) 2025–2027
-
Mūsdienās meža ekosistēmu izpētē arvien lielāku lomu spēlē slēpņu kameras. Tās ļauj iegūt ieskatu dzīvnieku uzvedībā, teritoriju izmantošanā un bieži arī palīdz saskatīt atšķirīgas pazīmes starp vienas sugas indivīdiem – novērojumos, ko agrāk ar tradicionālajiem lauka pētījumiem bija grūti vai pat neiespējami iegūt. Slēpņu kameras nodrošina nepārtrauktu un nemanāmu datu vākšanu, palīdzot zinātniekiem noskaidrot sugu klātbūtni, dzīvnieku dinamiku plašās teritorijās un ilgākos laika periodos. Tās ļauj sekot līdzi arī retu vai naktsdzīvnieku uzvedībai un modelēt ekosistēmu procesus.
Šajā raidieraksta epizodē Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošie pētnieki Jānis Ozoliņš un Guna Bagrade skaidro:
- kā tiek izvēlētas vietas slēpņu kameru uzstādīšanai,
- kuros pētījumos tās tiek izmantotas,
- kā kameras palīdz novērot dzīvniekus un viņu uzvedību,
- kā attīstījusies šo ierīču izmantošana lauka pētījumos,
- kādus datus tās ļauj iegūt mūsdienās.
Klausies, uzzini un iegrimsti meža dzīves noslēpumos!
-
Attālā izpēte mūsdienās ir kļuvusi par zīmīgu rīku meža ekosistēmu izpētē un ilgtspējīgā apsaimniekošanā. Tā apvieno dažādas tehnoloģijas un datu avotus, kā piemēram, satelītattēlus, aerofotogrāfijas, lāzerskenēšanu un citus datu avotus, kas ļauj iegūt informāciju par mežu lielās teritorijās un dažādos laika periodos. Šādi iespējams analizēt procesus, kurus ar tradicionālajiem lauka mērījumiem vien aptvert būtu sarežģīti vai pat neiespējami.
Meža zinātnē attālā izpēte sniedz iespēju novērtēt mežaudžu struktūru, sekot līdzi to attīstībai, noteikt biomasas un oglekļa uzkrājumus, kā arī identificēt bioloģiski nozīmīgas teritorijas. Īpaši būtiska ir attālās izpētes un lauka pētījumu kombinēšana, kas ļauj iegūt ticamus, telpiski plašus un ilgtermiņā salīdzināmus datus. Tas paver iespējas modelēt nākotnes scenārijus un pieņemt datos balstītus lēmumus meža apsaimniekošanā.
Šajā raidieraksta epizodē Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” attālās izpētes attīstības vadītājs Jānis Ivanovs skaidro, kas ir attālā izpēte un kāpēc tā kļuvusi par neatņemamu mūsdienu meža zinātnes sastāvdaļu. Sarunā uzzināsiet:
- kas pamudinājis pievērsties attālās izpētes virzienam,
- kā attīstījusies attālā izpēte vēsturiski,
- kādas metodes un dati tiek izmantoti mūsdienās,
- kā šīs pieejas tiek integrētas LVMI “Silava” pētījumos.
Klausies, uzzini un atklāj, kā dati no gaisa palīdz labāk izprast mežu procesus uz zemes.
-
Veci meži ir būtiski bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, kā arī var būt nozīmīgi klimata pārmaiņu mazināšanā, tāpēc tiem ir nozīmīga loma arī Eiropas Savienības dabas aizsardzības un bioekonomikas mērķu sasniegšanā.
Nereti tieši noteiktas struktūras (veci, lieli dobumaini koki un lielu dimensiju kritalas) nodrošina dzīvotnes dažādām aizsargājamām dzīvo organismu grupām vecos mežos. Šādas mežaudzes glabā arī dabas kultūrvēsturisko mantojumu, saglabā cilvēka maz pārveidotu ainavu, kā arī nodrošina virkni citu ekosistēmas pakalpojumus, ko sniedz meži, kā piemēram, ūdens režīma stabilitāti un citas vides funkcijas.
