Afleveringen

  • Raidījumu klausieties audio pielikumā. Būveksperta viedoklis par ēku fasādes siltināšanas materiāliem, pieejamām iespējām un atšķirībām. Kā izvēlēties piemērotāko?

    1.jautājums. Ir vairāku veidu fasādes vates. Kādu izvēlēties? 300mm gāzbetona sienas, vate pēc projekta nepieciešama 150mm, sienas maksimālais augstums 8m.

    2.jautājums. Iegādājos Līvānu tipa māju, apšūtu ar ķieģeļiem. Gaisa sprauga ir tikai 25mm. Īsti neredzu jēgu to aizpūst. Māja ir auksta. Paredzēts māju siltināt no iekšpuses. Izveidot papildus karkasu un iepūst ekovati. Cik biezs iepūstās ekovates slānis dos efektu? Telpas zudums mani nesatrauc.

    3.jautājums. Veca klēts, guļbūve. Iekšējās sienas un griesti apstrādāti ar baltu kaļķim līdzīgu krāsu, vairākās vietās tā ir nobirusi. Gribētos atjaunot vēsturisko krāsu. Vai ir iespējams šādu krāsu pašam izgatavot? Kādi ir krāsas uzklāšanas nosacījumi? Vai vēsturiskajai krāsai ir kādas antiseptiskas īpašības vai arī tā ir tīri dekoratīva?

    4.jautājums. Par grīdas pīrāgu. Veicam pārbūvi bijušajam stallim/šķūnim. Koka karkasa būve. Gala mērķis - dzīvojamā māja. Siltināsim no iekšpuses un ārpuses ar ekovati un 25mm kokšķiedras plāksnēm. Koka karkass ir 150mm biezs. Iekšpusē būs māla apmetums. Konsultējoties ar koka karkasu māju ekspertiem, esam tikuši līdz risinājumam bez siltajām grīdām. Plāns izmantot zemes temperatūru un apsildīt ar siltumu akumulācijas krāsni. Vai savienojumā ar grīdu vajadzētu hidroizolāciju vai kādu atdalošo slāni? Ko jūs ieteiktu?

    5.jautājums. Māja celta 60 gados no skaidbetona. Skaidbetonā daudz plaisu, vietām gabaliem izdrupis apmetums. Māju domājam atjaunot. Mainīt jumta konstrukciju, atjaunot fasādi. Vai skaidbetons ir labojams? Varbūt jājauc nost un jābūvē no jauna?

    6.jautājums. Koka stāvbūve, apšūta ar ķieģeļiem. Pamatu augstums 80cm, no kuriem 20cm virs zemes līmeņa. Pamati vietām ir saplaisājuši. Vai esošais pamatu dziļums ir pietiekošs? Kāds būtu pareizs risinājums pamatu stiprināšanai vai pārbūvei? Ķieģeļu siena tiks demontēta, tās vietā tiks veidots papildus koka karkass ar siltinājumu, tādējādi samazinot slodzi uz pamatiem.

    7.jautājums. Grasos mainīt logus. Logu montāžai būtu labāk izmantot pakulas vai ko tamlīdzīgu. Bet, vai to var darīt, ja starp logu un aili ir apmēram 5cm liela atstarpe? Kādu materiālu izmantot aiz rīģipša, iekšējās ailes apdarē? Arī tur ir apmēram 4cm liels tukšums.

    8.jautājums. Šodien zem bruģa iebērām rupjās šķembas. Rīt blietējam, betonējam apmales. Ko darīt tālāk? Izmantot granti vai smalkākās dolomīta šķembas? Gribas saprast kur ir starpība.

  • Raidījumu klausieties audio pielikumā. Vai ēku siltināšanai var savienot un izmantot dažādu veidu siltumizolācijas materiālus? Raidījumā būveksperta viedoklis un ieteikumi.

    1.jautājums. Koka stāvbūve, jumta istaba jāsiltina starp spārēm, telpas siltajā pusē neizmantošu plēvi. Vai būtu kļūda, ja taupības nolūkos siltināšanā tiktu izmantotas divu veidu vates. Jumta „pīrāgs” būtu šāds: valcprofila jumta segums, ventilējama šķirtkārta, difūzijas plēve, 25mm kokšķiedras plāksne, 75mm minerālā vate, 50mm kokšķiedras vate, 25mm kokšķiedras plāksne. Vai šādā „pīrāgā” drīkst atrasties minerālā vate?

    2.jautājums. Jumta istabā domājam pacelt griestu līmeni pēc iespējas tuvāk jumta korei, kas būs ventilējama. Caur kori ventilēsies ari bēniņi. Kāds būtu minimālais attālums, kas jāatstāj starp jumta kori un bēniņu siltinājumu? 2/3 no ēkas bēniņiem paliks vecajā augstumā. Kore apmēram 1,5m būs savienota ar samazināto bēniņu daļu.

    3.jautājums. Mājai ir lentveida pamati. Kādiem ir jābūt slāņiem, lai izveidotu grīdu uz grunts. Vēlos montēt 200mm ekstrudēto putupolistirolu. Varbūt var izmantot arī mazāku slāni? Tad virsū plēvi, siltās grīdas caurules un sauso betona maisījumu. Kāda būtu minimālā putupolistirolam klase veidojot grīdu uz grunts? Vai grīda ir jāveido vienā līmenī ar lentveida pamatu augšpusi? Lentveida pamatus labāk siltināt no ēkas iekšpuses vai ārpuses, cik dziļi? Vai 120 kvadrātmetru lielam sausā betona laukumam ir nepieciešams veidot deformācijas šuves? Vai ekstrudētā putupolistirola vietā, kā siltumizolācijas slāni, drīkst izmantot keramzītu ar betona pieniņu?

    4.jautājums. Ķieģeļu un gāzbetona bloku māja, celta 90-tajos gados. Līdz šim tā nav apdzīvota. Koka dēļu grīda. Rezultātā, koks ir kaltis un deformējies. Ir spraugas starp dēļiem un dažas lāgas vairs kārtīgi nebalstās uz balstiem. No vienas puses gribētos koka grīdu atstāt, no otras - aizvietot ar silto grīdu. Dēļu grīdas „pīrāgs”: uz zemes plēve, keramzīts, 5cm sprauga starp keramzīta augšējo virsmu un grīdas dēļu apakšu. Vai tā drīks darīt? Kā veidot silto grīdu?

    5.jautājums. Koka stāvbūve. Veranda pārveidota par istabu. Sienas noklātas ar preskartona gabaliem, līmētas tapetes. Domāju sienas apmest un krāsot. Vai to drīkst darīt? Kādus materiālus izmantot? Rīģipsi nevaru likt, jo apkures caurules ir novietotas tuvu sienai. Vai ir citi varianti?

