Afleveringen
-
Kā kreditēšanas nozare attīstījusies pēdējo 30 gadu laikā? Kādas finansēšanas iespējas pieejamas Latvijas iedzīvotājiem? Ko varam sagaidīt nākotnē? Par šiem jautājumiem podkāsta “Sālsmaize” 43. epizodē diskutē Latio valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns un kolektīvās finansēšanas platformas Capitalia operacionālais vadītājs Pāvels Šnejersons, kurš visus savas karjeras gadus pavadījis finanšu jomā un pieredzējis gan pirmo īpašumu kritēšanu īsi pēc neatkarības atgūšanas, gan ekonomiskās krīzes periodu, gan arī tās sekas un atkopšanās laiku.Eksperti dalās pieredzē par 2008. gada krīzi un tās ietekmi uz mūsdienu tirgu, salīdzina situāciju Baltijas valstīs un diskutē par finanšu tirgus perspektīvām Latvijā. 00:00 – 05:48 – Ievads, iepazīšanās. 05:48 – 09:20 – Hipotekāro kredītu izsniegšana toreiz un tagad.09:20 – 14:16 – Apstākļu kopums, kas radīja 2008. gada krīzi un tās atskaņas mūsdienās. 14:16 – 20:33 – Valsts sniegto garantiju iespējas.20:33 – 24:44 – Aizdevumu riski investoru acīm. Būtiskākās atšķirības starp Baltijas valstīm. 24:44 – 27:17 – Kā stimulēt konkurenci starp bankām? 27:17 – 35:54 – Kā skaidrot nebanku kredītdevēju salīdzinoši nelielo izsniegto kredītu apjomu?35:54 – 38:13 – Mūsdienīgi finanšu risinājumi.38:13 – 45:31 – Perspektīva Latvijas finanšu tirgū.45:31 – 47:42 – Ilgtermiņu kredītu nākotne. 47:42 – 55:04 – Piesardzīga un pārdomāta īpašuma iegāde.55:04 – 58:01 – Uzkrājumi, piesardzība to ieguldīšanā un iedzīvotāju finanšu pratība.58:01 – 59:16 – Monocentriskas attīstības politikas sekas.59:16 – 01:00:20 – Noslēgums.
-
Kultūra un nekustamais īpašums pirmajā brīdī šķiet divas atšķirīgas tēmas, taču patiesībā – cieši saistītas. Koncertiem, teātrim, laikmetīgajai mākslai un dažnedažādiem pasākumiem piemīt unikāla spēja komplementēt tuvumā esošo nekustamo īpašumu, palielinot gan tā finansiālo, gan arī emocionālo vērtību un piešķirot lielāku pievilcību un piesaisti lokācijai.Vai sakārtota kultūras sfēra ir viens no veidiem, kā risināt iedzīvotāju aizbraukšanu no galvaspilsētas, veicinot dzīvības atgriešanos Rīgas centrā? Kā piesātināta kultūras nozare mijiedarbojas ar nekustamā īpašuma tirgu un kādi soļi jāsper pilsētvides plānotājiem, lai Vecrīga neatpaliktu no Viļņas un Tallinas vecpilsētām? Par to podkāsta “Sālsmaize” 41. epizodē ar “Latio” valdes priekšsēdētāju Edgaru Šīnu un nekustamo īpašumu darījumu vadītāju Armandu Grīnbergu diskutē žurnālists, sabiedriskais darbinieks un bijušais Latvijas Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis. 00:00 – 06:05 – Ievads, iepazīšanās06:05 – 12:58 – Kultūras nozīme latvieša dzīvē12:58 – 17:37 – Kas pēdējos 30 gados bremzējis Latvijas izaugsmi?17:37 – 28:19 – Kultūras objektu loma Latvijā28:19 – 55:13 – Atšķirības Rīgā un reģionos55:13 – 01:01:53 – Kā iedzīvotājus atgriezt galvaspilsētā?01:01:53 – 01:09:08 – Modelējam nākotnes Vecrīgu 01:09:08 – 1:19:43 – Pilsētas problēmas un to risināšana1:19:43 – 01:22:01 – Vai kultūras nozares pārstāvji spēj līdzēt pilsētas problēmu risināšanā01:22:01 – 01:28:17 – Vide sev apkārt - kā to sakārtot01:28:17 – 01:28:34 – Noslēgums
-
Zijn er afleveringen die ontbreken?