Piemēram, klimata pārmaiņu mazināšanas kontekstā daļa veco mežu hemiboreālajos mežos, kur galvenais meža elements ir veca kokaudze, spēj nodrošināt ilgstoši augstu oglekļa uzkrājumu koku biomasā, savukārt citos koku augšanas apstākļos un dabisko traucējumu ietekmē šī spēja var būt ierobežota. Tomēr tas nemazina nepieciešamību saglabāt un padziļināti pētīt vecos mežus, lai iegūtu zinātniski pamatotas atziņas par šādām meža ekosistēmām un to izmaiņu dinamiku.
Kopš 2025. gada aprīļa pēcdoktorantūras pētījumu “Audzes strukturālās dinamikas un bioloģiskās daudzveidības novērtējums vecās skuju koku mežaudzēs hemiboreālajos mežos dabai tuvākas mežsaimniecības attīstībai” īsteno LVMI Silava pētniece, mežzinātņu doktore Laura Ķēniņa. Šajā raidieraksta epizodē viņa stāsta par pētījuma norisi, kura ietvaros dati tiek vākti Latvijā un Rumānijā, salīdzinot vecas skuju koku mežaudzes dažādos reģionos.
Pētījumā tiek analizētas veco mežu struktūras izmaiņas un bioloģiskā daudzveidība, savvaļas dzīvnieku — zīdītāju, putnu un apputeksnētāju — klātbūtne, kā arī atmirušās koksnes nozīme ekosistēmu funkcionēšanā. Iegūtie rezultāti sniegs nozīmīgu ieguldījumu dabai tuvākas mežsaimniecības attīstībā.
Klausies, uzzini un analizē!
Pētījums izstrādāts Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.1.1 specifiskais atbalsta mērķis "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā" 1.1.1.9. pasākuma "Pēcdoktorantūras pētījumi" pētījumu ietvaros "Audzes strukturālās dinamikas un bioloģiskās daudzveidības novērtējums vecās skuju koku mežaudzēs hemiboreālajos mežos dabai tuvākas mežsaimniecības attīstībai" Nr. 1.1.1.9/LZP/1/24/040.
-
Gada nogale ir laiks, kad apstāties, atskatīties uz paveikto un izvērtēt gan aizvadīto gadu, gan iepriekšējos sasniegumus. LVMI “Silava” raidieraksts šogad atzīmē jau trīs gadu jubileju, un par godu tam klausītājiem tiek dāvināta īpaša gada noslēguma epizode “2025. gads skaitļos un sasniegumos”.
Šajā epizodē podkāsta moderatori Kaspars Liepiņš un Laura Ķēniņa kopā ar raidieraksta producenti Ilzi Zepu atskatās uz aizvadīto gadu – pārrunā būtiskākos notikumus, sasniegumus, izaicinājumus un interesantākos faktus, kas raksturojuši 2025. gadu LVMI “Silava” raidieraksta un institūta darbībā.
Klausies, uzzini un analizē – kāds bijis šis gads skaitļos, pieredzē un atziņās.
-
LVMI “Silava” mežsaimniecības inženieris Ojārs Polis, smalkās organiskās sintēzes tehnoloģijas specialitātes ķīmiķis, savas darba gaitas institūtā uzsāka 1975. gadā pēc aspirantūras beigšanas. Kopš tā laika viņš ir pētījis Latvijas koku zaleņa ķīmisko sastāvu, strādājis pie jaunu produktu izstrādes un to ieviešanas praksē.
Latvijā skuju koku zalenis (skujas un nepārkoksnējušies dzinumi) jau sen tiek uzskatīts par tīru, augstvērtīgu un bioloģiski aktīvu dabas vielu avotu. Jau pagājušā gadsimta otrajā pusē no koku, galvenokārt egles, zaleņa tika ražoti dažādi tirgus produkti, tostarp hlorofila preparāti, ēteriskās eļļas, poliprenoli un dažādu ekstraktvielu maisījumi, kas tika pielietoti kosmētikā, farmācijā, augu aizsardzībā un citās nozarēs.
