Afleveringen
-
Saeima otrajā lasījumā atbalstījusi rosinājumu palielināt minimālo biedru skaitu, lai partijas varētu startēt Saeimas vēlēšanās. Patlaban Latvijā līdzdalība valsts politikā un pārvaldē ir zema, tādēļ arī politoloģes Leldes Metlas-Rozentāles ieskatā grozījumi varētu veicināt partiju aktivitāti biedru piesaistē.
Saeimas vēlēšanu likumā otrajā lasījumā kopumā tika iesniegti 38 priekšlikumi. Tostarp rosinājums sākot ar 2030.gadu Saeimas vēlēšanās ļaut startēt tikai partijām ar vismaz 1000 biedriem līdzšinējo 500 vietā.
Sagatavotie likuma grozījumi vēl paredz arī citas izmaiņas Saeimas vēlēšanu norisē. Tostarp iepriekšējā balsošanā, tāpat kā pašvaldību vēlēšanās, nedēļu pirms vēlēšanu dienas nodot balsi glabāšanā varēs visos vēlēšanu iecirkņos. Tāpat pārskatīts un palielināts arī drošības naudas apmērs, kas ir jāsamaksā, iesniedzot kandidātu sarakstu.
Un pēc plašākām diskusijām atbalstu guva aicinājums palielināt iesniedzamās priekšvēlēšanu programmas apjomu, kas līdz šim noteikts līdz 4000 zīmēm, bet turpmāk nevarēs pārsniegt 10 000 zīmes.
Lai grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā varētu stāties spēkā, tie Saeimai jāatbalsta vēl trešajā – galīgajā – lasījumā. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš noteikts līdz 29. maijam. -
Par spīti izdzīvošanas cīņai kara laukā Ukraina šobrīd sevi apliecina kā fantastisks inovāciju centrs. Šī ir iespēja arī Latvijai, ko atliek tikai maksimāli izmantot. To gan mēs varētu labāk - pārliecināts "Drošinātāja" šīs nedēļas viesis Jānis Šadinovs. Viņš ir cilvēks ar augsta līmeņa pieredzi Igaunijas tehnoloģiju nozarē un šobrīd - Ukrainas startapu mentors.
Savukārt Rihards Plūme iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām:
Kādi ir secinājumi pēc Trampa un Putina telefonsarunas un vai Vatikāns tiešām varētu kļūt par starpnieku Krievijas un Ukrainas pamiera sarunās?
Ko Rumānijas prezidenta vēlēšanu rezultāti nozīmē Ukrainai un Eiropai?
Vai kādreiz redzēsim Putinu, sēžot uz apsūdzēto sola Hāgā?
Epizodes gaita:
00:31 Ievads
02:37 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm:
04:17 Kādi ir secinājumi pēc Trampa un Putina telefonsarunas un vai Vatikāns tiešām varētu kļūt par starpnieku Krievijas un Ukrainas pamiera sarunās?
10:39 Ko Rumānijas prezidenta vēlēšanu reuzltāti nozīmē Ukrainai un Eiropai?
14:43 Vai kādreiz redzēsim Putinu sēžot uz apsūdzēto sola Hāgā?
19:18 Atbildam uz klausītāja kritiku par katoļiem Ukrainā
20:15 Piesakām šīs epizodes galveno viesi –– Jāni Šadinovu – aktīvu Ukrainas atbalstītāju, kā arī Ukrainas jaunuzņēmumu mentoru.
22:12 Jānis par pieredzi palīdzības gādāšanā Ukrainai un dalību Ukrainas un tuvējā reģiona jaunužņēmumus apvienojošā organizācijā “Darkstar” mentora lomā.
23:15 Jānis par saistību ar Igauņu tehnoloģiju “mafiju” un tās izveidoto organizāciju “Help 99”.
25:00 Kā evolucēja Jāņa sniegtā palīdzība Ukrainai.
27:15 Ar sšīm iniciatīvām skatāmies kā palīdzēt Ukrainai ilgtermiņā.
27:30 Kas ir bootcamp un kā tas palīdz aizsardzības jomas jaunuzņēmumiem.
29:43 Kādas idejas nokļūst bootcamp?
32:30 Ukraina līdz šim strādājusi ļoti augstā līmenī kā ārpakalpojumu sniedzēja, tagad notiek pāriešana nākamajā līmenī.
34:20 Šī pāreja atstās ilgtermiņa ietekmi uz Ukrainas attīstību.
35:36 Piemērs par 16gadīgu inovatoru.
36:04 Rietumu investoru loma Ukrainas jaunuzņēmumu attīstībā.
37:07 Vai šī ir lieliska iespēja rietumu invetoriem?
39:07 procesu attīstībai lielu grūdienu devusi ASV nenoteiktība Ukrainas atbalstīšanā.
39:25 Cik atvērta visam jaunajam ir Ukrainas valsts?
41:08 Latvijā visi nav sapratuši, ka šis ir iespēju laiks un laiks, kad mums vairs nav daudz iespēju.
44:01 Latvijas valstij jāveic aktīvāks darbs komunikācijā ar sabiedrību par to kāda ir reālā situācija.
44:39 Par “Facebook” patriotiem.
45:01 Jāveido fondi kas no valsts līdzekļiem palīdzētu invovāciju realizēšanai.
45:27 Nevajag baidīties sadarboties un kopēt.
45:41 Kāda ir sadarbība starp aizsardzības nozares sadarbību Baltijas valstu vidū.
46:55 Nevajag baidīt sabiedrību, bet nedrīkst arī tikai paļauties uz NATO 5.pantu.
49:28 Jārunā par lietām reāli un tad jāķeras pie darbiem
50:15 Uzņēmējiem jābūt patriotiem, jāmaksā nodokļus un nav jābaidās no inovatīvām jomām.
51:15 Darkstar labprāt sadarbotos arī ar uzņēmējiem un mentoriem no Latvijas.
52:19 Man nav tiesību nogurt, jo kāda ir allternatīva? Saglabāju optimismu darīšanā.
54:36 Informēta sabiedrība ir spēcīga sabiedrība.
55:09 Sarunas beigas.
55:31 Dīvs un Rihards pārspriež dzirdēto.
57:00 Rihards par dronu attīstību frontē.
1:01:55 EXPLAINER: Rietumu geimeri Ukrainas bruņotajos spēkos.
1:05:05 Padalieties ar šo interviju un epizodi.
1:05:15 Rakstiet mums [email protected]
Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.
Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs -
Zijn er afleveringen die ontbreken?
-
Pašvaldība nav valsts valstī. Ar šādu norādi Satversmes tiesa lēmusi, ka Rēzeknes valstspilsētas domes atlaišana bija tiesiska. Demokrātiskai tiesiskai valstij bija pienākums rīkoties, lai novērstu pašvaldības iedzīvotāju un visas sabiedrības tiesiskajām interesēm pretēju pašvaldības rīcību.
