Afleveringen
-
Pagājušā nedēļā esam izraudzījuši jauno vietvaru sastāvu. Vakar ar mokām, bet uzzinājām rezultātus. Runājam par to, kas notika vēlēšanu iecirkņos, gan par to, kāpēc esam balsojuši tā, kā balsojām, un ko tas mums nākotnē pašiem nozīmēs. Krustpunktā analizē politologi un žurnālisti. Studijā "Mediju tilts" līdzdibinātājs, sabiedrisko attiecību eksperts Filips Rajevskis, politologs Juris Rozenvalds, žurnāla "IR" žurnālists Aivars Ozoliņš un Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" vadītājs Jānis Domburs.
-
Aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās balsu skaitīšanas process nebija pieņemams, intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa no "Jaunās Vienotības".
Viņa akcentēja, ka kopumā atbildība par vēlēšanu norisi ir jāuzņemas Centrālajai vēlēšanu komisijai, bet par balsu skaitīšanu atbildīgās, Bērziņas pakļautībā strādājošās Valsts digitālās attīstības aģentūras direktors Jorens Liopa viņas uzticību ir zaudējis, tāpēc šodien tiks atstādināts. -
Zijn er afleveringen die ontbreken?
-
Daļā pašvaldību mainīsies vara, kas nozīmē šo vēlētāju uzvaru, savukārt vēl daļā vietvaru vēlētāji devušies balsot tikai tāpēc, lai pie varas nenāktu spēki, kādus cilvēki domē negribētu redzēt. Tādu vērtējumu intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt pauda domnīcas "Providus" direktore Iveta Kažoka.
Tāds piemērs ir Rīga, kur bijusi lielākā vēlētāju aktivitāte. Savukārt lielākie zaudētāji Rīgā ir „Latvija pirmajā vietā”, kas ieguva zemāku rezultātu par paredzēto.
Kažoka Rīgai paredz ļoti smagu koalīciju. -
Sākoties raidījumam, vēl turpinās balsu skaitīšana 7. jūnijā aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās. Rodoties problēmām biļetenu skenēšanas sistēmā, balsis bija jāskaita manuāli. Raidījuma skanēšanas laikā noskaidroti domēs ievēlētie spēki visās 42 vietvarās.
Krustpunktā speciālizladumā analizējam vēlēšanu rezultātus. Studijā Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs, pētnieks Mārtiņš Pričins un Baltijas pētnieciskā žurnālistikas centra "Re:Baltica" žurnāliste Olga Dragiļeva.
Sazināmies ar partiju pārstāvjiem, plašāk diskutējot par to, kāda varētu veidoties koalīcija Rīgas domē. Rezultāti liecina, ka Rīgā pašvaldību vēlēšanās visvairāk – 18,7% – balsu ieguvis Saeimas deputāta Aināra Šlesera vadītās partijas "Latvija pirmajā vietā" saraksts, kurš ar nepilnu 2% pārsvaru apsteidza "Progresīvos". Savukārt līdzšinējā galvaspilsētas mēra Viļņa Ķirša pārstāvētā "Jaunā Vienotība" saņēmusi 12,9% balsu.
Tāpat ļoti svarīga ir Latgale, bet tur būtiskas pārmaiņas, šķiet, neviens negaidīja. Tomēr kādas korekcijas varbūt ieviesīs prasība pēc pielaides valsts noslēpumam domes vadībai. Tas varētu atteikties varbūt vēl uz kādām citām pašvaldībām.
Viedokli izsaka partijas "Latvija pirmajā vietā" priekšsēdētājs Ainars Šlesers, partijas "Progresīvie" Rīgas mēra kandidāts Viesturs Kleinbergs, partijas "Jaunā Vienotība" vadītājs Arvils Ašeradens, Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas vadītājs Raivis Dzintars, Latvijas Reģionu apvienības valdes priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (Apvienotais saraksts) un Zaļo un zemnieku savienības valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.
-
7. jūnijā aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri nobalsojuši iepriekšējā balsošanā, vēlētāju aktivitāte sasniegusi 47,09 % no balsstiesīgajiem vēlētājiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie jaunākie dati, kas gan vēl nav par visiem iecirkņiem.
Turpinās balsu skaitīšana. Rodoties problēmām biļetenu skenēšanas sistēmā, balsis ir jāskaita manuāli.
Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja Kristīne Saulīte Latvijas Radio skaidro, ka tehnisku problēmu dēļ tika pieņemts lēmums balsis skaitīt manuāli. Viņa arī atvainojas vēlēšanu iecirkņu darbiniekiem, kuriem šī tehniskā brāķa rezultātā nācās strādāt tik daudz nogurdinošu stundu.
Saulīte norāda, ka 8. jūnijā rītā no 648500 balsstiesīgo ir saskaitītas 580000 balsis.
Jautāta, vai Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja, ņemot vērā notikušo, izskatīs iespēju uzņemties atbildību, atkāpjoties no amata, Kristīne Saulīte atbild: "Ir skaidrs, ka šobrīd ir nepieciešams izmeklēt, ļoti nopietni izmeklēt, kāpēc neizdevās nodrošināt vēlēšanu zīmju skaitīšanas procesu. Ja tā ir Centrālā vēlēšanu komisijas vaina, tad protams. Bet es esmu par to, ka nepieciešama padziļināta izmeklēšana."