    6.jautājums. Vai keramzīta bloki pirms ēkas siltināšanas no ārpuses jāizlīdzina ar līmjavu? Ja jā, tad cik biezā kārtā? Vai der cementa bāzes līmjava vai jābūt kaļķa-cementa apmetumam?

  • Zijn er afleveringen die ontbreken?

    Klik hier om de feed te vernieuwen.

  • Raidījumu klausieties audio pielikumā. Kādus līdzekļus izmantot, lai aizsargātu koksni no laika apstākļu iedarbības un vienlaikus saglabātu tās dabisko tekstūru, izskatu? Raidījumā būveksperta padomi un ieteikumi.

    1.jautājums. Jaunu koka māju apsitām ar guļbaļķu "pusītēm". Nekrāsojām, pārklājām ar vasku un petroleju. Šogad ārsienas lielākai mājas daļai izskatās tā, it kā būtu noklātas ar pelējumu. Vai un kā ir iespējams saglābt koka dabisko izskatu? Nopulēt vai ar kaut ko notīrīt?

    2.jautājums. Par jumta konstrukciju. Sāku renovēt senu sarkano ķieģeļu ēku. Celta 1860.gadā. Mājas jumta spāres balstās uz 6 sijām, ēka ir 10m gara. Pašlaik šīfera jumts, vēlos mainīt pret bezazbesta šīferi. Kas būtu jādara? Vai var likt jauno segumu neko nemainot jumta konstrukcijā? Sijas ir puslīdz labā stāvoklī. Kā un ar ko tās apstrādāt, lai ilgāk kalpotu? Vai tas ir vajadzīgs?

    3.jautājums. Šovasar jaunai vienstāva, mūra privātmājai plānojam betonēt lentveida dzelzsbetona pamatus. Izmantosim gatavos-montējamos veidņu risinājumus. Izīrētājiem jautājām, kad drīkst veidņus noņemt? Izrādās, ka jau nākamajā dienā, bet vai tiešām? Varbūt tas ir tikai kāda veida mārketings?

    4.jautājums. Kāda būtu alternatīva starpsienas skaņas absorbcijas, izolācijas materiāliem?

  • Raidījumu klausieties audio pielikumā. Šoreiz klausītāji ir iesūtījuši šādus jautājumus.

    1.jautājums. Koka karkasa saimniecības ēkas sienām tika uzstādītas 12mm kokšķiedras pretvēja plāksnes. Konstatēju, ka  uz plāksnēm ir pelējums (gan iekšpusē, gan ārpusē). Vai pastāv iespēja, ka šīs kokšķiedru plāksnes nav jāmaina un varēšu turpināt darbu ar pretvēja izolācijas plēves, latojuma un apdares dēļu uzklāšanu? Piemēram, apstrādāt ar kādu pretpelējuma līdzekli? Notīrīt nav iespējams.

    2.jautājums. Mūra vasarnīca, betonēti lentveida pamati. Pirmajā stāvā noņēmu laminātu un konstatēju, ka sapuvuši grīdas dēļi un lāgas. Visu izplēsu un sadedzināju. Redzams, ka ieperinājusies sēnīte. Pamatu pildījums – grants, tā ir sausa, bez mitruma pazīmēm. Grīdas lāgas izvietotas 20cm virs pamatu grants pildījuma. Kādu dezinfekcijas līdzekli pielietot? Ko darīt, lai saglabātu blakus telpu koka grīdas? Tur koksnes pūšanas process vēl nav sācies. Izskatu iespēju ieklāt betonu. Ko Jūs ieteiktu? Kā rīkoties?

    3.jautājums. Māja celta pirms 70 gadiem. Viena podiņu krāsns, divas istabas. Siena atdala istabas, vidū krāsns. Tā ir tik plāna, ka telefona sarunu var dzirdēt otrā istabā. Siena no koka skaliņiem un vēl kaut kā. Gribu veidot skaņas izolāciju. Kā to paveikt? Kādus materiālus izmantot? Vai likt divas kārtas rīģipsi un vidū vati? Tas, ka no istabas platības pazaudēšu apmēram 10cm nesatrauc.

    4.jautājums. Par jumta siltināšanu mansarda stāvā. Attālums starp spārēm 800mm, spāru augstums 250mm. Virs spārēm difūzijas membrāna, 50mm gaisa sprauga, latojums un metāla jumta segums. No celtniecības pāri palicis EPS 50mm putuplasts. Vai ir pieļaujams to izmantot jumta siltināšanai, kombinējot ar minerālvati? Pie difūzijas membrānas 200mm vate, telpas pusē 50mm putuplasts. Tālāk tvaika izolācijas plēve un sienas konstrukcija.

    5.jautājums. Esam iegādājušies un uzstādījuši koka karkasa moduļa māju, novietojuši uz skrūvpāļiem. Māja rūpnieciski ražota. Plānoju uzstādīt gaiss-ūdens siltumsūkni, paredzētas siltās grīdas. Ko iesakāt ar ēkas cokolu? Apšūt ar dekoratīvo dēli vai atstāt brīvu apakšpusi? Lūdzu iesakiet savu risinājumu.

    6.jautājums. Kādu apmetumu izmantot garāžas iekšsienām, lai neveidotos mitrums? Sienas mūrētas no gāzbetona blokiem,  garāža nav apsildāma?

    7.jautājums. Kāda blīvuma kokšķiedru  plātne nepieciešama 44mm biezai koka fasādei? Cik biezu?

  • Raidījumu klausieties audio pielikumā. Kā rīkoties, ja laikā kad strauji paaugstinās gruntsūdeņu līmenis, ēkas pagrabā krājas ūdens un sienas kļūst slapjas? Kāpjošais kapilārais mitrums var radīt problēmas ne tikai būvkonstrukcijās, bet arī cilvēku veselībai. Piedāvājam būveksperta padomus un ieteikumus.

    1.jautājums. Problēma saimniecības ēkas pagrabā, strauji ieplūst gruntsūdeņi. Dienas laikā 20 - 30 cm, viss pilns. Jau nedēļu sūknējam ūdeni. Līdz šim pagrabā ne reizi nav bijis ūdens. Ko darīt? Kāds būtu risinājums? Māja atrodas Rīgā.

    2.jautājums. Vai vertikālajā drenāžā jāliek otra membrāna? Pirmajai membrānai palu ūdeņi plūst pāri. Vai otra jāliek tikpat dziļi?

    3.jautājums. Par labāko siltās grīdas risinājumu. Esam uzstādījuši koka karkasa moduļa māju un novietojuši uz skrūvpāļiem; māja no zemes atrodas no 15-30cm. Tagad domājam apdzīvot pastāvīgi. Plānoju uzstādīt gaiss-ūdens siltumsūkni. Logu un durvju augstums no grīdas pieļauj maksimālo grīdas augstumu- 5cm. Ražotājs rekomendē noklāt melnās grīdas klāju(OSB plāksne) ar folija paklāju, novietot 16mm siltās grīdas caurules, ieklāt 4cm sausā betona maisījumu, 1cm grīdas segums. Vai varu izmantot 3,5cm biezu betona slāni? Pastāv alternatīva izmantot jau gatavus siltās grīdas paneļus.