Lietu Satversmes tiesa ierosināja pēc pašas Rēzeknes valstspilsētas domes iesnieguma, ko tā pieņēma savā priekšpēdējā sēdē. Satversmes tiesa pārbaudē secināja, ka Rēzeknes dome 2023. gada un 2024. gada budžetu veidojusi nemākulīgi un visam gadam nenodrošinot nepieciešamos līdzekļus pašvaldības pamatizdevumiem. Vēlāk pašvaldība arī kavējusi valsts aizņēmuma saņemšanu, tādējādi pieļaujot jaunu zaudējumu rašanās risku.
Būvējot bēdīgi slaveno SPA centru, pašvaldība uzņēmās papildu saistības, lai arī jau bija pietiekami lielās finansiālās grūtībās, skaidroja Satversmes tiesas tiesnese Jautrīte Briede. -
Trampam esot bijusi brīnišķīga divu stundu gara telefonsaruna ar Vladimiru Putinu - Krievijai priekšā ir varena perspektīva pelnīt lielu naudu tirdzniecībā ar ASV, tikai jāizbeidz tas karš. Un Putins tam esot gatavs. Tā pēc sarunas savā sociālajā medijā rakstīja Tramps. Tikmēr nekas gan neliecina, ka karadarbība patiešām tuvākajā laikā varētu tikt pārtraukta.
Cits karš Tuvajos Austrumos gan uzņem apgriezienus - Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu paziņojis, ka turpmāk Gazas sektoru pilnībā kontrolēšot Izraēla. Tas esot šī kara lielais mērķis. Tiesa, ko tas nozīmēs realitātē?
Vēl novērtēsim Rumānijas prezidenta vēlēšanu rezultātus - tur spraigā cīņā uzvarējis proeiropeiski noskaņotais līdzšinējais Bukarestes mērs, kurš solījis turpmāk atbalstīt Ukrainu tās cīņā pret agresoru. Krievijai neizdevās panākt Rumānijas politiskā kursa maiņu.
Aktualitātes analizē Rīgas Stradiņa universitātes docētājs, Austrumeiropas politikas centra direktors Māris Cepurītis un portāla "LSM.lv" ārzemju ziņu redaktors Ģirts Kasparāns.
Dāvana pa telefonu
Krievijas un Ukrainas delegāciju tikšanās 16. maijā Stambulā ilga apmēram divas stundas. Iespēja, ka Krievijas vadonis Putins varētu pieņemt prezidenta Zelenska aicinājumu tikties augstākajā līmenī, izplēnēja līdz ar trešdienas vakaru, kad Maskava paziņoja, ka tās delegāciju vadīs Vladimirs Medinskis – tas pats, kurš 2022. gada sarunās; Putina padomnieks, bijušais kultūras ministrs un profesionāls vēstures revidētājs krievu impēriskā šovinisma garā. Viņa sūtīšana uz tikšanos pati par sevi Kijivā tika iztulkota kā zīme, ka Kremlis nav gatavs nopietnām miera sarunām. Tas arī pierādījās – Ukrainas pusei, kuru sarunās vadīja aizsardzības ministrs Rustams Umerovs, tika izteiktas nepieņemamās prasības par četru apgabalu pilnīgu nodošanu Krievijai un vienpusēju atbruņošanos.
Vienīgais, par ko izdevās vienoties, ir karagūstekņu apmaiņa pa tūkstotim no katras puses. Pēc sarunām Krievijas delegācijas vadītājs paziņoja, ka viņa valsts esot gatava karot desmitiem gadu. Tādējādi Krievijai izdevās uz laiku aizvirzīt otrajā plānā jautājumu par nekavējošu uguns pārtraukšanu, uz ko uzstāj Ukrainas sabiedrotie Eiropā un arīdzan Savienoto Valstu prezidents Tramps.
15. maijā, pārlidojuma laikā uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem Baltā nama saimnieks izteicās, ka acīmredzami nekas nemainīšoties, kamēr viņš un Putins nebūšot „sanākuši kopā”. Grūti spriest, vai par šādu „kopā sanākšanu” uzskatāma pirmdien, 19.maijā, notikusī abu varasvīru divu stundu ilgā telefonsaruna. Tramps savā soctīklu ierakstā to pasteidzās pasludināt par „izcilu”, savukārt Putins, runājot ar reportieriem, kā „jēgpilnu un atklātu”. Krievijas mediji dēvē pirmdienas telefonsarunu par savas valsts diplomātisku uzvaru.
Nav īsti skaidrs, kas liek amerikāņu līderim optimistiski paust, ka Ukraina un Krievija tūdaļ sākšot miera sarunas. Pie tam viņa paustajā pēdējās dienās vairakkārt izskanējis motīvs, ka Savienotās Valstis varētu no Krievijas un Ukrainas sarunu procesa distancēties. Nav skaidrs, kas tādā gadījumā notiks ar amerikāņu militāro un izlūkinformācijas atbalstu Ukrainai.
Vēl Baltā nama saimnieks savos izteikums zīmē nekonkrēti rožainas komerciālas sadarbības perspektīvas ar abām karojošajām pusēm, kad tās būs noslēgušas mieru, bet neko nesaka par iespējamām sankcijām pret Krieviju par miera procesa sabotēšanu. Acīmredzami apzinoties visus domājamos riskus, Ukrainas prezidents Zelenskis aicinājis Ameriku nepamest sarunu procesu.
Pārpārēm ložu, drusku maizes
Svētdien, 18. maijā, Izraēla apstiprināja, ka ir uzsākusi plašu sauszemes operāciju ar nolūku pārņemt savā kontrolē lielāku daļu Gazas joslas. Jau kopš pagājušās nedēļas nogales Izraēlas Aizsardzības spēki pakļauj joslas teritoriju daudz intensīvākiem gaisa triecieniem, kas, saskaņā ar Gazas pārvaldes iestāžu vēstīto, esot prasījuši jau apmēram pāris simtus dzīvību.
Pirmdien premjerministrs Netenjahu izteicās, ka izraēliešu spēki varētu īstenot pilnīgu visas teritorijas okupāciju. Tiek ziņots, ka Gazas sektors varētu tikt sadalīts vairākās kontroles zonās un iedzīvotāji piespiesti koncentrēties samērā nelielās teritorijās, visdrīzāk, sektora dienvidu daļā. Tāpat pirmdien Izraēla izsludināja evakuācijas norādījumu sektora dienviddaļas pilsētas Hānjūnisas iedzīvotājiem, brīdinot par bezprecedenta mēroga uzbrukumu pilsētai.