Šajā raidieraksta epizodē Ojārs Polis stāsta:
- kādas ir bioloģiski aktīvās vielas, ko iespējams iegūt no zaleņa,
- kādi produkti tika iegūti Meža izejvielas pārstrādes laboratorijā un kāda bija to pozitīvā ietekme,
- kuri no tolaik attīstītajiem produktiem saglabājušies līdz mūsdienām,
- kāda situācija ir pasaulē – kur vēl tiek pētīts koku zaleņa ķīmiskais sastāvs.
Klausies, uzzini un iepazīsti Latvijas mežistrādes atlieku vērtīgo potenciālu!
-
Mežs nav tikai koksne. Tā ir dzīva, daudzfunkcionāla ekosistēma, kas sniedz nozīmīgu ieguldījumu cilvēku labklājībā un labbūtībā - no oglekļa piesaistes un bioloģiskās daudzveidības līdz rekreācijai, ainavas estētikai un veselības uzlabošanas iespējām.
Šajā raidieraksta epizodē LVMI "Silava" vadošā pētniece Zane Lībiete iepazīstina ar jaunākajiem pētījumu rezultātiem par meža nekoksnes produktiem un to ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā un sabiedrības labklājībā.
Klausies un uzzini:
- Kādi ir būtiskākie nekoksnes produkti Latvijā, un kā tos ietekmē meža apsaimniekošana?
- Kā laika gaitā ir mainījusies sabiedrības attieksme pret meža nekoksnes produktu ieguvi?
- Kā meža ceļi kalpo kā piemērs cilvēka ietekmētai, bet ekoloģiski un sabiedriski nozīmīgai ekosistēmai?
Epizodē rezultāti no vairākiem aktuāliem LVMI "Silava" pētījumiem, tostarp:
Meža nekoksnes produktu un pakalpojumu izvērtējums, tā devums Latvijas tautsaimniecībā
Ietekme uz vidi un apsaimniekošanas izaicinājumi rekreācijai nozīmīgās meža teritorijās Latvijā
Meža ceļi kā daudzfunkcionālas ekosistēmas: bioloģiskā daudzveidība, ekosistēmu pakalpojumi un nepakalpojumi
Meža ekosistēmu pakalpojumu novērtējums Latvijā
Klausies, uzzini un izproti mežu plašo nozīmi - no dabas bagātībām līdz sabiedrībai nozīmīgām vērtībām. Mežs ir vairāk nekā tikai koku kopums!
-
Zem mūsu kājām atrodas dzīvības pilna pasaule, kuru bieži vien nepamanām – augsne. Tā ir mājvieta milzīgam un daudzveidīgam organismu klāstam – no mikroskopiskām baktērijām, sēnēm un vienšūņiem līdz sliekām, kukaiņiem un citiem bezmugurkaulniekiem. Šī bioloģiskā daudzveidība veido sarežģītu un savstarpēji saistītu ekosistēmu, kas ir būtiska ne tikai augsnes veselības un auglības nodrošināšanai, bet arī augu produktivitātei, klimata noturībai un kopējai ekosistēmu stabilitātei.
LVMI “Silava” īsteno vairākus zinātniskus pētījumus, kas veltīti augsnes bioloģiskajai daudzveidībai, ekosistēmu funkcijām un politikas veidošanai:
BIOservicES – pētījums par augsnes bioloģiskās daudzveidības, ekosistēmu funkciju un pakalpojumu savstarpējo saistību dažādos zemes izmantošanas veidos. Tā ietvaros tiek analizēti gan zemes izmantošanas virzītājspēki un slodzes, gan klimata pārmaiņu ietekme un ekonomiskais novērtējums.