    4.jautājums. Kā pareizi no iekšpuses siltināt koka sienas? Veca koka stāvbūve, no ārpuses ir apmūrēta ar ķieģeli. Šobrīd veicu iekšējo remontu. Ar kādu materiālu būtu ieteicams siltināt? Vai ir nepieciešama plēve vai kādas spraugas veidošana? Vēlāk tiek plānota mājas siltināšana no ārpuses, ar akmens vati.

    5.jautājums. Vasaras mājā zem dēļu grīdas paredzēts bērt keramzītu. Vai zem tā jāliek arī plēve?

    6.jautājums. Līvānu mājas otrajā stāvā siltinu istabu. Ārsienas ar mīkstajām kokšķiedras plāksnēm, grīdu ar 22mm universālajām kokšķiedras plāksnēm, tur ir skaidu plate. Vai šie materiāli nebūs par smagu pārsegumam?

    7.jautājums. Kā būtu pareizi un labāk, likt ģipškartonu divos slāņos vai 10mm skaidu plāksni un ģipškartonu?

    8.jautājums. Plēves siltumnīca, laika gaitā plēve palikusi zaļgandzeltena. Blakus aug lieli bērzi. Ar ko varētu to apstrādāt un notīrīt?

  • Raidījumu klausieties audio pielikumā. Uz grunts balstītas grīdas ir vienkāršs un plaši izplatīts būvkonstrukcijas veids. Piedāvājam būveksperta ieteikumus, kā veidot šādas grīdas slāņus un kādus materiālus izmantot, lai samazinātu siltuma zudumus un ierobežotu mitrumu.

    1.jautājums. Būvējam māju, jaunbūve. Kā pareizi izveidot grīdu uz grunts? Vai obligāti nepieciešamas šķembas vai būvgruži? Vai nepieciešama kāda plēve?

    2.jautājums. Vēlamies siltināt gāzbetona bloku sienas, tad likt šķiedrcementa plākšņu apdari. Kādu materiālu labāk izvēlēties? Bēniņos domājam lietot ekovati. Vai ir kāds līdzīgs plākšņu materiāls, kuram nav nepieciešamas plēves?

    3.jautājums. Kā pareizi ievietot logus un durvis 300mm biezā gāzbetona sienā, lai neveidojas aukstuma tilts?

    4.jautājums. Lauku mājas jumts ir no vecā azbesta šīfera. Vēlos nomainīt veco šīferi ar jaunu - bezazbesta. Spāres - 12x12cm, solis 1,2m, latojums 4x5cm, solis 20cm. Pēc jumta seguma maiņas vēlos siltināt bēniņus. Kā labāk rīkoties? Vai veco latojumu var atstāt, ja tas nav bojāts? Ja jā, tad kāda būtu darbu secība? Vai tomēr latojumu mainīt?

    5.jautājums. Uzbūvēts jauns betona pagrabs, (4x6m). Uz pārseguma paneļiem uzklāts 50mm biezs ekstrudētais putuplasts. Virs tā 20-30mm betona kārta ar stiegrojumu. Puse no pagraba virsmas paredzēta kā saimniecības virtuve, otra puse- terase. Virtuves grīdas segums- linolejs, terasei- dēļu grīda. Ko būtu pareizāk likt zem šiem grīdas segumiem?

    6.jautājums. Vai dzīvojamā ēkā būtu pietiekams šāds siltumizolācijas slānis? 22mm kokšķiedras loksnes, 150mm kokšķiedras beramā vate(iepūsta), tvaika barjera, 45mm starplatojums, pildīts ar 40mm kokšķiedras vati.

    7.jautājums. Kā pareizi izveidot horizontālo ventilāciju sienā, uz plātnes pamatiem, ja uz grīdas ieklāšu 100mm XPS un betonu?

    8.jautājums. Dzīvokļa sienas krāsotas ar eļļas krāsu. Vēlamies līmēt tapetes. Kā rīkoties, lai to varētu paveikt?

  • Raidījumu klausieties audio pielikumā. Kādus celtniecības blokus izvēlēties, lai plānotā māja būtu ērta, silta un konfortabla? Kam jāpievērš uzmanība un ar ko būvdarbu gaitā jārēķinās, lai saprastu sev vispiemērotākās izvēles? Raidījumā būveksperta viedoklis un padomi.

    1.jautājums. Nevaru izlemt no kādiem blokiem celt savu māju - no gāzbetona vai keramzīta. Katram savs viedoklis. Esmu ieinteresēts, lai sienas izdotos taisnas. No mūrniekiem esmu dzirdējis, ka keramzīta bloki ir ģeometriski precīzāki. Pagaidām esmu nonācis pie keramzīta blokiem ar gropes savienojumu, 3MPa, 300mm. Sienām kaļķa-cementa apmetums un baltā apdare.

    2.jautājums. Pavasarī lies mājas pamatus. Cik drīzā laikā varēšu uzklāt horizontālo hidroizolāciju un sākt mūrēšanas darbus? Vienstāva māja, bez pagraba.

    3.jautājums. Trīsdesmitajos gados celta māja. Četru plakņu jumts ar metāla valcprofila segumu. Pienācis laiks to mainīt. Spāres apaļkoka, izskatās vēl normālas, varbūt kāda šķērslata jānomaina. Bēniņu telpas grīda - griestu sijas, starp kurām piebērti izdedži. Bēniņi aukstie. Domāju šo "grīdu" siltināt ar akmens vati. Uz jumta likt tādu pašu valcptofilu vai OSB un bitumena dakstiņus. Vai tiešām ir jāliek plēves? Līdz šim nav nācies novērot mitrumu.

    4.jautājums. Ēka celta 1980.gadā, no dzelzsbetona pamatu blokiem. Vai ir vērts siltināt pamatus ar 60mm putuplastu virszemes līmenī? Pamati ir 20 - 40cm virs zemes līmeņa. Mājai ir vēsa kokua grīda. Grīdu dzīvojot iekšā nosiltināt ir loti sarežģīti. Grunts ir ļoti sausa. Sastāv no grants, nav mālu vai melnzemes.

    5.jautājums.  Akmens mūra saimniecības ēka. Celta aptuveni 1860.gadā. Betonā plaisas, sāk brukt akmeņi. Kādu variantu Jūs ieteiktu? Kā labāk nostiprināt, lai viss turētos?

    6.jautājums.  Pirms 12 gadiem ar akmens vati siltināta fasāde. Krāsota ar silikāta krāsu. Dažās fasādes plaknēs un uz kolonnām veidojas pelējums. Gribu pārkrāsot, kā rīkoties?