Izraēlas uzsāktā karadarbības eskalācija izraisījusi asu reakciju no vairāku rietumvalstu puses. Vakar ar kopīgu paziņojumu šai sakarā nākušas klajā Lielbritānija, Francija un Kanāda, nodēvējot Izraēlas darbības par neproporcionālām. Londona jau paziņojusi, ka pārtrauc sarunas ar Izraēlu par brīvās tirdzniecības līguma noslēgšanu. Savukārt Eiropas Savienība, kā norādījis Francijas ārlietu ministrs Žans Noels Barro, varētu iesaldēt savienības asociācijas līgumu ar Izraēlu, kas to nostādītu statusā, kādā šobrīd ir tādas valstis kā Sīrija, Libērija vai Zimbabve.
Militāro darbību eskalācija notiek uz akūta pārtikas un medikamentu trūkuma fona, kuru izraisījusi kopš marta sākuma īstenotā Gazas joslas blokāde. Starptautiskā prese citē „Hamās” kontrolētās Gazas Veselības ministrijas ziņoto, ka pārtikas trūkums jau bijis par iemeslu 57 bērnu nāvei. Savukārt ANO ģenerālsekretāra vietnieks humānās palīdzības jautājumos Toms Flečers intervijā raidsabiedrībai BBC paziņojis, ka četrpadsmit tūkstošiem mazuļu bada nāve draudot jau pāris dienu laikā.
Svētdien premjerministrs Netanjahu paziņoja, ka, piekāpjoties Savienoto Valstu un citu Izraēlas partneru spiedienam, tiks atļauta zināma pārtikas daudzuma ievešana Gazas joslā, lai nepieļautu badu. Nepilnas simts kravas mašīnas ar pārtiku, medikamentiem un medicīnas precēm esot ielaistas pāri robežai, bet, saskaņā ar raidsabiedrības BBC ziņoto, vakar, 20. maija, dienas beigās pārtikas izdalīšana iedzīvotājiem vēl nebija uzsākta.
Eiropa atviegloti nopūšas
Eiropa var atviegloti nopūsties – respektīvi, tā Eiropas daļa, kas savu nākotni redz līdzšinējās valstu kopības un tās apliecināto vērtību tālākā pastāvēšanā. Rumānijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā, kas notika 18. maijā, uzvaru ar nepilniem 54% balsu guvis 55 gadus vecais matemātiķis un līdzšinējais Bukarestes mērs Nikušors Daniels Dans. Par neatkarīgo kandidātu balsojuši visvairāk galvaspilsētā, kur viņš iemantojis popularitāti kā tās vadītājs, arī citās lielākajās pilsētās un ungāru minoritātes apdzīvotajos rajonos. Daudziem viņa ievēlēšana ir patīkams pārsteigums, ciktāl pēc vēlēšanu pirmās kārtas šķita, ka labākas izredzes ir ultranacionālistam, radikālajam konservatoram un trampisma adeptam, partijas Alianse rumāņu vienotībai līderim Džordžem Simionam.
Salīdzinot ar pirmo kārtu, vēlētāju aktivitāte svētdien bija augusi par apmēram 11,5 procentiem, un acīmredzami šie aktivizējušies pilsoņi arī nesuši uzvaru Danam. Viņa kampaņas stūrakmeņi bija skaidrs atbalsts Rumānijas līdzšinējai pozīcijai Eiropas Savienībā un NATO, cīņa pret korupciju un arī turpmākais atbalsts Ukrainai.
Kā atzīmē komentētāji, rumāņu sabiedrības lielākajai daļai tomēr nav bijis pieņemams visai atklāti prokremlisks valsts galva.
Rumānijas prezidenta varas funkcijas nav sevišķi plašas iekšpolitiski, bet nozīmīgas ārpolitika, drošības politikā un tiesu varas amatpersonu iecelšanā. Jādomā, ka Ungārijas premjers Orbans un Slovākijas premjers Fico ar lielām cerībām raudzījās uz Simionu kā savu nākamo sabiedroto Eiropas politikas arēnā. Līdzšinējie labējo radikāļu panākumi Rumānijas prezidenta vēlēšanu procesā skaidrojami pamatā ar vēlētāju nepatiku pret līdzšinējo valdošo Sociāldemokrātiskās un Nacionāli liberālās partijas koalīciju.
Jaunievēlētais prezidents pagātnē bijis liberālās un šobrīd opozīcijā esošās Rumānijas glābšanas savienības biedrs, taču izstājies no tās 2017. gadā un kopš tā laika formāli ir bezpartejisks. Kā zināms, pēc valdošajai koalīcijai negatīvajiem pirmās prezidenta vēlēšanu kārtas demisionēja premjerministrs Marčels Čolaku, līdzšinējam kabinetam turpinot darbu pagaidu valdības statusā. Tādējādi jaunas valdības izveide ir prezidenta Dana pirmais darba uzdevums.
Sagatavoja Eduards Liniņš. -
Gaidot pašvaldību vēlēšanas, diskutējam par jautājumiem, kas ir svarīgi reģionos un kuru risināšanā roku var pielikt vietējā vara. Kāpēc lauki paliek tukšāki un jauni cilvēki maz tos izvēlas kā savu dzīvesvietu – par to diskusija Krustpunktā. Diskutē "Swedbank" Hipotekārās kreditēšanas daļas vadītājs Normunds Dūcis, "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis, sociālantropologs Klāvs Sedlenieks un biedrība "Latvijas Bērnu labklājības tīkls" pārstāve Evisa Stankus.
Iedzīvotāju skaits samazinās, tā ir neizbēgama visas Latvijas realitāte, un pašvaldībām kaut kā uz to ir jāreaģē. Ko tās dara, lai apturētu savu ciemu un apdzīvoto vietu iztukšošanos, kas darbojas, kas nē, kā tās jaunajai realitātei pielāgojas?
Šo jautājumu aplūkojam arī raidījumā Reģioni Krustpunktā. -
Bērnu tiesības ir galvenais temats, kam pērn pievērsies Tiesībsarga birojs. Tas sniedzis kopumā vairāk nekā 400 dažādu ieteikumu. Tas ir būtisks pieaugums, salīdzinot ar veikumu vēl pirms gada. Tas izriet no biroja pārskata ziņojuma, ar ko plašāk 20. maijā iepazinās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti.
Tiesībsargs ik gadu atskaitās Saeimai par pērnā gada veikumu, pirms tam arī par to notiek saruna Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Vēstījumu sniedza viņa vietniece Ineta Piļāne. Galvenais uzsvars arī pagājušajā gadā likts uz bērnu tiesību jomu. Pērn aktualizēts temats par speciālām zināšanām bērnu tiesību aizsardzības jomā zvērinātiem advokātiem, tiesu izpildītājiem un zvērināta notāra palīgiem. Palīdzība bērniem un jauniešiem, kuri lieto atkarību raisošas vielas, saistībā ar ko Saeima arī izstrādā likuma grozījumus. -
Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar Ārlietu ministrijas Drošības politikas un starptautisko organizāciju direkcijas vadītāju Juri Pēkali par diplomātiju, miera sarunu konsekvencēm Ukrainā un Latvijas rīcības scenārijiem.
