Afleveringen
-
Pirms nedēļas, diskutējot par gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, diez vai kādam nāca prātā, ka galvenais apspriežamais temats būs balsu skaitīšanas sistēmas problēmas un amatu zaudēšanas birums. Par to, ka Rīgā nav notikusi politiskā virziena maiņa un partijas pagaidām diezgan miermīlīgi runā par sadarbību, runā mazāk, bet, protams, arī tas ir svarīgi. Un kur nu vēl tas, ka Tieslietu padome ģenerālprokurora amatam sludinās jaunu konkursu, jo tajā, kur pieteicies arī esošais ģenerālprokurors, atbalstu nav saņēmis neviens no pretendentiem.
Studijā Alīna Lastovska, no portāla "Delfi", Madara Fridrihsone, Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā" redaktore, Romāns Meļņiks, TV24, un Toms Ostrovskis, TVNET grupas galvenais redaktors.
-
Vai bez Rāviņa velns atnāks un noraus Jelgavu ar visu pili pazemē? Kam Rīgā ir zelta kārts? Izšķirošais Pulka rokas spiediens, un saulīte aiz mākonīša.
0:00 Ievads: vairāk, vairāk, vairāk.
1:45 Kas sāp: šķībā aleja uz Brīvības ielas; e-cigarešu aizliegums nestrādā; roku žāvētāji sabiedriskajās tualetēs.
11:44 Vēlēšanas: Valmiera un Liepāja bez pārsteigumiem; sadrumstalotā Jelgava; Rēzeknē Bartaševičs atpakaļ zirgā; Daugavpilī Elksniņam rokas brīvas; Ogrē viss Helmaņa zīmē; Rīgā stāsts ar (cerams) laimīgām beigām, bet Šlesers iet pa Gobzema (Trampa) taku; vēlēšanu nakts vilšanās.
1:01:20 Par mums: atbildes uz jautājumiem un “Noliktavas” pasākums ar klātienes auditoriju.
Seko Latvijas Radio sociālo mediju kontiem, lai nepalaistu garām jaunāko informāciju par “Noliktavas” atgriešanos!
-
Zijn er afleveringen die ontbreken?
-
Tiesībsargs šodien, 12. jūnijā, beidzot iepazīstināja Saeimu ar pērn paveikto. Ziņojumam Saeimā bija jābūt jau maijā, taču Juris Jansons uz sēdi neieradās veselības problēmu dēļ. Lielākoties cilvēki pie tiesībsarga pērn vērsušies par bērnu tiesību neievērošanu. Savukārt ziņojumā tiesībsargs izceļ arī problēmas saistībā ar diskrimināciju, demogrāfijas veicināšanu un agresiju internetā.
Debatēs pēc šī ziņojuma deputāti Jansonam veltīja arī skarbus vārdus gan sēžu kavēšanas, gan arī nepaveikto darbu sakarā. Tikmēr tiesībsargs pārliecināts, ka nekādu necieņu Saeimai viņš neesot izrādījis. -
Latvijas ekonomika neaug, kā cerēts, Latvijas Banka ir samazinājusi iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi šim gadam. Vienlaikus inflācijas prognoze ir palielināta un to jau arī katrs mana ikdienā pārtikas veikalu apmeklējumot. Kas notiek mūsu ekonomikā? Krustpunktā izvaicājam Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku.
Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV ziņu dienesta žurnālists Dāvids Freidenfelds un "TVNET Bizness" žurnālists Mārtiņš Apinis.
-
Raidījumā pievēršamies mūsdienām, vēsturei un grābekļiem, kurus, cenzdamies apiet, tomēr saminam. Drīz būs aizvadīts pusgads kopš Donalds Tramps sācijs savu otro prezidentūru ASV. Pa šo laiku Amerikas tēls, starptautiskās attiecības, ekonomika un sadzīve sagriezusies teju kājām gaisā. Aizvien biežāk mediju komentāru slejās redzam ASV salīdzinājumus ar nacistiskās Vācijas situāciju pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados. Vai tie ir nekorekti pārspīlējumi, vai tomēr noskaņa liek vilkt paralēles ar to, kādā pasaulē dzīvojām pirms nepilniem simts gadiem Eiropā?
Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē vēsturnieks, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Kaspars Zellis un žurnāla „IR” komentētājs Pauls Raudseps.
Kaspars Zellis: Ja man jāraugās uz ASV un jāvelk paralēles ar nacistisko Vāciju, es teiktu, ka redzu gan kopīgas iezīmes, gan arī atšķirības. Sākšu ar atšķirībām.
Galvenā atšķirība ir tā, ka atšķirībā no Hitlera, kam bija ļoti izteikta ideoloģiska partija, ideoloģiska programma, kur bija viss salikts pa plauktiņiem, Amerikā mēs šādu ideoloģiju neredzam. Tur ir ļoti patmīlīgs, ļoti egocentrisks un kaprīzs cilvēks, kura iedomām, kura vēlmēm tiek pakļauta visa globālā sistēma.