    7.jautājums. Būvējam māju. Esam nolēmuši telpās izveidot iestieptos griestus. Vai virs šiem griestiem mums jāliek arī tvaika plēve? Plānota vienstāva ēka, paredzēti aukstie, vēdināmie bēniņi. Drošības pēc jau tvaika plēvi varētu ielikt. Varbūt iestieptie griesti jau veic tvaika plēves funkciju?

  • Raidījumu klausieties audio pielikumā. Kā un ar kādiem materiāliem veiksmīgi veikt senas guļbūves siltināšanu, lai saglabātu ēkas ārējo, vēsturisko izskatu. Būveksperta padomi un ieteikumi.

    1.jautājums. Izlemts no iekšpuses nosiltināt ļoti senas guļbūves sienas, jo vecāki vēlas saglabāt ārējo skatu. Baļķu kaķējums daudzviet ir zaudējis hermētiskumu. Plānotais pīrāgs no ārpuses: guļbūve 170mm, pretvēja plēve, siltumizolācija-kokšķiedras vate 50mm,  kondensāta plēve, rīģipsis. Vai šis pīrāgs ir pareizs, nebojās guļbūvi? Vai pretvēja plēve ir nepieciešama?

    2.jautājums. Pirms dažiem gadiem uzbūvēts šķūnis, apakšā monolīta betona plāksne. Sienas-koka karkass, apšūts ar dēļiem, metāla jumts. Tagad ir doma ierīkot darbnīcu. Apsildīta būtu tikai periodiski, kamēr tur darbojas - metāla krāsniņa ar ventilatoru. Vai sienas varētu siltināt ar putupolistirolu? Piemēram: no iekšpuses pieskrūvēt dēļiem OSB, tad ar putām ielīmēt putuplasta plāksnes un atkal OSB? Varbūt putuplastu var līmēt pa tiešo pie dēļiem un likt tikai vienu OSB kārtu? Kas notiks ar mitrumu? Varbūt ir kāds cits ieteikums materiālu izvēlē?

    3.jautājums. Vai starpstāvu pieberot ar celulozes vati un virs šī pildījuma izveidojot pagrīdi neveidosies putekļi, kas nāk no celulozes maisījuma? Varbūt virskārtu nosmidzināt ar ūdeni, lai izveidojas tāda kā garoziņa? Ko citu Jūs ieteiktu?

    4.jautājums. Vai attēlā redzamā sienas konstrukcija ir pareiza? Mulsina plēve starp vatēm. Vēl jautājums par apsildāmo grīdu. Cik bieza būtu nepieciešama industriālā betona kārta? Viedokļi dalās, viens meistars saka līdz 7cm un cits meistars saka 10cm. Caurules būs 17mm un d6 stiegrotais režģis virs caurulēm.

    5.jautājums. Siltinu guļbūvi. Vertikāli brusas, kokšķiedras plāksnes, iekšā sapūtīs ekovati. Ir vieta, kura rada bažas. Mājai ir nojume. Precīzi nezinu kā, bet kaste ir savienota ar jumta apakšējo daļu. Tur lien kaķi un citi zvēriņi, stiepj ārā siltinājumu. Ko darīt ar siltināšanas konstrukciju?

    6.jautājums. Auksta grīda. Mājai ir pagrabs. Kas būtu racionālāk-siltināt pamatus un izlīmēt pagraba griestus ar putuplastu vai demontēt laminātu pa grīdas sienmalu un sapūst zem dēļiem putuplasta granulas?

    7.jautājums. Par griestu skaņas izolācija daudzdzīvokļu paneļu mājā. Vēlos samazināt vibrāciju radītos trokšņus. Paredzēts metāla karkass ar vibrolentu, pildīts ar vati. Aptuvenais pīrāga biezums 10cm. Vai ir vērs kombinēt minerālvati ar akmens vati? Vai vienkārši lietot vati ar lielāko blīvumu? Apšūšanai izmantot 12mm kokšķiedras plāksnes, virsū rīģipsis. Vai starp plāksnēm vērts lietot silikonu, papildus amortizācijai? Vai kokšķiedras plāksnes stiprināt uzreiz pie griestu paneļa un tikai pēc tam veidot karkasu ar vati un rīģipsi? Vai vērts veidot gaisa telpu starp griestu paneli un karkasu?

    8.jautājums. Gribam apšūt skaidbetona māju. Kādu materiālu Jūs ieteiktu?

  • Raidījumu klausieties audio pielikumā. Šoreiz klausītājiem aktuāli ir jautājumi par dažādu plēvju veidiem un to pielietojumu būvkonstrukcijās.

    1.jautājums. Vēlos no iekšpuses apšūt virpotas guļbūves sienas, ar spundētiem apšuvuma dēļiem. Starp guļbūves baļķiem un apšuvuma dēļiem likt plēvi. Vai tas būs labi? Kādu plēvi izvēlēties - difūzijas, parasto polietilēna, tvaika vai kādu citu?

    2.jautājums. Uzbūvēta koka karkasa veranda. No ārpuses ir vēja membrāna, gaisa sprauga un apšuvuma dēlīši. Starp statņiem ir iepakota akmens vate. Iekšpusē arī būs apšuvuma dēlīši. Vai vajag iekšpusē tvaika izolāciju? Veranda nebūs apkurināma.

    3.jautājums. Konstatēju, ka guļamistabā grīdas segums ir 10cm zem pamatu cokola. Uz sienas veidojas mitrums, pelējums, jūtams aukstums. Istabā ir koka dēļu grīda. Domāju klāt betona grīdu ar siltinājumu, bet vai tas ko līdzēs, ja nav siltināts pamats no ārpuses? Vai var siltināt šo sienu no iekšpuses? Ar ko būtu labāk siltināt? Ko darīt šādā situācijā?

    4.jautājums. Kas labāks pārsedze vai betonēts U bloks? Māja tiks celta no gāzbetona blokiem. Vienādā augstumā no zemes ir durvju, logu un garāžas vārtu aile. Vai pārsedzes drīkst aizstāt ar U blokiem kuros ir stiegrojums un tie piepildīti ar betonu? Aprēķinot tas sanāk nedaudz lētāk kā ar pārsedzēm. Vai šis ietaupījums attaisnojas? Baida garāžas vārtu platums - 3,5m. Un pēc pilnām divām rindām uz augšu tiks veidota noslēdzoša monolīta dzelzsbetona josla.

    5.jautājums. Cik dziļi un ar cik biezu ekstrudēto putuplastu ir jāsiltina vienstāvu mājas pamati, bez pagraba? Mājas pamati ir būvēti no dzelzsbetona blokiem. Viens bloks guļus, kas ir kā pamata pēda, otrs virsū stāvus un tad cokols. Māja pamati atrodas kalniņā.

