Afleveringen
-
"Tramps triumfē" – ar šādiem un līdzīgiem virsrakstiem par ASV prezidenta vēlēšanām šonedēļ ziņo pasaules mediji. Mediju anatomijā runājam par to, kā pirms šī gada vēlēšanām mainījies mediju darbs ASV. Analizē Latvijas Radio korespondents Vašingtonā Artjoms Konohovs un žurnāla „IR” komentētājs Pauls Raudseps.
Ja jāizvētī, kas šīs vēlēšanu kampaņas laikā noticis mediju vidē neparasts, ar ko sākt – a r to, ka televīzijas debates mainīja vēlēšanu kandidātu, ar to, ka „The Washington Post” atteicās lasītājiem paust savu nostāju par kandidātiem, vai ar to, ka „twitter” jeb „X” īpašnieks Īlons Masks bija viens no redzamākajiem un aktīvākajiem Trampa atbalstītājiem?
Raidījuma ieraksts notika dažas stundas pēc tam, kad pavisam oficiāli bija paziņots – nākamais ASV prezidents būs Donalds Tramps. -
Mediju anatomija viesojas pie Latvijas Radio korespondentēm Rēzeknē un Valmierā. Renāte Lazdiņa un Gunta Matisone ir Latvijas Radio žurnālistes, kas strādā katra savā reģionā, bet dara līdzīgu darbu – radio klausītājiem stāsta par visu svarīgo, kas notiek ārpus Rīgas.
Radio 99. jubilejā un sabiedrisko mediju apvienošanas priekšvakarā sarunā ar kolēģēm, kuras strādā, kā Rīgā saka - laukos, skaidrojam, kā pašlaik izskan radio balss reģionos. -
Zijn er afleveringen die ontbreken?
-
Kas noticis ar krievvalodīgo mediju lietošanas paradumiem Latvijā un Igaunijā pēc Krievijas pilna mēra iebrukuma Ukrainā un tam sekojošajam lēmumam slēgt Kremļa propagandas medijus Baltijas valstīs? Vai mainījies šīs sabiedrības daļas pasaules skatījums, vērtību orientācija un arī mediju izvēle?
Fokusgrupu diskusijās un kvantitatīvajās aptaujās uz šiem jautājumiem atbildi meklē pētnieki Jānis Juzefovičs, Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes vadošais pētnieks, un Mārtiņš Kaprāns, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks. Ar abiem pētniekiem saruna raidījumā Mediju anatomija, lai noskaidrotu, kādus atklājumus uzrāda vairākus gadus ilgie pētījumi. -
Šoreiz raidījums Mediju anatomija tapa Berlīne, kur ik gadu oktobrī norisinās prestižais Eiropas raidorganizāciju konkurss "Prix Europa". Tajā dažādās kategorijās sacenšas Eiropas sabiedrisko mediju labākie darbi. Šajā gadā arī trīs Latvijas Radio radošie darbi nokļuva līdz konkursa vērtēšanai, ko var uzskatīt par būtisku sasniegumu.
Par līdzdalību konkursā stāsta Latvijas Radio kolēģi Justīne Savitska, Baiba Runce un Jānis Baķis.
Latvijas Radio Pasaku lietotne, Latvijas Radio un "Delfi" pētījums "Līdera apskāviens" un podkāsts "Remarka" bija vieni no 161 nominanta, kas sacentās par gada labākā projekta titulu savā kategorijā prestižajā Eiropas sabiedrisko mediju konkursā "Prix Europa".
Šogad konkursā pieteikti 646 audio, digitālo mediju un video darbi no 274 medijiem. -
Šī ir tā jaunā realitāte un tā nemainīsies – apdraudējumi žurnālistiem virtuālajā vidē kļuvuši par ikdienu. Uzbrūkoši komentāri un privātas vēstules - tas traucē veikt pienākumus, ietekmē žurnālistu mentālo pašsajūtu un dažreiz pat noved pie pašcenzūras. Vai un kā to iespējams novērst, vai tiesībsargājošās iestādes šobrīd ir pārāk bezzobainas un vai ir veids, kā mediju organizācijas var pasargāt savus darbiniekus no kiberbulijinga?