Valsts digitālās attīstības aģentūras vadītājs Jorens Liopa, kura vadītā iestāde bija atbildīga par vēlēšanu tehnisko nodrošinājumu, balsu skaitīšanas sadaļu, skaidro, ka vēlēšanu diena aizritēja veiksmīgi un nebija tehnisku problēmu, bet vēlēšanu zīmju skenēšana aizņem daudz vairāk laika, nekā bija plānots. Tam ir vairāki iemesli, kurus vērtēs kopā ar programatūras izstrādātājiem.
"Manuprāt, tieši tehniskās sistēmas arhitektūras nianses būtu jāuzlabo, lai veiktspējas rādītāji būtu augstāki," analizē Liopa.
Lai arī sistēma tika testēta iepriekš un tie paredzēja, ka 2,8 stundās ir iespējams noskenēt 600000 zīmes, tomēr realitātē tas bijis daudz lēnāk, skaidro Liopa.
Visām balsīm vajadzētu būt saskaitītām līdz pulksten 13.
Sazināmies arī ar kolēģiem, lai runātu par vēlēšanu aktivitāti Latvijas novados un Rīgā. -
2025. gada pašvaldību vēlēšanas noslēgušās un sākusies balsu skaitīšana. Tiekamies Krustpunktā speciālizladumā, kurā kopā ar ekspertiem, politiķiem un klausītājiem vērtējam tikko aizvadītās pašvaldības un gaidām ziņas no Centrālās vēlēšanu komisijas.
Stundā no plkst. 20 studijā socioloģe, pētījumu centra SKDS sociālo un politisko pētījumu nodaļas vadītāja Ieva Strode.
Uzklausām partijas "Progresīvie" pārstāvi Mārtiņu Kossoviču, Apvienotā saraksta pārstāvi Edvardu Smiltēnu, Olafu Pulku no "Jaunās vienotības", Edvardu Ratnieku no Nacionālās apvienības, Aināru Šleseru no "Latvija pirmajā vietā".
Vēlētāju aktivitāte pašvaldības vēlēšanās sasniegusi 47,18%, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati, kas gan vēl nav par visiem iecirkņiem.
Lielākā aktivitāte bijusi Ādažu novadā, kur kopumā nobalsojuši 53,74% balsstiesīgo iedzīvotāju. Vidzeme kopumā 48,03% balsstiesīgo iedzīvotāju, tai seko Zemgale ar 43,59%, Kurzeme ar 42,3% un Latgale, kur nobalsojuši kopumā 41,35% balsstiesīgo iedzīvotāju.
Pirmie rezultāti varētu būt gaidāmi pēc pusnakts, sākotnēji no mazākiem iecirkņiem, norāda Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja Kristīne Saulīte. Provizoriskie rezultāti, visticamāk, būs pieejami 8. jūnijā no rīta.
Pašvaldību vēlēšanās Rīgā ar 19,9 procentiem balsu ir uzvarējuši „Progresīvie”, liecina exitpoll jeb vēlētāju aptauja pie iecirkņiem, kuru veica Latvijas Sabiedriskais medijs, ziņu aģentūra LETA un Rīgas Stradiņa universitāte ar socioloģisko pētījumu centra SKDS metodoloģisko atbalstu. Otrajā vietā Rīgā ar 17,3 procentiem balsu ir Latvija pirmajā vietā, bet pirmo trijnieku ar 15 procentu vēlētāju atbalstu noslēdz Nacionālā apvienība.
Aptauja liecina, ka Jūrmalā visvairāk vēlētāju, kuri atklāja savu izvēli, atbalstīja Latvijas Zaļo partiju – 27% respondentu sacīja, ka balsoja par to. 19,1% sacīja, ka balsoja par Zaļo un Zemnieku savienību, 16,1% - par Nacionālo apvienību.
Vēlētāju aptaujā Daugavpilī pārliecinošs pārsvars ir līdzšinējā mēra Andreja Elksniņa partijai "Sarauj, Latgale!" – 69,4% respondentu pagalvoja, ka balsojuši par to.
Saskaņā ar aptaujas datiem Rēzeknē lielākais atbalsts bija sarakstam "Latvija pirmajā vietā"/"Kopā Latvijai" – 49,3%.
Liepājā, saskaņā ar vēlētāju aptauju, līderos ir Liepājas partija, par atbalstu kurai paziņoja 49.4% respondentu.
Ventspilī vēlētāju aptauja liecina, ka pārliecinošu pārsvaru ieguva partija "Latvijai un Ventspilij" – par atbalstu tai paziņojuši 50,5%, atbalstu Nacionālajai apvienībai pauduši 15,2%.
Stundā no plkst. 21 tudijā Latvijas Universitātes profesors politologs Jānis Ikstens. Sazināmies ar Vidzemes augstskolās vadošo pētnieku, vēsturnieku Gati Krūmiņu.