-
Šoreiz starmešu gaismā – mežsaimniecības nozare. Jau ilgstoši neatrisinātās domstarpības starp mežu īpašniekiem un dabas aizsardzības entuziastiem uzjundījis Satversmes tiesas spriedums, ar kuru atcelta norma par mazākā galvenās cirtes caurmēra koku ciršanu. Kā situāciju redz katra no pusēm- un kā iegūt maksimālo finanšu plūsmu, nenodarot pāri ekosistēmai? Cik liela daļa no šī pienākuma gulstas uz mežsaimnieku un cik liela – uz valsts vai vides interešu aizstāvju pleciem? Kāda ir sabiedrības loma jautājumos, kas skar mežu nozari? Uz šiem un arī citiem jautājumiem Latio valdes priekšsēdētājam Edgaram Šīnam un mežu vērtēšanas speciālistam Antonam Seļezņovam podkāsta “Sālsmaize” 42. epizodē atbildes palīdz meklēt divi eksperti, kuru ikdiena cieši saistīta ar mežu nozari. Viens no viņiem - Modris Fokerots, entuziastisks mežsaimnieks, kurš 1992. gadā dibinājis savu zemnieku saimniecību un aktīvi cīnās par līdzsvaru starp mežu īpašnieku un dabas aizsardzības interesēm. Savukārt dabas aizsardzības tēmu diskusijā pārstāv Jānis Rozītis – Pasaules Dabas fonda Latvijā direktors, cilvēks ar lielu pieredzi vides aizsardzības jomā, kas uz dabas saglabāšanu ļauj skatīties kā uz fundamentālu ekonomisko attīstību sekmējošu aspektu.00:00 – 09:17 – Ievads, iepazīšanās09:17 – 16:15 – Iespējas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai Latvijas mežos16:15 – 26:09 – Ko mežu nozarei nozīmē jaunie noteikumi par galvenās cirtes caurmēru?26:09 – 29:36 – Jauno noteikumu juridiskais aspekts29:36 – 35:51 – Meža nozīme sabiedrībai un mežsaimniekiem35:51 – Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas pienākums mežsaimniekiem42:10 – 49:54 – Apgrūtinājumi mežsaimniekiem pieņemamā apmērā49:54 – 56:14 – Upmalas – ļaut izcirst vai nē?56:14 – 01:01:04 – Kā veicināt meža īpašnieku un dabas vērtību sargātāju mijiedarbību?01:01:04 – 01:05:32 – Latvijas meži klimata pārmaiņu ietekmē01:05:32 – 01:05:44 – Noslēgums
-
Ikviens, kurš iegādājies nekustamo īpašumu paša dzīvošanai, zina – ideālā mājokļa atrašana nebūt nav viegls process. Sevišķi, ja acs meklē ne vien piemērotu plānojumu un lokāciju, bet arī alkst pēc skaistuma un pārdomātas arhitektūras. Savulaik būvētie vēsturiskie Rīgas centra nami spēj sniegt estētisko gandarījumu apvienojumā ar pārdomātu plānojumu, turpretī mūsdienu arhitektūras paraugos vien retumis iespējams atrast elementus, kas tuvotos šedevru līmenim – akcentus, kas stāvēs pāri laikam un radīs apbrīnu vēl vairākus gadsimtus pēc to uzbūvēšanas. Kāpēc mūsdienu radītie projekti nereti zaudē cīņā ar pirmskara ēku unikalitāti un kādi vadmotīvi mūsdienās ieņēmuši noteicošo lomu ideālā mājokļa meklējumos? Par to podkāsta “Sālsmaize” 40. epizodē ar “Latio” valdes priekšsēdētāju Edgaru Šīnu un darījumu vadītāju Armandu Grīnbergu diskutē Rīgas arhitektūras pētniece un mākslas zinātniece Inga Karlštrēma. Sarunā eksperti apskata fundamentāli svarīgākos kritērijus, kas balstījuši visu vēsturiski nozīmīgāko Rīgas arhitektūras pērļu tapšanu pēdējo 250 gadu laikā, kā arī spriež par moderno telpisko vidi un tās krasajām atšķirībām, proti, kā jaunie privātmāju ciemati un daudzdzīvokļu māju projekti konkurē ar centra namiem un kas izvirzās priekšplānā mūsdienu potenciālajam pircējam – vēlme pēc skaistuma, lokācija vai tomēr komforts. Epizode būs īpaši vērtīga tiem, kuri ir sava mājokļa meklējumos, kā arī plāno tuvākajā nākotnē par savu dzīvesvietu izvēlēties Rīgu vai Pierīgu. Klausies podkāstu un atrodi vērtīgus ieteikumus!00:00 – 03:19 – Ievads, iepazīšanās03:19 – 12:10 – Rīgas arhitektūra pēdējo 250 gadu laikā12:10 – 15:00 – Kā galvaspilsēta mainījusies pēdējos 30 gados15:00 – 18:48 – Galvenie priekšnoteikumi veiksmīga jaunā ciemata izveidei18:48 – 23:25 – Jauno ciematu un rajonu ārpus Rīgas centra ilgtspēja23:25 – 32:31 – Kā saprast prioritātes, izvēloties mājokli32:31 – 35:52 – Vērtīgs un skaists īpašums Rīgā – kā tas izskatās?35:52 – 39:14 – Kaimiņu nozīme dzīvesvietas izvēlē39:14 – 42:40 – Mežaparks un Rīgas centrs kā pilsētbūvniecības piemineklis42:40 – 45:26 – Finansējuma trūkums pilsētplānošanā Rīgā45:26 – 53:29 – Kādiem ideāliem sekot, izvēlēties mājokli53:29 – 01:00:53 – Vai jaunie projekti ir drauds Rīgas centram?01:00:53 – 01:08:49 – Arhitektūras kvalitātes kritēriji no individuālās perspektīvas01:08:49 – 01:13:53 – Rīgas mikrorajonu nākotne01:13:53 – 01:19:36 – Cikliskums un dzīvesvietas maiņa atbilstoši vajadzībām01:19:36 – 01:19:54 – Nobeigums
-
