Afleveringen
-
Finanšu ministrija ziņo par gaidāmiem "sarežģītiem lēmumiem", lai sabalansētu valsts tēriņus, tikmēr Fiskālās disciplīnas padome aicina īstenot atbildīgu fiskālo politiku un meklēt ietaupījumus budžeta izdevumos. Kā šobrīd pildās budžeta plāns, kādi "sarežģīti lēmumi" iespējami un gaidāmi, cik būtiska izdevumu mazināšana valsts pārvaldē ir iespējama, vai būs jāpārskata nodokļu politika, un kā neļauties vilinājumam tērēt vairāk uz budžeta deficīta rēķina, par to trešdien, 16. aprīlī, raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa runāja ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (JV) un Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētāju Innu Šteinbuku.
-
Ukraina šomēnes piedzīvojusi smagus Krievijas raķešu uzbrukumus, kuros gājuši bojā desmitiem cilvēku. Kas zināms par raķešu triecieniem Ukrainas pilsētās Sumos un Krivijrihā, kāda bijusi pasaules, tostarp ASV reakcija, ko Krievija ar šiem raķešu triecieniem cenšas nodemonstrēt, kā tie var ietekmēt miera sarunas, kā arī par citām norisēm Krievijas-Ukrainas karā otrdien, 15. aprīlī, raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa izjautāja Nacionālo bruņoto spēku Zemessardzes štāba virsnieku, majoru Jāni Slaidiņu un Ģeopolitikas pētījumu centra direktoru, Rīgas Stradiņa universitātes asociēto profesoru Māri Andžānu.
-
Zijn er afleveringen die ontbreken?
-
Laika apstākļi kļūst piemēroti, lai sāktu ielu un ceļu remontdarbus. Cik plaši darbi šajā ceļu būves sezonā paredzēti Rīgā, kā tiek veidots remontdarbu plāns, vai tiek ņemti vērā iedzīvotāju ierosinājumi un sūdzības, kuras ielas tiks remontētas un kā tas ietekmēs satiksmes plūsmu, kāda ir ceļu būvētāju kapacitāte, lai ar visu tiktu galā laikus un labā kvalitātē, par to pirmdien, 14. aprīlī, raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa runāja ar Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktora vietnieku inženiertehniskajos jautājumos Pēteri Sabļinu, biedrības "Latvijas Ceļu būvētājs" valdes priekšsēdētāju Andri Bērziņu un TV raidījuma "Zebra" vadītāju Paulu Timrotu.
-
Laikā, kad ārējie riski arvien pieaug un tādēļ tiek strauji palielināti ieguldījumi aizsardzības nozarē, ne mazāk svarīgi ir parūpēties par valsts iekšējo drošību. Vai pieaugusi Krievijas organizēto sabotāžas aktu intensitāte Latvijā un kā vērtējama Latvijas dienestu gatavība to novēršanai, kāda ir situācija uz Latvijas robežas un kāds ir progress jautājumā par patvertņu izbūvi – par šiem un citiem jautājumiem ceturtdien, 10. aprīlī, "Delfi" žurnālists Andris Auzāns un Nacionālo ziņu nodaļas žurnāliste Selīna Puķe izjautāja iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski (JV).
-
Arvien straujākiem soļiem tuvojas pašvaldību vēlēšanas. 8. aprīlī noslēgusies kandidātu sarakstu iesniegšana, un politiskie spēki uzsākuši aktīvas vēlētāju piesaistes kampaņas. Kādi jautājumi rūp kandidātiem un partijām, kā tie atšķiras dažādos reģionos un galvaspilsētā, cik karsta varētu būt pirmsvēlēšanu cīņa, un cik ieinteresēti uzvarēt ir kandidāti un cik ieinteresēti balsot ir vēlētāji, par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" trešdien, 9. aprīlī, žurnālists Andris Auzāns runāja ar politoloģi, Rīgas Stradiņa universitātes senatori un studiju programmu vadītāju Leldi Metlu-Rozentāli un Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pasniedzēju, pētnieku Mārtiņu Pričinu.
