Afleveringen
-
Izraēla ir gatava jebkādām pūlēm, lai sasniegtu tās militārajā operācijā pret Irānu noteiktos mērķus. Un ir svarīgi, ka tiek saglabāts starptautiskās sabiedrības atbalsts šai operācijai. Tā sarunā ar Latvijas Radio norāda Izraēlas vēstniece Latvijā Sandra Simoviča. Diplomāte uzsver, ka jautājumā par Latvijas pilsoņu evakuēšanu Izraēlas iestādes cieši sadarbojas ar atbildīgajām mūsu valsts iestādēm.
-
Migrantu spiediens pie Baltkrievijas robežas ir augsts un jau šobrīd tuvojamies pērnā gada kopējai statistikai, intervijā Latvijas Radio norādīja Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Guntis Pujāts. Pērn aizturēti gandrīz 5400 pārkāpēju, šogad tie ir jau 5200 migrantu.
Kā stāsta Pujāts, robežsardzei izdodas notvert aptuveni deviņdesmit piecus procentus nelikumīgo robežas šķērsotāju. -
Zijn er afleveringen die ontbreken?
-
Cerības, ka parakstot memorandu ar tirgotājiem par pārtikas cenu samazināšanu tas īstenosies jau divu nedēļu laikā ir izrādījušās pārmērīgas. To intervijā Latvijas Radio sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis no Zaļo un Zemnieku savienības.
Šobrīd ir paļaušanās, ka tuvākajā laikā situācija tomēr mainīsies un veikalos būs pieejami zemākās cenas produkti. -
Pēdējos 30 gados Eiropā reģistrēts ap 200 jaunu pretvēža zāļu, taču Latvijā pieejamība inovatīviem un efektīviem medikamentiem ir visvājākā, liecina salīdzinoša pētījuma rezultāti. Tiesa, iegūt pilnīgu ainu kavējis tas, ka Latvijas Vēža reģistrā nav publiski pieejamu datu par piecu gadu dzīvildzi pēc terapijas – tas ir viens no pamatlielumiem, pēc kura mēra vēža ārstēšanas efektivitāti un veido arī valsts politiku onkoloģiskās aprūpes jomā. Par šo un citiem trūkumiem ar pētījuma autoru, Zviedrijas Veselības ekonomikas institūta pētniecības direktoru un starptautiski atzītu vēža politikas ekspertu Tomasu Hofmaršeru sarunājās Zane Eniņa.
Kāpēc jūs īpaši interesē vai arī tas ir jūsu uzdevums pētīt vēža ārstēšanu tieši Latvijā?
Tomass Hofmaršers: Patiesībā es šobrīd esmu lielā Eiropas tūrē. Jau esmu bijis Horvātijā, tagad esmu Latvijā, pēc tam būšu Portugālē, lai iepazīstinātu dažādas valstis, dažādas ieinteresētās personas, veselības ministrus, valsts amatpersonas katrā valstī ar mūsu secinājumiem.
Un kas jums sakāms par Latviju? Kāda ir mūsu situācija?
Tomass Hofmaršers: Runājot par Latviju, man šķiet, ka ir vērojamas dažas pozitīvas attīstības tendences, taču ir arī daudz izaicinājumu.
Ja runājam par problēmām, tad viena konkrēta tēma, ko mēs aplūkojām ziņojumā, bija piekļuve jaunām pretvēža zālēm. Mēs zinām, ka kopš 1995. gada Eiropas Zāļu aģentūra ir apstiprinājusi gandrīz 200 jaunu pretvēža medikamentu. Jautājums, cik no šīm 200 jaunajām zālēm ir pieejamas pacientiem Latvijā? Mēs redzam, ka šeit pacientiem ir pieejama tikai neliela daļa. Tas sākas no brīža, kad Veselības ministrija vai citas kompetentās iestādes pieņem lēmumus par medikamentu kompensāciju. Tās izlemj, vai maksās par jaunajām zālēm. Jā vai nē?
Ziņojumā arī apskatījām, vai jaunās zāles tiek izrakstītas un vai patiešām nonāk pie pacienta. Šajā jomā redzam, ka Latvijā diemžēl ir viszemākais jauno zāļu patēriņš citu valstu vidū. -
Par spīti kļūdām pašvaldību vēlēšanu organizācijā, tās ir noritējušas droši, bez ārējiem apdraudējumiem, bet pašlaik grūti prognozēt, vai kādi nedraudzīgi spēki neizmantos iespēju apdraudēt Latvijas drošību pēc vēlēšanu kļūdām, atsevišķu opozīcijas politiķu izteikumiem Saeimā, Rīgas vēlēšanu rezultātu apstrīdēšanas, aicināšanas uz protestu un Daugavpils vēlēšanu rezultātiem.