  • Raidījumu klausieties audio pielikumā. Šoreiz būveksperta ieteikumi un atbildes uz šādiem klausītāju iesūtītiem jautājumiem.

    1.jautājums. Vēlos pārveidot 200 kvadrātmetru saimniecības ēku par apsildāmu publisku telpu. Ierīkot apsildāmās betona grīdas. Vai pietiks ar 50mm ekstrudētā putuplasta slāni zem grīdām? Kas vēl būtu jāņem vērā?

    2.jautājums.  Vēlos šogad siltināt māju no ārpuses. Sienas no iekšpuses: ģipškartons, 50mm ECO vate, padomju laiku ģipškartons 60mm, dēļu segums 100mm, fibrolīts un silikāta ķieģeļi. Cik bieza vates kārta būtu nepieciešama, lai ēka būtu siltāka? Vai pietiktu ar 100mm? Vai vajag 250mm? Mājai centrālā granulu katla apkure. Radiatoru caurules siltinātas, iestrādātas ārsienās.

    3.jautājums.  Jauna koka karkasa stāvbūve. Plānots likt trīs kameru logus. Ar ko tos vislabāk noblīvēt? Kaņepju šķiedra, lini vai putas? Kurš būtu optimālākais materiāls? Paši sliecamies uz šķiedru, bet visi iesaka putas.

    4.jautājums. Sena, liela guļbaļķu māja. Zem mājas pagrabs. Pagraba griesti no betona plāksnēm, virs tām istabas ar dēļu grīdām. Grīdas aukstas. No kuras puses un ar ko pareizi siltināt, lai grīdas būtu vismaz ciešami siltas?

    5.jautājums. Uzbūvēta 6x5m mājputnu novietne, betona grīda, divslīpju jumts. Jumta kores gala sienā izveidota 20X20cm ventilācijas atvere ar resti. Ir logs. Telpā apmēram 100 mājputnu, liels mitrums, sienas noraso. Kā pareizi izveidot ventilācijas sistēmu, lai novērstu lieko mitrumu?

  • Raidījumu klausieties audio pielikumā. Raidījumā būveksperta viedoklis par mājas pamatu un cokola siltināšanas iespējām, kā arī par pamatu hidroizolācijas nozīmi.

    1.jautājums. Pavasarī uzsākšu mājas pārbūvi. Plānoju paredzamos izdevumus. Vai ir nepieciešams siltināt mājas pamatus zem cokola, ja mājai nav pagraba?

    2.jautājums. Veca guļbaļķu māja, celta ap 1925.gadu. Iekšpusē skalu/kaļķa apmetums, sienas nelīdzenas. Vēlos iztaisnot ar profiliem un rīģipsi, starpā liekt 50mm akmens vati. Apmetumu atstāt. Vai tā var rīkoties? Šobrīd šis ir izdevīgākais variants. Ārsiena no ārpuses ir siltināta ar 100mm akmens vati.

    3.jautājums. Daudzstāvu māja, piektā stāva vannas istabā uzlikti rīģipša griesti. Desmit gadus bija balti, bet tagad parādījušies melni punkti - pelējums. Nomainīju nosūces ventilatoru, jo vecajam restīte bija aizsista ar putekļiem. Vietējā komunālā dienesta meistars teica, ka pie vainas varētu būt kondensāts, kas veidojas starp rīģipša plāksnēm un betona griestiem. Taču es sliecos domāt, ka pelējums veidojas no apakšpuses, kad mitrums pēc vannošanās nonāk uz rīģipša. Vai pietiks, ja es pelējumu notīrīšu, apstrādāšu ar pretpelējuma līdzekli, darbināšu vannas istabā kvarca lampu un pie katras vannošanās ieslēgšu jauno ventilatoru?

    4.jautājums. Istaba paneļu mājas pēdējā stāvā ar gala sienu. Ir aizdomas, ka pašā stūrī siena izsalst, aiz tapetes ir bijis mitrums un pelējums. Kā vislabāk siltināt šo sienu? Istaba ir silta, plastmasas logi, jauni radiatori. Māja nav renovēta.

    5.jautājums.  Koka statņu māja. Dzīvošanai tiks izbūvēts bēniņu stāvs. Rudenī uzklāja jaunu metāla jumta segumu. Apakšā uz sijām tika klāta difūzijas membrāna. No darbu veicēja izskanēja apgalvojums, ja tiek lietota šī membrāna, tad siltināšanas materiālu drīkst un var klāt pa tiešo pie membrānas. Neveidojot ventilācijas atstarpi, sitot pie sijām līsti, pēc tam preskartonu vai speciālās plāksnes un tikai tad ieklājot siltinājumu? Kādu siltināšanas materiālu Jūs ieteiktu? Akmens vati vai arī kādu citu labāku materiālu?

  • Raidījumu klausieties audio pielikumā. Kā rīkoties, ja uz pakešu logiem un palodzēm aukstajā laikā veidojas pamatīgs kondensāts? Kāpēc tā notiek? Raidījumā būveksperta viedoklis, padomi un ieteikumi.

    1.jautājums. Naktī uz guļamistabas loga veidojas ļoti liels kondensāts. Ūdens krājas uz palodzes un tek uz grīdas, bet tas ir tikai tad, kad ārā ir -20C un vairāk. Ir liels pakešu logs (3mX1,4m). Loga apakšdaļā veidojas ūdens sasalums. Radiatori silda labi. Šī ir otrā ziema pēc daudzdzīvokļu mājas renovācijas, māja siltināta ar 200mm akmens vati. Kāpēc tik liels ūdens daudzums veidojas tieši nakts laikā? Kā ar to cīnīties?

    2.jautājums. Dzīvokļu mājai griesti siltināti ar 10cm keramzīta. Pārējā griestu konstrukcija nav zināma. Keramzīts atrodas zem jumta, aukstie bēniņi. Vēlos siltināt griestus ar beramo vati. Kādu beramo vati izvēlēties? Vai uz vates vajadzētu likt tvaika vai vēja izolācijas plēvi?

    3.jautājums. Plānoju būvēt saunu. Pagaidām nav izlemts vai tā būs elektriskā vai malkas. Par karkasa materiālu tiks izmantotas attēlā redzamās 12x12cm brusas. Doma karkasu pildīt ar akmens vai eko vati. No iekšpuses folija un dēlīši. No ārpuses plēve un dedzināti dēļi. Tā kā brusa ir 12cm, tad standarta vate īsti neder. Kāds ir Jūsu viedoklis vai ieteikums? Namiņu paredzēts šad tad pārvietot.

    4.jautājums. 1980. gadā celta koka māja. Apšūta ar silikāta ķieģeļiem, ievilkts jauns ūdensvads. Caurules iestrādātas aiz rīģipša. Aukstajā laikā aizsala līkuma caurules, vannas istabā ūdens bija, bet virtuvē nebija. Ēka nav siltināta no ārpuses, tikai no iekšpuses. Izmantotas baltās plastmasas caurules ar presējamiem savienojumiem, tās ir izolētas. Kā rīkoties, ko darīt, lai neaizsaltu aukstā ūdens caurules?