Otra lieta, kas varētu būt atšķirīgi, ir tas, ka ASV kontekstā mēs īsti arī neredzam milzīgu sabiedrības atbalstu, ja neraugāmies uz vēlēšanām.
Ja raugāmies uz kopīgajām iezīmēm, kas visvairāk izsauc pārdomas, ir Trampa retorika. Un šī Trampa retorika, kas ir balstīta gan uz manipulācijām, gan uz meliem, gan uz ienaidnieku, iekšējo un ārējo, meklēšanu, ļoti spēcīgi atgādina Hitlera Vāciju.
Tāpat šis jau hrestomātiskais sauklis: "Padarīsim Ameriku atkal diženu!" Tas ir savdabīgs eskeipisms, kas raksturīgs visām autoritārajām kustībām, kuras saredz kaut kādu skaisto pagātni, kad valsts bija dižena. Te mēs varam vilkt paralēles arī ar Putina Krieviju, kas redz to diženumu Padomju Savienībā vai vēl kaut kur citur. Vai kādā citā valstī, kur ir autoritārie līderi, viņi pagātni iztēlojās kā tādu zelta laikmetu, kuru varētu atkal radīt.
Tiek izmantoti vēstures naratīvi, tiek izmantota pagātne, lai radītu šo "jauno realitāti".
Pauls Raudseps: Runājot par līdzīgiem procesiem, kādi notika Itālijā pagājušā gadsimta 20. gados, Vācijā - 30.gados, protams, tas, kas ir kopīgs visām šīm kustībām, ir apgalvojums, ka mēs esam tikuši pazemoti, kāds ārējais ienaidnieks mums uzbrūk, ir padarījis mūs vājus un mums ir atkal jāatgūst šis diženums. To teica gan Musolīni, gan Hitlers, to tagad teica Tramps.
Es nepārspīlētu Hitlera un Musolīni ideoloģisko bāzi. Ja skatās, ko viņi rakstīja savas karjeras sākumā un ko beigās, tur daudz pa vidu mainījās. Galvenais dzinulis bija mazāk ideoloģisks, kā emocionāls, tiekšanās pēc varas. Šī arī ir lieta, kas ir kopīga visām šīm kustībām.
Protams, arī jaunāko tehnoloģiju izmantošana, lai manipulētu ar cilvēku prātiem. Hitlers ļoti efektīvi izmantoja savulaik radio. Tramps ļoti efektīvi izmanto sociālos medijus.
Jautājums - vai Tramps ir fašists? Piemēram, Kamala Harisa pagājušā gadā priekšvēlēšanu kampaņas laikā teica - jā, Tramps ir fašists. Par to jau bija diezgan plašas diskusijas Amerikā jau pirms tam, arī tad, kad viņš pirmo reizi kandidēja un bija prezidents.
Ļoti daudzi dažādi eksperti un vēsturnieki, un politologi ir iesaistījuši šajā diskusijā. Latvijā labi zīnāmais Timotijs Snaiders saka: jā, Tramps ir fašists. Tā saka Timotijs Snaiders, kas, es domāju, ir ļoti iecienīts vēsturnieks Latvijā. Citi arī ir pievienojušies šim viedoklim, citi atkal saka, ka tomēr ir atšķirības.
Es teiktu, ka šobrīd, vērtējot fašisma pazīmes, Tramps ir tādā kā fašisma priekškambarī, jo ļoti daudzas lietas ir līdzīgas.
Viena lieta, lai gan viņš par to ir runājis, bet vai tiešām tās runas pāries darbos, tas ir liels jautājums. Gan Hitleram, gan Musolīni bija būtiska vardarbība, militārā ekspansija kā nācijas varēšanas un vīrišķības un atdzimšanas pierādījums. Hitleram tas bija ļoti izteikti, bet Musolini to arī darīja Ziemeļāfrikā un Albānijā. Tramps pirmās prezidentūras laikā par militāru ekspansiju nerunāja, mēs zinām tagad, ka viņš ir sācis teikt, ka Kanāda būtu jāpievieno, Panama, tad Grenlande. Vai tas tiešām rezultēsies kādā rīcībā, tas ir liels jautājums.
Bet sevišķas nozīmes piešķiršana vardarbībai kā nācijas atdzimšanas apliecinājums, es domāju, tas ir viens ļoti svarīgs fašisma elements, kāpēc mēs atšķiram, fašismu no vienkārša autoritārisma. Ulmaņa [Kārļa] režīms bija autoritārs, tas nebija fašistisks, jo, par spīti tam, ka mēs dzirdam to vārdu no dažādiem kaimiņu valsts kara propagandistiem un arī dažkārt uz vietas, tas nebija fašistiski, jo nebija militarizācija un iedoma, ka iekarosim kaut kādas kaimiņzemes, lai parādītu savu varēšanu, bet īstam fašismam tas ir ļoti raksturīgi.
