Afleveringen
-
Šajā nedēļā "Radio Brīvā Eiropa" izbaudījis īstenus amerikāņu kalniņus. ASV finansētā Globālo mediju aģentūra vispirms piekrita piešķirt mediju korporācijai "Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība" daļu ASV Kongresa jau atvēlēto līdzekļu, bet vēlāk nolēma piešķirt visu summu. Tiesa, paturot iespēju pārdomāt. Iepriecinoša vēsts, bet vēl ne tuvu skaidrība par 75 gadus senās raidstacijas nākotni. Kāda tā iezīmējas, to skaidrojam Mediju anatomijā.
"Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība" kopš Aukstā kara laikiem nodrošina objektīvas ziņas tajās valstīs, kur brīva un neatkarīga prese ir apspiesta vai arī nav nostiprinājusies. Latvijā "Radio Brīvā Eiropa" skanēja līdz 2004.gadam – tas ir gads, kad mūsu briedumu atzina arī Eiropas Savienība un NATO un Latvija kļuva par dalībvalsti šajās organizācijās. Šobrīd "Radio Brīvība" raida 27 valodās 23 valstīs. Globālo mediju aģentūra pērn ar 886 miljonu ASV dolāru budžetu nodarbināja aptuveni 3500 cilvēku. Aptuveni 175 miljoni no šī budžeta paredzēti tieši "Radio Brīvā Eiropa".
Pēc Baltā nama lēmuma samazināt līdzekļus Globālajai mediju aģentūrai atvaļinājumā tika aizsūtīta "Amerikas balss" redakcija, "Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība" raidīt turpina, bet pat pēc lēmuma atjaunot finansējumu neskaidrība par nākotni ir liela.
Vēl pirms lēmuma atjaunot finansējumu "Radio Brīvā Eiropa" Rīgas biroja vadītājs Aleksejs Busarovs sarunā norādīja, ka cerības, ka finansējums tiks atjaunots, ir lielas.
Izskanot ziņām, ka "Radio Brīvā Eiropa" un tās veidotais televīzijas kanāls "Current Time" ir apdraudēts, savu atbalstu medijam Latvijas Sabiedriskā medija vārdā izteica arī mūsu kolēģis Aidis Tomsons. Sakot, ka Latvijas Radio augsti novērtē viņu radīto saturu, izceļot ziņu un analītikas programmas. Aidis norādīja, ka šīs ziņas ir satraucošas un ka mums jārūpējas, lai Eiropa ir gatava ieguldīt savus resursus "Radio Brīvā Eiropa" pastāvēšanā.
Krievu redakcijas pastāvēšana ir nozīmīga mūsu reģiona drošībai, jo tas ir medijs, kas sasniedz gan krievu valodā runājošos Eiropā, ar kuru Krievija izvērš masīvu informatīvo karu, un sasniedz auditoriju arī pašā Krievijā.
Izdevums "The Guardian" raksta, ka pēc lēmuma par finansējuma pārtraukšanu dažādu Globālās mediju aģentūras finansēto redakciju darbiniekiem draud atgriešanās pie viņu autoritārajām valdībām un līdz ar to ieslodzījums vai pat nāve. Arī "Radio Svoboda" Krievijā ir atzīta par nevēlamu un visi tās žurnālisti strādā ārpus Krievijas, pārsvarā Rīgā. -
Kara žurnālistika ir ne tikai stāsti par nāvi vai izdzīvošanu. Tā prasa šādos apstākļos ieraudzīt arī dzīvesprieku un dzīvotgribu. Kā ir būt kara žurnālistam – tas būs viens no tematiem raidījumā Mediju anatomija.
Runājam arī par satraucošajām ziņām no ASV, jo Amerikas balss pasaulē apklust burtiskā nozīmē. ASV Globālo mediju aģentūras, kuras paspārnē ir "Radio Brīvā Eiropa" un "Amerikas balss", finansējums tiek būtiski samazināts un ir lielas bažas par raidstaciju nākotni.
Kara žurnālistes ikdiena
Atrast dzīvesprieku un dzīvotgribu karā – arī tas ir kara reportiera darbs. Stāstīt ne tikai par to, kā izdzīvot karā, bet arī dzīvot. Jo, kad katra diena tik tiešām var būt tava pēdējā, daudzi cilvēki, iespējams, pirmo reizi mūžā sāk dzīvot pa īstam. Šveices raidorganizācijas RTS korespondente Maurīne Mersjē stāsta par viņas darbu un prieka meklēšanu karā.