Raidījumā Mediju anatomija saruna ar Andu Rožukalni un Ilvu Skulti, kuras veic pētījumu par žurnālistu drošību, kā arī Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta vadītāju Ivetu Elksni. -
Mediju anatomijā saruna ar Mindaugu Rakausku par TV3 vietu Latvijas tirgū un atšķirībām skatītāju izvēlē visās Baltijas valstīs, par GO3 iespējām konkurēt ar pasaules straumēšanas servisiem, par krievu valodas saturu TV3 medijos, kā arī par prognozēm, kā mediju tirgu mainīs jaunais sabiedriskais medijs.
-
Mediju anatomijā saruna ar Mindaugu Rakausku par TV3 vietu Latvijas tirgū un atšķirībām skatītāju izvēlē visās Baltijas valstīs, par GO3 iespējām konkurēt ar pasaules straumēšanas servisiem, par krievu valodas saturu TV3 medijos, kā arī par prognozēm, kā mediju tirgu mainīs jaunais sabiedriskais medijs.
Mediju biznesa vides pētījumi rāda, ka Baltijas valstīs lielākais tirgus spēlētājs ir "TV3 grupa". Jau piekto gadu šo komercmedija grupu Latvijā vada lietuvietis Mindaugs Rakausks. -
Roberts Vītols: Lai iegūtu 100000 sekotāju „YouTube” kanāls latviešu valodā, ir vajadzīgs laiks, laba ideja un pacietība.
Šoreiz raidījumā Mediju anatomija dodamies uz Liepāju ciemos pie Roberta Vītola un viņa komandas. Viņi pirmie ir sasnieguši 100 tūkstoš sekotāju Roberta Vītola „YouTube” kanālam. To var uzskatīt par ievērojamu panākumu, jo kanāls ir latviski un saturs ir par un ap auto. Kā šo panākumu kaldināja Roberts Vītols, par to vairāk raidījumā. -
Vasaras olimpiskās spēles aicināja uz vienlīdzību sportā. Bet vai un kas būtu jāmaina tajā, kā par sporta notikumiem runā mediji? Par to Mediju anatomijā saruna ar Latvijas TV sporta žurnālistu Dāvidu Ernštreitu un dažādības un komunikācijas eksperti Vitu Stiģi-Škuškovniku.
-
„80 dusmīgi žurnālisti/ 80 Angry Journalists” – tas ir nosaukums topošai dokumentālajai filmai par to, kā Ungārijas valdība pārņēma savā kontrolē valsts lielāko mediju „Index”. Filma vēl top. Mediju anatomijā uz sarunu aicinājām tās autoru Andrašu Foldesu (András Földes) un producentu Loranu Balazu Imre (Loránd Balázs Imre), lai iztaujātu par to, kā strādā žurnālisti autokrātijā tepat Eiropas Savienības iekšienē, Ungārijā.
-
„80 dusmīgi žurnālisti/ 80 Angry Journalists” – tas ir nosaukums topošai dokumentālajai filmai par to, kā Ungārijas valdība pārņēma savā kontrolē valsts lielāko mediju „Index”. Filma vēl top. Mediju anatomijā uz sarunu aicinājām tās autoru Andrašu Foldesu (András Földes) un producentu Loranu Balazu Imre (Loránd Balázs Imre), lai iztaujātu par to, kā strādā žurnālisti autokrātijā tepat Eiropas Savienības iekšienē, Ungārijā.