Tas arī tiek izdalīts kā atsevišķa kategorija, jo tā varam mēģināt saprast, kāda varētu būt rīcība nākotnē. Šobrīd, protams, ceram, ka Tramps tā nedarīs, bet zināmas pazīmes ir. Līdz šim, es domāju, tas, ka slieksnis nav pārkāpts.
Zinātnes ziņas
Kā runāt ar vakcīnu skeptiķi: pētījums atklāj, kas darbojas.
Aizvien aktuālāks jautājums ir, kā runāt ar vakcīnu skeptiķiem, un tieši tam vietnē “Nature” sniegtas dažas pētnieku rekomendācijas.
Labākais laiks, lai redzētu Piena Ceļu, strauji tuvojas!
Vietnē “Live Science” atklāts, ka strauji tuvojas tas brīdis, lai Piena Ceļu labi saskatītu.
Ko dinozaurs ēda pirms 100 miljoniem gadu - liecības saglabātas fosilizētā laika kapsulā.
Joprojām mūsdienās varam atklāt daudz interesantu faktu par dinozauriem un arī atrast liecības. Austrālijā ir atrasta aizvēsturiska laika kapsula no dinozaura gremošanas trakta.
ASV Pārtikas un zāļu pārvalde apstiprinājusi laboratorijā audzēta laša izmantošanu uzturā.
Attīstoties tehnoloģijām, pamazām pieejamāka kļūst laboratorijā audzēta pārtika. Nupat ASV Pārtikas un zāļu pārvalde pirmo reizi devusi zaļo gaismu laboratorijā audzētas zivs, precīzāk, laša produkta, lietošanai uzturā.
-
Hokeja treniņi tumsā, spēles uz kūstoša ledus, gaisa trauksmes un nakšņošana stāvlaukumā pie arēnas - tāda ir Ukrainas profesionālo hokejistu ikdiena kara apstākļos. Taču faniem hokeja spēle ir vieta, kur uz brīdi aizmirsties un kaut uz stundu nejust kara klātbūtni.
Šajā aizraujošajā intervijā Rihards Plūme uz sarunu aicinājis Anastasiju Ziminu - nesen izveidotā Kijivas "Capitals" hokeja kluba vadītāju un līdzdibinātāju. Neskatoties uz visām grūtībām, viņa kopā ar tēvu, bijušo hokejistu, ir radījusi un turpina attīstīt zīmolu, kas vieno gan jaunus, gan pieredzējušus spēlētājus, gan vīriešus, gan sievietes.
Uzzini, kā hokejs Ukrainā kļuvis par vienu no cerības un izturības simboliem – stāsts par sportu, kopību un spēju radīt jaunu realitāti tieši šeit un tagad.
Savukārt Dīvs Reiznieks iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām:
Vai rietumi atbrīvo Putinam rokas jauniem uzbrukumiem?
Ukrainai paredzētās raķetes pārvirza ASV karavīru aizsardzībai Tuvajos Austrumos. Ko tas nozīmē?
VIktors Orbāns pārsteidz ar netipiskiem komentāriem par Krieviju.
Epizodes gaita:
00:31 Ievads
01:53 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm:
03:19 Vai rietumi atbrīvo putinam rokas jauniem uzbrukumiem?
05:50 Ukrainai paredzētās raķetes pārvirza ASV karavīru aizsardzībai Tuvajos Austrumos. Ko tas nozīmē?
09:10 Zelenskim atkal drīz būs iespēja pārliecināt Trampu klātienē.
11:39 VIktors Orbāns pārsteidz ar netipiskiem komentāriem par krieviju.
15:40 Rihards un Dīvs apspriež dzirdēto
19:01 Rihards par nākamajām sankcijām.
20:00 Slovākija un Ungārija turpina sagādāt raizes Ukrainai.
22:30 Cik masīvi bijuši pēdējo dienu krievijas uzlidojumi Ukrainai.
25:00 Piesakām šīs epizodes viesi – Ukrainas hokeja kluba Kijivas Capitals vadītāju un līdzdibinātāju Anastasiju Ziminu.
26:31 Vai Ukrainā seko līdzi Pasaules čempionātam hokejā?
28:53 Sports un politika nav nošķiramas lietas.
29:41 Sports ukraiņiem joprojām ir daļa no viņu dzīves, tā ir iespēja aizmirsties.
30:40 Sportisti arī piesaista pasaules uzmanību Ukrainā notiekošajam
31:00 Šobrīd vispār nevar diskutēt par krievijas sportistu atgriešanu starptautiskajās sacensībās.
32:40 Hokejistiem, kuri dodas spēlēt uz krieviju, roku nespiestu.
33:50 NHL ir bizness un ētika atkāpjas otrajā plānā.
36:19 Anastasiju hokejā ievilcis tēvs.