InBestSoil – starptautisks pētījums, kura mērķis ir izstrādāt ietvaru augsnes veselības integrēšanai politikas veidošanas procesos, tostarp novērtējot augsnes ekosistēmu pakalpojumus un veicinot ieguldījumus ilgtspējīgā augsnes pārvaldībā.
Šajā LVMI “Silava” raidierakstu epizodē zinātniskā asistente Austra Zuševica stāsta:
- Vai var likt vienlīdzības zīmi starp augsnes veselību un bioloģisko daudzveidību?
- Kā praktiski noteikt un novērtēt augsnes bioloģisko daudzveidību?
- Kāda ir augsnes daudzveidības loma meža ekosistēmās?
- Vai un kā mēs varam uzturēt un atjaunot augsnes veselību, lai tā būtu noturīga pret klimata pārmaiņu ietekmi?
Klausies, uzzini un analizē!
Iedziļinies pasaulē, kas sākas tur, kur sākas dzīvība un kur tiek lemts par mūsu nākotni.
-
Aptuveni 49% Latvijas mežu pieder privātpersonām, kamēr pārējie atrodas valsts, pašvaldību vai citu juridisko personu īpašumā. Privātie meži ir nozīmīgs dabas un ekonomikas resurss, tomēr to pilnais potenciāls joprojām nav izmantots – sadrumstalotība, pasīva apsaimniekošana un sadarbības trūkums kavē attīstību.
Šajā epizodē, balstoties uz nesen noslēgušos pētījumu “Privāto mežu apsaimniekošanas un meža īpašumu konsolidācijas un kooperācijas procesa monitorings”, Juris Zariņš un Dagnija Lazdiņa dalās ar būtiskiem secinājumiem un atbild uz lielajiem jautājumiem:
- Kāda ir privāto mežu situācija Latvijā šobrīd?
- Kā mainījies apsaimniekošanas profils, un ar ko atšķiras mazie, vidējie un lielie īpašnieki?
- Kā izveidojušies privātie meža īpašumi un kādas atšķirības vērojamas mežu vecumstruktūrā un valdošajās koku sugās?
- Kāda ir situācija Latvijā ar meža īpašnieku kooperatīviem? Vai tie spēj apvienot īpašniekus efektīvākai mežsaimniecībai un kāda ir to attīstības perspektīva?
- Kādi ir būtiskākie izaicinājumi privātajos mežos?
- Kur redzamas pozitīvas pārmaiņas un izaugsmes iespējas?
Klausies, uzzini un analizē!
Plašāk par pētījumu Privāto mežu apsaimniekošanas un meža īpašumu konsolidācijas un kooperācijas procesa monitorings
-
Mežsaimniecības tehnika ir kļuvusi par neaizstājamu sabiedroto mūsdienu mežsaimniecībā. Šīs mašīnas – harvesters un forvarders – padara mežizstrādi efektīvāku, drošāku un videi draudzīgāku. Tās ne tikai atvieglo smago roku darbu, bet arī uzlabo darba apstākļus, padarot darbu mežā drošāku un komfortablāku.
Šajā epizodē LVMI “Silava” pētnieks Agris Zimelis dalās pieredzē par Harvesteru ražošanas datu izmantošanu mežsaimniecības lēmumu pieņemšanā un ilgtspējības rādītāju novērtēšanā, kā arī stāsta par:
* Mežizstrādes posmiem un tehnikas izmantojumu
* Darba ražīguma uzskaiti un plānošanu
* Ietekmes uz vidi samazināšanas risinājumiem
* Izstrādāto atvērtā koda risinājumu meža mašīnu datu aptrādē
* Mašīnu parku un tehnoloģiskajām tendencēm Latvijā.