Uzklausām Jūliju Stepaņenko no partiju apvienības "Suverēnā vara"/ "Jaunlatvieši", ar Regīnu Ločmeli no "Saskaņas", līdzšinējo Valmieras novada mēru Jāni Baiku ("Valmierai un Vidzemei"), Ventu Armandu Kraukli Valkā (Vidzemes partija).
Stundā no plkst. 22 studijā laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls. Sazināmies ar projekta vadītāju, biedrības "Eiropas Kustība Latvijā" ģenerālsekretāri Lieni Valdmani.
Liepājā sazināmies ar Dzintaru Hmieļevski, uzklausām Agitu Puķīti no "Neatkarīgajām Tukuma Ziņām", zemkopības ministru Armandu Krauzi (Zaļo un zemnieku savienība).
Stundā no plkst. 23 studijā laikraksta "Ir" galvenā redaktore Nellija Ločmele. Sazināmies ar sabiedriskās līdzdalības aktīvisti, daugavpilieti Anželiku Litvinoviču.
Uzklausām Vjačeslavu Dombrovski no "Latvijas attīstībai".
Katras stundas noslēgumā Brīvais mikrofons, aicinām klausītājus izteikt savu viedokli. -
Šonedēļ pašvaldību vēlēšanas, balsot var jau no pirmdienas, bet lielā balsošanas diena rīt, 7. jūnijā. Kā izvērtusies šī nedēļa, ar žurnālistiem diskutējam raidījumā Krustpunktā. Aktualitātes analizē portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns, Laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonēvičs, žurnāla "SetDiena" galvenā redaktore un TV3 raidījuma 900 sekundes producente Lauma Spridzāne un pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" žurnāliste Evita Puriņa.
Laba ziņa – beigusies nogurdinošā aģitācija, kas neizbēgami ir publiskās telpas sastāvdaļa pirms jebkurām vēlēšanām. Pašvaldību vēlēšanas ir klāt. Šodien vairs apmaksāta aģitācija nedrīkst būt nekur.
Nākamajā nedēļā, protams, apspriedīsim vēlēšanu rezultātus, kas noteikti daudziem būs prieks un daudziem vilšanās, kas arī tāds neizbēgams process. Bet kāds ir bijis šis priekšvēlēšanu laiks? Kādas ir bijušas dažādas partiju stratēģijas? Kas būs tās lielākās intrigas rītvakar, kad pašvaldību vēlēšanas būs jau noslēgušas? -
ANO mājā beidzot ir jāskan mūzikai! Partijas programma alus vannā, kā arī Trampa un Maska šķiršanās.
0:00 Ievads: Jānis kļuvis par influenceri.
3:13 Kas sāp: Kā pareizi likt gurnu somu? Dažreiz esam pārāk kritiski; Vecrīga pārvērtusies par automaģistrāli.
10:34 Smagās ziņas: Ukrainas zirnekļtīkls Krievijas aviobāzēs; Polijas prezidenta vēlēšanas; Latvija kļuvusi par ANO Drošības padomes locekli; partiju programmu analīze - 4. daļa.
1:04:04 Vieglās ziņas: grupa izdod disku ar Gvinetas Paltrovas smaržu; Trampa un Maska šķiršanās.
Partijas, par kuru programmām runājām: “Latvijas attīstībai”; “Pašcieņa”, “Tauta. Zeme. Valstiskums.”, “Platforma 21”, Latvijas Atdzimšanas partija.
Seko šim podkāstam un stāsti par to visiem!
-
Naudu Latvijas onkoloģijas centram ir cerība atrast jūlijā vai augustā. To intervijā Latvijas Radio atzina veselības ministrs Hosams Abu Meri („Jaunā Vienotība”).
Ministrs skaidroja, ka viņam ir pārmetumi Rīgas Austrumu Klīniskās universitātes slimnīcas valdei un padomei par gauso rīcību, kad pamanīta dramatiskā situācija ar finansējumu, kā arī par savstarpējām nesaskaņām. Ministrs apgalvoja, ka viņš meklē naudu un solīja, ka Onkoloģijas centra uzlabošanas projekts tiks īstenots. -
Norādot uz nepietiekamu finansējumu, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca brīdinājusi par plānveida pakalpojumu iespējamo samazināšanu. Šo informāciju gan slimnīcas padomes priekšsēdētājs Edgars Labsvīrs vēlāk atsauca, norādot, ka 1. ceturksnis slimnīcām jau izsenis esot slikts.
Kāda ir situācija šajā un citās slimnīcās, vai plānveida pakalpojumu nodrošināšanai naudas pietiks?
Šī gada pirmajā ceturksnī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas zaudējumi pārsniedza 4 miljonus eiro un tas varētu ietekmēt plānveida pakalpojumu sniegšanu. To parādījusi slimnīcas atskaite par šī gada pirmajiem trīs mēnešiem, kas iesniegta Veselības ministrijai. Pēc tās redzams, ka slimnīcas finansiālā situācija saglabājas sarežģīta, jo šim gadam esot ievērojami samazināts finansējums valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanai.
