Afleveringen
-
ASV valdības lēmums uz trim mēnešiem apturēt ārvalstu atbalsta programmas nevalstiskajām organizācijām ir smagi skāris arī mediju jomu. ASV Kongresa piešķirtie vairāk nekā 268 miljoni dolāru neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu un brīvas informācijas plūsmas atbalstam tagad ir iesaldēti. Kādas ir šī lēmuma sekas, skaidrojam Mediju anatomijā.
ASV ārvalstu palīdzības programmas sasniedza medijus aptuveni 30 pasaules valstīs, tajā skaitā arī Eiropas Savienībā. Skaidrs, ka spējais finansējuma zudums ir graujošāks tur, kur mediju brīvība ir vistrauslākā, kā arī tur, kur ir smaga situācija kara dēļ, kā tas ir Ukrainā, tomēr riski pastāv arī citviet. Starptautiskās organizācijas “Reportieri bez robežām” Eiropas Savienības un Balkānu valstu nodaļas vadītājs Pavols Szalai norāda - īstermiņā Savienotās Valstis varbūt iegūs kaut kādu naudu federālajā budžetā, bet ilgtermiņā šis lēmums iedragās žurnālistu cīņu ar korupciju un galu galā arī demokrātiju.
ASV valdības lēmumu ir sajutuši arī mediji Latvijā, turklāt tie, kuri atrodas tuvāk Krievijas pierobežai un ir svarīgi instrumenti mūsu informatīvās telpas stiprināšanā - tas ir neatkarīgais interneta medijs Daugavpilī - "Chayka.lv", kā arī izdevums "Ezerzeme" Krāslavā. ASV finansējums gan neietekmē šo mediju pastāvēšanu kā tādu, jo tas ir saņemts atsevišķiem projektiem, turklāt Latvijā darbojas arī sava mediju atbalsta sistēma. Tomēr tā nav tik dāsna, lai tie paši reģionālie mediji varētu uzaudzēt muskuļus.
"Ezerzemes" pārstāve Iveita Leikuma stāsta, ka ASV finansējums nelielās redakcijas apjomiem bija liels un dotu iespēju ne tikai finansēt sižetu sērijas izvedi, bet arī ieguldīties tehnikas iegādē, digitalizācijā, arī iekļūt jaunās interneta platformās. No piešķirtās naudas izdevums nepaspēja iztērēt ne centa.
Žurnalistu organizācijas aicina Eiropas demokrātijas domāt par atbalstu medijiem, lai mediji nav jāslēdz vai vēl trakāk - nonāk demokrātijām nelabvēlīgu spēku naudas atkarībā. -
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, informācija par to, kas patiešām notiek Krievijā, šaipus dzelzs priekškara ir ierobežota. Neatkarīgie mediji, kas līdz kara sākumam kaut ierobežoti, bet strādāja, pēc iebrukuma kļuva varai pavisam nevēlami. Kā turpināt ziņot par to, kas notiek Krievijā arī šodien?
Būt par žurnālistu Krievijā nekad nav bijis sevišķi droši, nogalināto žurnālistu skaits gadsimta ceturkšņa laikā ir mērāms jau desmitos. Tomēr, ja savulaik slepkavības un uzbrukumi žurnālistiem kaut formāli tika izmeklētas, pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā neatkarīgie žurnālisti paši tiek apsūdzēti terorismā vai bruņoto spēku diskreditācijā.
Viens no medijiem, kas pasaulei sniedz ieskatu Krievijas realitātē ir „The Moscow Times”. Pirms diviem gadiem Krievija izdevumu iekļāva ārzemju aģentu sarakstā, lai gan redakcija Maskavu bija pametusi jau iepriekš un ir apmetusies Nīderlandē. Izdevums ir pieejams internetā gan angļu, gan krievu valodās. Viņu žurnālisti Krievijā darbojas anonīmi.
Kā un kāpēc turpināt ziņot, par to sarunājāmies ar Samantu Berkhedu, „The Moscow Times” galveno redaktori.