Amerikas balss pasaulē apklust burtiskā nozīmē
Pirmā "Amerikas balss" pārraide ēterā izskanēja pirms 83 gadiem, bet pirms sešām dienām ēterā sāka skanēt mūzika un vecu ierakstu atkārtojumi. Donalda Trampa administrācijas budžeta tēriņu ierobežošanas pasākumi skāruši arī ASV Globālo mediju aģentūru, kas finansē dažādas ārvalstu mediju programmas, tajā skaitā "Radio Brīvā Eiropa" un "Amerikas balss".
Latvijas Radio žurnālists Aidis Tomsons "Amerikas balsī" strādāja kādu laiku pagājušā gadsimta 90. gados, jau pēc neatkarības atjaunošanas. Viņš atgādina, ka sākotnēji ideja bija aiznest Amerikas vēstījumu tām valstīm, kur iekļūt ar savu informāciju bija sarežģīti, bet neraidīt pašā ASV. Iespējams, tādēļ arī daļai ASV sabiedrības nav būtiski, vai šīs raidstacijas darbojas, jo cilvēki par tām nezina, kā arī nesaprot, kādēļ ASV būtu jāapmaksā mediji citur pasaulē.
"Radio Brīvā Eiropa/ Radio Brīvībai" ir vērsusies tiesā par finansējuma pārtraukšanu, jo ASV Kongress šo naudu jau bija piešķīris. Tikmēr Eiropas Savienībā jau diskutē par raidstacijas finansēšanas pārņemšanu. -
Zijn er afleveringen die ontbreken?
-
Publiski apvainojumi, draudēšana gan tiešsaistē, gan reālajā dzīvē, profesionālās darbības nomelnošana ir žurnālista profesijas blaknes, ar kurām daudziem nākas saskarties arvien biežāk. Pandēmija šīs izpausmes saasināja, bet populisma vilnis politikā to vēl vairāk uzkurina. Vai žurnālisti un citi mediju profesionāļi var justies droši, to skaidrojam Mediju anatomijā.
Rīgas Stradiņa universitātes pētnieki ir veikuši padziļinātu žurnālistu un citu mediju profesionāļu drošības situācijas izvērtējumu, kur ir fiksēti gan dažādi apdraudējuma veidi, gan tiesiskās iespējas aizsargāties. Saruna ar diviem RSU pētniekiem – Sociālo zinātņu fakultātes asociēto profesori Ilvu Skulti un docentu Alni Stakli.
Latvija laimīgā kārtā nav žurnālistiem tradicionāli bīstamo karsto punktu sarakstā vai valsts ar zemu tiesiskuma līmeni, tomēr līdzīgi kā citās demokrātijās, arī pie mums žurnālisti saskaras ar uzbrukumiem, ko pastiprina augošais populisms un arī tehnoloģiskās iespējas. Marta beigās RSU Zinātnes nedēļā šo pētījumu prezentēs arī plašākai sabiedrībai. -
Ar aizturētu elpu esam sekojuši pelēkā kaķa uzvaras gājienam pasaulē, kas vainagojies ar ASV Kinoakadēmijas balvas – „Oskara” zelta statuetes iegūšanu Losandželosā. Sarkano paklāju ir minusi ne tikai režisora Ginta Zilbaloža komanda, bet to visu aizkulisēs vēroja arī mūsu žurnālisti, lai nelaistu garām ne mirkli no vēsturiskā vakara un parūpētos, lai no Oskaru skatuves skanētu arī latviešu valoda. Ko nozīmē atspoguļot „Oskara” ceremoniju, skaidrojam Mediju anatomijā.
„Oskara” ceremonijai tiek akreditēti simtiem žurnālistu, un lai arī ne visi tiek pie sarkanā paklāja, pa kuru uz zāli dodas kino industrijas zvaigznes, tomēr tā ir iespēja tikties ar zvaigznēm ar – ja tā var sacīt – vēl siltiem „Oskariem” rokās. Māra Rozenberga no Latvijas Radio un Anda Boša no Latvijas Televīzijas ir vienīgās Latvijas žurnālistes, kas bija akreditētas „Oskara” ceremonijas atspoguļošanai šogad. Abas žurnālistes dalās iespaidos par darbu šāda notikuma aizkulisēs.