Tā izriet no premjeres, "Jaunās Vienotības" politiķes Evikas Siliņas sacītā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt.
Ministru prezidente kritizēja Centrālo vēlēšanu komisiju par nepārdomātiem izteikumiem vēl pirms vēlēšanām par ārējiem apdraudējumiem, kuru nemaz neesot bijis.
Siliņa vēl neatklāja, ko "Jaunā Vienotība" virzīs demisionējušās pašvaldību lietu ministres Ingas Bērziņas vietā. Bērziņa strādās līdz pirmdienai.
Pēdējā laikā, it īpaši kopš bijušā premjera Kariņa lidojumu skandāla, "Jaunā Vienotība" kā valdības vadītāja ir ieņēmusi pozu izvairīties no atbildības, bet katru kļūdu gadījumā veidot darba grupas, kam jāanalizē notikušais. Tādu vērtējumu Latvijas Radio pauda politologs un sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis. Taču darba grupās tikai aprunājas cilvēki, bet jēdzīga rezultāta šādām izmeklēšanām nav. -
Situācija Latvijas ekonomikā ir vērtējama kā tuva stagnācijai. To Latvijas Radio atzina Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste. Statistikas dati uzrādot nelielu ekonomikas kritumu pērn un šī gada sākumā, un, lai gan pašlaik tautsaimniecības aktivitāte minimāli uzlabojas, kopumā tā ir apstājusies un nenoteikta.
--
10. jūnijā Latvijas Banka iepazīstinās ar ekonomikas vērtējumu un sniegs jaunākās prognozes. -
Aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās balsu skaitīšanas process nebija pieņemams, intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa no "Jaunās Vienotības".
Viņa akcentēja, ka kopumā atbildība par vēlēšanu norisi ir jāuzņemas Centrālajai vēlēšanu komisijai, bet par balsu skaitīšanu atbildīgās, Bērziņas pakļautībā strādājošās Valsts digitālās attīstības aģentūras direktors Jorens Liopa viņas uzticību ir zaudējis, tāpēc šodien tiks atstādināts. -
Naudu Latvijas onkoloģijas centram ir cerība atrast jūlijā vai augustā. To intervijā Latvijas Radio atzina veselības ministrs Hosams Abu Meri („Jaunā Vienotība”).
Ministrs skaidroja, ka viņam ir pārmetumi Rīgas Austrumu Klīniskās universitātes slimnīcas valdei un padomei par gauso rīcību, kad pamanīta dramatiskā situācija ar finansējumu, kā arī par savstarpējām nesaskaņām. Ministrs apgalvoja, ka viņš meklē naudu un solīja, ka Onkoloģijas centra uzlabošanas projekts tiks īstenots. -
Dažādu tautas sporta un lielo sporta pasākumu organizatori 4. jūnijā publiskojuši atklāto vēstuli Ministru prezidentei un Izglītības un zinātnes ministrijai, kurā pauž neizpratni un izmisumu saistībā ar atbildīgās ministrijas īstenoto tautas sporta atbalsta politiku, drīzāk tās trūkumu un neparedzamību. Viens no vēstules parakstītājiem un lielākā šāda pasākuma - Rīgas maratona orgaizators Aigars Nords intervijā Latvijas Radio norādīja uz absurdu situāciju sporta sarīkojumu rīkošanā, kas vedina uzdot jautājumu, vai valsts vispār vēlas veicināt tautas sportu.
-
Tas bija ļoti smags darbs no 2011.gada un ir liels gandarījums par sasniegto. Tā Latvijas Radio sacīja ārlietu ministre Baiba Braže (Jaunā Vienotība) pēc tam, kad balsojumā Ņujorkā mūsu valsts saņēma 178 balsis, lai no 2026. gada darbotos ANO Drošības padomē kā viena no 10 nepastāvīgajām dalībvalstīm.
Starp Latvijas prioritātēm turpmāko divu gadu laikā ir kara noregulēšana Ukrainā, cīņa ar dezinformāciju, kā arī sieviešu tiesību veicināšana. Braže uzsvēra, ka Latvija varēs sniegt profesionālu un patiesu atainojumu par notiekošo mūsu reģionā.
--
Latvija otrdien, 3. jūnijā, ievēlēta ANO Drošības padomē ar 178 dalībvalstu atbalstu un 10 valstīm atturoties. Latvija ievēlēta uz divu gadu termiņu – 2026. un 2027. gadā.