Automašīna un latvietis – divi teju vai neatdalāmi lielumi. Savs auto vairs nav tikai simbols neatkarībai mobilitātes jautājumos. 21. gadsimtā tas kļuvis par daļu no sociālā statusa, bieži vien praktiskam pielietojumam paliekot otrajā plānā. Pēdējo 30 gadu laikā individuālo vieglo automobiļu skaits pieaudzis vairāk nekā divas reizes – šī gada sākumā reģistrēto vieglo auto skaits Latvijā sasniedza nepilnus 700 000. Lai gan daudzi dzīvi bez sava personīgā auto vairs nespēj iedomāties, Rīgas infrastruktūra ne tuvu nav piemērota tika apjomīgam transportlīdzekļu skaitam. Ielu šaurība, trūkstošais autostāvvietu jautājumus un apgrūtinātā pārvietošanās Rīgas centrā ir viens no iemesliem, kādēļ tik daudzi izvēlas pamest galvaspilsētas sirdi. Vai koplietošanas automašīnas un sabiedriskais transports nākotnē risinās problēmu un izkonkurēs personīgos auto? Kādas varētu būt satiksmes izmaiņas tuvākajos gados un kā auto jautājums ietekmē lēmumu par nekustamā īpašuma iegādi? Par to podkāsta “Sālsmaize” 39. epizodē ar “Latio” valdes priekšsēdētāju Edgaru Šīnu un darījumu vadītāju Armandu Grīnbergu diskutē satiksmes eksperts, auto entuziasts un pazīstamais raidījuma “Zebra” vadītājs Pauls Timrots.Sarunas fokuss šoreiz ir mobilitāte un Rīgas nākotnes satiksme sasaistē ar iedzīvotāju dzīvesvietas izvēli, vienlaikus pieskaroties tēmām par pilsētplānošanu, sava īpašuma izvēles faktoriem un ūdensmalām. Neatkarīgi no tā, vai esi vai neesi autovadītāja apliecības īpašnieks vai nē, vai esi iegādājies savu sapņu īpašumu, to meklē vai nogaidi labākus laikus, epizodē atradīsi vērtīgus ekspertu ieteikumus, kas ļaus izvēli veikt apzinātāk. 00:00 – 03:15 – Ievads, iepazīšanās03:15 – 08:46 – Vēsturiskās nepilnības Rīgas pilsētplānošanā08:46 – 11:03 – Latvietis un senais sapnis par privātmāju11:03 – 12:44 – Iebraukšanas maksas eksperiments Rīgas centrā12:44 – 16:13 – Galvenie faktori, kas vilinātu cilvēkus atgriezties centrā16:13 – 23:18 – Automašīnas nozīme latvietim23:18 – 25:10 – Kāds transporta līdzeklis ir piemērotākais jauniešiem?25:10 – 29:04 – Kā varam mazinām auto plūsmu?29:04 – 33:42 – Transporta izvēle jauniešu vidū33:42 – 37:11 – Nākotnes mobilitāte37:11 – 42:05 – Pilsētas ielu dizaina problēmas42:05 – 56:01 – Dzīvošana pie Rīgas un Latvijas krasta līnijas un ūdensmalām56:01 – 01:00:04 – Kopsavilkums01:00:04 – 01:05:15 – Katrai Rīgas ielai jābūt savam pielietojumam01:05:15 – 01:05:48 – Pēcvārds
-
Šajā sarunā eksperti sniedz savu redzējumu un prognozes saistībā ar šī brīža ekonomisko situāciju – inflāciju, augstajām kredīta procentu likmēm un to ietekmi uz nekustamā īpašuma tirgu. Diskusijā tiek pārrunāti ekspertu novērojumi, analizējot Latvijas iedzīvotāju "ekonomisko noskaņojumu" šajā rudens sezonā, valsts un komercbanku loma un nākotnes prognozes, balstoties uz pagātnes pieredzi. Tāpat tiek skarti temati par būvniecības izmaksām un to atbilstību mājokļu tirgus cenām, kā arī sniegti ieteikumi iedzīvotājiem par to, kā labāk rīkoties šajā augsto kredīta procentu periodā – kad labāk mājokli īrēt, kad labāk iegādāties vai kad labāk ar pirkumu nogaidīt. Podkāsta "Sālsmaize" 38. epizodē "Latio" valdes priekšsēdētājam Edgaram Šīnam pievienojies Latvijas Bankas galvenais ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, kā arī "Latio" tirgus analītiķe Ksenija Ijevļeva.Klausies podkāstu un atrodi vērtīgus ieteikumus!00:00 – 02:18 – Ievads, iepazīšanās02:18 – 05:17 – Īss šī brīža ekonomiskās situācijas kopsavilkums05:17 – 07:37 – Latvijas iedzīvotāju ekonomiskais noskaņojums07:37 – 17:13 – Inflācijas prognozes un rādītāji17:13 – 25:48 – Procentu likmes inflācijas iespaidā25:48 – 34:11 – 2007.-2008. gada krīzes atstātais iespaids uz Latvijas ekonomiku34:11 – 42:05 – Būvniecības izmaksas pret mājokļu tirgus cenām Latvijas reģionos42:05 – 51:32 – Glābšanas plāni ekonomiskajai attīstībai Latvijas pilsētās51:32 – 01:03:20 – Kredīta ņemšana, īrēt vai pirkt – ieteikumi iedzīvotājiem 01:03:20 – 01:05:25 – Inflācija un nekustamā īpašuma cenas01:05:25 – 01:07:38 – Nobeigums
-
Diskusijā uzzināsi, kādi ir vērtētāja galvenie darba pienākumi, kā notiek vērtēšanas process un kas nepieciešams tā sekmīgai norisei. Dzirdēsi nekustamo īpašumu pircēju un pārdevēju biežāk pieļautās kļūdas, kuras iespējams savlaicīgi novērst, piesaistot vērtētāju, kā arī ieteikumus īpašuma vērtību negatīvi ietekmējošu faktoru novēršanai.
Par to podkāsta “Sālsmaize” 37. epizodē ar Latio valdes priekšsēdētāju Edgaru Šīnu sarunājas zinošas un pieredzējušas nozares ekspertes - Latio vērtēšanas nodaļas vadītāja Tatjana Beķere un sertificēta vērtētāja un Latio komercsektora vērtēšanas pārraudze Jeļenu Boiko.
Epizode būs īpaši noderīga ikvienam, kurš apsver dzīvokļa, mājas vai cita nekustamā īpašuma iegādi vai pārdošanu.