-
Pirmdien, 24. februārī, apritēja trīs gadi kopš Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Informāciju par notikumiem Ukrainā galvenokārt iegūstam no vietējiem medijiem, kuriem šajos apstākļos ir būtiska loma gan sabiedrības informēšanā, gan starptautiskās izpratnes veidošanā.
Kā šie kara gadi ir mainījuši Ukrainas mediju vidi? Kā žurnālistiem ir strādāt ekstremālos apstākļos, kur informācijas karš norisinās paralēli militārajam konfliktam? Par to Mediju anatomijā saruna ar izdevuma "Kyiv Post", vecākā angļu valodā rakstošā Ukrainas laikraksta, galveno redaktoru Bohdanu Nahailo. -
ASV valdības lēmums uz trim mēnešiem apturēt ārvalstu atbalsta programmas nevalstiskajām organizācijām ir smagi skāris arī mediju jomu. ASV Kongresa piešķirtie vairāk nekā 268 miljoni dolāru neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu un brīvas informācijas plūsmas atbalstam tagad ir iesaldēti. Kādas ir šī lēmuma sekas, skaidrojam Mediju anatomijā.
ASV ārvalstu palīdzības programmas sasniedza medijus aptuveni 30 pasaules valstīs, tajā skaitā arī Eiropas Savienībā. Skaidrs, ka spējais finansējuma zudums ir graujošāks tur, kur mediju brīvība ir vistrauslākā, kā arī tur, kur ir smaga situācija kara dēļ, kā tas ir Ukrainā, tomēr riski pastāv arī citviet. Starptautiskās organizācijas “Reportieri bez robežām” Eiropas Savienības un Balkānu valstu nodaļas vadītājs Pavols Szalai norāda - īstermiņā Savienotās Valstis varbūt iegūs kaut kādu naudu federālajā budžetā, bet ilgtermiņā šis lēmums iedragās žurnālistu cīņu ar korupciju un galu galā arī demokrātiju.
ASV valdības lēmumu ir sajutuši arī mediji Latvijā, turklāt tie, kuri atrodas tuvāk Krievijas pierobežai un ir svarīgi instrumenti mūsu informatīvās telpas stiprināšanā - tas ir neatkarīgais interneta medijs Daugavpilī - "Chayka.lv", kā arī izdevums "Ezerzeme" Krāslavā. ASV finansējums gan neietekmē šo mediju pastāvēšanu kā tādu, jo tas ir saņemts atsevišķiem projektiem, turklāt Latvijā darbojas arī sava mediju atbalsta sistēma. Tomēr tā nav tik dāsna, lai tie paši reģionālie mediji varētu uzaudzēt muskuļus.
"Ezerzemes" pārstāve Iveita Leikuma stāsta, ka ASV finansējums nelielās redakcijas apjomiem bija liels un dotu iespēju ne tikai finansēt sižetu sērijas izvedi, bet arī ieguldīties tehnikas iegādē, digitalizācijā, arī iekļūt jaunās interneta platformās. No piešķirtās naudas izdevums nepaspēja iztērēt ne centa.
Žurnalistu organizācijas aicina Eiropas demokrātijas domāt par atbalstu medijiem, lai mediji nav jāslēdz vai vēl trakāk - nonāk demokrātijām nelabvēlīgu spēku naudas atkarībā. -
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, informācija par to, kas patiešām notiek Krievijā, šaipus dzelzs priekškara ir ierobežota. Neatkarīgie mediji, kas līdz kara sākumam kaut ierobežoti, bet strādāja, pēc iebrukuma kļuva varai pavisam nevēlami. Kā turpināt ziņot par to, kas notiek Krievijā arī šodien?
Būt par žurnālistu Krievijā nekad nav bijis sevišķi droši, nogalināto žurnālistu skaits gadsimta ceturkšņa laikā ir mērāms jau desmitos. Tomēr, ja savulaik slepkavības un uzbrukumi žurnālistiem kaut formāli tika izmeklētas, pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā neatkarīgie žurnālisti paši tiek apsūdzēti terorismā vai bruņoto spēku diskreditācijā.
Viens no medijiem, kas pasaulei sniedz ieskatu Krievijas realitātē ir „The Moscow Times”. Pirms diviem gadiem Krievija izdevumu iekļāva ārzemju aģentu sarakstā, lai gan redakcija Maskavu bija pametusi jau iepriekš un ir apmetusies Nīderlandē. Izdevums ir pieejams internetā gan angļu, gan krievu valodās. Viņu žurnālisti Krievijā darbojas anonīmi.