Putins 15. maijā Stambulā bija piedāvājis sarīkot tiešas sarunas ar Ukrainu par kara izbeigšanu. Sabiedrotie - ASV, Ukrainas, Francijas, Lielbritānijas, Vācijas un Polijas līderi tikšanās laikā Kijivā ierosināja 30 dienu beznosacījuma pamieru no pirmdienas un, ja Krievija tam nepiekritīs, solīja palielināt jaunas sankcijas pret Krieviju un arī militāro atbalstu Ukrainai.
"The Economist" pagājušajā nedēļā rakstīja, ka 9. maijā, kad Putins svinēja Uzvaras dienu Sarkanajā laukumā, atzīmējot nacistiskās Vācijas sakāvi, tad kādreiz šajā parādē piedalījās arī Krievijas sabiedrotie Otrajā pasaules karā. Šodien Putins vēršas pret šiem sabiedrotajiem, kas ir jauna pasaules kārtība.
"Pieaugot bojāgājušo skaitam Ukrainā, mēs skaidri redzam, ka Putina kara mērķis, lai attaisnotu Krievijas zaudējumus, ir kļuvis vēl lielāks. Tas, kas sākās kā īpaša militārā operācija kaimiņos, ir kļuvis par Krievijas eksistenciālu cīņu pret tālākiem ienaidniekiem." Tā raksta "The Economist". Tā ir dziļa pārmaiņa.
Kādas ir jaunā Aukstā kara diplomātiskās attiecības, kāda ir šo attiecību specifika, par to saruna ar Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Drošības politikas un starptautiskās politikas direkcijas vadītāju Juri Pēkali.
"The Economist" ievadraksts pagājušajā nedēļā saucās "Ko Putins grib?". Kāda ir jūsu versija pēc tā, kā viņš risina sarunas, ko viņš grib?
Juris Pēkalis: Manuprāt, Putina mērķi nav mainījušies kopš kara sākuma. Es domāju, ka Putina mērķi nav tikai par teritoriju, par Ukrainu, bet plašāk - par Eiropas drošību. Tas virsmērķis, ko mēs redzam viscaur ne tikai pēdējos trīs un vairāk gados, bet arī pirms tam, ir šķelt sabiedrotos un mazināt ASV klātbūtni Eiropas drošībā. Izstumt ASV, un attiecīgi paplašināt savas imperiālās ambīcijas.
Skaidrs, ka šodien Putins redz pasauli un mēģina izcīnīt Krievijai tiesības noteikt savu kaimiņvalstu likteni. Un tas ir tas, par ko viņš cīnās. Tā nav tikai cīņa par kvadrātkilometriem Ukrainā, bet tā ir cīņa par lielvaras statusu. Putins redz, ka lielvarai Krievijai pienākas noteikt kaimiņvalstu statusu. Ja tāda iespēja Krievijai nav, tad tā vairs nav lielvara.
Henrijs Kisindžers uzskatīja, ka diplomātijā impērijas ir tās, kuras veido šo pasaules kārtību pēc tā, kā viņām gribās. Tā ir reālpolitika. Kā tas ir šobrīd, ja šo Kisindžeru tēzi attiecinātu uz to, kas notiek? Ko Kisindžers teiktu par to, kas ir tagad?
Juris Pēkalis: Es domāju, viņš to raksturotu tā, kā tas reāli arī notiek - ir lielvaru sāncensība.
Iespējams, ka tās ir divas lielvaras, atkarībā no tā, kurš to definē. Ja mēs skatāmies no ASV viedokļa, daudzi pētnieki ASV redzētu divas lielvaras - ASV un Ķīnu. Viņi šeit neredzētu Krieviju kā lielvaru. Ja mēs skatāmies no Krievijas viedokļa, Krievija noteikti redz sevi starp trim lielvarām kā līdzvērtīgi partneri, kam ir tiesības uz šo sāncensību.
Es domāju, tad vēl arī nāk iekšā Eiropas politiskās ambīcijas, kuras Eiropa vēl šobrīd nav spējīga pietiekami īstenot, bet pilnīgi noteikti ir ambīcijas Eiropai spēlēt daudz aktīvāku lomu un daudz lielāku lomu globālajā politikā. Bet tas cipars, cik daudz lielvaru ir, nav viennozīmīgs.
Vai mēs šī brīža situāciju kaut kādā ziņā varam salīdzināt ar to, kā savulaik Staļina sabiedrotie, kuri šobrīd ir Putina ienaidnieki, rīkojās pēc Otrā pasaules kara, kā risina mūsdienu situāciju?
Juris Pēkalis: Pēdējo simts gadu laikā nekas daudz tādā ziņā nav mainījies mūsu vērtējumā par Krieviju. Krievija izgājusi kaut kādam attīstības ceļam, bet principā var teikt, ka ir atgriezusies pie 100 gadus senas vēstures.
Aukstā kara sākumā ASV diplomāts Kenans definēja ASV politikas pamatus iepretim Padomju Savienībai. Arī toreiz viņš runāja par Krievijas vēlmi izplesties tik tālu, cik tai dod. Tiklīdz Krievija sastopas ar pretestību, tā apstājas. Respektīvi, toreiz viņš definēja nepieciešamību ar noteiktu politiku, ar spēku iegrožot spēju izplesties, Krievijas spēju izplatīt savu negatīvo, savu agresīvo politiku. Mēs šobrīd esam tieši tādā pašā situācijā. Mums ir nepieciešams dot Krievijai pretspēku, parādīt Krievijai robežas un iegrožot tās agresīvo politiku. Tādā ziņā - jā, nekas nav mainījies.
Vai atšķiras diplomātiskā stratēģija attiecībās ar ASV un Eiropas Savienību pēc Trampa pa ievēlēšanas?
Juris Pēkalis: Jāņem vērā, ka mēģinām nodalīt attiecības ar Eiropu un attiecības ar ASV, ir jāsaprot, kādā vidē mēs runājam un kā izskatās tā drošības arhitektūra, kas garantē mūsu drošību. Tā drošības arhitektūra ir daudzslāņaina gan saturiski, gan arī ģeogrāfiski. Ir starptautiskās tiesības, principi, kā robežu neaizskaramība, ir kaut kādi bruņojuma kontroles elementi. Tie varbūt ir divi slāņi, ko Krievija ar savu rīcību pēdējās desmitgadēs ir mēģinājusi graut, un daļēji mēs varam teikt, ka nu tā uzticība tam ir zudusi. Vismaz mēs varam teikt, tik tālu, ka neitrālas valstis pie Krievijas robežām vairs neredz, ka tā arhitektūra strādā īpaši Eiropas kontinentā. To mēs redzam pēc Somijas, Zviedrijas rīcības, pametot savu neitralitātes politiku un strauji iestājoties NATO. To mēs redzam pēc Ukrainas vēlmes būt saistītai ar NATO un un Eiropas Savienību. To pašu mēs varam teikt par Moldovu un citiem.