Savukārt Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētniece un Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes docētāja Elīna Vrobļevska analizē, kādēļ ir svarīgi, ka tādās totalitārās valstīs kā Krievija atrodas ārvalstu mediji un ziņo par to, kas tur notiek. -
Zijn er afleveringen die ontbreken?
-
Viņi ir noziedznieki, kādēļ par viņiem ir jāraksta? Vai viņu teiktajam maz var ticēt? Vai jūs meklējat attaisnojumu viņu noziegumiem? Tie ir daži jautājumi, kas nereti seko publikācijām, kuru centrā ir notiesātie. Un patiešām – kāpēc žurnālisti par viņiem raksta un stāsta? Vai tas būtu nepieciešams klikšķu medībām vai arī, lai līdzētu tikt klāt kādam samilzušam augonim sociālajā un tiesību laukā?
Raidījumā Mediju anatomija saruna Latvijas Radio raidījuma Atvērtie faili žurnālisti Lindu Spundiņu.
Viņa pirms vairāk nekā diviem gadiem veidoja sešu raidījumu sēriju „Cietuma ēnā” un arī šobrīd nāk klajā ar raidījumu sēriju „Aizēnotie motīvi”, kurā stāsta par cilvēkiem, kuri izdarījuši noziegumus.
Savukārt Latvijas Žurnālistu asociācijas Mediju ētikas padomes pārstāve, raidījuma “Kas notiek Latvijā” redaktore Zane Mače vaicāta par pamatprincipiem, kuri jāievēro šajā žurnālistikas žanrā, kā pašu pirmo uzsver – cietuma stāsti nav domāti izklaidei. -
Kultūras žurnālistika un kino recenzijas pēdējā laikā ir kļuvušas īpaši pamanāmas un ar reālu ietekmi. Iespējams, visu pastiprina tas, ka sociālie mediji šo saturu palīdz ieraudzīt krietni plašākai publikai, tomēr bez uzmanību piesaistoša vēstījuma to nevarētu izdarīt.
Recenzija portālā „Kino raksti” par filmu „Anna LOL” lika veikt korekcijas Nacionālās kino balvas „Lielais Kristaps” nominantu sarakstā. Savukārt Latvijas TV raidījuma „Kultūršoks” atklātais uzmākšanās skandāls Latvijas Mūzikas akadēmijā ir novedis līdz apsūdzībām vienam no pasniedzējiem un izmaiņām Administratīvo sodu likumā.
Raidījuma Mediju anatomija runājam par kultūras žurnālistiku, kā arī kritiķu un nozares mijiedarbību. Saruna ar žurnālisti „Kino raksti” galveno redaktori Kristīni Matīsu un Latvijas TV raidījuma „Kultūršoks” un Latvijas Radio „Klasika” žurnālisti Aneti Ašmani-Vilsoni.
Viedokli izsaka Rīgas Stradiņa Universitātes profesore Ilva Skulte. Viņa norāda, ka no vienas puses mediji paši ir daļa no kultūras. Tomēr no otras – raugās uz to no ārpuses, atspoguļo to, identificējot kādas problēmas, viņu vērtējums ļauj orientēties šajā laukā un prasa arī uzturēt noteiktus standartus. -
20. janvārī, kad ASV prezidenta amatā oficiāli stājās Donalds Tramps, miljardierim Īlonam Maskam piederošo sociālās tīklošanas platformu „X” pameta Eiropas Žurnālistu federācija. Saruna ar federācijas izpilddirektori Renāti Šrēderi, lai skaidrotu šo lēmumu un platformas „X” ietekmi uz mediju vidi, politiku un sabiedrību.
-
20. janvārī, kad ASV prezidenta amatā oficiāli stājās Donalds Tramps, miljardierim Īlonam Maskam piederošo sociālās tīklošanas platformu „X” pameta Eiropas Žurnālistu federācija. Tādējādi organizācija pauda attieksmi pret platformas piekopto politiku un izveidotajiem algoritmiem, kas palīdzēja bruģēt Trampa ceļu uz panākumiem.