Piemēram, stacionārajiem pakalpojumiem tas samazināts par vairāk nekā 10 miljoniem eiro, par vienu miljonu - piemaksām par sarežģītu primāras onkooperācijas veikšanu. Par 0,8 miljonu eiro samazināti izdevumi piemaksām par intensīvās terapijas gultu uzturēšanu un tikpat liels tas bijis arī ambulatorajiem pakalpojumiem. Samazināts arī laboratorijas pakalpojumu apjoms, - par pusmiljonu eiro.
Turklāt no šī gada 1. Janvāra Nacionālais veselības dienests mainījis apmaksas nosacījumus un ieņēmumi samazinājušies par 2,2 miljoniem eiro. Slimnīcas ieskatā, tas liecina par sistēmisku problēmu - slimnīca atbilstoši reālajam pacientu skaitam nodrošina palīdzību ārpus sākotnēji plānotā finansējuma ietvariem, bet par šiem pakalpojumiem nesaņem adekvātu apmaksu.
Slimnīcas padomes priekšsēdētājs Edgars Labsvīrs gan noliedza izskanējušo informāciju un teica, ka plānveida pakalpojumus slimnīca neplāno samazināt. Viņš piebildis, ka pirmā ceturkšņa operatīvais pārskats jau izsenis daudzām slimnīcām esot "slikts" un ar izteiktiem zaudējumiem, un gada otrais pusgads lielā mērā kompensē pirmā pusgada zaudējumus.
Vai citām slimnīcām plānveida pakalpojumu nodrošināšanai naudas pietiks? Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcas pārstāvji saka, ka slimnīca turpina sniegt plānveida stacionāro palīdzību atbilstoši plānotajam grafikam. Tas nozīmē, ka pacientiem, kuriem paredzēta iepriekš plānota ārstēšanās vai izmeklējumi slimnīcā, pakalpojumi tiks nodrošināti saskaņā ar slimnīcas izveidoto grafiku.
Savukārt Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Valts Ābols norāda – lai arī finansējums slimnīcai šogad objektīvu iemeslu dēļ ir samazināts, slimnīca mēģina atrast veidus, kā to kompensēt. Slimnīca neplāno samazināt jelkāda veida pakalpojumu pieejamību. -
Kā partijas grasās pārvaldīt Rīgu? Turpinām Rīgas mēra amata kandidātu debates. Galvaspilsētas mēra amata kandidātus no partijām ar labākajiem rezultātiem pēdējās socioloģiskajās aptaujās aicinām uz priekšvēlēšanu diskusiju. Krustpunktā diskutē Nacionālās apvienības Rīgas mēra amata kandidāts Edvards Ratnieks, "Jaunās Vienotības" Rīgas mēra amata kandidāts Vilnis Ķirsis, partijas "Stabilitātei!" Rīgas mēra amata kandidāts Aleksejs Rosļikovs un partijas "Suverēnā vara" Rīgas mēra amata kandidāte Jūlija Stepaņenko.
Vakar Krustpunktā diskusijā tikās Oļegs Burovs, Viesturs Kleinbergs, Regīna Ločmele un Māris Sprindžuks. -
Latvijā strauji attīstās digitālā transformācija jeb pāreja no fiziskiem uz e-pakalpojumiem. Taču ir cilvēki, kas joprojām izmanto podziņtelefonus, rēķinus dodas apmaksāt uz pastu un viedierīces neizmanto.
Ināra, pensionāre no Korģenes, Limbažu novadā: „Cilvēkam ir vecums, cilvēkam ir redze, cilvēkam ir pirksti, kas ir līki sastrādāti un nevar vairs to tik ātri izdarīt. Tāpēc veciem cilvēkiem tā ir ļoti liela problēma.”
Apmēram pusei Latvijas iedzīvotāju digitālās prasmes ir tikai pamatlīmenī, kas ir mazāk nekā vidēji Eiropas Savienībā. Turklāt pie mums šis rādītājs pasliktinās.
Liesma Kalve, Latvijas Pensionāru federācijas pārstāve: „Tikai un vienīgi nauda izskatās, ka diktē šo lietu, ka valsts pārvalde tiek digitalizēta, neraugoties uz to, ka cilvēki nav tam gatavi.”
Lai sasniegtu digitālās desmitgades mērķus, tam atvēlēs simtiem miljoniem eiro. Lai tiktu līdzi tehnoloģiju attīstībai, par jomu atbildīgie rīcību sagaida no pašiem lietotājiem.
Gatis Ozols, VARAM Valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos: „Nevienam mēs šo prasmi neieliksim ar ministrijas uzdevumu.”
Kādā mērā valsts palīdz iedzīvotājiem tikt līdzi digitālajai attīstībai, pētām Atvērto failu pusstundā.
-
Vēsturniece Marina Mirzaeva, šīs nedēļas "Drošinātāja" viešņa, uzskata, ka īsts nacionālisms nav ārējās zīmes vai simboli, bet gan atbildība, rīcība un pastāvīga attīstība. Lai labāk izprastu ukraiņu brīvības cīņu būtību, viņa pati pievienojusies Ukrainas bruņotajiem spēkiem un šobrīd kalpo kā ideoloģe un iedvesmotāja trešajā atsevišķajā triecienbrigādē. Sarunā ar Dīvu Reiznieku Marina skaidro, ko nozīmē mūsdienīgs ukraiņu nacionālisms un kāpēc tā centrā ir spēcīga, uz tautas labumu vērsta vērtību sistēma.