00:00 – 01:18 – Ievads, iepazīšanās01:18 – 05:58 – Kas ir nekustamā īpašuma vērtējums? Vai tas nepieciešams tikai bankai?05:58 – 09:57 – Kā notiek vērtēšanas process?09:57 – 14:07 – Kā nesakārtoti juridiski aspekti ietekmē īpašuma vērtību?14:07 – 18:37 – Īpašuma "zemūdens akmeņi”18:37 – 25:03 – Komercīpašumu vērtēšanas nianses25:03 – 33:47 – Ekskluzīvo īpašumu vērtēšana - ekspektācijas pret realitāti33:47 – 38:50 – Galvenie faktori, kas ietekmē zemes gabala vērtību38:50 – 44:15 – Īpašumu likviditāte44:15 – 47:24 – Vērtēšanas joma nākotnē47:24 – 52:26 – Kā nesaskaņotas pārbūves ietekmē īpašuma vērtību?52:26 – 56:05 – Kāpēc viena īpašuma vērtējumi var būt atšķirīgi?56:05 – 59:56 – Tirgus cena pret īpašuma vērtību59:56 – 01:02:26 – Kas jāzina, mantojot īpašumu, lai nepārmaksātu kapitāla pieauguma nodokli?
01:02:26 – 01:07:41 – Kopsavilkums01:07:41 – 01:07:59 – Pēcvārds
-
Andris Kronbergs ir viens no savas paaudzes talantīgākajiem arhitektiem, kura profesionālais veikums vairākkārt novērtēts kā vietējā, tā starptautiskā mērogā. Meistara rokraksts atspīd tīrās un pamatīgās, bet vienlaikus izsmalcinātās formās, kurās iekodēts latviskuma elements un individuāls mākslinieka skatījums uz pilsētvides procesiem Ne velti 2009. gadā Andrim Kronbergam piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis par ieguldījumu valsts arhitektūras attīstībā – viņa sniegto artavu redzam ne vien Rīgas lidostas termināļa pārbūvētajā daļā, Latvijas Bankas filiālēs ēkā Bezdelīgu ielā, tipogrāfijas “Britania” ēkā Daugmalē, kā arī centra biroju ēkās un tirdzniecības centros, bet arī piedaloties Latvijas Arhitektūras likuma izstrādē, pasniedzot lekcijas Rīgas Tehniskās Universitātes RISEBA studentiem un vadot Latvijas Arhitektu Savienību. Tāpat Andris Kronbergs kopā ar savu komandu padziļināti pētījis un izstrādājis vairākus nozīmīgus priekšlikumus Rīgas pilsētplānošana attīstībai, sevišķi fokusējoties uz Rīgas kreisā krasta – Ķīpsalas un Lucavsalas – nākotnes vīziju. Par spīti neskaitāmiem Andra Kronberga un citu pilsētvides ekspertu attīstības plāniem, kņada Rīgas centrā pierimst. Pēdējo 15 gadu laikā Rīgas centru kā savu dzīvesvietu pametuši vairāk nekā 45% iedzīvotāju, izvēloties mājsvietu Pierīgā. Infrastruktūras problēmas, nesakārtotā transporta sistēma, nemitīgā varas maiņa, kas šūpo pilsētvides plānu realizāciju, kā arī sociālekonomiskās rīcībpolitikas trūkums mudina cilvēkus izvēlēties mājokli ārpus Rīgas, raisot jautājumu – kas notiks ar galvaspilsētas nekustamo īpašumu tirgu nākotnē? Vai Rīgas centra pērles uzplauks vai grims aizmirstībā? Cik lielu nozīmi moderno mājokļu pircējs piešķir arhitektūrai un vai senās ēkas var būt ilgtspējīgākas par jaunajiem projektiem? Un galu galā – vai vārdu “moderns” maz iespējams definēt? Atbildes uz jautājumiem podkāsta “Sālsmaize” 36. epizodē kopā ar “Latio” valdes priekšsēdētāju Edgaru Šīnu un darījumu vadītāju Armandu Grīnbergu meklēs arhitekts Andris Kronbergs.Klausies podkāstu un atrodi vērtīgus ieteikumus!00:00 – 01:40 – Ievads, iepazīšanās01:40 – 10:10 – Galvenie pilsētplānošanas attīstības kavēkļi pagātnē10:10 – 13:46 – Daugavas Kreisais krasts un tā potenciālā attīstība13:46 – 17:59 – Politiskās pēctecības trūkums vai vienaldzība pret pilsētu?17:59 – 36:08 – Dzīves kvalitātes uzlabošanas iespējas Rīgas centrā36:08 – 45:53 – Rīgas apkaimju un novecojušo ēku nākotne45:53 – 56:55 – Ceļvedis, gatavojoties nekustamā īpašuma iegādei56:55 – 01:00:53 – Modernā māja un tās definīcijas 2023. gadā01:00:53 – 01:03:31 – Prognozes arhitektūras pasaulē nākamajos 50 gados01:03:31 – 01:08:19 - Kas ir ilgtspējīgāks – vēsturiska, bet restaurējama ēka, vai jaunais projekts?01:08:19 – 01:12:26 – Vai nodokļu maksātāju nauda pilsētā tiek pielietota pareizi?01:12:26 – 01:13:53 – Mūsdienu arhitektūras objekti nākotnē01:13:53 – 01:14:09 – Pēcvārds
-