Pērnā gada nogalē Īlons Masks savā sociālajā tīklā pauda atbalstu galēji labējai partijai “Alternatīva Vācijai”, paziņojot, ka tikai tā var glābt Vāciju. Vēlāk līdzīgu un plašāku viedokli viņš izteica viedokļrakstā izdevumā “Die Welt”, noliedzot šīs partijas ekstrēmistisko noslieci. Tikai pusotru mēnesi pirms Bundestāga ārkārtas vēlēšanām „Alternatīva Vācijai” kanclera amata kandidātei Alisei Veidelei bija tiešsaistes saruna ar Masku, kurā viņa kritizēja Vācijas politikā notiekošo. Bundestāgā ir ierosināta izmeklēšana par iespējamu nelikumīgu ziedošanu šai partijai.
Raidījumā Mediju anatomija saruna ar Eiropas žurnālistu federācijas izpilddirektori Renāti Šrēderi, lai plašāk skaidrotu šo lēmumu un platformas „X” ietekmi uz mediju vidi, politiku un sabiedrību. -
Eiropas Savienības atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļi jeb tautā sauktā „Covid nauda” būs pieejama arī Latvijas medijiem, lai to izmantotu zināšanu apguvei, digitālajai transformācijai un konkurētspējas celšanai. Šie vārdu salikumi izklausās diezgan vispārīgi. Raidījumā Mediju anatomija skaidrojam, kādas tieši iespējas būs Latvijas plašsaziņas līdzekļiem un kāds labums to patērētājiem.
Divu miljonu eiro vērtā projekta atklāšana notiek 17. janvārī un to īstenos „Latvijas mediju nozares kompetenču centrs”, ko savukārt veido trīs institūcijas – Vidzemes augstskola, SIA „Komercizglītības centrs” un Baltijas mediju izcilības centrs.
Par projektu stāsta Komercizglītības centra līdzīpašniece Anna Gruzinska un Baltijas mediju izcilības centra izpilddirektore Gunta Sloga. -
Gruzija šobrīd dzīvo ļoti sarežģītā laikā, kad notiek protesti pret prokrieviskās valdības lēmumiem un ir dziļa neskaidrība par valsts nākotni. Tas nozīmē sarežģītu darbu arī žurnālistiem, īpaši jau neatkarīgajiem. Par neatkarīgo mediju darbu Gruzijā saruna Mediju anatomijā.
-
Gruzija šobrīd dzīvo ļoti sarežģītā laikā, kad notiek protesti pret prokrieviskās valdības lēmumiem un ir dziļa neskaidrība par valsts nākotni. Tas nozīmē sarežģītu darbu arī žurnālistiem, īpaši jau neatkarīgajiem. Par neatkarīgo mediju darbu Gruzijā saruna Mediju anatomijā.
Pēc Krievijas parauga arī Gruzijā politiķi pavasarī pieņēma ārzemju aģentu likumu, kas ārvalstu aģentu sarakstā paredz iekļaut nevalstiskās organizācijas un medijus ar vismaz 20% ārvalstu finansējumu. Sabiedrība iebilda un izgāja ielās.
Par spīti protestiem, likumu pieņemēma. Rudenī Gruzijā notika parlamenta vēlēšanas, kuru rezultātus neatzīst ne opozīcija, ne Rietumvalstis. Atkal ielās izgāja cilvēki, un viņiem pievienojās Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili.
Viens no medijiem, uz kuru tiek attiecināts ārzemju aģentu likums, ir neatkarīgā un dažādu starptautisko fondu finansētā ziņu platforma „OC Media”, kas angļu valodā vēsta par norisēm Kaukāza reģionā un bāzējas Tbilisi. Reģistrēties par ārzemju aģentu „OC Media” atteicās.
Kā neatkarīgie žurnālisti spēj strādāt šādos apstākļos, saruna ar „OC Media” vadītāju, žurnālisti Marjamu Nikuradzi (Mariam Nikuradze). -
Latvijas Radio, Latvijas Televīzijas un portāla LSM darbinieki droši var sacīt „mēs”, jo tagad oficiāli strādājam vienā uzņēmumā. No 1. janvāra darbu ir sācis apvienotais Latvijas Sabiedriskais medijs. Ir lauzts kaudzēm šķēpu par to, kurš šo uzņēmumu vadīs, kā finansēs un kā uzraudzīs, bet ko iegūs tie, kuri mūs klausīsies, skatīsies un lasīs? Ieguvumiem noteikti jābūt, jo citādi, kam visas šīs pārmaiņas?