37:30 Lēmums par hokeja kluba izveidi pieņemts 2023.gadā.
38:50 Idejas realizēšana prasīja vien pusgadu.
39:38 Lielākais izaicinājums bija atrast spēlētājus un pieejamu ledus laukumu.
40:38 Cenšas attīstīties kā Eiropas hokeja klubs.
41:49 Kā piesaistīti ārzemju hokejisti.
44:25 Pievienojoties mums, ārzemju spēlētāji dāvā lielu uzticēšanos.
45:10 Aizgājusī sezona bija grūtāka nekā pirmā. Lielākā problēma – nav savas arēnas.
47:50 Kā spēles un treniņus ietekmē gaisa uzlidojumu trauksmes, elektrības padeves problēmas un komandantstunda?
50:53 Komandu skaits Ukrainā pēc krievijas pilna mēroga iebrukuma samazinājies uz pusi.
52:58 Pagaidām klubs tiek uzturēts par personīgajiem līdzekļiem.
53:59 Par sadarbību ar Latviju un iespējamo spēlēšanu Latvijā.
54:43 Kijivas pilsēta atbalsta jaunos hokejistus.
55:53 Vecāku atbalsts ievērojams.
56:08 Par sieviešu komandu.
57:09 Skatītāji nemaksā par biļeti, bet tiek aicināti veikt ziedojumus, kurus klubs novirza šobrīd dienošajiem hokejistiem.
57:46 Neskatoties uz nenoteiktību, kluba stratēģija ir izstrādāta 10-20 gadiem uz priekšu.
59:52 Sarunas beigas.
1:00:21 Rihards un Dīvs pārspriež interviju.
1:01:43 Padalieties ar šo interviju un epizodi.
1:02:08 Rakstiet mums [email protected]
Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.
Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs
-
Par spīti kļūdām pašvaldību vēlēšanu organizācijā, tās ir noritējušas droši, bez ārējiem apdraudējumiem, bet pašlaik grūti prognozēt, vai kādi nedraudzīgi spēki neizmantos iespēju apdraudēt Latvijas drošību pēc vēlēšanu kļūdām, atsevišķu opozīcijas politiķu izteikumiem Saeimā, Rīgas vēlēšanu rezultātu apstrīdēšanas, aicināšanas uz protestu un Daugavpils vēlēšanu rezultātiem.
Tā izriet no premjeres, "Jaunās Vienotības" politiķes Evikas Siliņas sacītā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt.
Ministru prezidente kritizēja Centrālo vēlēšanu komisiju par nepārdomātiem izteikumiem vēl pirms vēlēšanām par ārējiem apdraudējumiem, kuru nemaz neesot bijis.
Siliņa vēl neatklāja, ko "Jaunā Vienotība" virzīs demisionējušās pašvaldību lietu ministres Ingas Bērziņas vietā. Bērziņa strādās līdz pirmdienai.
Pēdējā laikā, it īpaši kopš bijušā premjera Kariņa lidojumu skandāla, "Jaunā Vienotība" kā valdības vadītāja ir ieņēmusi pozu izvairīties no atbildības, bet katru kļūdu gadījumā veidot darba grupas, kam jāanalizē notikušais. Tādu vērtējumu Latvijas Radio pauda politologs un sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis. Taču darba grupās tikai aprunājas cilvēki, bet jēdzīga rezultāta šādām izmeklēšanām nav. -
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (Jaunā Vienotība) vēlēšanu nedienu dēļ atkāpusies no amata. Par ministres atkāpšanos šodien paziņoja Ministru prezidente Evika Siliņa (Jaunā Vienotība) pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču.
Savukārt pēc deputātu atbalsta un arī kritikas Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja Kristīne Saulīte vairs nav tik pārliecināta par atkāpšanos no amata un sola vēl pārdomāt savu lēmumu. -
Pēc tam, kad Rēzeknē vēlētāju uzticību guva tie paši spēki, kas pilsētu noveduši līdz bēdīgam finanšu stāvoklim, sabiedrībā atkal sāk runāt par to, kādēļ bagātajām pašvaldībām jādalās ar naudu, kuru pēc tam kāds var iztērēt bezatbildīgi. Vai jāmaina pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēma?
Krustpunktā diskutē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti Raimonds Čudars (Jaunā Vienotība), Harijs Rokpelnis (Zaļo un zemnieku savienība), Māris Kučinskis (Apvienotais saraksts), Kristaps Krištopans (Latvija pirmajā vietā) un Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Uģis Mitrevics (Nacionālā apvienība).