Plašāk par LVMI “Silava” veiktajiem jaunākajiem pētījumiem par mašinizētu mežizstrādi:
HprForMan – Harvesteru ražošanas datos balstītu meža apsaimniekošanas lēmumu atbalsta un ziņošanas rīku izstrāde (Nr. lzp-2023/1-0550)
Moipu 300 F2 darba galvas izvērtējums jaunaudžu, krājas kopšanas un atjaunošanas cirtēs skuju koku audzēs
Harvestera prototipa izstrādāšana kokaugu stādījumu un īscirtmeta plantāciju zāģēšanai un biokurināmā sagatavošanai
Klausies, uzzini un analizē
-
Šī gada 7. martā Eiropas Komisija ierosināja grozījumus Biotopu direktīvā, paredzot vilku (Canis lupus) aizsardzības statusa maiņu Eiropas Savienības līmenī – no “stingri aizsargājamas” uz “aizsargājamu” sugu. Šīs izmaiņas ļaus dalībvalstīm elastīgāk un mērķtiecīgāk pārvaldīt vietējās vilku populācijas, vienlaikus saglabājot pienākumu nodrošināt sugas labvēlīgu aizsardzības stāvokli. Ko tas nozīmē Latvijai?
LVMI “Silava” meža faunas un medniecības pētījumu virziena zinātniece Agrita Žunna uzsver: ‘’Vilku populācija Latvijā ir stabila, tās apsaimniekošana tiek balstīta uz zinātniski pamatotu monitoringu un piesardzības principiem. Medības ir viens no instrumentiem, kā līdzsvarot vilku skaitu un mazināt konfliktus ar cilvēku sabiedrību’’.
Tā kā vilku medību sezona sāksies 15. jūlijā, jaunajā LVMI “Silava” podkāsta epizodē tiek meklētas atbildes uz šādiem jautājumiem:
- Vai vilku statusa maiņa ietekmēs Latvijas medniecības praksi?
- Kāpēc pieaug konflikti ar mājlopu īpašniekiem un kādus risinājumus piedāvā zinātne?
- Kādas metodes dzīvnieku aizsardzībai tiek izmantotas citās valstīs?
- Kas ir “problemātisks vilks” un kādos gadījumos tie var būt bīstami cilvēkiem?
- Vilku spējas pielāgoties – vai tas ir drauds vai izdzīvošanas veiksmes stāsts?
Plašāka informācija par LVMI “Silava” jaunākajiem veiktajiem pētījumiem par vilku populāciju Latvijā:
Medībām pakļautas pelēko vilku populācijas ekoloģisko funkciju saglabāšana apsaimniekotos mežos
Pelēkā vilka Canis lupus sugas aizsardzības plānā paredzēto pētījumu izmantošana populācijas adaptīvas aizsardzības un apsaimniekošanas sistēmas izstrādē
Medību ietekme uz pelēkā vilka (Canis lupus) populācijas stāvokli Latvijā (2024)
Klausies, uzzini un analizē!
-
Klimata pārmaiņas palielina ugunsbīstamību mežos visā pasaulē – arī Latvijā. No 1. maija valstī oficiāli sākusies ugunsnedrošā sezona. Lai gan šobrīd laikapstākļi ir samērā mitri un vēsi, vasaras karstums un sausums var ātri mainīt situāciju.
Šajā epizodē viesojas Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" pētniece Māra Kitenberga, kura, balstoties uz iegūtajiem zinātniskiem datiem un novērojumiem par Slīteres Nacionālā parka Bažu purva apkārtnē notikušajiem ugunsgrēkiem, iepazīstina:
- kā ugunsrētas koku stumbros kļūst par vērtīgām liecībām, ar kurām iespējams rekonstruēt meža ugunsgrēku vēsturi – pat precīzi nosakot, kurā sezonā tas noticis;
- kā vecums, mizas biezums un vainaga augstums ietekmē koka uguns izturību;
- kā ugunsgrēkus klasificē pēc intensitātes un ietekmes uz ekosistēmu – un kurš no trijiem ugunsgrēku veidiem visbiežāk skar Latvijas mežus;
- un kā parastās priedes spēj atjaunoties pēc ugunsgrēka, un vai to spējas atšķiras atkarībā no tā, vai ugunsgrēka skartajā platībā veikta sanitārā vienlaidus cirte vai nē?