Īrēt vai pirkt? Dzīvoklis galvaspilsētas centrā vai tomēr privātmāja Pierīgā? Šādi pragmatiski jautājumi ir aktuāli lielai daļai Latvijas iedzīvotāju – īpaši tiem, kuri vēl tikai apsver sava pirmā īpašuma iegādi. Rīgas centrs šobrīd paliek tukšāks, daudziem izvēloties pilsētas asfaltu un bruģi nomainīt pret klusākiem ciematiem Pierīgas pašvaldībās. Vai šāda tendence varētu turpināties un kādu eksperti saskata Rīgu pēc 50 gadiem? Kādi pilsētvides elementi ietekmē mājokļa izvēli un kāpēc uz īpašuma iegādi jāskatās ne tikai ar nākotnes acīm, bet caur tagadnes dzīvesveida prizmu? Par to podkāsta “Sālsmaize” 35. epizodē ar nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” valdes priekšsēdētāju Edgaru Šīnu diskutē uzņēmējs, pasaules apceļotājs un nozares eksperts Māris Gailis, kā arī “Latio” nekustamo īpašumu darījumu vadītājs Armands Grīnbergs.Podkāstā Rīgas un Latvijas nekustamo īpašumu tirgus, tostarp pilsētplānošanas nianses, tiek salīdzināti ar citām Eiropas valstīm, meklējot pamatotus skaidrojumus tik krasām atšķirībām. Eksperti diskutē par galvaspilsētas stipro un vājo pusi – vienu, kas pievelk un aicina novērtēt Rīgu kā unikālu mājvietu, bet otru – kā vietu, kas ne vienmēr atbilst modernā cilvēka īpašuma izvēles principiem. Māra Gaiļa redzējums un ieteikumi būs vērtīgi ikvienam, kurš nonācis lēmuma pieņemšanas krustugunīs par nekustamā īpašuma iegādi. Klausies, gūsti padomus un izzini Rīgu no jauniem rakursiem!00:00 – 07:14 – Ievads, iepazīšanās07:14 – 13:14 – Kas ir un kas nav izdevies Rīgas pilsētplānošanā13:14 – 19:10 – Vai mājokļa iegāde ir svarīgākais lēmums cilvēka dzīvē?19:10 – 22:31 – Privātīpašums vai tomēr mobilitāte22:31 – 30:52 – Īres maksājums pret hipotēkas apmēriem Latvijā un Eiropā30:52 – 41:35 – Rīgas vēsturiskais centrs nākotnes acīm41:35 – 45:02 – Kā privātmāja kļuva par katra latvieša ideālu45:02 – 50:45 – Piederības sajūta Rīgas centram50:45 – 53:00 – Kanāla attīstība un iespējamā kuģīšu satiksme Rīgas centrā53:00 – 58:30 – Kļūdas un nākotnes prognozes Rīgas mikrorajonu attīstībai58:30 – 01:00:22 – Pēcvārds
-
Rīga, kas nereti tiek saukta par mazo Parīzi, pazīstama kā pilsēta ar daudzveidīgu arhitektūru. Te sastopamas gan no Hanzas savienības laikiem saglabājušās ēkas vecpilsētā, gan greznie jūgendstila nami Klusajā centrā, gan padomju laikā būvētās daudzdzīvokļu mājas Rīgas apkaimēs. Dažas no tām itin veiksmīgi integrējas pilsētas ainavā, taču citas liek domāt par iespējamiem uzlabošanas darbiem. Podkāsta “Sālsmaize” 34. epizodē Edgars Šīns kopā ar arhitektu Gati Didrihsonu diskutē par Rīgas ēku daudzveidīgo buķeti – un to, kā saprast un izvēlēties savām vajadzībām piemērotāko īpašumu. Sarunā no ekspertu skata punkta tiek doti padomi cilvēku individuālajām mājokļa izvēlēm, uzsverot svarīgākos vērā ņemamos faktorus, tostarp apkaimes komūnu elementu. Tāpat tiek diskutēts arī par vēsturiski pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar ēku privatizāciju 90. gados, kas ietekmējuši mūsdienu nekustamo īpašumu tirgu. Podkāsta dalībnieki pieskaras arī jutīgajai Rīgas koncertzāles tēmai un atsevišķiem īpašumiem pilsētas centrā, kuru sakārtošana un padarīšana par pievilcīgiem objektiem aizvien daudziem ir neatrisināts jautājums.00:00 – 03:03 – Ievads, iepazīšanās03:03 – 06:08 – Rīga arhitekta acīm06:08 – 08:56 – Pieļautās kļūdas īpašumu tirgus struktūrā pēc neatkarības atjaunošanas08:56 – 14:30 – Mikrorajonu un tajos esošo ēku nākotne14:30 – 22:40 – Arhitekta ieteikumi klientiem mājokļa izvēlē22:40 – 24:10 – Mīnusi, izvēloties klienta vajadzībām neatbilstošu īpašumu24:10 – 29:29 – Svarīgākie elementi mājokļa izvēlē un dizainā29:29 – 37:28 – Apdares materiālu un arhitektūras stilu izvēle dažādos laikos37:28 – 44:56 – Sapnis par modernu koncertzāli - arhitektoniskais izvietojums vai funkcionalitāte44:56 – 50:39 – Rīgas ēku glābšanas plāns50:39 – 56:20 – Iedzīvotāju aicināšana atpakaļ uz pilsētas centru56:20 – 57:57 – Apkaimes komūnu nozīme pilsētā57:57 – 58:07 – Nobeigums
-
00:00 – 03:45 – Ievads, iepazīšanās
03:39 – 05:24 – Cilvēku apziņa par ēku plašo vēsturi
18:21 – 26:58 – Kvalitātes un regulējuma problēmas attiecībā uz vēsturiskiem namiem
26:58 – 34:32 – Kā jaunajām ģimenēm izvēlēties savu dzīvokli, lai izvēli nenāktos nožēlot. Iemesli, kāpēc izšķirties par labu vēsturiskam namam
39:26 – 49:57 – Potenciālie izdevumi un iespējas vēsturiska nama atjaunošanai
01:01:48 – 01:04:49 – Vēsturisks īpašums – baidīties vai uzdrošināties atjaunot?