Lielās Latgales pilsētas tikko notikušajās pašvaldību vēlēšanās ir pievērsušas sev lielāku uzmanību nekā parasti. Arī Latvijas Radio tikko skanēja reportāža no Daugavpils un Rēzeknes. Bet stāsts nav tikai par pārliecinošo atbalstu valdošajām partijām. Īpaši Rēzekne ir bijusi uzmanības fokusā arī naudas tērēšanas dēļ, tā nonāca maksātnespējas priekšā. Arī Krustpunktā esam daudz stāstījuši par naudas izsaimniekošanu. Visa valsts glāba pilsētu. Protams, glābējiem gribas, lai izglābtie to novērtē, bet rēzeknieši pārliecinoši ir ievēlējuši pilsētas vadībā iepriekšējos izsaimniekotājus, un viņi arī turpinās rīkoties ar naudu, kuru mēs turpināsim viņiem maksāt. Un runa nav tikai par kredītiem vai aizdevumiem, jo ik gadus Rēzekne saņem arī no pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Piemēram, tieši tāpēc arī varēja nodrošināt pilsētā bezmaksas transportu, ko naudas devēji nekad paši nav varējuši atļauties, un visādi citādi tērēt naudu, ko nopelna citi.
"Ja rēzeknieši grib sev šādus saimniekus, tā ir viņu izvēle, bet ne par manu naudu!" Tā daudzi šajās dienās ir rakstījuši sociālajos medijos, un tas tiešām rada jautājumus. Pašvaldību izlīdzināšanas fonds - laba lieta, bet vai kaut kas sistēmā nav aizgājis ačgārni? -
Pagājušā nedēļā esam izraudzījuši jauno vietvaru sastāvu. Vakar ar mokām, bet uzzinājām rezultātus. Runājam par to, kas notika vēlēšanu iecirkņos, gan par to, kāpēc esam balsojuši tā, kā balsojām, un ko tas mums nākotnē pašiem nozīmēs. Krustpunktā analizē politologi un žurnālisti. Studijā "Mediju tilts" līdzdibinātājs, sabiedrisko attiecību eksperts Filips Rajevskis, politologs Juris Rozenvalds, žurnāla "IR" žurnālists Aivars Ozoliņš un Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" vadītājs Jānis Domburs.
-
Aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās balsu skaitīšanas process nebija pieņemams, intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa no "Jaunās Vienotības".
Viņa akcentēja, ka kopumā atbildība par vēlēšanu norisi ir jāuzņemas Centrālajai vēlēšanu komisijai, bet par balsu skaitīšanu atbildīgās, Bērziņas pakļautībā strādājošās Valsts digitālās attīstības aģentūras direktors Jorens Liopa viņas uzticību ir zaudējis, tāpēc šodien tiks atstādināts. -
Daļā pašvaldību mainīsies vara, kas nozīmē šo vēlētāju uzvaru, savukārt vēl daļā vietvaru vēlētāji devušies balsot tikai tāpēc, lai pie varas nenāktu spēki, kādus cilvēki domē negribētu redzēt. Tādu vērtējumu intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt pauda domnīcas "Providus" direktore Iveta Kažoka.
Tāds piemērs ir Rīga, kur bijusi lielākā vēlētāju aktivitāte. Savukārt lielākie zaudētāji Rīgā ir „Latvija pirmajā vietā”, kas ieguva zemāku rezultātu par paredzēto.
Kažoka Rīgai paredz ļoti smagu koalīciju. -
Sākoties raidījumam, vēl turpinās balsu skaitīšana 7. jūnijā aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās. Rodoties problēmām biļetenu skenēšanas sistēmā, balsis bija jāskaita manuāli. Raidījuma skanēšanas laikā noskaidroti domēs ievēlētie spēki visās 42 vietvarās.
Krustpunktā speciālizladumā analizējam vēlēšanu rezultātus. Studijā Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs, pētnieks Mārtiņš Pričins un Baltijas pētnieciskā žurnālistikas centra "Re:Baltica" žurnāliste Olga Dragiļeva.
Sazināmies ar partiju pārstāvjiem, plašāk diskutējot par to, kāda varētu veidoties koalīcija Rīgas domē. Rezultāti liecina, ka Rīgā pašvaldību vēlēšanās visvairāk – 18,7% – balsu ieguvis Saeimas deputāta Aināra Šlesera vadītās partijas "Latvija pirmajā vietā" saraksts, kurš ar nepilnu 2% pārsvaru apsteidza "Progresīvos". Savukārt līdzšinējā galvaspilsētas mēra Viļņa Ķirša pārstāvētā "Jaunā Vienotība" saņēmusi 12,9% balsu.
Tāpat ļoti svarīga ir Latgale, bet tur būtiskas pārmaiņas, šķiet, neviens negaidīja. Tomēr kādas korekcijas varbūt ieviesīs prasība pēc pielaides valsts noslēpumam domes vadībai. Tas varētu atteikties varbūt vēl uz kādām citām pašvaldībām.
Viedokli izsaka partijas "Latvija pirmajā vietā" priekšsēdētājs Ainars Šlesers, partijas "Progresīvie" Rīgas mēra kandidāts Viesturs Kleinbergs, partijas "Jaunā Vienotība" vadītājs Arvils Ašeradens, Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas vadītājs Raivis Dzintars, Latvijas Reģionu apvienības valdes priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (Apvienotais saraksts) un Zaļo un zemnieku savienības valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.