Klausies, uzzini un analizē, kā uguns pārzīmē meža seju un kā daba meklē ceļu uz atjaunošanos!
Un atceries: esi apdomīgs un saudzē mežu – katra liesma sākas no mazas dzirksteles!
-
Pēdējo gadu laikā Eiropā un arī citur pasaulē dažu briežu dzimtas pārnadžu sugu populācijas ir būtiski pieaugušas. Šī tendence vērojama arī Latvijā, kur aļņi, staltbrieži un arī stirnas rada problēmas mežsaimniekiem un citiem zemes īpašniekiem. Daudzas meža jaunaudzes saskaras ar tādiem briežu dzimtas pārnadžu bojājumiem kā nokosti galotnes dzinumi vai nolauzti stumbri, kā arī mizas bojājumi un sānu dzinumu apkodumi. Šāda veida ietekme uz kokiem kavē vai pat pilnībā aptur to augšanu.
Postījumi īpaši smagi skar priežu, egļu, apšu un pēdējos gados arī bērzu jaunaudzes – turklāt visbiežāk tie notiek tieši tajā audzes vecumposmā, kad koki ir visjutīgākie, un pat neliels bojājums var nozīmēt ilgtermiņa ietekmi. Tādējādi tiek zaudēti gadiem ilgi ieguldītais darbs un arī līdzekļi – sākot no augsnes sagatavošanas un kvalitatīva stādāmā materiāla iegādes līdz jaunaudžu aizsardzības pasākumiem.
Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš un zinātniskā asistente Gundega Done šajā podkāsta epizodē dalīsies ar jaunāko pētījumu atziņām un praktisko pieredzi par:
- briežu dzimtas bojājumu monitoringa metodiku – kā šos postījumus sistemātiski novērtē un apzina Latvijas mežos;
- tipiskākajiem pārnadžu radītajiem bojājumu veidiem;
- faktoriem, kas var ietekmēt pārnadžu populāciju izmaiņas;
- praktiskiem ieteikumiem un aizsardzības pasākumiem – kādas metodes strādā visefektīvāk un kā mežsaimnieki var mazināt zaudējumus.
Atceries - mežs ir ilgtermiņa ieguldījums – sargāsim to kopā!
Klausies, uzzini un analizē!
-
Eiropā senie meži aizņem ap 8 miljoniem hektāru jeb 4 % no kontinenta platības. Seno mežu atrašanās vieta un attīstība saistītas ar cilvēka dzīvi un saimniecisko darbību noteiktu dabas apstākļu kontekstā, piemēram, ar meža produktu izmantošanu un meža platību pārveidi citos zemes lietojuma veidos. Latvijā, līdzīgi kā tas noticis arī citviet Eiropas zemienēs, seno mežu platības ir samazinājušās līdz relatīvi nelielai ainavas daļai, jo liela daļa apkārtējās zemes tiek izmantota intensīvai lauksaimniecībai. Senajiem mežiem Latvijas ainavā izveidojies īpatnējs musturs, jo tie kopš industriālā laikmeta sākuma 19. gadsimta otrajā pusē izdzīvojuši caur straujām un mainīgām zemes izmantošanas tendencēm un intensīvu mežsaimniecību, kas ir veicinājusi Latvijas reģionu ainavisko, ekoloģisko un kultūrvēsturisko atšķirību.