-
Tikko pēc stāšanās satiksmes ministra amatā Atis Švinka (Progresīvie) "Delfi" raidījumā "Kāpēc" 7. martā sacīja, ka Martins Gauss Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" valdes priekšsēdētāja amatā ir jau ļoti ilgu laiku un viņu gaida "patiesības stunda". Tieši mēnesi pēc tam – 7. aprīlī – Satiksmes ministrija informēja, ka ilggadējais "airBaltic" vadītājs atbrīvots no amata. Vai lēmums atlaist Gausu ir pamatots, vai šis solis sarežģīs aviokompānijas plānoto startu biržā, kā tiks meklēts jauns "airBaltic" vadītājs un kādēļ pārējie valdes locekļi saglabājuši amatus – par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" otrdien, 8. aprīlī, žurnālists Andris Auzāns runāja ar "airBaltic" padomes priekšsēdētāju Andreju Martinovu un aviokompānijas bijušo padomes priekšsēdētāju, uzņēmēju Klāvu Vasku.
-
Ar aicinājumu pārskatīt svētku dienu politiku, iespējams, samazinot to skaitu vai neatzīstot noteiktas dienas par svētku dienām no darba samaksas viedokļa, pie Saeimas un valdības vērsusies Latvijas Restorānu biedrība. Organizācija savu aicinājumu pamato ar to, ka lielā svētku dienu skaita Latvijā dēļ darba devējiem ir krietni augstākas darbaspēka izmaksas un pašreizējā situācija būtiski ietekmējot viesmīlības nozares uzņēmumu finansiālo stabilitāti. Kādi ieguvumi un riski būtu svētku dienu skaita samazināšanai, kurās nozares svētku dienu skaits būtiski ietekmē izmaksas, ko svētku dienu skaita izmaiņas nozīmētu darba ņēmējiem un vai iespējami citi risinājumi, raidījumā "Spried ar Delfi" pirmdien, 7. aprīlī, žurnālists Andris Auzāns runāja ar Latvijas Restorānu biedrības prezidentu Jāni Jenzi, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāju Egilu Baldzēnu un Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektoru Kasparu Gorkšu.
-
ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis par jaunu muitas tarifu noteikšanu preču importam no ārvalstīm. Jaunie tarifi noteikti arī tuviem ASV tirdzniecības partneriem. Tiek vērtēts, ka šis solis var izraisīt postošu tirdzniecības karu. Kādas sekas būs ASV prezidenta lēmumam, kādi būs iespējamie pretpasākumi, ietekme uz biržām, dolāra un eiro vērtību, Eiropas un Latvijas, kā arī pašas ASV ekonomiku, par to raidījumā "Spried ar Delfi" ceturtdien, 3. aprīlī, žurnāliste Laura Ozoliņa runāja ar finanšu konsultāciju kompānijas "Prudentia" partneri un padomes locekli Ģirtu Rungaini un bankas "Luminor" galveno ekonomistu Pēteri Strautiņu.
-
Pēdējā laikā izskanējuši diametrāli pretēji viedokļi jautājumā par to, vai jāatceļ kriminālsodi par nelielām zādzībām. Cik izplatītas valstī ir neliela apmēra zādzības, kādus zaudējumus tās nodara veikalu tīkliem, vai likumsargi un sodu sistēma spēj ar tām tikt galā, un kādi būtu ieguvumi un riski gadījumā, ja par sīku zādzību kriminālsods vairs nedraudētu, par to trešdien, 2. aprīlī, raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa runāja ar Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldes pārstāvi Antru Stradiņu, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietnieci tiesību politikas jautājumos Andu Smiltēnu un SIA "Elvi Latvija" valdes locekli Lailu Vārtukapteini.
-
Aizvadītajā mēnesī pasaulē tika atzīmēta gan "Nulles diskriminācijas" diena, gan starptautiskā rasu diskriminācijas izskaušanas diena. Vecums, invaliditāte un etniskā izcelsme – kā rāda aptauju dati, ir galvenie, taču nebūt ne vienīgie nevienlīdzības un diskriminācijas iemesli Latvijā. Kāda situācija ar diskrimināciju un tās izskaušanu ir Latvijā šobrīd, kuras ļaužu grupas diskriminācijai pakļautas biežāk, vai sabiedrība pamazām kļūst aizvien iekļaujošāka, un cik bieži ar dažādām diskriminācijas izpausmēm saskaras Latvijā dzīvojošie ārzemnieki, par to otrdien, 1. aprīlī, raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa runāja ar Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) vecāko eksperti dažādības vadības jautājumos Sigitu Zankovsku-Odiņu, dziedātāju un pasākumu vadītāju Roberto Meloni un digitālā satura veidotāju Felipi Gabrielu Ksavjēru.