-
7. jūnijā aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri nobalsojuši iepriekšējā balsošanā, vēlētāju aktivitāte sasniegusi 47,09 % no balsstiesīgajiem vēlētājiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie jaunākie dati, kas gan vēl nav par visiem iecirkņiem.
Turpinās balsu skaitīšana. Rodoties problēmām biļetenu skenēšanas sistēmā, balsis ir jāskaita manuāli.
Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja Kristīne Saulīte Latvijas Radio skaidro, ka tehnisku problēmu dēļ tika pieņemts lēmums balsis skaitīt manuāli. Viņa arī atvainojas vēlēšanu iecirkņu darbiniekiem, kuriem šī tehniskā brāķa rezultātā nācās strādāt tik daudz nogurdinošu stundu.
Saulīte norāda, ka 8. jūnijā rītā no 648500 balsstiesīgo ir saskaitītas 580000 balsis.
Jautāta, vai Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja, ņemot vērā notikušo, izskatīs iespēju uzņemties atbildību, atkāpjoties no amata, Kristīne Saulīte atbild: "Ir skaidrs, ka šobrīd ir nepieciešams izmeklēt, ļoti nopietni izmeklēt, kāpēc neizdevās nodrošināt vēlēšanu zīmju skaitīšanas procesu. Ja tā ir Centrālā vēlēšanu komisijas vaina, tad protams. Bet es esmu par to, ka nepieciešama padziļināta izmeklēšana."
Valsts digitālās attīstības aģentūras vadītājs Jorens Liopa, kura vadītā iestāde bija atbildīga par vēlēšanu tehnisko nodrošinājumu, balsu skaitīšanas sadaļu, skaidro, ka vēlēšanu diena aizritēja veiksmīgi un nebija tehnisku problēmu, bet vēlēšanu zīmju skenēšana aizņem daudz vairāk laika, nekā bija plānots. Tam ir vairāki iemesli, kurus vērtēs kopā ar programatūras izstrādātājiem.
"Manuprāt, tieši tehniskās sistēmas arhitektūras nianses būtu jāuzlabo, lai veiktspējas rādītāji būtu augstāki," analizē Liopa.
Lai arī sistēma tika testēta iepriekš un tie paredzēja, ka 2,8 stundās ir iespējams noskenēt 600000 zīmes, tomēr realitātē tas bijis daudz lēnāk, skaidro Liopa.
Visām balsīm vajadzētu būt saskaitītām līdz pulksten 13.
Sazināmies arī ar kolēģiem, lai runātu par vēlēšanu aktivitāti Latvijas novados un Rīgā. -
2025. gada pašvaldību vēlēšanas noslēgušās un sākusies balsu skaitīšana. Tiekamies Krustpunktā speciālizladumā, kurā kopā ar ekspertiem, politiķiem un klausītājiem vērtējam tikko aizvadītās pašvaldības un gaidām ziņas no Centrālās vēlēšanu komisijas.
Stundā no plkst. 20 studijā socioloģe, pētījumu centra SKDS sociālo un politisko pētījumu nodaļas vadītāja Ieva Strode.
Uzklausām partijas "Progresīvie" pārstāvi Mārtiņu Kossoviču, Apvienotā saraksta pārstāvi Edvardu Smiltēnu, Olafu Pulku no "Jaunās vienotības", Edvardu Ratnieku no Nacionālās apvienības, Aināru Šleseru no "Latvija pirmajā vietā".
Vēlētāju aktivitāte pašvaldības vēlēšanās sasniegusi 47,18%, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati, kas gan vēl nav par visiem iecirkņiem.
Lielākā aktivitāte bijusi Ādažu novadā, kur kopumā nobalsojuši 53,74% balsstiesīgo iedzīvotāju. Vidzeme kopumā 48,03% balsstiesīgo iedzīvotāju, tai seko Zemgale ar 43,59%, Kurzeme ar 42,3% un Latgale, kur nobalsojuši kopumā 41,35% balsstiesīgo iedzīvotāju.
Pirmie rezultāti varētu būt gaidāmi pēc pusnakts, sākotnēji no mazākiem iecirkņiem, norāda Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja Kristīne Saulīte. Provizoriskie rezultāti, visticamāk, būs pieejami 8. jūnijā no rīta.
Pašvaldību vēlēšanās Rīgā ar 19,9 procentiem balsu ir uzvarējuši „Progresīvie”, liecina exitpoll jeb vēlētāju aptauja pie iecirkņiem, kuru veica Latvijas Sabiedriskais medijs, ziņu aģentūra LETA un Rīgas Stradiņa universitāte ar socioloģisko pētījumu centra SKDS metodoloģisko atbalstu. Otrajā vietā Rīgā ar 17,3 procentiem balsu ir Latvija pirmajā vietā, bet pirmo trijnieku ar 15 procentu vēlētāju atbalstu noslēdz Nacionālā apvienība.