Podkastā meklēsim atbildes uz to, kādas kļūdas pēdējās dekādēs pieļautas pilsētplānošanas jomā saistībā ar Rīgas Centru, analizēsim esošo regulējumu, kas skar seno namu atjaunošanu un uzlabošanu, kā arī apskatīsim faktorus, uz ko balstīties potenciālajiem pircējiem, izvēloties mājokli jaunā vai vēsturiskā ēkā. Tāpat salīdzināsim pirms pāris gadsimtiem būvētās ēkas gan no kvalitātes, gan dizaina skatupunkta, kā arī apskatīsim iespējas un finansiālo puse seno māju atjaunošanai. Podkāstā pārrunātās atziņas noteikti būs vērtīgas kā esošajiem, tā bijušajiem Rīgas iedzīvotājiem - un, protams, arī tiem, kuri tieši šobrīd ir ideālā mājokļa meklējumos.
05:24 – 09:03 – Kā vēlme pēc privātmājām saistīta ar padomju laikiem?
09:03 – 18:21 – Lielveikalu ietekme uz Rīgas Centra attīstību.
34:32 – 39:26 – Kā saprast, kāds īpašums katram labāk piemērots
49:57 – 01:01:48 – Jaunas pret vēsturiskām mājām nākotnē – kas sagaidāms pēc 50 gadiem?
01:04:49 – 01:06:07 – Nobeigums
Rīgā ir daudz skaistu, greznu un vēsturisku namu, kas glabā sevī nozīmīgu pagātnes elpu un ar ko varam lepoties. Taču kāpēc cilvēki dod priekšroku dzīvei Pierīgas privātmājā vai kādā Rīgas rajonu jaunajā projektā, nevis dzīvoklim vēsturiskā Rīgas Centra namā? Izrādās, laika gaitā ir radušies dažādi faktori, kas pircējam liek nosliekties par labu īpašumam cita veida projektos un uz senām ēkām skatīties ar piesardzību. Par Rīgas vēsturisko namu tālāko likteni un mainīgo pieprasījumu mājokļiem šādās ēkās podkāsta “Sālsmaize” 33. epizodē diskutē eksperti nekustamā īpašuma un arhitektūras jautājumos – “Latio” valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns un nekustamo īpašumu darījumu vadītājs Armands Grīnbergs, kā arī arhitektu aprindās par vēsturisko ēku ekspertu uzskatītais arhitekts Reinis Liepiņš.
-
Rīga ir pilsēta, kuru teju no visām pusēm ieskauj ūdens. Visā garumā to divās daļās sadala Daugava, veidojot tā saukto labo un kreiso krastu, ziemeļu daļā piekļuvi pie ūdens nodrošina Rīgas jūras līcis, savukārt dažādās pilsētas apkaimēs ainavu papildina kanāli un mazākas ūdenstilpes. Hanzas savienības laikos šie ūdensceļi bija Rīgai ļoti nozīmīgi un attīstīti – turpretī šobrīd pilsētas ūdensmalas neskaitāmās vietās ieguvušas necilu izskatu un nerealizē savu pilno potenciālu. Kādu lomu Rīgas ūdeņi varētu spēlēt iedzīvotāju dzīves kvalitātes celšanā, kāda ir pilsētas ūdenstransporta nākotnē, kāpēc ir tik maz vietu, kur piestāt ar kuģīti vai laivu un vai iespējams izveidot maršrutu, kas Rīgas ziemeļu daļā savienotu abus Daugavas krastus?
Par šo tēmu no 15 minūšu pilsētas koncepta skatpunkta “Latio” podkāsta “Sālsmaize” 32. epizodē Edgaram Šīnam pievienojas pilsētplānošanas nozares eksperti - jaunā arhitekte Roberta Fišere, arhitekts un ūdensmalu jomas eksperts – Egons Bērziņš, kā “Latio” nekustamo īpašumu darījumu vadītāja Elīna Dūce.
Klausies un noskaidro, kas darāms, lai ūdenstilpju krasti Rīgā uzplauktu no jauna!
00:00 – 01:26 – Ievads, iepazīšanās
01:26 – 06:48 – Kāpēc ūdenstilpju ieskautajā Rīgā nav jūtama iedzīvotāju sasaiste ar ūdensmalām?
06:48 – 13:57 – Pieprasījums pēc ūdensmalu infrastruktūras un dažādu Rīgas vietu attīstības potenciāls
13:57 – 19:50 – Iespējas privāto īpašumu tuvumā esošo ūdensmalu izmantošanai ikdienā
19:50 – 25:50 – Nepieciešamie pasākumi, lai veicinātu iedzīvotāju iesaisti ūdensmalu attīstībā
25:50 – 32:58 – Ūdenstransporta ceļu nākotne Rīgā
32:58 – 36:49 – Plusi un mīnusi īpašumiem ar savu laivu piestātni
36:49 – 39:11 – Ūdenstransporta ceļu atjaunošanas nozīme Ādažu novada attīstībā
39:11 – 47:58 – Potenciālie kuģīšu maršruti Rīgas ietvaros
47:58 – 51:12 – Plānošanas nozīme attīstības procesā
51:12 – 55:22 – Attīstības vīzija tuvākajai nākotnei
-
Inflācija, energoresursu krīze, karš Ukrainā – visi šie faktori būtiski ietekmē ekonomiku, tostarp arī nekustamā īpašuma tirgu. Kādas sekas atstāj straujais cenu kāpums un kā šādā situācijā optimālāk rīkoties, veicot darījumus ar nekustamo īpašumu?
Par to podkāsta “Sālsmaize” 31. epizodē ar “Latio” valdes priekšsēdētāju Edgaru Šīnu diskutē viedākie savas jomas eksperti – bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš un Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs. Sarunā skaidrosim svarīgākos faktorus, kas šobrīd jāņem vērā, izvēloties mājokli, apskatīsim izmaiņas iespējai gūt aizdevumu nekustamā īpašuma iegādei šī gada griezumā un prognozēsim inflācijas tendences nākamajam gadam.