Laika posmā no 2022. - 2024. gadam LVMI "Silava" tika īstenoti pētījumi:
Potenciāli bioloģiski vērtīgo meža teritoriju vēsturiskās analīzes metodikas aprobācija, atlases atvērto datu un algoritmu bibliotēkas sagatavošana un publicēšana,
Informācijas nodrošinājums par vēsturisko meža segumu, mežaudžu struktūru un saimniecisko darbību (2023. gads) un
Informācijas nodrošinājums par vēsturisko meža segumu, mežaudžu struktūru un saimniecisko darbību (2024. gads). Šajā raidieraksta sērijā LVMI "Silava" zinātnieki Mārtiņš Lūkins un Juris Zariņš stāsta:
- cik plašs un kādi avoti tika analizēti pētījuma ietvaros,
- par kartogrāfiskajiem materiāliem, vai tie kalpo tikai kā vēstures liecības,
- par sadarbību vēsturisko liecību un materiālu izmantošanā,
- kad Latvijā parādījās pirmā meža apsaimniekošanas likumdošana,
- par to, kas padara Latviju īpašu seno mežu izpētes jomā.
Klausies, uzzini un analizē!
-
Egļu astoņzobu mizgrauzis (Ips typographus L.) ir nozīmīgākais parastās egles (Picea abies L.) kaitēklis. Pašlaik Eiropā turpinās masveida mizgraužu savairošanās, kas klimata pārmaiņu ietekmē nākotnē var kļūt plašāka un intensīvāka.
Latvijā pēdējos gados ir bijušas vairākas lokālas mizgrauža savairošanās, pēc plūdiem 2017. gadā sekojošajā ekstremāli sausajā vasarā 2018. gadā mizgrauži savairojās Lubānas apkārtnē. Mizgraužu savairošanās maksimumu sasniedza 2022.gadā, kad cieta egļu audzes Vidzemē un Sēlijā. 2023. gada vasarā pat tika izsludināta ārkārtas situācija.
Pēdējos divus gadus ir novērota mizgraužu populācijas samazināšanās, tomēr tā joprojām ir augsta. 2024. gada vasarā un arī šogad spēkā ir Valsts meža dienesta izdots rīkojums, kas reglamentē aizsardzības pasākumus mizgraužu kaitējuma mazināšanai. Tāpēc jādomā par egļu audžu apsaimniekošanu, kas sekmētu noturīgu egļu mežaudžu audzēšanu, vitalitāti nākotnē un mazinātu egļu astoņzobu mizgraužu ietekmi un bojājumus egļu mežaudzēs.
2024. gadā LVMI "Silava" tika īstenots pētījums Egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanās situācijas ietekme uz meža apsaimniekošanu un koksnes resursu ieguvi Latvijā. Šajā raidieraksta sērijā LVMI "Silava" entomoloģijas pētījumu virziena vadošais pētnieks Agnis Šmits stāsta:
- par šī brīža situāciju Latvijā saistībā ar egļu astoņzobu mizgrauzi;
- kuri no Valsts meža dienesta ieviestajiem piesardzības pasākumiem bijuši visefektīvākie egļu astoņzobu mizgraužu ierobežošanā;
- kā saimniekot mežā, lai nepieļautu egļu mizgraužu savairošanos;
- kā mizgraužu savairošanās ietekmējusi koksnes tirgu Latvijā;
- par attālās izpētes datu ieguvi un izmantošanu mizgraužu bojāto audžu noteikšanai.
Klausies, uzzini un analizē!
Pētījuma “Egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanās situācijas ietekme uz meža apsaimniekošanu un koksnes produktu ražošanu Latvijā” zinātniskais pārskats.
-
ES ir uzsākusi vairākas iniciatīvas siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanai un oglekļa dioksīda (CO2) piesaistes palielināšanai ar mērķi samazināt klimata pārmaiņas. Eiropas Parlaments ir pieņēmis Eiropas Klimata aktu, kura mērķis līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti.
Mežu ekosistēmām ir būtiska loma globālā oglekļa apritē un klimata pārmaiņu mazināšanā. Tie absorbē (piesaista) CO2, kas ir viena no galvenajām SEG un palielināta tā koncentrācija atmosfērā veicina globālo sasilšanu. 2023.gada martā Eiropas Parlaments apstiprināja jaunus noteikumus zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības nozarei. Ambiciozie noteikumi paredz līdz 2030. gadam par 15% palielināt oglekļa absorbciju.