-
Satraukumu sabiedrībā radījušas ziņas par bīstamas infekcijas izplatību. Ar zarnu nūjiņas izraisītu infekciju līdz šim saslimuši 36 cilvēki, lielākoties bērni. Cik bīstama ir Šiga toksīnu producējošā E. coli infekcija, kāda ir slimības gaita un iespējamās komplikācijas, kā infekcija varētu būt izplatījusies un kā no tās pasargāties, par to pirmdien, 31. martā, raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa izjautāja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību profilakses un pretepidēmijas pasākumu nodaļas vadītāju Sigitu Geidu, Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecāko eksperti Svetlanu Aļminoviču – Miļjanoviču un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas bērnu infektoloģi, Latvijas Pediatru asociācijas prezidenti Ingu Ziemeli.
-
Festivāls "Positivus" ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem mūzikas notikumiem Latvijā, taču šogad tas piedzīvo vairākas pārmaiņas – neierasti vēlu izziņots, samazināts pašvaldības līdzfinansējums, kā arī paši pasākuma rīkotāji atzinuši, ka šogad festivāls programmas ziņā nedaudz atšķirsies no pēdējiem gadiem. Kāpēc šogad festivāls izziņots vēlāk un pārcelts uz augustu, kādēļ Latvijas pasākumu rīkotājiem ir grūtāk piesaistīt pasaulslavenus māksliniekus, vai mazinājusies iedzīvotāju interese par festivālu apmeklēšanu un kādas pārmaiņas "Positivus" festivālā varētu gaidīt turpmākajos gados, raidījumā "Spried ar Delfi" ceturtdien, 27. martā, "Delfi" žurnālists Andris Auzāns un Kultūras nodaļas redaktore Nora Rieksta-Ķenģe izjautāja festivāla "Positivus" rīkotāju Ģirtu Majoru.
-
Animācijas filmas "Straume" panākumi pēdējos mēnešos likuši Latvijas vārdam skaļi izskanēt visur pasaulē. Tomēr līdz ar to rodas jautājums, vai nozare un valsts aparāts spēs izmantot šo tā dēvēto iespēju logu, lai sekmētu straujāku kultūras jomas attīstību Latvijā. Vai kultūras sektoram ir cerības uz finansējuma pieaugumu pārskatāmā nākotnē, kādas ir Kultūras ministrijas iespējas samazināt izdevumus un birokrātiju, kad un kāpēc tiks ieviests straumēšanas vietņu abonēšanas maksu nodoklis un vai Dziesmu un deju svētku rīkošanai pietiks līdzekļu – par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" trešdien, 26. martā, "Delfi" žurnālists Andris Auzāns un Nacionālo ziņu nodaļas žurnālists Raivis Spalvēns izjautāja kultūras ministri Agnesi Lāci (Progresīvie).
-
Raidsabiedrība "Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība" tika izveidota vēl Aukstā kara laikā, lai vērstos pret padomju propagandu. Taču šobrīd tās pastāvēšana ir apdraudēta līdz ar ASV prezidenta administrācijas lēmumu būtiski samazināt finansējumu raidsabiedrības māteskompānijai – ASV Globālo mediju aģentūrai. Kamēr Eiropas Savienības diplomāti nosoda šo soli un sola meklēt finansējuma iespējas, tikmēr ASV Baltā nama paziņojumā lasāms, ka šis prezidenta izpildrīkojums "nodrošinās, ka nodokļu maksātāji vairs nemaksā par radikālo propagandu". Kādēļ ir svarīga "Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība" pastāvēšana, kādas sekas varētu būt raidsabiedrības slēgšanai un kā vērtējami Eiropas centieni medijiem palīdzēt, otrdien, 25. martā, žurnālists Andris Auzāns runāja ar raidsabiedrības "Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība" biroja Rīgā vadītāju Alekseju Busarovu, žurnālistu Juri Kažu un politologu, Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūta vadošu pētnieku Ojāru Skudru.
-
Brūnie lāči Latvijā ir īpaši aizsargājami dzīvnieki, tomēr to skaits pēdējos gados ir ievērojami pieaudzis. Turklāt, kā norādījis zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS), lāču skaita pieaugums kļūst bīstams, tādēļ jādomā par iespējām to ierobežot. Kā lāču populācijas pieaugums ietekmē lauksaimniekus un lauku teritorijās dzīvojošos, vai lāču skaits Latvijā būtu jāsamazina un vai bez medību atļaušanas ir vēl kādi risinājumi, raidījumā "Spried ar Delfi" pirmdien, 24. martā, žurnālists Andris Auzāns runāja ar Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktora vietnieku Normundu Strūvi, Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktori Gitu Strodi un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošo pētnieku Jāni Ozoliņu.