00:00 – 00:49 – Ievads, iepazīšanās
00:49 – 06:28 – Aktuālā nekustamo īpašumu tirgus situācija
06:28 – 10:46 – Atskats uz mājokļu cenām 2008. gada krīzes periodā salīdzinājumā ar šo brīdi
10:46 – 14:41 – Latvijas IKP tendences pēdējos periodos
14:41 – 21:09 – Prognozes - kurā brīdī sasniegsim inflācijas virsotni?
21:09 – 34:31 – Inflācijas apkarošanas pasākumu ietekme uz nekustamā īpašuma pircējiem
34:31 – 40:41 – Kā uz pašreizējo situāciju reaģēt nekustamā īpašuma pārdevējiem?
40:41 – 43:46 – Adaptācijas process uz jauno ekonomisko realitāti – ātri vai lēni?
43:46 – 49:26 – Optimālā rīcība investoriem inflācijas periodā – vai ieguldīt nekustamajā īpašumā?
49:26 – 58:53 – Dzīvojamais fonds un mājokļu pieejamība Rīgā un reģionos
58:53 – 01:03:04 – Ieteikumi -
Podkāsta “Sālsmaize” 30. epizode fokusējas uz būvniecību un tās attīstību Rīgā un visā Latvijā kopumā pēdējo 30 gadu laikā. Šoreiz situācija celtniecības sektorā tiek apspriesta un salīdzināta ar kaimiņvalstīm – Lietuvu un Igauniju. Kādas ir galvenās atšķirības? Kādi faktori un notikumi ir kavējuši jaunu dzīvokļu projektu parādīšanos Latvijas tirgū? Ar ko tas skaidrojams un kā šīs atšķirības izlīdzināt? Lai uzzinātu atbildes uz šiem jautājumiem, klausies “Sālsmaizes” 30. epizodi!
Šajā diskusijā būvniecības sektors tiek apskatīts ar dažādiem to raksturojošiem elementiem, piemēram, pieprasījumu pēc jauniem mājokļiem, maksātspējas faktoru, iedzīvotāju iesaisti dzīvojamā fonda attīstībā, dažādām programmām un to nosacījumiem, kā arī ar infrastruktūru daudzviet Latvijā - tiek salīdzināta situācijā Rīgā ar reģioniem. Šo sarunu vajadzētu noklausīties ikvienam, kuru uztrauc būvniecības nozare Latvijā, lai uzzinātu, kur slēpjas problēmu sakne un uzzinātu arī to, kā pašiem iesaistīties situācijas uzlabošanā.
Šoreiz par būvniecības nozari ar Latio vadītāju Edgaru Šīnu viedokļos dalījās nozares eksperti – būvnieki – Andris Božē un Oskars Ozoliņš, kuri izteica savus pieņēmumus par to, kā esam nonākuši līdz šī brīža situācijai un deva savus ieteikumus, kā sektoru attīstīt nākotnē.
-
Rīga – apspriestākā tēma podkāstā “Sālsmaize”. Un arī 29. epizodē tiek par to runāts. Šoreiz tiek iezīmētas ieceres un prognozes nākotnei jeb kā Rīga izskatīsies pēc 100 gadiem. Vai Rīga būs kļuvusi par zaļu, drošu un ilgtspējīgu pilsētu? Vai tagad esam tur, kur Rietumeiropas pilsētas bija pirms pāris dekādēm? Kā padarīt Rīgu pievilcīgāku kā dzīvesvietu un kā uzlabot tās trūkumus? Atbildes uz šiem un vēl citiem ar mūsu galvaspilsētu saistītiem jautājumiem meklē šajā podkāsta epizodē! Šajā sarunā Rīga tiek izanalizēta no dažādiem aspektiem. Tiek apspriesta gan dažādu apkaimju plānošana, gan mobilitāte, gan arhitektūras pieminekļu nozīme, gan arī vispārējā pilsētas drošība un ilgtspēja. Šo epizodi ir vērts noklausīties visiem – gan pilsētniekiem, gan tiem, kas dzīvo Pierīgā. Rīdziniekiem tā ļaus smelties idejas, kā piedalīties savas pilsētas uzlabošanā, savukārt citiem – liks aizdomāties par iespējamu dzīvi Rīgā. Šajā Sarunā uz Latio vadītāja Edgara Šīna un nekustamo īpašumu darījumu vadītājas Elīnas Dūces jautājumiem atbildes sniedza arhitekti – Andis Sīlis un Oto Ozols – Rīgas patrioti un savas jomas profesionāļi, kuri dalījās savos uzskatos un vīzijās par to, kādas ir Rīgas problēmas un kāda tā būs nākotnē.
-
Latio vadītājs Edgars Šīns sarunā ar vienu no Latvijas vērienīgākajiem arhitektiem Visvaldi Sarmu - arhitektu biroja SARMA & NORDE dibinātājiem. Podkāsta “Sālsmaize” 28. epizode atkal veltīta Rīgai. Šoreiz – no pilsētplānošanas un dažādu apkaimju perspektīvas. Rīga zināma kā ļoti daudzveidīga pilsēta, kur katrs mikrorajons ir ar savām īpašām iezīmēm un krasi atšķiras no pārējiem, savukārt, pats pilsētas centrs pēdējos gados piedzīvo popularitātes kritumu. Lai uzzinātu, kā veidot saikni starp šīm apkaimēm un padarīt tās sasniedzamākas, kā arī, kas paveicams, lai centru atkal padarītu pievilcīgāku, uzzini šajā epizodē!