Vēl viens slānis ir alianses, kolektīvās aizsardzības alianse. Es runāju par NATO. Eiropas drošība, transatlantiskās telpas drošība, mūsu aizsardzība, mūsu drošības arhitektūra - tas ir pamats. No tāda viedokļa, ja mēs skatāmies uz attiecībām ar Eiropu un ASV, tur nav nekādu izmaiņu. Mēs joprojām esam saistīti ar kolektīvās aizsardzības līgumu, ar Vašingtonas līgumu. Mēs esam visi NATO sabiedrotie, un mums nav šaubu par saistībām vienam pret otru. Arī pēc Trampa ievēlēšanas.
Mēs esam izgājuši tādam virpulim, tai skaitā mediju telpā, mēģināja pieķerties klāt katram kādam vēstījumam no Baltā nama un mēģināja interpretēt, demonstrēt kā šķelšanos starp sabiedrotajiem, lai gan patiesībā gan publiski, gan arī mēs redzam to divpusējā dialogā pie NATO galda, nekas sabiedroto attiecībās iepretim piektajam pantam, iepretim drošībai nav mainījies. Mēs joprojām no Eiropas viedokļa redzam ASV un Kanādas, Ziemeļamerikas iesaisti Eiropas drošībā kā kritiski svarīgu. Un tieši tāpat ASV un arī Kanāda redz attiecības ar Eiropas sabiedrotajiem kā kritiski svarīgas viņu drošībai.
Kas ir mainījies? ASV iespēju robežas. Pirms mirkļa runājām par ASV kā vienu no lielvarām globālajā sāncensībā ar vienu vai vairākām lielvarām, tad šodien paši amerikāņi arvien vairāk runā par to, ka viņu spējas ir ierobežotas tādā ziņā, ka viņi nav spējīgi tik daudz resursu veltīta tam, lai saglabātu tādu galvas tiesas pārākumu pār visiem potenciālajiem sāncenšiem un atrisinātu visas drošības problēmas. Tāpēc šīs attiecības NATO aliansē arvien vairāk redz tādas, kur Eiropā un arī Kanāda spēj sniegt arvien lielāku ieguvumu. Un tā ir tā debate, kuru mediji mēģina pasniegt par kādu šķelšanos.
Juris Pēkalis ir Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Drošības politikas un starptautiskās politikas direkcijas vadītājs. Kopš 1996. gada atrodas diplomātiskajā dienestā, bijis Latvijas vēstniecības ASV vadītāja vietnieks, savulaik vadījis Eiropas lietu departamentu, bijis arī Saeimas priekšsēdētājas ārlietu padomnieks. -
Cenas pārtikai Latvijā gada laikā ir pieaugušas par 7,3%, tikmēr vidēji eirozonā tās kāpušas tikai par 2,6%. To, ka iemesli straujajam pārtikas cenu pieaugumam jāmeklē arī ārpus globālajām tendencēm, pagājušajā nedēļā Saeimas komisijā atzina Latvijas Bankas prezidents. Kādēļ Latvijā pārtikas cenu kāpums ir straujāks, nekā citur pasaulē un kas notiek ar Ekonomikas ministrijas rosināto pārtikas cenu mazināšanas pasākumiem? Krustpunktā diskutē Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edijs Šaicāns, Konkurences padomes Negodīgas tirdzniecības prakses novēršanas nodaļas vadītāja Sanita Uljane, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas jurists Pēteris Liniņš un Latvijas pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis.
-
Vēl pagājušajā nedēļā Krievijas, ASV un Ukrainas pārstāvji tikās Turcijā, lai spriestu par Ukrainas kara risinājumu. Šoreiz raidījumā (ne)Diplomātisko pusdienu nerunāsim par kara izbeigšanu, bet gan par pašu Turciju. Valsti, kas galvas sāpes ir izraisījusi diezgan daudzām valstīm gan tās kaimiņos, gan citos reģionos.
Iespējams, esat pamanījuši, ka nereti Turciju Rietumvalstu medijos dēvē par “neērto” sabiedroto. Šī brīža ģeopolitiskajā situācijā, kad turpinās Krievijas izvērstais karš Ukrainā, kad turpina uzplaiksnīt konflikti un kari Tuvajos Austrumos, nepārtraukti tiek pārbaudīta un testēta NATO kā starptautiskas organizācijas izturība un noturība. Un diemžēl nereti šī izturība tiek testēta ne tikai pret konkurentiem vai pretiniekiem, bet lielākoties organizācijas iekšienē.
Turcijas gadījums ir ļoti specifisks, taču ne pietiekami apspriests starptautiskajās attiecībās. Turcija kļuva par NATO dalībvalsti jau 1952. gadā un šobrīd starp kopumā 32 dalībvalstīm tai ir otra lielākā armija aiz ASV. Nereti tiek teikts, ka Turcijai ir kā vārti starp Eiropas un Āzijas kontinentiem un Turcijas kājas ir novietotas abos. Līdz ar ģeogrāfisko novietojumu tā ir spēlējusi nozīmīgu lomu Tuvo Austrumu karos un konfliktos, kā arī NATO misijās Afganistānā un Balkānu reģionā Kosovā.
Tomēr, lai arī Turcija ir pilntiesīga NATO dalībvalsts, tā vairākkārtēji ir izvēlējusies piekopt citu politiku starptautisko attiecību īstenošanā. Šobrīd visredzamākais piemērams ir Krievijas karš pret Ukrainu, kur Turcija, ja tā var teikt, spēlē abās frontēs. No vienas puses, tā neatbalsta Ukrainas pievienošanas NATO, taču kopš kara sākuma ir militāri palīdzējusi Ukrainai, piegādājot vidēja augstuma bezpilota kaujas lidaparātus “Bairaktar”. Tā arī bija viena no galvenajām valstīm, kas palīdzēja vienoties par Melnās jūras tā saukto “graudu līgumu”.
No otras puses, Turcija saglabā neitrālu pozīciju attiecībās ar Krieviju. Abas valstis var uzskatīt par stratēģiskajiem sāncenšiem reģionā, bet par spīti tam ekonomiskās attiecības tiek saglabātas. Turcija iepērk Krievijas gāzi, kā arī uzņem tūkstošiem krievu tūristu. Krievija šobrīd arī būvē Turcijas pirmo atomelektrostaciju valsts dienvidos. Un, protams Turcija arī atteicās sekot Rietumvalstu piemēram, piemērojot sankcijas Krievijai.