Šajā raidieraksta sērijā LVMI “Silava” zinātnieki Arta Bādule un Aldis Butlers stāsta:
- Par SEG emisijām un Latvijas inventarizācijas ziņojumu, kura sagatavošanā piedalās arī LVMI “Silava”,
- Par CO2 piesaisti un SEG emisiju mazināšanas pasākumiem meža apsaimniekošanā,
- Par SEG emisiju no koku stumbru virsmas ietekmējošiem faktoriem,
- Kāpēc zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības nozarei ir nozīmīga loma klimatneitralitātes mērķu sasniegšanā.
Klausies, uzzini un analizē!
Plašāk par LVMI “Silava” veiktajiem jaunākajiem pētījumiem par CO2 piesaistes un SEG emisiju mazināšanas pasākumiem:
Oglekļa aprite meža ekosistēmā
ALFAwetlands – Wetland restoration for the future
Siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas no koku stumbra virsmas ietekmējošo faktoru izpēte lapkoku audzēs ar meliorētām un pārmitrām augsnēm
CO2 piesaistes un SEG emisiju mazināšanas pasākumi meža apsaimniekošanā un ietekmes novērtēšanas sistēma
-
Latvijas veģetācija un ezeru salu bioloģiskā daudzveidība
LVMI “Silava” vadošais pētnieks Māris Laiviņš ir viens no Latvijas vadošajiem zinātniekiem bioloģiskās daudzveidības un meža ekosistēmu izpētes jomā. Bioloģiskā daudzveidība ir viens no priekšnoteikumiem cilvēces izdzīvošanai un labklājības nodrošināšanai.
Šajā raidieraksta sērijā LVMI ”Silava” vadošais pētnieks Māris Laiviņš stāsta:
- par Moricsalas dabas rezervāta veģetācijas pētījumiem,
- par pētījumiem par Rietumsibīrijas mežu ģeosistēmām un augāja un augšņu ģeogrāfiju,
- par Latvijas kokaugu atlanta tapšanu,
- kā radās iecere izdevuma “Latvijas Veģetācija” tapšanai,
- par svešzemju platlapju koku sugu invāziju Latvijas mežos.
Klausies, uzzini un analizē!led
-
Latvijā meža koku selekcija tika aizsākta pagājušā gadsimta 50. gadu otrajā pusē, kad meža zinātnieki sāka meklēt un apzināt labākās mežaudzes. Šodien pēcnācēju pārbaužu stādījumi ierīkoti jau vairāk nekā 800 hektāru platībā, turklāt lielākā daļa Latvijas mežaudžu tiek atjaunotas ar selekcionētu materiālu, būtiski palielinot to nākotnes vērtību. Meža koku selekcijai arvien lielāka nozīme ir un būs arī klimata pārmaiņu radīto risku mazināšanā.
Šajā raidieraksta sērijā LVMI ”Silava” pētnieks Arnis Gailis stāsta:
Kas ir meža selekcija un kāda ir tās nozīme šodienas un nākotnes mežsaimniecībā?Kad un kā aizsākās meža selekcijas pētījumi.Kā Latvijas meža selekcionāriem izdevās īstenot Skandināvijas pieredzi pluskoku pavairošanā, ierīkojot sēklu plantācijas, ignorējot PSRS rekomendācijas.Cik liela interese par Latvijas meža koku selekcionētiem stādiem ir kaimiņvalstīm? Kas šobrīd tiek darīts meža selekcijas jomā šodienas un nākotnes mežam, ņemot vērā prognozētās klimata pārmaiņas?Kādas ir sadarbības iespējas meža selekcijas jomā ar citiem Eiropas un pasaules mežzinātnes institūtiem?Klausies, uzzini un analizē!
- Laat meer zien