Filmas stāsts sākas 2020. gadā, kad Viktora Orbāna valdība pārņēma kontroli pār valsts lielāko un ietekmīgāko mediju „Index” un atlaida tā galveno redaktoru. Pieredzējušais kara reportieris Andrašs Foldess tajā brīdī paņēma kameru, jo sajuta, ka viņa darba vieta kļuvusi par konflikta zonu. Viņa kamera fiksēja tālākos notikumus. Žurnālisti atteicās samierināties un aizgāja no darba. 80 vīlušies žurnālisti vienā dienā pameta savus darba galdus. -
Latvijas Žurnālistu asociācija šodien, 6.septembrī, paziņo aizvadītā gada Izcilības balvas laureātus. Katru gadu šo balvu saņem Latvijas žurnālistu labākie darbi. Šajā reizē pievērsām uzmanību Daugavpils neatkarīgajam medijam "Čaika", kam sadaļā "Dokumentālie stāsti" nominēti divi darbi - koprojekts ar TVnet "Mēs esam šeit" un filma "Daugaypils 2. Neredzamie cilvēki", kas stāsta par LGBT kopienu Latvijas otrajā lielākajā pilsētā.
Gaidot balvas pasniegšanas ceremoniju, Mediju anatomijā saruna ar Eleonoru Ruzveltu, filmas "Daugaypils 2. Neredzamie cilvēki" autori. -
Mediju anatomijā skaidrojam, kā saturu minoritāšu valodās veido Somijas sabiedriskajos medijos, kur saturs krieviski tiek pārraidīts kopš deviņdesmitajiem gadiem, bet kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā - arī ukrainiski. Savukārt rudenī sāksies eksperimentāla satura veidošana Somijas lielākajās minoritāšu valodās - arābiski un somāliski.
Raidījumā saruna ar Somijas sabiedriskā medija producentu Marko Krapu. -
Šī gada pirmajā pusē visskaļākie ziņu virsraksti saistībā ar medijiem bijuši par valodas lietošanu plašsaziņas līdzekļos. Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām Latvijas Televīzijas pēc sabiedrības spiediena atcēla priekšvēlēšanu debates krievu valodā, savukārt izmeklējošās žurnālistikas centram „Re:Baltica” liek atmaksāt pusi no Sabiedrības integrācijas fonda piešķirtās naudas par to, ka satura tulkojums netika nodrošināts to ierunājot, bet titros.
Mediju anatomijā skaidrojam, kā saturu minoritāšu valodās veido Somijas sabiedriskajos medijos, kur saturs krieviski tiek pārraidīts kopš deviņdesmitajiem gadiem, bet kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā - arī ukrainiski. Savukārt rudenī sāksies eksperimentāla satura veidošana Somijas lielākajās minoritāšu valodās - arābiski un somāliski.
Raidījumā saruna ar Somijas sabiedriskā medija producentu Marko Krapu. -
Šonedēļ nāca klajā Rīgas Stradiņa universitātes studentu veidotais pētnieciskās žurnālistikas izdevuma „Inquisitio” jaunākais numurs. Žurnāls ir laba vieta, kur studentiem trenēt savas prasmes žurnālistikā un, kā izrādās, daudziem no viņiem tā ir arī pirmā iespēja iemēģināt roka pētnieciskajā žurnālistikā.
Raidījumā Mediju anatomija divas sarunas ar rakstu autorēm. Pirmā saruna ar Martu Kristu Kundrāti, Agniju Reinieci un Kati Katrīni Kalniņu, uzklausot viņu secinājumus par padarīto darbu.
Jaunākajā „Inquisitio” numurā ir arī raksts par atkailināšanās bīstamību tīmeklī. Un Mediju anatomijā raksta autore Linda Leonoviča stāsta, kā radās ideja pētīt notiekošo tiktokā. Savukārt raksta līdzautore Zibela Ginesa stāsta par to, kas viņām bija jāpiedzīvo pētīšanas procesā, jo žurnālistes sastapās arī ar draudiem un publisku ņirgāšanos.
-
Raidījumā Mediju anatomija saruna par to, kā novērst mākslīgā intelekta radīto apdraudējumu un veicināt tā uzticamību ar Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātes pētnieci un lektori Irēnu Barkāni un portāla „LSM.lv” kultūras redaktori Lailu Burāni, kura dalās savā pieredzē, izmantojot mākslīgo intelektu.