Savukārt Rihards Plūme iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām:
Latvija ievēlēta ANO Drošības padomē. Kādi no tā būs ieguvumi mums un Ukrainai?
Ukrainas dronu triecieni lidlaukiem Krievijas iekšienē un trieciens Krimas tiltam - tas ir pamats morālam pacēlumam un ukraiņu spēju apliecinājums, taču Krievijas militārais potenciāls ne tuvu nav izsmelts;
Cik labas ziņas Eiropas vienotībai un Eiropas militārās jaudas stiprināšanai ir konservatīvā Karola Navrocka uzvara Polijas prezidenta vēlēšanās?
Epizodes gaita:
00:31 Ievads
04:40 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm:
06:27 Latvija ievēlēta ANO Drošības padomē. Kādi no tā būs ieguvumi mums un Ukrainai?
09:48 Ukrainas dronu triecieni lidlaukiem un trieciens Krimas tiltam - tas ir pamats morālam pacēlumam un ukraiņu spēju apliecinājums, taču Krievijas militārais potenciāls ne tuvu nav izsmelts;
13:42 Un cik labas ziņas Eiropas vienotībai un Eiropas militārās jaudas stiprināšanai ir konservatīvā Karola Navrocka uzvara Polijas prezidenta vēlēšanās?
16:25 Dīvs pievērš uzmanību atbalsta kritumas ukraiņiem Polijā
17:45 Kā aizsardzības joma Latvijā iet līdzi laikam?
20:45 EXPLAINER: par militārā ombuda amata izveidi Ukrainā.
23:58 Piesakām šīs epizodes galveno viesi –– Ukrainas bruņoto spēku 3.atsevišķās triecienbrigādes ideoloģi, vēsturnieci, leitnanti Marinu Mirzaevu.
25:25 Kā Interese par vēsturi veidoja Marinas pasaules skatījumu.
29:00 Veica brīvprātīgo darbu, bet gribēja būt notikumu epicentrā, tādēļ iestājās Ukrainas bruņoto spēku 3.atseviškājā triecienbrigādē.
31:10 Par izglītotāja, ideologa, iedvesmotāja pienākumiem dienestā.
35:57 Azov pierādījis, ka no idejas var rasties nacionāla mēroga kustība.
38:45 Baltieši zina, ka neesam nacisti.
40:47 krievijas propaganda no senas vēstures līdz mūsdienām.
42:24 Šī impērija nespēj dzīvot bez kariem.
43:07 Karavīru motivēšana krievijas un Ukrainās armijās.
48:08 Par Ukrainas brīvības cīņām 20.gs. pirmajā pusē.
50:50 Par sieviešu lomu atbrīvošanas kustībā.
55:45 Pašreizējais karš ir turpinājums 1917.gada brīvības cīņām.
59:30 Ukraiņ-centriskuma nozīme un loma.
1:01:50 Baltijai un Ukrainai būtu jābūt daļai no Ziemeļu-Dienvidu savienības.
1:04:02 Pamiers nav risinājums.
1:10:54 Ukraina pēc kara.
1:13:30 Sarunas beigas.
1:13:27 Rihards un Dīvs pārspriež dzirdēto.
1:17:07 Padalieties ar šo interviju un epizodi.
1:17:44 Rakstiet mums [email protected]
Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.
Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs
-
Dažādu tautas sporta un lielo sporta pasākumu organizatori 4. jūnijā publiskojuši atklāto vēstuli Ministru prezidentei un Izglītības un zinātnes ministrijai, kurā pauž neizpratni un izmisumu saistībā ar atbildīgās ministrijas īstenoto tautas sporta atbalsta politiku, drīzāk tās trūkumu un neparedzamību. Viens no vēstules parakstītājiem un lielākā šāda pasākuma - Rīgas maratona orgaizators Aigars Nords intervijā Latvijas Radio norādīja uz absurdu situāciju sporta sarīkojumu rīkošanā, kas vedina uzdot jautājumu, vai valsts vispār vēlas veicināt tautas sportu.
-
Rīgā solītā restarta vietā teju piecu gadu laikā piedzīvoti pat divi – galvaspilsētu vadījušas divas koalīcijas un divi mēri. Salīdzinot ar citām pašvaldībām, Rīgā aizejošais sasaukums darbojas visilgāk, kura laikā gadā dzimušo skaits Rīgā kritās vairāk nekā par piektdaļu. Saruka arī iedzīvotāju skaits, Baltijas lielākās pilsētas goda pjedestālu atdodot strauji augošai Viļņai. Turpretim trūcīgo personu skaits Rīgā palielinājās visstraujāk visā Latvijā – pāris gadu laikā to pieauga gandrīz par divām trešdaļām, 2023. gadā sasniedzot vairāk nekā 16 tūkstošus cilvēku. Vienlaikus gandrīz par trešdaļu pieauga vidējā alga sabiedriskajā sektorā, pērn uz rokas vidēji saņemot 1420 eiro. Vai daudzinātais restarts, kurā cerēja atbrīvoties no iepriekšējā mēra „saskaņieša” Nila Ušakova mantojuma, ir sanācis?