Kā un kāpēc turpināt ziņot, par to sarunājāmies ar Samantu Berkhedu, „The Moscow Times” galveno redaktori.
Savukārt Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētniece un Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes docētāja Elīna Vrobļevska analizē, kādēļ ir svarīgi, ka tādās totalitārās valstīs kā Krievija atrodas ārvalstu mediji un ziņo par to, kas tur notiek. -
Viņi ir noziedznieki, kādēļ par viņiem ir jāraksta? Vai viņu teiktajam maz var ticēt? Vai jūs meklējat attaisnojumu viņu noziegumiem? Tie ir daži jautājumi, kas nereti seko publikācijām, kuru centrā ir notiesātie. Un patiešām – kāpēc žurnālisti par viņiem raksta un stāsta? Vai tas būtu nepieciešams klikšķu medībām vai arī, lai līdzētu tikt klāt kādam samilzušam augonim sociālajā un tiesību laukā?
Raidījumā Mediju anatomija saruna Latvijas Radio raidījuma Atvērtie faili žurnālisti Lindu Spundiņu.
Viņa pirms vairāk nekā diviem gadiem veidoja sešu raidījumu sēriju „Cietuma ēnā” un arī šobrīd nāk klajā ar raidījumu sēriju „Aizēnotie motīvi”, kurā stāsta par cilvēkiem, kuri izdarījuši noziegumus.
Savukārt Latvijas Žurnālistu asociācijas Mediju ētikas padomes pārstāve, raidījuma “Kas notiek Latvijā” redaktore Zane Mače vaicāta par pamatprincipiem, kuri jāievēro šajā žurnālistikas žanrā, kā pašu pirmo uzsver – cietuma stāsti nav domāti izklaidei. -
Kultūras žurnālistika un kino recenzijas pēdējā laikā ir kļuvušas īpaši pamanāmas un ar reālu ietekmi. Iespējams, visu pastiprina tas, ka sociālie mediji šo saturu palīdz ieraudzīt krietni plašākai publikai, tomēr bez uzmanību piesaistoša vēstījuma to nevarētu izdarīt.
Recenzija portālā „Kino raksti” par filmu „Anna LOL” lika veikt korekcijas Nacionālās kino balvas „Lielais Kristaps” nominantu sarakstā. Savukārt Latvijas TV raidījuma „Kultūršoks” atklātais uzmākšanās skandāls Latvijas Mūzikas akadēmijā ir novedis līdz apsūdzībām vienam no pasniedzējiem un izmaiņām Administratīvo sodu likumā.
Raidījuma Mediju anatomija runājam par kultūras žurnālistiku, kā arī kritiķu un nozares mijiedarbību. Saruna ar žurnālisti „Kino raksti” galveno redaktori Kristīni Matīsu un Latvijas TV raidījuma „Kultūršoks” un Latvijas Radio „Klasika” žurnālisti Aneti Ašmani-Vilsoni.
Viedokli izsaka Rīgas Stradiņa Universitātes profesore Ilva Skulte. Viņa norāda, ka no vienas puses mediji paši ir daļa no kultūras. Tomēr no otras – raugās uz to no ārpuses, atspoguļo to, identificējot kādas problēmas, viņu vērtējums ļauj orientēties šajā laukā un prasa arī uzturēt noteiktus standartus. -
20. janvārī, kad ASV prezidenta amatā oficiāli stājās Donalds Tramps, miljardierim Īlonam Maskam piederošo sociālās tīklošanas platformu „X” pameta Eiropas Žurnālistu federācija. Saruna ar federācijas izpilddirektori Renāti Šrēderi, lai skaidrotu šo lēmumu un platformas „X” ietekmi uz mediju vidi, politiku un sabiedrību.
-
20. janvārī, kad ASV prezidenta amatā oficiāli stājās Donalds Tramps, miljardierim Īlonam Maskam piederošo sociālās tīklošanas platformu „X” pameta Eiropas Žurnālistu federācija. Tādējādi organizācija pauda attieksmi pret platformas piekopto politiku un izveidotajiem algoritmiem, kas palīdzēja bruģēt Trampa ceļu uz panākumiem.