Kopā ar Latviju ANO Drošības padomē ievēlētas arī Bahreina, Kolumbija, Kongo Demokrātiskā Republika un Libērija. Visas darbu padomē uzsāks 2026. gada janvārī. -
Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome lūgs Zemkopības ministriju sasaukt krīzes vadības grupu par ārkārtas situācijas izsludināšanu plūdu piemeklētajās teritorijās Vidzemē un Latgalē. Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes locekle un Latvijas Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāja Agita Hauka Latvijas Radio stāstīja, ka situācija ir ļoti nopietna. Viņa teica, ka ārkārtas situācijas izsludināšana ir mehānisms, kas ļautu zemniekiem noturēties, jo katram no viņiem ir kādas saistības, piemēram, ar banku, un tamlīdzīgi.
-
Valdība šonedēļ varētu lemt par finansējuma piešķiršanu Mākslīgā intelekta laboratorijai, ko vēlas dibināt NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs. Tā vadītājs Jānis Sārts uzsvēra dinamisko Mākslīgā intetekta attīstību, kurai ne tikai jāspēj izsekot, bet, iespējams, pat apsteigt. Intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt Sārts ieskicēja laboratorijas vajadzības.
-
Diskusijas par Francijas kodolieroču atturēšanas spēku darbības paplašināšanu Eiropā jau ir sākušās, un Krievijas draudu ēnā tās ir svarīgas. To intervijā Latvijas Radio Tallinā šomēnes notikušajā Lennarta Meri konferencē sacīja Kamils Grands, domnīcas „Eiropas ārlietu padome” politikas līdzstrādnieks.
Aizsardzības un drošības politikas eksperta skatījumā Eiropai savas drošības uzlabošanai ir nepieciešams ievērojami paātrināt ražošanas jaudas aizsardzības nozarē, jo Eiropa joprojām šajā ziņā ir vien pusceļā.
Kā jūs vērtējat līdz šim izziņotos Eiropas Savienības plānus par aizsardzības stiprināšanu un militārās kapacitātes palielināšanu? Vai plāni un tam paredzētais finansējums ir pietiekami ambiciozi?
Kamils Grands: Eiropas Savienība kopš pilna apmēra iebrukuma Ukrainā sākuma aizsardzības jomā ir patiešām pagriezusi stūri. Mēs esam redzējuši, kā Eiropas Savienība apmāca Ukrainas karavīrus, iegulda līdzekļus aizsardzības spējās un sadarbojas ar dalībvalstīm, lai stiprinātu kolektīvo aizsardzību un uzlabotu attiecības ar NATO. Tās visas ir labas ziņas. Un aizsardzības komisāra un kosmosa komisāra Kubiļa iecelšana amatā arī ir ļoti svarīgs notikums.
Neskatoties uz visu iepriekš minēto, martā pieņemtā Baltā grāmata par aizsardzību piedāvā labu ceļvedi Eiropas Savienības nākotnei šajā jomā. Tomēr es teiktu, ka ir divi jautājumi, kas jāatrisina. Viens no tiem ir nauda, jo pagaidām Eiropas Savienība piedāvā dalībvalstīm nelielu fiskālu brīvību un aizdevumus. Domāju, ka būtu labi, ja Eiropas Savienība arī piedāvātu reālu naudu iepirkumu veicināšanai, lai dalībvalstis varētu patiešām strādāt pie jaunām spējām. Un, otrkārt, mums ir jāturpina precizēt aizsardzības portfeļa pārvaldība. Starp starpvaldību procesiem, kuros Eiropas Komisijai ir jāatrod labi veidi, kā sadarboties ar dalībvalstīm, jo galvenā atbildība paliks dalībvalstu ziņā. Taču tā ir joma, kas ir vēl jāuzlabo. -
Cilvēkiem, kas pārvietojas ar nomas elektroskrejriteņiem, pirms noīrēt braucamrīku ir vērts pārbaudīt, vai kompānija tam ir iegādājusies OCTA polisi. To aicina darīt Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja Informācijas tehnoloģiju dažas vadītājs Agris Daukste.
No 1.jūlija visiem skrejriteņiem būs nepieciešama OCTA un tie jāreģistrē Ceļu satiksmes drošības direkcijā. Tas ieviests, lai pasargātu sabiedrību no zaudējumiem, ko var radīt ceļu satiksmes negadījumi ar elektroskrejriteņiem. -
Valsts nav sekojusi līdzi Covid laikā veikto ieguldījumu "airBaltic" atgūšanai, secinājusi Valsts kontrole. Nevienā no uzraudzības līmeņiem - Satiksmes ministrijā, "airBaltic" padomē, Ministru kabinetā - nav veiktas pietiekamas darbības, kas, iespējams, sekmētu valsts ieguldījuma atgūšanu, Latvijas Radio skaidro Valsts kontroles padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš.