-
Ukraina veiksmīgi īsteno operāciju "Zirnekļa tīkls". Polijas prezidenta vēlēšanās uzvarējis konservatīvās opozīcijas kandidāts Navrockis. Latvija debitē ANO Drošības padomē. Aktualitātes analizē atvaļināts vēstnieks un lektors Latvijas Universitātē un Juridiskajā augstskolā Gints Jegermanis. Sazināmies ar Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieku vēsturnieku Valdi Kuzminu un politologu Kārli Daukštu.
Trumpji Zelenska piedurknē
Ne viens vien pasaules medijs 2. jūnijā savos virsrakstos piesauca kāršu spēles motīvus. Tehnoloģiski novatoriska un organizatoriski filigrāna Ukrainas Drošības dienesta operācija pret Krievijas stratēģiskās bumbvedēju aviācijas bāzēm dziļi agresorvalsts teritorijā tiek uztverta kā nepārprotams mājiens prezidentam Trampam, kuram tīk klāstīt, ka Ukrainai „neesot kāršu” pašreizējā spēlē, respektīvi, nav izredžu pretoties Krievijas agresijai.
Ilgstoši un pamatīgi gatavotajā diversijas akcijā neko nenojauzdami kravas mašīnu šoferi nogādāja Krievijas aviācijas bāzu tuvumā konteinerus, kuros it kā atradās moduļu mājas. Kad vajadzīgās lokācijas bija sasniegtas, no konteineriem izlidoja desmitiem lidrobotu un devās uz mērķi. Pavisam triecienus saņēma četri objekti, no kuriem salīdzinoši tuvākie atrodas pie Rjazaņas un Ivanovas, attiecīgi nepilnu astoņsimt un apmēram tūkstoš kilometru attālumā no Kijivas, attālākais pie Murmanskas, apmēram divtūkstoš kilometru attālumā, bet vistālāko – Sibīrijā, Irkutskas apgabalā – no Ukrainas galvaspilsētas šķir apmēram 4300 kilometri.
Uzbrukuma mērķis bija stratēģiskie bumbvedēji un radioizlūkošanas lidmašīnas, kas, cita starpā, ietilpst Krievijas kodolspēku sastāvā, bet tiek izmantotas arī raķešu triecieniem pa Ukrainas pilsētām. Sākotnēji figurēja visai atšķirīgi dati par nodarītajiem zaudējumiem, līdz vakar Ukrainas Drošības dienests paziņoja, ka pavisam esot trāpīts 41 lidaparātam un trīspadsmit no tiem padarīti nelietojami. Tas ir jūtams zaudējums, sevišķi ja ievēro, ka tādus lidaparātus kā Tu-95 un Tu-22M3 jau ceturtdaļgadsimtu vairs neražo, un izskan viedokļi, ka attiecīgo zaudējumu kompensēšanai varētu būt vajadzīgi gadi vai pat desmitgades. Tāpat šī operācija liek Krievijai domāt par savas stratēģiskās aviācijas izkliedētāku dislocēšanu, kas mazinās tās izmantošanas efektivitāti.
Pasaule vēl aizgūtnēm turpināja apspriest svētdienas operāciju, kurai Ukrainas Drošības dienests devis nosaukumu „Zirnekļa tīkls”, kad agrā otrdienas rītā jaudīga zemūdens eksplozija satricināja Krievijas uzcelto tiltu pāri Kerčas šaurumam, plašāk pazīstamu kā Krimas tilts. Zemūdens eksplozija notikusi tuvu gruntij un pamatīgi bojājusi vienu no tilta balstiem. Pēc tam tilts uz laiku ticis slēgts, tad atkal atvērts, tad vēlreiz slēgts, un šobrīd nav īsti skaidrs, vai un kādā režīmā tas funkcionē.
Latvija debitē ANO Drošības padomē
3. jūnijā Apvienoto Nāciju Ģenerālā asambleja ievēlēja piecas jaunas ANO Drošības padomes nepastāvīgās locekles ar mandāta termiņu 2026. un 2027. gadā. Viena no jaunievēlētajām loceklēm ir Latvija, pārējās – Bahreina, Kolumbija, Kongo Demokrātiskā republika un Libērija. Vēl piecas nepastāvīgās locekles, kas Drošības padomē ieņem vietas kopš šī gada sākuma ir Dānija, Grieķija, Pakistāna, Panama un Somālija.
Kā vēsta statistika, pavisam balsojušas 188 dalībvalstis, pret balsojušo nav bijis, taču zināms skaits balsotāju attūrējušies. Visvairāk tādu bijis balsojumā par mūsu valsti – veseli desmit, kamēr, piemēram, Bahreinas gadījumā šādu pārliecības trūkumu paudušas vien divas delegācijas. Latvija ir arī vienīgā no ievēlētajām padomes loceklēm, kas šo prestižo pienākumu uzņemsies pirmoreiz.