Raidījumā Mediju anatomija saruna par to, kādas iespējas sniedz sabiedrisko mediju apvienošana un kāds būs pienesums sabiedrībai.
Analizē mediju pētnieki – Jānis Juzefovičs no Rīgas Stradiņa Universitātes un Andris Saulītis no Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta. Viņi abi ir arī pētījuši sabiedrisko mediju darbu, vērtējuši to pienesto labumu.
Gatavojot raidījumu, sociālajās tīklošanās vietnēs "X" un "BlueSky" vaicājām arī cilvēkiem, kas pēc viņu domām būtiski pietrūkst sabiedriskajos medijos? -
Trauksmes poga – parasti iedomājamies ugunsdzēsības trauksmi vai apsardzes pogu, bet šajā decembrī izveidota īpaša trauksmes poga žurnālistiem. Latvijas Žurnālistu asociācija izveidojusi platformu, kurā jebkurš, arī paši žurnālisti, varētu ikdienā ziņot par naida runu, vardarbību, vajāšanu un iebiedēšanu, kas vērsta pret žurnālistiem un citiem mediju darbiniekiem sociālajos medijos vai ikdienas dzīvē.
Kurā brīdī kritika par darbu kļūst par uzbrukumu? Mediju anatomijā saruna ar Anastasiju Teterenko-Supi, viņa ir Nacionālā Žurnālistu drošības kontaktpunta Latvijā koordinatore. -
Pats dārgākais un sarežģītākais žurnālistu darbs ir pētnieciskā žurnālistika - tā prasa daudz laika, daudz resursu, dažkārt rezultātu tā arī nesasniedzot.
Šobrīd uz kino ekrāniem skatāma filma "Nord Express", kas ir sešu gadu pētījums par "Rail Baltica" projekta tapšanu un arī - netapšanu. Filma ir īpaša arī ar to, ka to veidoja tandēms - režisors Kārlis Lesiņš kopā ar pētniecisko žurnālisti Inesi Braži.
Raidījumā Mediju anatomija saruna ar abiem filmas autoriem, par to, kā veidojās šī sadarbība, kāpēc filma tapa tik ilgi - vai no otras puses, pabeigta vēl pirms "Rail Baltica" pabeigšanas, kā arī par to, vai žurnāliste Inese Braže to būtu samontējusi citādāk nekā režisors Kārlis Lesiņš. -
Aprit pieci gadi, kopš darbu sāka Latvijas Mediju ētikas padome. Šajā laikā tapuši 70 atzinumi par iesniegtajām sūdzībām, 18 sūdzībās ir konstatēti pārkāpumi. Kāda ir padomes loma – būt vēl vienam mediju uzraugam vai tomēr padomdevējam?
Raidījumā Mediju anatomija saruna ar emirēto filozofijas profesori, Latvijas Mediju ētikas padomes locekli Skaidrīti Lasmani un Latvijas Mediju ētikas padomes priekšsēdētāja vietnieku, žurnāla “Klubs” galveno redaktoru Aivaru Pastalnieku. -
Jau piecus gadus Ukrainā tiek veidots mediju baltais saraksts, kurā iekļūst rūpīgi izvērtēti, kvalitatīvi un uzticami tiešsaistes mediji. Kā šis mediju baltais saraksts tiek veidots, skaidro Oksana Romaniuka, Ukrainas masu informācijas institūta vadītāja.
-
Jau piecus gadus Ukrainā tiek veidots mediju baltais saraksts, kurā iekļūst rūpīgi izvērtēti, kvalitatīvi un uzticami tiešsaistes mediji. Pēc stingriem kritērijiem saraksta veidošana tiek turpināta arī tagad, kara laikā. Ukrainas mediju baltais saraksts ir tik nozīmīgs un prestižs, ka mediji lepojas, ja tajā iekļūst un ir sarūgtināti, ja no tā tiek izslēgti.
Kā šis mediju baltais saraksts tiek veidots, Mediju anatomijā skaidro Oksana Romaniuka, Ukrainas masu informācijas institūta vadītāja.