Aptauja liecina, ka Jūrmalā visvairāk vēlētāju, kuri atklāja savu izvēli, atbalstīja Latvijas Zaļo partiju – 27% respondentu sacīja, ka balsoja par to. 19,1% sacīja, ka balsoja par Zaļo un Zemnieku savienību, 16,1% - par Nacionālo apvienību.
Vēlētāju aptaujā Daugavpilī pārliecinošs pārsvars ir līdzšinējā mēra Andreja Elksniņa partijai "Sarauj, Latgale!" – 69,4% respondentu pagalvoja, ka balsojuši par to.
Saskaņā ar aptaujas datiem Rēzeknē lielākais atbalsts bija sarakstam "Latvija pirmajā vietā"/"Kopā Latvijai" – 49,3%.
Liepājā, saskaņā ar vēlētāju aptauju, līderos ir Liepājas partija, par atbalstu kurai paziņoja 49.4% respondentu.
Ventspilī vēlētāju aptauja liecina, ka pārliecinošu pārsvaru ieguva partija "Latvijai un Ventspilij" – par atbalstu tai paziņojuši 50,5%, atbalstu Nacionālajai apvienībai pauduši 15,2%.
Stundā no plkst. 21 tudijā Latvijas Universitātes profesors politologs Jānis Ikstens. Sazināmies ar Vidzemes augstskolās vadošo pētnieku, vēsturnieku Gati Krūmiņu.
Uzklausām Jūliju Stepaņenko no partiju apvienības "Suverēnā vara"/ "Jaunlatvieši", ar Regīnu Ločmeli no "Saskaņas", līdzšinējo Valmieras novada mēru Jāni Baiku ("Valmierai un Vidzemei"), Ventu Armandu Kraukli Valkā (Vidzemes partija).
Stundā no plkst. 22 studijā laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls. Sazināmies ar projekta vadītāju, biedrības "Eiropas Kustība Latvijā" ģenerālsekretāri Lieni Valdmani.
Liepājā sazināmies ar Dzintaru Hmieļevski, uzklausām Agitu Puķīti no "Neatkarīgajām Tukuma Ziņām", zemkopības ministru Armandu Krauzi (Zaļo un zemnieku savienība).
Stundā no plkst. 23 studijā laikraksta "Ir" galvenā redaktore Nellija Ločmele. Sazināmies ar sabiedriskās līdzdalības aktīvisti, daugavpilieti Anželiku Litvinoviču.
Uzklausām Vjačeslavu Dombrovski no "Latvijas attīstībai".
Katras stundas noslēgumā Brīvais mikrofons, aicinām klausītājus izteikt savu viedokli. -
Šonedēļ pašvaldību vēlēšanas, balsot var jau no pirmdienas, bet lielā balsošanas diena rīt, 7. jūnijā. Kā izvērtusies šī nedēļa, ar žurnālistiem diskutējam raidījumā Krustpunktā. Aktualitātes analizē portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns, Laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonēvičs, žurnāla "SetDiena" galvenā redaktore un TV3 raidījuma 900 sekundes producente Lauma Spridzāne un pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" žurnāliste Evita Puriņa.
Laba ziņa – beigusies nogurdinošā aģitācija, kas neizbēgami ir publiskās telpas sastāvdaļa pirms jebkurām vēlēšanām. Pašvaldību vēlēšanas ir klāt. Šodien vairs apmaksāta aģitācija nedrīkst būt nekur.
Nākamajā nedēļā, protams, apspriedīsim vēlēšanu rezultātus, kas noteikti daudziem būs prieks un daudziem vilšanās, kas arī tāds neizbēgams process. Bet kāds ir bijis šis priekšvēlēšanu laiks? Kādas ir bijušas dažādas partiju stratēģijas? Kas būs tās lielākās intrigas rītvakar, kad pašvaldību vēlēšanas būs jau noslēgušas? -
ANO mājā beidzot ir jāskan mūzikai! Partijas programma alus vannā, kā arī Trampa un Maska šķiršanās.
0:00 Ievads: Jānis kļuvis par influenceri.
3:13 Kas sāp: Kā pareizi likt gurnu somu? Dažreiz esam pārāk kritiski; Vecrīga pārvērtusies par automaģistrāli.
10:34 Smagās ziņas: Ukrainas zirnekļtīkls Krievijas aviobāzēs; Polijas prezidenta vēlēšanas; Latvija kļuvusi par ANO Drošības padomes locekli; partiju programmu analīze - 4. daļa.
1:04:04 Vieglās ziņas: grupa izdod disku ar Gvinetas Paltrovas smaržu; Trampa un Maska šķiršanās.