Drošības padomes kompetencē ietilpst jebkura drošības jautājuma izvērtēšana un attiecīgu lēmumu pieņemšana, aicinot ANO dalībvalstis vērst pret drošības apdraudētāju ekonomiskās vai diplomātiskās sankcijas, tāpat Drošības padome var lemt par militāru vai citu nepieciešamu līdzekļu lietošanu. Pagātnē ar šādu mandātu starptautiskās koalīcijas iesaistījās Korejas karā 1950. gadā, veica Kuveitas atbrīvošanu no Irākas okupācijas 1991. gadā un intervenci Lībijā 2011. gadā. Drošības padome ir tā institūcija, kas izvirza Apvienoto Nāciju ģenerālsekretāra kandidatūru un iesaka jaunu dalībvalstu uzņemšanu organizācijā.
Kā zināms, bez desmit pārvēlamajām Drošības padomes loceklēm tajā ir arī piecas pastāvīgās locekles ar veto tiesībām – Savienotās Valstis, Lielbritānija, Francija, Krievija un Ķīna. Līdz nesenam laikam trīs Rietumu demokrātijas – ASV, Lielbritānija un Francija – tika apzīmētas kā „P3”. Tās tradicionāli ieņēma līdzīgu pozīciju visos būtiskākajos globālās politikas jautājumos. Taču kopš Baltajā namā saimnieko Donalds Tramps, šī ierastā kārtība jau vairākkārt tikusi izjaukta. Tāpēc katras uz tradicionālajām Rietumu vērtībām orientētas valsts klātbūtne Drošības padomē šobrīd iegūst papildu nozīmi.
Par purna tiesu
Nepilni 370 000 no apmēram 21 miljona jeb mazāk nekā divi procenti – tāds balsu apjoms izšķīra Polijas prezidenta vēlēšanu rezultātu. Pēc vēlēšanu pirmās kārtas 18. maijā sacīksti turpināja divi: valdošās labēji centriskās Pilsoniskās platformas kandidāts, Varšavas mērs Rafals Tšaskovkis un lielākās opozīcijas partijas, nacionālkonservatīvās „Likums un Taisnīgums” un tās sabiedroto atbalstītais neatkarīgais kandidāts Karols Navrockis.
Negaidīti labi rezultāti pirmajā kārtā bija vēl diviem izteikti labējiem kandidātiem: Brīvības un neatkarības konfederācijas pārstāvis Slavomirs Mencens ieguva gandrīz 15% un monarhistiskās Polijas kroņa konfederācijas pārstāvis Gžegošs Brauns – vairāk nekā 6% balsu. Brauns aicināja savu elektorātu balsot par Navrocki, savukārt Mencens sarīkoja publisku pasākumu, kurā aicināja abus otrās kārtas kandidātus parakstīties zem viņa ierosinātās programmas astoņiem punktiem. Navrockis parakstīja, Tšaskovskis – nē. Vairāki centriski un kreisi kandidāti, tādi kā Šimons Holovņa no Polijas Tautas partijas vai Magdalena Bjejata no koalīcijas „Kreisie”, savukārt aicināja balsot par Tšaskovski, kaut arī kreisajiem ir pretenzijas pret Pilsoniskās platformas labējo sociālo politiku.
Rezultātā ar gluži nelielu pārsvaru uzvaru svētdien, 1. jūnijā, svinēja Karols Navrockis.
Vēlēšanu rezultātu kartes rāda Polijai jau ierasto ainu, kad par konservatīvo politiku balso vēsturiskās poļu zemes valsts centrā un dienvidaustrumos, savukārt par liberālāku pieeju – pēc Otrā pasaules kara pievienotās teritorijas rietumos un ziemeļos, kā arī Varšava un citas lielās pilsētas, izņemot Krakovu.
Tā nu Polijā turpināsies līdzšinējā situācija, kad centriskai un proeiropeiskai valdības koalīcijai jāsadzīvo ar radikāli konservatīvu prezidentu. Navrockis tiek dēvēts par „Polijas Farāžu”, ciktāl ir kategoriski pret ciešāku Eiropas Savienības integrāciju, tai skaitā pret eiro ieviešanu Polijā, un arī skeptisks par savienības tālāku paplašināšanos, tai skaitā Ukrainas uzņemšanu. Tomēr jaunievēlētā prezidenta uzskati noteikti nav prokremliski, ciktāl Krievijas agresijas atturēšanu viņš uzskata par Polijas drošības politikas stūrakmeni, aicinot stiprināt NATO, sadarbību ar Savienotajām Valstīm un reģionālo sadarbību ar t.s. Bukarestes devītnieku – Čehiju, Slovākiju, Ungāriju, Rumāniju, Bulgāriju un Baltijas valstīm; tāpat ar Somiju un Zviedriju. Polijas prezidenta pilnvaras nav sevišķi plašas, taču pašreizējā situācijā konservatīvam prezidentam faktiski ir likumdošanas veto iespējas. Prezidenta veto Sejms var atcelt ar 60% balsu, bet centriski liberālajiem spēkiem šāda pārsvara likumdevējā nav.