  • Raidījumu klausieties audio pielikumā. Būveksperta padomi par hidroizolācijas risinājumiem  vannas istabā, lai pasargātu būvkonstrukcijas no mitruma piekļuves un nevēlamas iedarbības.

    1.jautājums. Par hidroizolāciju vannas istabā. Gribu izveidot vannas istabas stūrī dušu, bet nesaprotu kā veidot hidroizolāciju. Flīzes pamatne ir 15mm bērza saplāksnis. Zem flīzēm nav hidroizolācijas. Ko dod šī hidroizolācijas kārta? Vai šajā gadījumā tā ir svarīga? Plānoju izmantot dušas paliktni.

    2.jautājums. Māju plānoju būvēt no gāzbetona blokiem. Veidošu sekojošu griestu „pīrāgu”: ģipškartona griestu konstrukcija 200mm, koka latas 25x100mm, gaisa un tvaika barjera, koka kopnes 95mm, tvaika izolācija, beramās akmens vates siltinājums 400mm, pretvēja audums ar polipropelēna pārklājumu 60g/m. Vai viss ir pareizi? Vai būtu kaut kas jāmaina? Vai gaisa un tvaika barjeru var stiprināt pa tiešo pie jumta kopnēm? Vai uz tvaika izolācijas pirms beramās vates salikt 50mm akmens vates plāksnes?

    3.jautājums. Gribam māju izremontēt bez plēvēm. Pirmā strāva guļbūve apmūrēta ar ķieģeļiem, gaisa sprauga tiks aizpūsta ar ekovati. Otrais stāvs koka karkass, bet nav normālas sienas. Plānojam jaunu sienas "pīrāgu": koka apdares dēlīši, 50mm kokšķiedras plāksnes, 12mm OSB, koka karkass 150mm, pildīts ar ekovati, atkal OSB 12mm, gala sienās 20mm gaisa sprauga un šķiedrcementa apdares dēlīši. Bet slīpajās plaknēs tālāk seko jumts un pašā vidū virs 2.stāva ir griesti, siltināti ar zāģa skaidām. Vai minētais "pīrāgs" ir pietiekams, lai ziemā māja būtu silta? Ja nav, kas būtu jāmaina?

    4.jautājums. Mājai ir plati lentveida pamati. Vai pareizi plānojam grīdas "pīrāgu"? Noblietēta grunts, blietētas akmens šķembas 10 cm, smilšu kārtiņa, 1.plēve, kas iet līdz putuplastam pie pamatiem un uz augšu visa siltinājuma augstumā, tad 7cm betons ar stiegrojumu, 10cm blietētas šķembas, smilšu kārtiņa, tad 2.plēve, siltinājums 10cm, 7cm betons. Vai viss ir pareizi? Gruntsūdeņi ir augsti, domājam zem lamināta virs betona ielikt telpisko ģeomembrānu. Vai zem flīzēm arī var ielikt ģeomembrānu? Vai flīzes to nesaspiedīs?

    5.jautājums. Par siltajām grīdām. Kas ir labāks - estrich vai industriālais betons? Gribu slīpētā betona efektu un labāko siltuma atdevi. Plānoju 5 cilpas, katra 80m. Kāda diametra caurules izvēlēties? 40 kvadrātmetru skandināvu tipa namiņš, divslīpju jumts, no grīdas līdz jumta korei 6m, viena starpsiena.

  • Ar kādiem videi draudzīgiem materiāliem atjaunot simtgadīgu stāvbūvi. Raidījuma audio pielikumā būveksperta viedoklis, padomi un ieteikumi.

    1.jautājums. Simtgadīga stāvbūve, padomju laikā apmesta. Vainags un stāvbuves baļķi satrupējuši. Tie tiks mainīti, iekšējais skaliņu - cementa apmetums tiks demontēts. Kādus apdares materiālus Jūs ieteiktu izvēlēties iekštelpām? Vienlaikus domājam arī par apkures veidu. Vai centrālā granulu apkure ar siltajām betona grīdām būs labi?

    2.jautājums. No iekšpuses izveidots koka karkass, virsū skrūvēšu 2,5cm biezas mīkstās kokšķiedru plāksnes, tukšumu aizpūtīšu ar celulozes vati. Vai kokšķiedru plāksnes liekamas uzreiz uz sausās betona grīdas? Vai starpā vajadzētu likt hermētiķi vai kādu deformācijas lentu?

    3.jautājums. Vajadzīgs padoms par durvju sliekšņa izveidi. Koka stāvbūve, uz pirmās vainagbrusas ir uzstādītas ārdurvis. Ēkai no iekšpuses piesliets ekstrudētais putuplasts, plēve. Grīdas segums ir sausais betons ar apsildes caurulītēm, būs flīzes. No ekstrudētā putuplasta līdz ārdurvju alumīnija slieksnim ir aptuveni 20cm plata un apmēram 3cm tukša vieta. Ar kādu materiālu aizdarīt šo tukšumu? Kas būtu jādara, ja paredzēts flīžu klājums? Kā apstrādāt, ja izvēlētos koku slieksni?

    4.jautājums.  Māja celta 2007.gadā ar apšaubāmu kvalitāti. Nopirkām 2015.gadā un kopš tā laika katru gadu problēmas ar jumtu dažādās vietās. Mājai ir taisns ruberoīda jumts. Kas tik nav darīts. Atradu mājas jumta projektu. Pēc projekta siltinājums atrodas ārpusē. Nezinu, kas notiks pie atkušņa. Pārņēmis izmisums. Ko darīt, kā rīkoties?

    5.jautājums. Kādus materiālus Jūs ieteiktu sienām un grīdai? Sienas tiks apmestas, bet ko darīt tālāk? Izmantot mikrocementu vai krāsot? Grīdām ir ūdens-gaiss sistēma, tās ir izlīdzinātas, atstāti 5-6mm. Koka klājumu nevēlamies. Katram materiālam ir plusi un mīnusi. Ko Jūs ieteiktu?

  • Raidījumu klausieties audio pielikumā. Kā vistu kūtiņā novērst paaugstinātu mitrumu un izveidot ventilācijas sistēmu, lai nodrošinātu gaisa apmaiņu un putnu labsajūtu. Raidījumā būveksperta padomi un ieteikumi.

    1.jautājums. Kā pareizi veidot ventilāciju vistu kūtiņā? Kūtiņa celta no 100mm sendvičpaneļiem. Arī sienas un griesti no 100mm paneļiem, grīda betonēta. Divi atverami logi vistu novietnē un viens atverams logs palīgtelpā. Palīgtelpa no vistiņām ir atdalīta ar OSB plāksnēm, griesti mitri un OSB sāk pelēt. Ko darīt? Kā veidot ventilācijas sistēmu?