Raidījumu veido arī Justīne Elferte no Latvijas Ārpolitikas institūta. -
Turcijas lielpilsētā Stambulā 16. maija pēcpusdienā notika Ukrainas un Krievijas delegāciju sarunas, kurās tiek apspriesti iespējamie soļi ceļā uz mieru. Krievijas rīcībā līdz šim nav manāmas nekādas pazīmes, ka Maskava patiešām vēlētos mieru, tādēļ no Stambulas sarunām nekāds būtisks progress netiek gaidīts.
Ukrainas delegāciju vada aizsardzības ministrs Rustems Umerovs, savukārt Krievijas delegācijas vadītājs ir Kremļa padomnieks Vladimirs Medinskis. Sarunās piedalās arī Turcijas pārstāvji.
Plašāk par sarunu norisi no Stambulas stāsta Latvijas TV žurnālists Gints Amoliņš. -
Liela tiesa uzmanības šonedēļ, kā tas ir jau pēdējos gados ierasts, pievērsta starptautiskām norisēm. Kā jau bija gaidīts, Krievijas diktators uz sarunām ar Ukrainas prezidentu neieradās. Bet tepat Latvijā arvien vairāk sāk pievērst uzmanību pārtikas cenu kāpumam, kura iemesli nav īsti skaidri, bet viens iespaids gan ir radies – pārtikas cenu ierobežošanas plāns, ar ko klajā nāca ekonomikas ministrs, laikam īsti nestrādā. Bet ministram tagad ir citas iniciatīvas par dažu ministriju apvienošana.
Kopā ar žurnālistiem analizējam nedēļas aktualitātes. Krustpunktā diskutē Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docētāja, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle, TVNET grupas galvenais redaktors Toms Ostrovskis un TV24 žurnālists Romāns Meļņiks.
-
Eļļas cenas un partiju programmas. Tev piedzims bērns un daudz kas cits. Saprati?!
0:00 Ievads: jāielaiž Uldis.
0:40 Kas sāp: Uldim sāpju nav; Eirovīzijas nakts pirms maratona; Jāņa negausība.
13:31 Smagās ziņas: Latvijā skarba inflācija; partiju programmu analīze; Ko mēs uzdāvināsim Trampam?
1:05:36 Vieglās ziņas: Rebrendinga vēstis; vīrieši griež nost skropstas.
Seko šim podkāstam un stāsti par to visiem!
-
Visdrīzāk, tikšanās starp Ukrainas un Krievijas pārstāvjiem Turcijā notiks, taču sarunas nebūs jēgpilnas. Tā uzskata Austrumeiropas politikas centra direktors Māris Cepurītis.
Intervijā Latvijas Radio programmā Labrīt Cepurītis sacīja, ka Krievija pašlaik nav ieinteresēta konflikta atrisināšanā sarunās, bet gan aktualizēt iepriekš izvirzītās prasības, kas ir neizdevīgas Ukrainai. Cepurītis prognozē, ka karadarbība turpināsies, bet Putins ar ASV prezidenta palīdzību šobrīd cenšas līdzināties pasaules lielvarai.
Plānots, ka šodien, 16. maijā, Turcijā tiksies Krievijas un Ukrainas delegācijas, lai runātu par kara izbeigšanu Ukrainā. Sākotnēji sarunas bija gaidāmas vakar, bet tās pārceltas uz šodienu.
Turcijā vakar ieradās arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, bet Krievijas diktators Vladimirs Putins turp aizsūtījis savus pārstāvjus. Līdz ar to, šodienas sarunā piedalīsies abu valstu zemāka līmeņa amatpersonas. Tās būs pirmās tiešās sarunas starp abām valstīm pēdējo trīs gadu laikā. Plānots, ka Stambulā uz sarunās ieradīsies arī ASV valsts sekretārs Marko Rubio. -
Pirms četriem gadiem, apvienojot Dobeles, Auces un Tērvetes novadus, tika izveidots jaunais Dobeles novads, kurā ir divas pilsētas - Auce un Dobele - un deviņpadsmit pagasti. Novada teritorija ir 1629 kvadrātkilometri, kurus apdzīvo, aptuveni 27,5 tūkstoši iedzīvotāju. Aucē, kas savulaik mēģināja pievienošanu Dobeles novadam apstrīdēt Satversmes tiesā, šodien esot apraduši ar jauno kārtību.
Invalīdu biedrības ''Auce '' vadītājs Ivars Rozentāls stāsta, ka savu lomu spēlējot arī tehnoloģiju attīstība, un nevarot arī teikt, ka tāpēc, ka vadības krēsls tagad atrodas vairāk nekā trīsdesmit kilometrus attālajā Dobelē par leišmalīti būtu aizmirsts.
Latvijas Radio turpina ierakstu sēriju par dzīvi dažādos novados pēc reģionālās reformas. Tolaik, līdz ar reformas noslēgumu, novados tika ievēlēti arī jaunie deputāti. Šodien stāsts par Dobeles novadu, kurā viesojās žurnāliste Sandra Leitāne. -
Nu jau pilnīgi skaidrs, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins uz paša ierosinātajām Krievijas un Ukrainas sarunām Stambulā nav ieradies, tā vietā pēdējā brīdī pavēstījis, ka sūtīs delegāciju, kuru vada Vladimirs Medinskis, tas pats, kur vadīja Krievijas delegāciju sarunās drīz pēc Krievijas iebrukuma un kurš arī noliedzis noziegumus Bučā agrāk.
Tikmēr Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir ieradies Stambulā un Krievijas delegāciju nosaucis par butaforisku un apšaubījis, vai tā vispār var pieņemt kādus lēmumus. Ir zināms, ka Zelenskis tiekas ar ar Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu un tikšanās varētu ilgt vairākas stundas.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs Zelenski jau paspējis nodēvēt par nožēlojamu cilvēku, kas skraida un pieprasa tikšanās.
Krievijas un Ukrainas pārstāvju sarunas varētu vēl notikt vēlā pēcpusdienā.
Sākotnēji arī ASV prezidents Donalds Tramps teica, ka varētu doties uz Stambulu, turp dosies arī Putins. Šodien viņš norādījis, kāpēc lai Putins tur dotos, ja es turp nedodos. Un nekas nemainīsies, kamēr viņš nesatiks Putinu klātienē.
Situāciju komentē politologs Sandis Šrāders, Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks, Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes loceklis.
-
Uzmanības lokā nodokļi, valsts budžeta ieņēmumi, arī legālas un nelegālas kravas, kas šķērso Latviju vai paliek tepat. Krustpunktā izvaicājam Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori Baibu Šmiti-Roķi.
Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod "360TV" Ziņu dienesta žurnāliste Lauma Niedrīte un Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnāliste Sandra Dieziņa.