-
No sabiedrības uzmanības loka nepazūd jautājumi, kas saistīti ar nacionālās aviokompānijas "airBaltic" darbību. Par visiem aktuālajiem tematiem – "airBaltic" startu biržā, 2024. gada zaudējumiem, degvielas iepirkumiem, "Carpatair" lidmašīnu nomāšanu un citiem tematiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa runāja ar "airBaltic" valdes locekli un finanšu direktoru Vitoldu Jakovļevu, "airBaltic" vecāko viceprezidentu juridiskajos jautājumos Imantu Jansonu un bijušo satiksmes ministru Tāli Linkaitu.
-
Trešdien, 19. martā sākas kandidātu sarakstu iesniegšana šī gada pašvaldību vēlēšanām. Kas jāņem vērā sarakstu iesniedzējiem, kādi jauninājumi paredzēti šo vēlēšanu norisē, kādi jautājumi un temati šajās vēlēšanās ir svarīgi vēlētājiem, un cik liela gaidāma balsotāju aktivitāte un arī partiju interese vēlēšanās piedalīties un uzvarēt, par to trešdien, 19. martā, raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa izjautāja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāju Kristīni Saulīti un socioloģi, Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS Sociālo un politisko pētījumu nodaļas vadītāju Ievu Strodi.
-
Aizvadītajās dienās pieaugusi spriedze uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju. Nedēļas nogalē robežsargiem uz laiku nācās slēgt robežkontroles punktu "Pāternieki" Krāslavas novadā. Robežsargi bija novērojuši potenciālo robežas pārkāpēju pulcēšanos Baltkrievijas pusē. Turklāt bija saņemtas ziņas, ka pie robežas varētu ierasties vēl lielāks skaits migrantu. Kāda ir situācija uz robežas, ar kādām metodēm robežas pārkāpēji cenšas nelegāli iekļūt mūsu valstī, par kādiem risinājumiem robežas šķērsošanas ierobežošanā varētu lemt valdība, kādi ir Valsts robežsardzes resursi un tehniskās iespējas, lai novērstu dažādas situācijas saasinājuma iespējas uz valsts robežas, par to otrdien, 18. martā, raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa kopā ar "Delfi" Analīzes un stāstniecības nodaļas redaktoru Andri Kārkluvalku izjautāja Valsts robežsardzes priekšnieku Gunti Pujātu.
-
Iebildumus izsaukusi Saeimā apspriestā iecere – liegt iespēju iegūt pamatizglītību tālmācībā. Kāpēc šāds priekšlikums tapis, ko par to saka tālmācības izglītības speciālisti un audzēkņu vecāki, kāds ir tālmācības skolu audzēkņu zināšanu līmenis un sekmes, kādi ir tālmācības plusi un mīnusi, un kādos gadījumos tālmācība ir labākais iespējamais izglītības iegūšanas veids, par to pirmdien, 17. martā, raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa runāja ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāju Agitu Zariņu-Stūri (JV), tālmācības vidusskolas "Rīgas Komercskola" direktori Ilzi Beļinsku un vecāku pārstāvi – tālmācības vidusskolas "Rīgas Komercskola" Skolas padomes priekšsēdētāju Inesi Mekšu.
-
Miera laikā munīcijas, bruņutehnikas un pretraķešu sistēmu ražošana reti nonāk uzmanības centrā. Taču Krievijas pilna apjoma iebrukums Ukrainā, pieaugošā ģeopolitiskā spriedze un ASV administrācijas nostājas maiņa ir likuši Eiropas Savienībai pārskatīt savas prioritātes, izvirzot priekšplānā aizsardzības un militāro spēju stiprināšanu. Kas līdz šim paveikts militārās industrijas attīstībai Latvijā un kādi šķēršļi jānovērš, lai tā attīstītos straujāk, kādas iespējas varētu pavērt Eiropas apbruņošanās plāns "ReArm Europe" un vai Latvijas uzņēmēji ir gatavi pielāgoties ģeopolitiskās situācijas izmaiņām un militārajām vajadzībām, raidījumā "Spried ar Delfi" ceturtdien, 13. janvārī, žurnālists Andris Auzāns runāja ar Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāju Elīnu Egli-Ločmeli, telekomunikāciju uzņēmuma SIA "Latvijas Mobilais telefons" (LMT) Aizsardzības tehnoloģiju dienesta direktoru Kasparu Pollaku un aizsardzības industrijas uzņēmuma "Natrix" valdes priekšsēdētāju Kristapu Puķi.
- Laat meer zien