    2.jautājums. Tiek būvēta vienstāvu ģimenes māja no 300mm gāzbetona blokiem. Šāds „pīrāgs”: latojums 100mm, kokšķiedras loksnes 30mm, sprauga tiek aizpildīta ar ekovati, latojums un apdares dēlis. Jautājums par siltinājumu. Vai secība un materiālu izvēle ir pietiekama un pareiza?

    3.jautājums. Kāds būtu labākais ventilācijas risinājums, ja iestrādā beramo kokšķiedru jumta kopņu konstrukcijā? Vai nepieciešama ventilējošā sprauga starp difūzijas membrānu un kokšķiedras atdures dēļiem? Internetā redzami varianti ar un bez ventilācijas. Kāds būtu labāks risinājums atdures dēļiem? Vai tos izvietot vertikāli uz augšu vai uz ārpusi veidot kabatu?

    4.jautājums.  Nopirku māju Tukumā. Viena mājas siena ziemeļu pusē ir ar zaļiem pleķiem. Ap mājas cokolu ar betonu klāta taciņa. Mājas iekšpusē nav pelējums un pastiprināts mitrums. Māja celta 2006. gadā. Kāpēc veidojas šādi pleķi un kā tos labot?

  • Raidījumu klausieties audio pielikumā. Kādus skaņas izolācijas materiālus un konstrukcijas izmantot, lai daudzdzīvokļu ēkā slāpētu kaimiņu radītos trokšņus un uzlabotu telpu akustisko komfortu. Piedāvājam būveksperta viedokli un padomus.

    1.jautājums. Aiz sienas skaļi kaimiņi. Esmu nobriedis veidot skaņas izolāciju. Kāds būtu minimālais un kāds optimālais sienu, griestu un grīdas risinājums?

    2.jautājums. Vai vērts gruntēt sienas pirms flizelīna tapešu līmēšanas? Kā sienas apstrādāt, sagatavot pirms tapešu līmēšanas? Tās ir izlīdzinātas.

    3.jautājums. Daudzstāvu mājas gāzbetona ārsienas ir nelīdzenas. Starp logiem koka karkass, siltināts ar pakulām vai ar kaut ko tamlīdzīgu. Lai izlīdzinātu, bija doma siltināt ar 50mm akmens vati, pa virsu rīģipsis ar metāla profilu karkasu. Šādu konstrukciju izjaucām citā telpā. Riģipša ārpusē bija pelējums. Kāds varētu būt risinājums, lai pelējums neveidotos?

    4.jautājums. Mājai ir taisns ruberoīda jumts. Sala laikā mājas otrajā stāvā uz rīģipša griestiem veidojas mitrs traips. Problēmas ir noteku pusē, kur uz jumta veidojas peļķes. Laikam kondensāts veidojas starp rīģipsi un betona plātni. Ko darīt, lai novērstu mitruma traipus uz griestiem?

  • Raidījumu klausieties audio pielikumā. Būveksperta ieteikumi kā labāk veidot malkas šķūnīša grīdas konstrukciju.

    1.jautājums. 6x4m malkas šķūnītis, būvēts uz stabveida pamatiem. Virszemas daļā atstarpes starp stabiņiem tiks aizmūrētas ar šauru betona joslu. Tādā veidā šķūnīša grīdu būs iespējams paaugstināt virs zemes līmeņa. Grīdas klājs ir paredzēts no bruģa. Šajā vietā ir ļoti augsts gruntsūdens līmenis. Kāds būtu pareizs grīdas „pīrāgs”? Vai būtu ieteicams iestrādāt plēvi? Kādā līmenī?

    2.jautājums. Par akmens mūra siltināšanu. Ieteicāt siltināt no iekšpuses ar ekovati. Vai var siltināt arī ar skaidām? Vai no sienas neradīsies mitrums un nesāksies pelēšana?

    3.jautājums. Par griestu „pīrāga” veidošanu. Māja ar aukstajiem bēniņiem. Jumts veidots no kopnēm un griestus paredzēt siltināt ar ekovati vai akmens vati. Vai ir pareizs šāds griestu „pīrāgs”?

    1.pie kopnēm pieskrūvēts 10mm OSB

    2.pie OSB pieskavota tvaika izolācijas plēve

    3.škērslatojums, retināts dēļu klājs ar atstarpi 30-40cm no neimpregnētiem dēļiem

    4.iekārto griestu konstrukcija, atstājot telpu ventilācijas caurulēm

    5.iekārto griestu rīģipša konstrukcija

    30cm siltinājums tiks bērts uz OSB, starp kopnēm. Vai var likt OSB pie kopnēm pirms plēves? Vai pietiekami būtu, ja pieskavotu plēvi pa tiešo pie kopnēm? Cik biezam jābūt OSB?

    4.jautājums. Ar ko būtu vislabāk gruntēt izdedžu gāzbetona sienas?

    5.jautājums. Iegādājos 1870.gadā celtu sarkano ķieģeļu ēku. Māja atrodas 5m no ceļa, bet tuvākais ciemats ir 7km. Vai  jāsaskaņo sētas būvdarbi? Cik augstu sētu var celt? Vēlētos vismaz 1,8m, bez spraugām. Ēkas sarkanie ķieģeļi daudzviet ir saplaisājuši, izdrupuši. Domāju stiprināt sienas. Vai varētu sienas no iekšpuses apmest ar cementu un metāla sietu? Vai tas būtu ieteicams?

    6.jautājums. Krāsotus, tīrītus rīģipša griestus nogruntēju, lai atjaunotu griestu krāsu. Tagad uz griestiem vietām manāmi netīri nosēdumi. Pilienu vai sliežu paliekas. Baidos, ka tumšākās vietas būs redzamas arī cauri krāsai. Vai ir kāds efektīvs veids kā varētu noņemt grunts traipus? Vai tomēr bažām nav pamata un varu droši krāsot? Paredzēta lateksa krāsa.

  • Raidījumu klausieties audio pielikumā. Šoreiz piedāvājam atbildes uz šādiem jautājumiem.

    1.jautājums. Koka stāvbūve. Fasāde: koka dēlītis, ventilējamā fasāde, no ārpuses un iekšpuses 25mm mīkstā kokšķiedra, 27cm pildīti ar celulozes vati. No iekšpuses domāju likt māla apmetumu. Šis ir vannas istabas ārsienas "pīrāgs", bez plēvēm. Ar ko es riskēju, ja nelieku metāla karkasā mitruma ventilatoru? Vai vispār to vajag, ja būs mīkstā kokšķiedra ar māla apdari?