Partijas, par kuru programmām runājām: “Latvijas attīstībai”; “Pašcieņa”, “Tauta. Zeme. Valstiskums.”, “Platforma 21”, Latvijas Atdzimšanas partija.
Seko šim podkāstam un stāsti par to visiem!
-
Naudu Latvijas onkoloģijas centram ir cerība atrast jūlijā vai augustā. To intervijā Latvijas Radio atzina veselības ministrs Hosams Abu Meri („Jaunā Vienotība”).
Ministrs skaidroja, ka viņam ir pārmetumi Rīgas Austrumu Klīniskās universitātes slimnīcas valdei un padomei par gauso rīcību, kad pamanīta dramatiskā situācija ar finansējumu, kā arī par savstarpējām nesaskaņām. Ministrs apgalvoja, ka viņš meklē naudu un solīja, ka Onkoloģijas centra uzlabošanas projekts tiks īstenots. -
Norādot uz nepietiekamu finansējumu, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca brīdinājusi par plānveida pakalpojumu iespējamo samazināšanu. Šo informāciju gan slimnīcas padomes priekšsēdētājs Edgars Labsvīrs vēlāk atsauca, norādot, ka 1. ceturksnis slimnīcām jau izsenis esot slikts.
Kāda ir situācija šajā un citās slimnīcās, vai plānveida pakalpojumu nodrošināšanai naudas pietiks?
Šī gada pirmajā ceturksnī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas zaudējumi pārsniedza 4 miljonus eiro un tas varētu ietekmēt plānveida pakalpojumu sniegšanu. To parādījusi slimnīcas atskaite par šī gada pirmajiem trīs mēnešiem, kas iesniegta Veselības ministrijai. Pēc tās redzams, ka slimnīcas finansiālā situācija saglabājas sarežģīta, jo šim gadam esot ievērojami samazināts finansējums valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanai.
Piemēram, stacionārajiem pakalpojumiem tas samazināts par vairāk nekā 10 miljoniem eiro, par vienu miljonu - piemaksām par sarežģītu primāras onkooperācijas veikšanu. Par 0,8 miljonu eiro samazināti izdevumi piemaksām par intensīvās terapijas gultu uzturēšanu un tikpat liels tas bijis arī ambulatorajiem pakalpojumiem. Samazināts arī laboratorijas pakalpojumu apjoms, - par pusmiljonu eiro.
Turklāt no šī gada 1. Janvāra Nacionālais veselības dienests mainījis apmaksas nosacījumus un ieņēmumi samazinājušies par 2,2 miljoniem eiro. Slimnīcas ieskatā, tas liecina par sistēmisku problēmu - slimnīca atbilstoši reālajam pacientu skaitam nodrošina palīdzību ārpus sākotnēji plānotā finansējuma ietvariem, bet par šiem pakalpojumiem nesaņem adekvātu apmaksu.
Slimnīcas padomes priekšsēdētājs Edgars Labsvīrs gan noliedza izskanējušo informāciju un teica, ka plānveida pakalpojumus slimnīca neplāno samazināt. Viņš piebildis, ka pirmā ceturkšņa operatīvais pārskats jau izsenis daudzām slimnīcām esot "slikts" un ar izteiktiem zaudējumiem, un gada otrais pusgads lielā mērā kompensē pirmā pusgada zaudējumus.
Vai citām slimnīcām plānveida pakalpojumu nodrošināšanai naudas pietiks? Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcas pārstāvji saka, ka slimnīca turpina sniegt plānveida stacionāro palīdzību atbilstoši plānotajam grafikam. Tas nozīmē, ka pacientiem, kuriem paredzēta iepriekš plānota ārstēšanās vai izmeklējumi slimnīcā, pakalpojumi tiks nodrošināti saskaņā ar slimnīcas izveidoto grafiku.
Savukārt Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Valts Ābols norāda – lai arī finansējums slimnīcai šogad objektīvu iemeslu dēļ ir samazināts, slimnīca mēģina atrast veidus, kā to kompensēt. Slimnīca neplāno samazināt jelkāda veida pakalpojumu pieejamību. -
Kā partijas grasās pārvaldīt Rīgu? Turpinām Rīgas mēra amata kandidātu debates. Galvaspilsētas mēra amata kandidātus no partijām ar labākajiem rezultātiem pēdējās socioloģiskajās aptaujās aicinām uz priekšvēlēšanu diskusiju. Krustpunktā diskutē Nacionālās apvienības Rīgas mēra amata kandidāts Edvards Ratnieks, "Jaunās Vienotības" Rīgas mēra amata kandidāts Vilnis Ķirsis, partijas "Stabilitātei!" Rīgas mēra amata kandidāts Aleksejs Rosļikovs un partijas "Suverēnā vara" Rīgas mēra amata kandidāte Jūlija Stepaņenko.
Vakar Krustpunktā diskusijā tikās Oļegs Burovs, Viesturs Kleinbergs, Regīna Ločmele un Māris Sprindžuks. - Laat meer zien