Pērnā gada nogalē Īlons Masks savā sociālajā tīklā pauda atbalstu galēji labējai partijai “Alternatīva Vācijai”, paziņojot, ka tikai tā var glābt Vāciju. Vēlāk līdzīgu un plašāku viedokli viņš izteica viedokļrakstā izdevumā “Die Welt”, noliedzot šīs partijas ekstrēmistisko noslieci. Tikai pusotru mēnesi pirms Bundestāga ārkārtas vēlēšanām „Alternatīva Vācijai” kanclera amata kandidātei Alisei Veidelei bija tiešsaistes saruna ar Masku, kurā viņa kritizēja Vācijas politikā notiekošo. Bundestāgā ir ierosināta izmeklēšana par iespējamu nelikumīgu ziedošanu šai partijai.
Raidījumā Mediju anatomija saruna ar Eiropas žurnālistu federācijas izpilddirektori Renāti Šrēderi, lai plašāk skaidrotu šo lēmumu un platformas „X” ietekmi uz mediju vidi, politiku un sabiedrību. -
Eiropas Savienības atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļi jeb tautā sauktā „Covid nauda” būs pieejama arī Latvijas medijiem, lai to izmantotu zināšanu apguvei, digitālajai transformācijai un konkurētspējas celšanai. Šie vārdu salikumi izklausās diezgan vispārīgi. Raidījumā Mediju anatomija skaidrojam, kādas tieši iespējas būs Latvijas plašsaziņas līdzekļiem un kāds labums to patērētājiem.
Divu miljonu eiro vērtā projekta atklāšana notiek 17. janvārī un to īstenos „Latvijas mediju nozares kompetenču centrs”, ko savukārt veido trīs institūcijas – Vidzemes augstskola, SIA „Komercizglītības centrs” un Baltijas mediju izcilības centrs.
Par projektu stāsta Komercizglītības centra līdzīpašniece Anna Gruzinska un Baltijas mediju izcilības centra izpilddirektore Gunta Sloga. -
Gruzija šobrīd dzīvo ļoti sarežģītā laikā, kad notiek protesti pret prokrieviskās valdības lēmumiem un ir dziļa neskaidrība par valsts nākotni. Tas nozīmē sarežģītu darbu arī žurnālistiem, īpaši jau neatkarīgajiem. Par neatkarīgo mediju darbu Gruzijā saruna Mediju anatomijā.
-
Gruzija šobrīd dzīvo ļoti sarežģītā laikā, kad notiek protesti pret prokrieviskās valdības lēmumiem un ir dziļa neskaidrība par valsts nākotni. Tas nozīmē sarežģītu darbu arī žurnālistiem, īpaši jau neatkarīgajiem. Par neatkarīgo mediju darbu Gruzijā saruna Mediju anatomijā.
Pēc Krievijas parauga arī Gruzijā politiķi pavasarī pieņēma ārzemju aģentu likumu, kas ārvalstu aģentu sarakstā paredz iekļaut nevalstiskās organizācijas un medijus ar vismaz 20% ārvalstu finansējumu. Sabiedrība iebilda un izgāja ielās.
Par spīti protestiem, likumu pieņemēma. Rudenī Gruzijā notika parlamenta vēlēšanas, kuru rezultātus neatzīst ne opozīcija, ne Rietumvalstis. Atkal ielās izgāja cilvēki, un viņiem pievienojās Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili.
Viens no medijiem, uz kuru tiek attiecināts ārzemju aģentu likums, ir neatkarīgā un dažādu starptautisko fondu finansētā ziņu platforma „OC Media”, kas angļu valodā vēsta par norisēm Kaukāza reģionā un bāzējas Tbilisi. Reģistrēties par ārzemju aģentu „OC Media” atteicās.
Kā neatkarīgie žurnālisti spēj strādāt šādos apstākļos, saruna ar „OC Media” vadītāju, žurnālisti Marjamu Nikuradzi (Mariam Nikuradze). -
Latvijas Radio, Latvijas Televīzijas un portāla LSM darbinieki droši var sacīt „mēs”, jo tagad oficiāli strādājam vienā uzņēmumā. No 1. janvāra darbu ir sācis apvienotais Latvijas Sabiedriskais medijs. Ir lauzts kaudzēm šķēpu par to, kurš šo uzņēmumu vadīs, kā finansēs un kā uzraudzīs, bet ko iegūs tie, kuri mūs klausīsies, skatīsies un lasīs? Ieguvumiem noteikti jābūt, jo citādi, kam visas šīs pārmaiņas?