Šajā diskusijā tiek izrunātas ar mūsu galvaspilsētu Rīgu saistītas tēmas - no iemesliem, kāpēc iedzīvotāji pamet centru un kā viņus vilināt atpakaļ, līdz pat zaļās domāšanas nozīmībai pilsētplānošanā un nākotnes vīzijām. Tā būs saistoša un noderīga gan ikvienam rīdziniekam, gan Pierīgas iedzīvotājam, jo tiek apspriesti abām iedzīvotāju grupām svarīgi jautājumi, kā arī sniegti vērtīgi ieteikumi. Sarunā par Rīgu un tās apkaimēm Latio vadītājam Edgaram Šīnam, kuru uztrauc nesakārtotās un ērti neizplānotās Rīgas vietas, pievienojās arhitekts Visvaldis Sarma, kurš sniedza savu profesionāļa redzējumu par dažādiem pilsētplānošanas aspektiem un ieteica, kā nākotnē situāciju uzlabot.
-
Īsi pirms vēlēšanām, samērojam kandidātu solījumus ar iepriekš paveikto būvniecības, nekustamo īpašumu nozares un pilsētvides attīstībā.
Moderators: Latio valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns
Diskusiju dalībnieki:
→ Ekonomistu apvienības valdes loceklis Māris Avotiņš
→ Politologs Filips Rajevskis
→ Žurnālists Māris Zanders
Noklausies!
-
Podkāsta “Sālsmaize” 27. epizodē tiek apspriesta Rīga kā ilgtspējīga un efektīva vieta dzīvošanai. Daudzviet pasaulē ir manāma tendence, ka cilvēki izvēlas dzīvot tieši pilsētās un tuvāk to centram, taču nevienam nav noslēpums, ka latvieši domā pretēji un savu dzīvesvietu labprātāk izvēlas piepilsētā vai pat vēl tālāk. Lai uzzinātu, kāpēc tas tā ir, noklausies tieši šo epizodi! Šajā sarunā dzīve Rīgā tiek analizēta no dažādiem skata punktiem - tiek apskatīta pašreizējā situācija, aktuālās problēmas saistībā ar iedzīvotāju drošību, ēku kvalitāti un pielietojumu, automašīnu skaitu, autostāvvietu trūkumu u.c. faktoriem. Protams, ne vienmēr viss ir tik slikti, kā šķiet - epizode piedāvā arī iespējamos risinājumus un ieteikumus iedzīvotājiem sava vēlamā mājokļa izvēlei.
Par Rīgu kā pilsētu cilvēkiem šoreiz podkāstā ar Latio darījumu vadītāju Elīnu Dūci diskutēja Latio vadītājs Edgars Šīns, kurš dalījās savos uzskatos un novērojumos, un sociālantropologs, pilsētpētnieks un inovāciju centra “VEFRESH” vadītājs Viesturs Celmiņš, kurš sniedza savu jomas eksperta un profesionāļa viedokli par Rīgas problēmām un iespējamiem risinājumiem.
-
Podkāsta “Sālsmaize” 26. epizode ir veltīta vienai no lielākajām Latvijas dabas bagātībām - mežiem. Visiem zināms, ka meži Latvijai un latviešu mentalitātei ir ļoti svarīgi. Par šo nozīmīgumu, kā arī par to, kā nozari attīstīt, kādus regulējumus nepieciešams ieviest un kā situāciju ietekmēs Eiropas zaļais kurss uzzini vairāk tieši šajā epizodē.
Šī diskusija būs noderīga teju ikvienam - gan mežu īpašniekiem, gan uzņēmējiem, gan arī vienkārši interesentiem un dabas draugiem, jo sarunā tiek apskatīti dažādi ar mežu nozari saistīti aspekti - no situācijas ražošanas jomā un klimata mērķiem un regulām nākotnē līdz ieteikumiem, kā mežu efektīvāk apsaimniekot un izdevīgāk pārdot. Šajā epizodē galvenās mežu nozares aktualitātes kopā ar Latio vadītāju Edgaru Šīnu un Latio mežu nodaļas vadītāju Sandiju Lūkinu apsprieda Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks un Latvijas Universitātes profesors Āris Jansons un Latvijas mežu īpašnieku biedrības vadītājs Arnis Muižnieks. Abi viesi dalījās savos viedokļos un uzskatos, kā, viņuprāt, sekmēt mežu nozares attīstību Latvijā un nodrošināt maksimālus ieguvumus ikvienam meža īpašniekam.
-
Podkāsta “Sālsmaize” 25. epizodē apskatām galvenokārt esošajiem un topošajiem uzņēmējiem aktuālus aspektus, kā arī citus jautājumus par un ap uzņēmējdarbību. Diskutēsim, kā varētu palielināt valsts kapitāla tirgu, sekmēt uzņēmumu attīstību.
Diskusijā piedalās un savas atbildes uz Latio vadītāja Edgara Šīna jautājumiem sniedz divi savu jomu eksperti: baņķieris Roberts Idelsons un uzņēmējs Edgars Pīgoznis.
Lai arī katrs no savas perspektīvas, abi viesi apskata Latvijas kapitāla tirgu un uzņēmējdarbības sektoru saistošus jautājumus un izsaka prognozes nākotnei.
00:00 Ievads, iepazīšanās
00:54 Situācija Latvijas uzņēmējdarbības sektorā pēdējo gadu perspektīvā
20:22 Skandināvijas banku ietekme uz Latvijas uzņēmējdarbību
23:02 Kapitāltirgus un tā attīstību veicinošie faktori
26:53 Kaimiņvalstu pieredze
34:46 Kā motivēt cilvēkus iesaistīties uzņēmējdarbībā
38:36 Kāpēc izvēlēties virzību uz biržu un kapitāla tirgu
50:40 Uzņēmēju nākotnes peļņas avoti inflācijas apstākļos
58:48 Efektīva naudas līdzekļu sadale
1:02:30 Ukrainas kara ietekme uz pasaules ekonomiku, inflācijas fenomens. - Laat meer zien