-
“Cilvēki ielās laikam reizēm domā, ka esam kādi trakie, bet mēs vienkārši mīlam dzīvniekus. Nesaprotu, kā tos var nemīlēt. Ir tik daudz suņu un kaķu, kas klīst pa ielām. Mums tiem jāpalīdz, jāparūpējas par viņu veselību un jācenšas atrast tiem jaunas mājas. Mums tā ir tikai viena barības paciņa, ko iedodam, bet dzīvniekam tā ir iespēja izdzīvot vēl vienu dienu,” sarunā ar Rihardu Plūmi saka Olha Tolstaja, jauna sieviete no Harkivas, kura kopā ar ģimeni palīdz pamestajiem dzīvniekiem okupantu pastāvīgi apdraudētajā pilsētā.
Savukārt Dīvs Reiznieks iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām:
Latvija nolemj iet uz 5% no IKP drošības jomai;
Polija un Francija sadarbosies vēl ciešāk. Ko tas nozīmēs Ukrainai?
Eiropas, Krievijas un ASV līderu lielā šaha spēle;
Jaunais Pāvests - Ukrainas draugs. Vai tam ir kāda politiska nozīme?
Epizodes gaita:
00:31 Ievads
02:11 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm:
03:42 Latvija apņēmusies pieaudzēt izdevumus aizsardzībai līdz 5% no IKP.
06:28 Polijas un Francijas nozīmīgs jauns līgums un tā ietekme uz Ukrainu.
09:13 Vai Eiropas un Ukrainas šaha spēle atklās Trampa acis uz putina blefošanu?
12:42 Vai ASV varētu vienkārši novērsties no Ukrainas jautājuma?
15:50 Jaunais pāvests draudzīgs Ukrainai – vai tam ir politiska nozīme?
17:33 Rihards par Pāvesta vārdu.
18:39 EXPLAINER: Rietumu geimeri Ukrainas bruņotajos spēkos.
24:10 Piesakām šīs epizodes galveno viesi –– Olhu Tolsatju, dzīvnieku aizsardzības aktīvisti, kura rūpējas par klaiņojošajiem kaķiem un suņiem krievijas regulāri apdraudētajā Harkivā.
26:16 dzīvnieku glābšana Harkivā.
31:41 palikšana Harkivā.
35:30 ikdienas draudi Harkivas iedzīvotājiem
44:22 Palīdzība Dzīvniekiem un senioriem, kuri aprūpē kaķus.
50:37 Toļika Atgriešanās un citu kaķu stāsti.
57:37 Dzīve un Karš Harkivā
01:01:50 Svarīgs apkārtējo atbalsts.
01:05:24 Dzīvnieku Sterilizācijas Nozīme
01:10:06 Dzīve Karā: neatlaidības cīņa
1:11:45 Sarunas beigas.
1:11:50 Dīvs un Rihards pārspriež dzirdēto.
1:12:52 Kā atbalstīt Olhu?
1:14:38 okupantu rīkotie “Cilvēku safari” Harkivā.
1:15:58 "Mūsu Mājasdzīvnieki un Karš" pirmizrāde Rīgā.
1:16:51 Padalieties ar šo interviju un epizodi.
1:17:23 Rakstiet mums [email protected]
Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.
Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs -
Ko Rīgas domes koalīcijas partijas solīja pirms iepriekšējām vēlēšanām un cik daudz no tā ir izdarījušas? "Re:Baltica" faktu pārbaudes projekta “Re:Check” žurnāliste Evita Puriņa to izpētīja un stāsta, kas Rīgā paveikts sociālajā un mājokļu politikā. Un kurus solījumus partijas, kas aizvadītos četrarpus gadus domē bija pie varas, nav izpildījušas.
-
Ukraiņi aktīvi gatavojas sarunām, kas iecerētas 15. maijā Stambulā, lai gan joprojām nav skaidrs, vai Vladimirs Putins atsauksies Volodimira Zelenska aicinājumam tikties klātienē.
Ukrainā tāpat kā Latvijā vairums ekspertu prognozē, ka Putins uz Stambulu nedosies.
To, ka Krievijas delegācija Stambulā sarunās piedalīsies, apstiprinājis Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs, taču viņš neatklāja, kas tieši valsti varētu pārstāvēt. Laikraksts "Washington Post" ziņo, ka sarunās, visticamāk, no Krievijas puses piedalīsies tikai ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs un prezidenta Vladimira Putina padomnieks Jurijs Ušakovs. Tas ir zemāks līmenis, nekā to vēlas Ukraina un uz ko mudina sabiedrotie.
Volodimira Zelenska kancelejas vadītājs Andrijs Jermaks ir paziņojis, ka Ukraina ir gatava jebkurā formātā runāt ar Krieviju, taču tai vispirms ir jāpārtrauc uguns.
Arī Krievijai ir savas prasības, ko pilnapmēra kara gadu laikā nav mainījusi. -
Krievijas un Ukrainas potenciālās sarunas Turcijā. Tramps devies uz Tuvo Austrumu reģionu. Izraudzīts jaunais pāvests. Kardinālu Robertu Frensisu Prevostu turpmāk pazīsim kā pāvestu Leonu XIV. Aktualitātes analizē Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Kārlis Bukovskis un politologs Andis Kudors.
Prezidenta Trampa "zelta maršruts"
13. maijā Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps uzsāka savu pirmo nozīmīgo ārvalstu turneju, ierodoties Saūda Arābijas galvaspilsētā Rijādā.
Faktiskais Saūdu monarhijas valdnieks – kroņprincis Muhammeds – sagaidīja nozīmīgo viesi pie lidmašīnas trapa. Laikam gan nav otra valsts galvas, kuru ar pašreizējo Baltā nama saimnieku saistītu tik ilga savstarpēja politiska un finansiāla atbalsta vēsture. Tramps amortizēja amerikāņu likumdevēju niknumu pret Muhammedu pēc publicista Džmala Kašogi noslepkavošanas, kam pavēli diezgan nepārprotami bija devis kroņprincis, savukārt pēc 2021. gada 6. janvāra Kapitolija demolēšanas, kad Trampu klans ASV biznesa aprindās bija kļuvis par izraidītajiem, Saūdu karaļnams ar gatavību iesaistījās daudzmiljonu kopprojektos.
Prese prezidenta tūres sakarā uzskaita viņa ģimenes biznesa intereses visās apmeklējamajās valstīs, kamēr Baltais nams steidz noliegt jebkādas aizdomas par interešu konfliktu. Biznesa sakari, investīcijas – tāds ir tūres pamatakcents. Avioindustrija, kodolenerģētika, mākslīgais intelekts, militārā ražošana. Delegācijas sastāvā ir Īlons Masks un vēl pāris desmiti nozīmīgu investīciju, digitālo tehnoloģiju u.c. kompāniju vadītāju.
Šodien, 14. maijā, Rijādā Trampam cita starpā paredzēta tikšanās ar jauntapušā Sīrijas režīma līderi Ahmedu aš Šarā, kuram prezidents, visdrīzāk, pavēstīs par Asada diktatūras laikā noteikto sankciju mīkstināšanu.