Valsts kontrole aicina Ministru kabinetu steidzami stiprināt valstij piederošo "airBaltic" kapitāldaļu uzraudzību, iespējams, to nododot citas ministrijas vai kompetentas institūcijas pārziņā, lai mazinātu riskus valsts budžetam.
"airBaltic" biznesa plāns pamatos ir turpināms, bet esot jāpielāgojas konkrētā mirkļa tirgus apstākļiem. Tā Latvijas Radio norāda aviokompānijas vecākais viceprezidents juridiskajos jautājumos Imants Jansons. Viņš norāda, ka 2022. gadā kompānija pielāgojās kara radītajām sekām, bet šobrīd pielāgošanās notiek pie piegādes ķēžu stabilizēšanās.
Latvijas kopējais ieguldījums "airBaltic" pamatkapitālā bija 545 miljonus eiro. No tā Covid seku mazināšanai valsts 2020.-2022.gadā ieguldīja kopumā 340 miljonus eiro. -
Šobrīd ir diskusijas, kādi naudas apjomi pēc diviem gadiem varētu būt Eiropas Savienības lauksaimniecības nozarei. Lai panāktu izdevīgākus nosacījumus, Baltijas valstīm ir kopīga nostāja, ka zemniekiem jānodrošina taisnīgāks atbalsts un tiešmaksājumi. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja zemkopības ministrs Armands Krauze no Zaļo un zemnieku savienības. Pastāv cerība, ka visu triju valstu pozīciju ņems vērā.
-
Arvien vairāk Baltijas valstu iedzīvotāju tuvākajā nākotnē nesagaida sava finansiālā stāvokļa pasliktināšanos. Tādu ainu atklāj bankas "Citadele" jaunākais pirktspējas barometrs. Taču Igaunijas cilvēki aptaujā bijuši pesimistiskāki. Tā intervijā raidījumā Labrīt pastāstīja bankas galvenais ekonomists Kārlis Purgailis.
Viņš skaidro, ka abās kaimiņvalstīs pēdējos divus gadus bijusi ekonomikas recesija, bet kopš pērnā gada beigām Igaunijas ekonomika uzņem apgriezienus. Visā Baltijā cilvēki tērē arvien vairāk, sacīja Purgailis.
--
Jaunākās Eiropas Komisijas ekonomiskās prognozes paredz Latvijas iekšzemes kopprodukta pieaugumu vien par 0,5% – pagājušajās prognozēs skats bija pozitīvāks, proti, paredzēts bija 1% pieaugums. Šī ir viszemākā prognozētā izaugsme Baltijas valstu vidū, Lietuvā sagaida IKP pieaugumu par 2,8%. -
Latvijā ikdienas enerģijas patēriņš ir no 500 līdz 750 megavatiem, un ar tīru un stabilu enerģijas avotu, kāda ir kodolenerģija, mēs būtiski varētu pastiprināt savu energoneatkarību. Tā intervijā raidījumā Labrīt izteicās kodolenerģijas eksperts, Rīgas Tehniskās universitātes asociētais profesors Dmitrijs Rusovs. Viņš pauž, ka ar kodolenerģiju varētu arī samazināt emisiju apjomu un paaugstināt energosistēmu stabilitāti.
Par šo tematu 21. maijā spriež arī starptautiskajā konferencē “Kodolenerģija Latvijai”. -
Nākamajā apkures sezonā Rīgā varētu tikt palielināts siltuma tarifs. To intervijā Latvijas Radio pastāstīja "Rīgas siltuma" valdes priekšsēdētājs Ilvars Pētersons.
Viņš norādīja, ka uzņēmums pašlaik iepērk energoresursus nākamajai sezonai - ir iepirktas aptuveni divas trešdaļas nepieciešamās gāzes, kuras cena ir augstāka nekā pērn, attiecīgi var sagaidīt apkures tarifu kāpumu, kura apmēru uzņēmuma vadītājs gan nenosauca. -
Situācija ar pārtikas cenu pieaugumu Latvijā ir dramatiska – lai gan atkal vērojams cenu kāpums veikalu plauktos, ir pārstrādātāji un ražotāji, kam tirgotāji iepirkuma cenas nav pārskatījuši gadiem, bet uzcenojums veikalos veido pat 200 procentus. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt apgalvoja biedrības „Zemnieku saeima” valdes loceklis Mārtiņš Trons.
Trons minēja, ka lielākais uzcenojums esot augļu un dārzeņu sektorā, bet, piemēram, par saražoto pienu lauksaimnieki saņemot 50 centus par litru. - Laat meer zien