Sagatavoja Eduards Liniņš. -
Kā partijas grasās pārvaldīt Rīgu? Galvaspilsētas mēra amata kandidātus no partijām ar labākajiem rezultātiem pēdējās socioloģiskajās aptaujās aicinām uz priekšvēlēšanu diskusiju. Krustpunktā diskutē partijas "Progresīvie" Rīgas mēra amata kandidāts Viesturs Kleinbergs, sociāldemokrātiskās partijas "Saskaņa" Rīgas mēra amata kandidāte Regīna Ločmele, apvienības "Partija "Gods kalpot Rīgai", Zaļo un Zemnieku savienība" Rīgas mēra amata kandidāts Oļegs Burovs un Apvienotā saraksta Rīgas mēra amata kandidāts Māris Sprindžuks.
Klāt vēlēšanu nedēļa. Kādi noteikti jau devušies un balsojuši, bet galvenā balsošanas diena vēl ir priekšā. Krustpunktā līdz šim vairāk esam runājuši par izaicinājumiem, kas ir kopēji visām vietvarām, vairāk fokusējušies pagājušās nedēļās uz reģioniem. Bet vēlēšanas ir arī Rīgā, un, protams, Rīga arī raisa īpašu interesi. Šķiet, likmes ir augstākas, konkurence sīva, partijām svarīga. Kas ir svarīgākais, kas jāņem vērā rīdziniekiem, dodoties pie vēlēšanu urnām?
Saskaņā ar apstiprināto nolikumu šodien un rīt Krustpunktā studijā esam aicinājuši astoņu populārāko partiju mēra kandidātus - četrus šodien, četrus rīt un balstāmies uz SKDS pēdējo aptauju datiem. Tas, protams, nenozīmētu, ka visas šīs partijas noteikti tiks ievēlētas un nebūs citas, bet tām vismaz teorētiski vajadzētu būt lielākām izredzēm noteikt politiku Rīgā.
Bet neilgi pirms diskusijas tiešraides viena no partijām mūs vienkārši tā ļoti skaisti "uzmeta". Kad jau Krustpunktā bija sācies pirms nepilnas pusstundas un šī diskusija jau bija pieteikta, saņēmām ziņu no Aināra Šlesera (Latviju pirmajā vietā), kurš norādīja, ka esot uzaicināts uz dievkalpojumu Vatikānā, tāpēc viņš esot aizskrējis uz turieni. Secinājām, ka viņš negrasījās nemaz arī nākt, un to, ka viņš būs Vatikānā, varēja, protams, pateikt arī agrāk, ja gribēja, nevis tad, kad jau ir ielicis visos sociālajos medijos, ka, lūk, viņš aizskrējis uz dievkalpojumu. Kas, protams, parādā arī viņa attieksmi, viņš rēķinās, ka acīmredzot Latvijas Radio 1 klausītāji nav viņa vēlētāji. Tāpēc aicinājām un sarunās piedalās tie Rīgas mēra amata kandidāti, kas uzskata, ka arī Latvijas Radio 1 klausītāji ir viņu vēlētāji. -
Tas bija ļoti smags darbs no 2011.gada un ir liels gandarījums par sasniegto. Tā Latvijas Radio sacīja ārlietu ministre Baiba Braže (Jaunā Vienotība) pēc tam, kad balsojumā Ņujorkā mūsu valsts saņēma 178 balsis, lai no 2026. gada darbotos ANO Drošības padomē kā viena no 10 nepastāvīgajām dalībvalstīm.
Starp Latvijas prioritātēm turpmāko divu gadu laikā ir kara noregulēšana Ukrainā, cīņa ar dezinformāciju, kā arī sieviešu tiesību veicināšana. Braže uzsvēra, ka Latvija varēs sniegt profesionālu un patiesu atainojumu par notiekošo mūsu reģionā.
--
Latvija otrdien, 3. jūnijā, ievēlēta ANO Drošības padomē ar 178 dalībvalstu atbalstu un 10 valstīm atturoties. Latvija ievēlēta uz divu gadu termiņu – 2026. un 2027. gadā.
Kopā ar Latviju ANO Drošības padomē ievēlētas arī Bahreina, Kolumbija, Kongo Demokrātiskā Republika un Libērija. Visas darbu padomē uzsāks 2026. gada janvārī. -
Jūrmalas iedzīvotājiem šajās pašvaldību vēlēšanās nedaudz grūtāka izvēle nekā iepriekšējās, jo sadalījušies un atsevišķos politiskajos spēkos kandidē gan ilggadējie varas cilvēki, gan redzamākie opozīcijas līderi. Tomēr jūrmalnieku ikdienu ietekmējošās lietas pilsētā aizvadīto četru gadu laikā nav mainījušās – aiz pompoziem būvniecības projektiem atklājas gadiem nesakārtotas ielas, mežus izcērt un kāpas apbūvē šauru interešu vārdā, bet jūrmalnieku balsis politiķi savāc ar ļoti dāsniem sociālajiem pabalstiem un neticamām nekustamā īpašuma nodokļa atlaidēm.
-
Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstis šodien, 3. jūnijā, balsos par Latvijas ievēlēšanu ANO Drošības padomē uz divu gadu termiņu 2026. un 2027.gadā. Latvija šobrīd ir palikusi vienīgā kandidāte no Austrumeiropas grupas.
- Laat meer zien