Tālākais Baltā nama saimnieka ceļš vedīs uz Kataru, kuras varasvīri esot sadomājuši uzdāvināt viesim jaunu prezidenta aviolaineri, iekārtotu ar austrumu šeiha cienīgu vērienu un stilu. Šī ekstravagantā velte jau sacēlusi pamatīgu troksni Amerikā, jo opozīcijas un arī dažu valdošās partijas pārstāvji to uzlūko kā klaju korupciju.
Visbeidzot pēdējais plānotais vizītes punkts ir Apvienotie Arābu emirāti. Tā vien šķiet, ka Tramps apzināti met līkumu reģiona sāpīgajiem krīžu punktiem. Viņa maršrutā nav Izraēlas, kuras problemātika šķiet teju pagaisusi no Ovālā kabineta dienaskārtības. Nav plānota arī pietura Omānā, kur jau kādu laiku risinās Savienoto Valstu un Irānas delegāciju sarunas par Irānas kodolprogrammas likteni. Tiesa, kad aktualizējās iespēja, ka ceturtdien, 15. maijā, Stambulā varētu tikties Volodimirs Zelenskis un Vladimirs Putins, Tramps izteicās, ka arī varētu tur iegriezties un piebiedroties sarunai. Tomēr pagaidām nekas neliecina, ka minētā karojošo valstu līderu tikšanās tiešām varētu notikt.
Izaicinājumu domino
Kā zināms, pirms t.s. Uzvaras dienas svinēšanas Krievijā tās vadonis Vladimirs Putins nāca klajā ar priekšlikumu trīs dienu ilgai uguns pārtraukšanai, uz ko no Kijivas sekoja atbilde, ka neredz tam jēgu. Tā vietā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ierosināja noslēgt trīsdesmit dienu pamieru, kas būtu reāls pamats miera sarunu uzsākšanai. Tomēr Kremlim šobrīd acīmredzot šķiet parocīgāk turpināt karadarbību, tai skaitā Ukrainas civiliedzīvotāju slepkavošanu.
10. maijā Kijivā ieradās četru Ukrainas sabiedroto – Francijas, Lielbritānijas, Polijas un Vācijas – valdību vadītāji, un šīs tikšanās rezultāts bija sestdien izskanējusī kategoriskā prasība Krievijai: līdz pirmdienas vakaram pārtraukt uguni vai arī rēķināties ar jaunām nopietnām sankcijām. Par šo pozīciju telefoniski esot informēts arī prezidents Tramps, kurš tai piekritis.
Kremļa reakcija bija prognozējama – runasvīrs Dmitrijs Peskovs intervijā telekanālam CNN paziņoja, ka viņa valdība nepakļaušoties kādiem ultimātiem. Tomēr svētdienas, 11. maijā, vakarā sekoja Maskavas atbildes gājiens – Vladimirs Putins nāca klajā ar ierosinājumu bez iepriekšējiem nosacījumiem sākt tiešas sarunas starp Krievijas un Ukrainas pārstāvjiem. Sarunām būtu jāsākas 15. maijā Stambulā, pie kam Krievija tās traktē kā turpinājumu 2022. gadā notikušajam sarunu posmam, kurā Kremlis faktiski izvirzīja Ukrainai kapitulācijas prasību. Ar līdzīgiem uzstādījumiem plānoto sarunu sakarā jau nācis klajā Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs.
Tomēr arī Putina sarunu piedāvājums nepalika pēdējais. Gluži kā domino spēlē puses liek galdā arvien jaunus priekšlikumus, un pirmdien prezidents Zelenskis paziņoja, ka labprāt tiksies ar Putinu, ja vien Krievijas diktators pats ieradīsies Stambulā. Izpaužoties šai ziņai, par savu iespējamo klātbūtni izteicās arī prezidents Tramps. Jau iepriekš tika pieteikts visai respektabls Savienoto Valstu delegācijas sastāvs – uz Stambulu plāno doties valsts sekretārs Marko Rubio un īpašie sūtņi Stīvs Vitkofs un Keits Kellogs. Šobrīd gan nekas neliecina, ka Putins tiešām būtu gatavs rīt ierasties Turcijā, savukārt prezidents Zelenskis paziņojis, ka ar kādu zemāka ranga Krievijas pārstāvi sarunas nevedīs.
Habemus papam
8. maijā biezu baltu dūmu vērpetes no Siksta kapelas skursteņa pavēstīja, ka Romas Katoļu baznīcas galva, 267. pēc skaita, ir izraudzīts. Par jauno pontifiku kļuvis kardināls, kura vārds nefigurēja iepriekš publiskotajos ticamāko kandidātu sarakstos – Roberts Frensiss Prevosts, līdzšinējais Vatikāna Latīņamerikas lietu komisijas un Bīskapu lietu dikastērijas, respektīvi, par bīskapu iecelšanu atbildīgās institūcijas vadītājs. Turpmāk mēs viņu pazīsim kā pāvestu Leonu XIV. Viņš ir pirmais Romas pāvests, kurš dzimis Savienotajās Valstīs un ir ASV pilsonis, otrais pēc sava priekšgājēja pāvesta Franciska, kurš dzimis Jaunajā pasaulē, un otrais, kuram dzimtā ir angļu valoda.
Dzimis Čikāgā 1955. gadā, lielu līdzšinējā mūža daļu priesteris Prevosts pavadījis Dienvidamerikas valstī Peru, vispirms astoņdesmito gadu otrajā pusē vairākus gadus kalpodams kā Svētā Augustīna ordeņa misionārs, bet no 2014. līdz 2023. kā Čiklaijo provinces bīskaps. Starplaikā viņš darbojās minētā ordeņa amatos dzimtajā Čikāgā, līdz 2001. gadā tika ievēlēts par ordeņa galvu – ģenerālprioru. Kā zināms, savu amata vārdu pāvesti izvēlas paši, un izvēles motīvs parasti ir kāda priekšgājēja personība, kas jaunajam pontifikam šķiet iedvesmojoša un atdarināšanas cienīga.
Kā var lasīt medijos, Leonam XIV tāds ir pirmām kārtām 19. gadsimta pēdējās desmitgadēs valdījušais Leons XIII – pāvests, kurš tiecās tuvināt katoļu baznīcu sava laika sociālo problēmu risināšanai. Aktīvi oponēdams tolaik popularitāti gūstošajam marksismam, Leons XIII tajā pat laikā aicināja apzināties zemāko šķiru ļaužu cilvēcisko vērtību, pieprasīja cieņpilnu attieksmi pret ikvienu sabiedrības locekli, kļūdams par vienu no kristīgās demokrātijas virziena idejiskajiem pamatlicējiem.
Sagatavoja Eduards Liniņš. - Laat meer zien