Ukrainas baltā saraksta mediji:
Suspilne
Radio Liberty
Ukrainian Pravda
Babel
Hromadske
Texty
ZN.ua
Espreso
Slovo i Dilo
Ukrainskyi Tyzhden
Hromadske Radio
-
Jaunākais pētījums par medijpratību Latvijā atklāja – vēl joprojām gana daudz iedzīvotāju nesaprot, kas ir uzticams avots un kāda ir dažādu informācijas kanālu būtība. Piemēram, aptaujātie lieto gan portālu "Delfi", gan sociālo mediju "Facebook" un domā, ka šiem kanāliem var uzticēties vienādi.
Raidījumā Mediju anatomija saruna par to, kā sociālajos medijos atrast uzticamus informācijas avotus? Stāsta kolēģe Anete Bērzkalne, kura savā maģistra darbā pētīja Krievijas dezinformāciju Latvijā. Un to turpina darīt, strādājot Latvijas Radio. -
Oktobra beigās Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome iepazīstināja ar pētījumu par Latvijas iedzīvotāju medijpratību. Tas ir līdz šim lielākais Latvijā veiktais pētījums par šo tēmu. Viens no galvenajiem secinājumiem – mēs neuzticamies medijiem.
Lai labāk izprastu, kā veidojusies šī uzticības krīze medijiem, saruna ar TV3 raidījuma „Nekā personīga” producenti Artu Ģigu un Latvijas Universitātes Komunikācijas studiju nodaļas docenti Klintu Ločmeli.
Bet vispirms par to, ko būtisku šis pētījums ir atklājis. -
"Tramps triumfē" – ar šādiem un līdzīgiem virsrakstiem par ASV prezidenta vēlēšanām šonedēļ ziņo pasaules mediji. Mediju anatomijā runājam par to, kā pirms šī gada vēlēšanām mainījies mediju darbs ASV. Analizē Latvijas Radio korespondents Vašingtonā Artjoms Konohovs un žurnāla „IR” komentētājs Pauls Raudseps.
Ja jāizvētī, kas šīs vēlēšanu kampaņas laikā noticis mediju vidē neparasts, ar ko sākt – a r to, ka televīzijas debates mainīja vēlēšanu kandidātu, ar to, ka „The Washington Post” atteicās lasītājiem paust savu nostāju par kandidātiem, vai ar to, ka „twitter” jeb „X” īpašnieks Īlons Masks bija viens no redzamākajiem un aktīvākajiem Trampa atbalstītājiem?
Raidījuma ieraksts notika dažas stundas pēc tam, kad pavisam oficiāli bija paziņots – nākamais ASV prezidents būs Donalds Tramps. -
Mediju anatomija viesojas pie Latvijas Radio korespondentēm Rēzeknē un Valmierā. Renāte Lazdiņa un Gunta Matisone ir Latvijas Radio žurnālistes, kas strādā katra savā reģionā, bet dara līdzīgu darbu – radio klausītājiem stāsta par visu svarīgo, kas notiek ārpus Rīgas.
Radio 99. jubilejā un sabiedrisko mediju apvienošanas priekšvakarā sarunā ar kolēģēm, kuras strādā, kā Rīgā saka - laukos, skaidrojam, kā pašlaik izskan radio balss reģionos. -
Kas noticis ar krievvalodīgo mediju lietošanas paradumiem Latvijā un Igaunijā pēc Krievijas pilna mēra iebrukuma Ukrainā un tam sekojošajam lēmumam slēgt Kremļa propagandas medijus Baltijas valstīs? Vai mainījies šīs sabiedrības daļas pasaules skatījums, vērtību orientācija un arī mediju izvēle?
Fokusgrupu diskusijās un kvantitatīvajās aptaujās uz šiem jautājumiem atbildi meklē pētnieki Jānis Juzefovičs, Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes vadošais pētnieks, un Mārtiņš Kaprāns, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks. Ar abiem pētniekiem saruna raidījumā Mediju anatomija, lai noskaidrotu, kādus atklājumus uzrāda vairākus gadus ilgie pētījumi. - Laat meer zien