Raidījumā Mediju anatomija saruna par to, kādas iespējas sniedz sabiedrisko mediju apvienošana un kāds būs pienesums sabiedrībai.
Analizē mediju pētnieki – Jānis Juzefovičs no Rīgas Stradiņa Universitātes un Andris Saulītis no Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta. Viņi abi ir arī pētījuši sabiedrisko mediju darbu, vērtējuši to pienesto labumu.
Gatavojot raidījumu, sociālajās tīklošanās vietnēs "X" un "BlueSky" vaicājām arī cilvēkiem, kas pēc viņu domām būtiski pietrūkst sabiedriskajos medijos? -
Trauksmes poga – parasti iedomājamies ugunsdzēsības trauksmi vai apsardzes pogu, bet šajā decembrī izveidota īpaša trauksmes poga žurnālistiem. Latvijas Žurnālistu asociācija izveidojusi platformu, kurā jebkurš, arī paši žurnālisti, varētu ikdienā ziņot par naida runu, vardarbību, vajāšanu un iebiedēšanu, kas vērsta pret žurnālistiem un citiem mediju darbiniekiem sociālajos medijos vai ikdienas dzīvē.
Kurā brīdī kritika par darbu kļūst par uzbrukumu? Mediju anatomijā saruna ar Anastasiju Teterenko-Supi, viņa ir Nacionālā Žurnālistu drošības kontaktpunta Latvijā koordinatore. -
Pats dārgākais un sarežģītākais žurnālistu darbs ir pētnieciskā žurnālistika - tā prasa daudz laika, daudz resursu, dažkārt rezultātu tā arī nesasniedzot.
Šobrīd uz kino ekrāniem skatāma filma "Nord Express", kas ir sešu gadu pētījums par "Rail Baltica" projekta tapšanu un arī - netapšanu. Filma ir īpaša arī ar to, ka to veidoja tandēms - režisors Kārlis Lesiņš kopā ar pētniecisko žurnālisti Inesi Braži.
Raidījumā Mediju anatomija saruna ar abiem filmas autoriem, par to, kā veidojās šī sadarbība, kāpēc filma tapa tik ilgi - vai no otras puses, pabeigta vēl pirms "Rail Baltica" pabeigšanas, kā arī par to, vai žurnāliste Inese Braže to būtu samontējusi citādāk nekā režisors Kārlis Lesiņš. -
Aprit pieci gadi, kopš darbu sāka Latvijas Mediju ētikas padome. Šajā laikā tapuši 70 atzinumi par iesniegtajām sūdzībām, 18 sūdzībās ir konstatēti pārkāpumi. Kāda ir padomes loma – būt vēl vienam mediju uzraugam vai tomēr padomdevējam?
Raidījumā Mediju anatomija saruna ar emirēto filozofijas profesori, Latvijas Mediju ētikas padomes locekli Skaidrīti Lasmani un Latvijas Mediju ētikas padomes priekšsēdētāja vietnieku, žurnāla “Klubs” galveno redaktoru Aivaru Pastalnieku. -
Jau piecus gadus Ukrainā tiek veidots mediju baltais saraksts, kurā iekļūst rūpīgi izvērtēti, kvalitatīvi un uzticami tiešsaistes mediji. Kā šis mediju baltais saraksts tiek veidots, skaidro Oksana Romaniuka, Ukrainas masu informācijas institūta vadītāja.
-
Jau piecus gadus Ukrainā tiek veidots mediju baltais saraksts, kurā iekļūst rūpīgi izvērtēti, kvalitatīvi un uzticami tiešsaistes mediji. Pēc stingriem kritērijiem saraksta veidošana tiek turpināta arī tagad, kara laikā. Ukrainas mediju baltais saraksts ir tik nozīmīgs un prestižs, ka mediji lepojas, ja tajā iekļūst un ir sarūgtināti, ja no tā tiek izslēgti.
Kā šis mediju baltais saraksts tiek veidots, Mediju anatomijā skaidro Oksana Romaniuka, Ukrainas masu informācijas institūta vadītāja.
Ukrainas baltā saraksta mediji:
Suspilne
Radio Liberty
Ukrainian Pravda
Babel
Hromadske
Texty
ZN.ua
Espreso
Slovo i Dilo
Ukrainskyi Tyzhden
Hromadske Radio
- Laat meer zien