Šogad saistībā ar mākslīgā intelekta izmantošanas regulāciju notiek daudz interesanta – tūlīt spēkā stāsies Eiropas Savienības akts, notiek dažādas tiesas prāvas, savukārt mediji diskutē par vadlīnijām, kā izmantot mākslīgo intelektu satura radīšanā.
-
Raidījumā Mediju anatomija skaidrojam, kāpēc medijiem ir vajadzīga iekļaujošā valoda un kā mediji var veidot vidi, kurā ikviens no mums var justies iederīgs. Saruna ar valodnieci Aigu Veckalni, viņa dažādos veidos izglīto mūs par iekļaujošo valodu, un televīzijas un radio žurnālisti Agnesi Drunku, kura dažādos mediju projektos ir tikusies, intervējusi un gatavojusi stāstus par dažādu sabiedrības grupu cilvēkiem.
Vārdi, ko izmanto žurnālisti, ir būtiski ne tikai, lai mūs informētu un skaidrotu notiekošo, bet tie arī paver mums visiem plašāku skatu uz cilvēkiem, kas mums ir apkārt, un veido izpratni par citu cilvēku dzīvi. -
Raidījumā Mediju anatomija saruna ar poļu režisori Agņešku Holandu (Agniezska Holland) par to, kā politiķu lēmums ierobežot žurnālistus kļuva par iedvesmu mākslas filmai. Sarunā arī par to, kā (nav) mainījusies žurnālistu un mediju atbildība šodien un pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados vai vēlāk, Vjetnamas kara laikā, kā arī par naida runas plūdiem, kas vērsti pret pašu režisori pēc filmas „Zaļā robeža” nonākšanas kinoteātros.
-
Raidījumā Mediju anatomija saruna ar poļu režisori Agņešku Holandu (Agniezska Holland) par to, kā politiķu lēmums ierobežot žurnālistus kļuva par iedvesmu mākslas filmai. Sarunā arī par to, kā (nav) mainījusies žurnālistu un mediju atbildība šodien un pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados vai vēlāk, Vjetnamas kara laikā, kā arī par naida runas plūdiem, kas vērsti pret pašu režisori pēc filmas „Zaļā robeža” nonākšanas kinoteātros.
"Lielākais ienaidnieks mūsdienu žurnālistikā ir ne tikai internets, sociālie mediji un mākslīgais intelekts, bet gan populisms un polarizēšanās," saka poļu režisore Agņeška Holanda.
Viņa uzskata, ka žurnālisti bieži vien ir pārāk slinki, lai cīnītos par piekļuvi patiesībai. Holandas jaunākā filma „Zaļā robeža” īsu brīdi skatāma uz kino ekrāniem Latvijā. Filmas sižets tikpat labi varētu risināties Latvijā. Stāsts sākas uz Baltkrievijas robežas, kuru mēģina šķērsot bēgļu grupa, kas kļuvuši par instrumentiem Putina un Lukašenko hibrīdkarā ar Eiropu.
Iespēja arī noklausīties sarunu angļu valodā:
Kā arī stāstu par filmu "Zaļā robeža":
-
Pēdējā gada laikā, šķiet, sabiedriskie mediji paši bijuši mediju un sabiedrības uzmanības lokā biežāk nekā ierasts. Arī Saeimā bieži runāts par medijiem un ar mediju pārstāvjiem. Šoreiz raidījumā Mediju anatomija saruna ar Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāju Leilu Rasimu (Progresīvie) par to, kā vērtēt Latvijas TV iecerētās priekšvēlēšanu debates krievu valodā, kāpēc šobrīd žurnālisti ceļ trauksmi par vārda brīvības sašaurināšanos, kāda ietekme uz žurnālistu darbu turpmāk būs tiesas spriedumam TVNET lietā un kā varētu stingrāk sodīt uzbrukumus žurnālistiem interneta vidē.
- Laat meer zien