    2.jautājums. Kārtējo reizi esmu saskāries ar pretējiem viedokļiem grīdas slāņu veidošanā. Vēlos saprast kurā brīdī jāliek 200 mikronu plēve. Vai tā vispār jāliek un kādu darbību pilda? Projekts: blietēta smilts, 15cm blietētas šķembas, 200 mikronu plēve, 10cm xps, iestrādātas komunikācijas, 5cm xps, silto grīdu caurules, 5-12cm betona grīda, vinila segums.

    3.jautājums. Kā atšķiras java no betona? Vai javu var klasificēt kā betonu? Vai pētot javas īpašības var izmantot betona teoriju?

    4.jautājums. Esmu astmas slimniece. Man ir alerģija uz betonu un cementu. Ar kādiem eko materiāliem ķieģeļu mājā izšūt guļamistabas sienas un griestus?

    5.jautājumi. Ceļu vienstāva gāzbetona (375+) māju. Esmu nonācis līdz griestu siltināšanai, gribu iepūst 35cm ekovati. Kā veidot šo siltinājumu? Melnos griestus? Vai vajadzīga plēve?

  • Raidījumu klausieties audio pielikumā. Kāpēc uz betona izstrādājumu virsmas veidojas baltai notecējumi un grūti likvidējamas nogulsnes? Būveksperta ieteikumi, kam ir jāpievērš uzmanība, kādus materiālus izmantot, lai apturētu un novērstu šo nepatīkamo parādību.

    1.jautājums.Pirms diviem gadiem uzcelta sēta. Starp blokiem un pamatu veidojas izsvīdums - balti notecējumi. Arī bloki mēdz izsist baltumu. Meistars apstrādāja blokus ar dziļo grunti, bet tas nepalīdz. Bloki pirkti Polijā, dobti un pielieti ar betonu. Pamats ir monolīts betons, tad divas hidroizolācijas kārtas, pirmā bloku kārta likta ar cementa maisījumu, bet tālāk bloki viens virs otra ar flīžu līmi. Kāpēc tā notiek? Ar ko lai apstrādā sētu? Kādi darbi jāveic, lai izsvīdums neveidotos?

    2.jautājums. Lauku mājā esam uzsākuši remontu. Istabas ārsienas no iekšpuses esam nosiltinājuši. Ielikts profils, vate, rīģipsis. Tagad pie sienas vēlamies pielikt skapīti, bet iepriekš nepadomājām par pamatni. Ko būtu nepieciešams piestiprināt, lai pie sienas varētu pielikt skapīti?

    3.jautājums. Kādu krāsu/laku labāk izvēlēties, lai nokrāsotu koka sijas istabā pie griestiem?

    4.jautājumi. Guļbūvei tek bitumena šindeļu jumts, apklāts ar plēvi. Māja uz betona klučiem, vaļēja apakšpuse, grīda vēsa. Zinātāji iesaka piebērt ar smiltīm, piepūst ar putām, klāt plēves. Ko Jūs ieteiktu? Kā rīkoties?

    5.jautājums. Par difūzijas membrānu un pretkondensāta plēvi. Jaunbūve ar metāla profila jumta segumu. Pēc projekta paredzēta difūzijas membrāna. Ēkas bēniņi būs neapdzīvoti, jumts nav siltināts. Vai tiešām nepieciešama difūzijas membrāna? Vai nav pietiekami ar pretkondensāta plēvi?

  • Raidījumu klausieties audio pielikumā. Būveksperta ieteikumi un atbildes uz klausītāju jautājumiem par ēkas/dzīvokļa siltināšanas iespējām, materiālu izvēli un darba gaitu.

    1.jautājums. Nopirku dzīvokli. Māja būvēta 70 gados. Istabas ārējās sienas ir vērstas uz ziemeļaustrumiem. Ārējās malās apmēram 70cm augstumā ir redzams pelējums un mitruma pēdas. Zem grīdas ir pagrabs. Grīda ir vēsa.Kā pareizāk siltināt sienas un grīdu? Kā siltināt griestus?

    2.jautājums. Kā pareizi siltināt sienu no ārpuses un iekšpuses ar fibrolītu? Koka guļbūve, logu ailes apakšpuse uzmūrēta no keramzīta blokiem un ielikti jauni koka logi.

    3.jautājums. Kā pareizi siltināt? Māja celta pirms 30 gadiem, otrajam stāvam ir koka pārsegums, melnajiem griestiem uzbērts 10-15cm skaidu un kaļķa maisījums, 1-2m augsti bēniņi. Plānoju skaidu maisījumam pa virsu likt 10-15cm akmens vati, ieklāt dēļus, lai varētu staigāt. Vai jāliek plēve? Vai dēļi jāliek pēc iespējas ciešāk vai ar spraugām? Vai jāievēro kādi citi svarīgi noteikumi?

    4.jautājums. Otrā stāva istabu sienām blakus ir neapkurināmas pažobeles. Sienas ir no 20cm gāzbetona, nosegtas ar 5cm akmens vati, piesegtas ar preskartona plāksnēm. Izskatās, ka siltinājuma ir par maz. Vai var siltināt ar akmens vati? Vai jāliek kādi papildus klājumi? Vai jāatstāj spraugas?

    5.jautājums. Vēlos saprast vai grīdas „pīrāgs” būs labs un pareizs. Uz skrūvpāļu pamatiem ir 20cm platas brusas. „Pīrāgs” no apakšpuses: cementa, kaļķakmens un šķiedru materiāla plāksne, tukšums pildīts ar kokšķiedras vati, 22mm OSB, 200mikroni tvaika membrāna, 3cm ekstrudētais putuplasts, atstarojoša folija uz tās silto grīdu caurules, betons, flīze, lamināts, vinils. Rodas šaubas par tvaika plēvi uz OSB. Vai neveidosies kondensāts? Meistari saka, ka viss būs labi!

    6.jautājums. Jauns 15X30m graudu glabāšanas angārs. Pamatu augstums 3m. Viens metrs zem zemes , divi metri virs zemes. Pamatu biezums 30cm, zem pamata stiegrota 50cm plata un 30 centimetri bieza pēda. Pamatus betonēja divās daļās. Uz pamatiem ir lokveida skārda jumts, bez nesošajām konstrukcijām. Pēc betonēšanas pamatos parādījās plaisa. Celtnieki teica, ka rukuma šuve žūstot ieplīsa, bet tagad pamats ir saplīsis 16 vietās. Katrā sānā sienai ārpusē ir 7 atbalsta pīlāri. Tie ir atdalījušies. Viss notika laikā kad angārs bija tukšs. Būvnieks plaisās spieda kaut ko līdzīgu šķidrajam silikonam. Pīlārus no ārpuses noklāja ar skārdu. Pamatos ir vietas kur pēc lietus ūdens joprojām sūcas iekšā. Šo defektu dēļ angārs nav nodots ekspluatācijā. Viss ir apstājies. Ko darīt šādā situācijā? Ko darīt ar šādiem pamatiem? Tā taču ir graudu glabātava!