Afleveringen
-
Aizvadītajā mēnesī pasaulē tika atzīmēta gan "Nulles diskriminācijas" diena, gan starptautiskā rasu diskriminācijas izskaušanas diena. Vecums, invaliditāte un etniskā izcelsme – kā rāda aptauju dati, ir galvenie, taču nebūt ne vienīgie nevienlīdzības un diskriminācijas iemesli Latvijā. Kāda situācija ar diskrimināciju un tās izskaušanu ir Latvijā šobrīd, kuras ļaužu grupas diskriminācijai pakļautas biežāk, vai sabiedrība pamazām kļūst aizvien iekļaujošāka, un cik bieži ar dažādām diskriminācijas izpausmēm saskaras Latvijā dzīvojošie ārzemnieki, par to otrdien, 1. aprīlī, raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa runāja ar Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) vecāko eksperti dažādības vadības jautājumos Sigitu Zankovsku-Odiņu, dziedātāju un pasākumu vadītāju Roberto Meloni un digitālā satura veidotāju Felipi Gabrielu Ksavjēru.
-
Satraukumu sabiedrībā radījušas ziņas par bīstamas infekcijas izplatību. Ar zarnu nūjiņas izraisītu infekciju līdz šim saslimuši 36 cilvēki, lielākoties bērni. Cik bīstama ir Šiga toksīnu producējošā E. coli infekcija, kāda ir slimības gaita un iespējamās komplikācijas, kā infekcija varētu būt izplatījusies un kā no tās pasargāties, par to pirmdien, 31. martā, raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa izjautāja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību profilakses un pretepidēmijas pasākumu nodaļas vadītāju Sigitu Geidu, Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecāko eksperti Svetlanu Aļminoviču – Miļjanoviču un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas bērnu infektoloģi, Latvijas Pediatru asociācijas prezidenti Ingu Ziemeli.
-
Zijn er afleveringen die ontbreken?
-
Festivāls "Positivus" ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem mūzikas notikumiem Latvijā, taču šogad tas piedzīvo vairākas pārmaiņas – neierasti vēlu izziņots, samazināts pašvaldības līdzfinansējums, kā arī paši pasākuma rīkotāji atzinuši, ka šogad festivāls programmas ziņā nedaudz atšķirsies no pēdējiem gadiem. Kāpēc šogad festivāls izziņots vēlāk un pārcelts uz augustu, kādēļ Latvijas pasākumu rīkotājiem ir grūtāk piesaistīt pasaulslavenus māksliniekus, vai mazinājusies iedzīvotāju interese par festivālu apmeklēšanu un kādas pārmaiņas "Positivus" festivālā varētu gaidīt turpmākajos gados, raidījumā "Spried ar Delfi" ceturtdien, 27. martā, "Delfi" žurnālists Andris Auzāns un Kultūras nodaļas redaktore Nora Rieksta-Ķenģe izjautāja festivāla "Positivus" rīkotāju Ģirtu Majoru.
-
Animācijas filmas "Straume" panākumi pēdējos mēnešos likuši Latvijas vārdam skaļi izskanēt visur pasaulē. Tomēr līdz ar to rodas jautājums, vai nozare un valsts aparāts spēs izmantot šo tā dēvēto iespēju logu, lai sekmētu straujāku kultūras jomas attīstību Latvijā. Vai kultūras sektoram ir cerības uz finansējuma pieaugumu pārskatāmā nākotnē, kādas ir Kultūras ministrijas iespējas samazināt izdevumus un birokrātiju, kad un kāpēc tiks ieviests straumēšanas vietņu abonēšanas maksu nodoklis un vai Dziesmu un deju svētku rīkošanai pietiks līdzekļu – par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" trešdien, 26. martā, "Delfi" žurnālists Andris Auzāns un Nacionālo ziņu nodaļas žurnālists Raivis Spalvēns izjautāja kultūras ministri Agnesi Lāci (Progresīvie).
-
Raidsabiedrība "Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība" tika izveidota vēl Aukstā kara laikā, lai vērstos pret padomju propagandu. Taču šobrīd tās pastāvēšana ir apdraudēta līdz ar ASV prezidenta administrācijas lēmumu būtiski samazināt finansējumu raidsabiedrības māteskompānijai – ASV Globālo mediju aģentūrai. Kamēr Eiropas Savienības diplomāti nosoda šo soli un sola meklēt finansējuma iespējas, tikmēr ASV Baltā nama paziņojumā lasāms, ka šis prezidenta izpildrīkojums "nodrošinās, ka nodokļu maksātāji vairs nemaksā par radikālo propagandu". Kādēļ ir svarīga "Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība" pastāvēšana, kādas sekas varētu būt raidsabiedrības slēgšanai un kā vērtējami Eiropas centieni medijiem palīdzēt, otrdien, 25. martā, žurnālists Andris Auzāns runāja ar raidsabiedrības "Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība" biroja Rīgā vadītāju Alekseju Busarovu, žurnālistu Juri Kažu un politologu, Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūta vadošu pētnieku Ojāru Skudru.
-
Brūnie lāči Latvijā ir īpaši aizsargājami dzīvnieki, tomēr to skaits pēdējos gados ir ievērojami pieaudzis. Turklāt, kā norādījis zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS), lāču skaita pieaugums kļūst bīstams, tādēļ jādomā par iespējām to ierobežot. Kā lāču populācijas pieaugums ietekmē lauksaimniekus un lauku teritorijās dzīvojošos, vai lāču skaits Latvijā būtu jāsamazina un vai bez medību atļaušanas ir vēl kādi risinājumi, raidījumā "Spried ar Delfi" pirmdien, 24. martā, žurnālists Andris Auzāns runāja ar Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktora vietnieku Normundu Strūvi, Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktori Gitu Strodi un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošo pētnieku Jāni Ozoliņu.
-
No sabiedrības uzmanības loka nepazūd jautājumi, kas saistīti ar nacionālās aviokompānijas "airBaltic" darbību. Par visiem aktuālajiem tematiem – "airBaltic" startu biržā, 2024. gada zaudējumiem, degvielas iepirkumiem, "Carpatair" lidmašīnu nomāšanu un citiem tematiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa runāja ar "airBaltic" valdes locekli un finanšu direktoru Vitoldu Jakovļevu, "airBaltic" vecāko viceprezidentu juridiskajos jautājumos Imantu Jansonu un bijušo satiksmes ministru Tāli Linkaitu.
-
Trešdien, 19. martā sākas kandidātu sarakstu iesniegšana šī gada pašvaldību vēlēšanām. Kas jāņem vērā sarakstu iesniedzējiem, kādi jauninājumi paredzēti šo vēlēšanu norisē, kādi jautājumi un temati šajās vēlēšanās ir svarīgi vēlētājiem, un cik liela gaidāma balsotāju aktivitāte un arī partiju interese vēlēšanās piedalīties un uzvarēt, par to trešdien, 19. martā, raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa izjautāja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāju Kristīni Saulīti un socioloģi, Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS Sociālo un politisko pētījumu nodaļas vadītāju Ievu Strodi.
-
Aizvadītajās dienās pieaugusi spriedze uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju. Nedēļas nogalē robežsargiem uz laiku nācās slēgt robežkontroles punktu "Pāternieki" Krāslavas novadā. Robežsargi bija novērojuši potenciālo robežas pārkāpēju pulcēšanos Baltkrievijas pusē. Turklāt bija saņemtas ziņas, ka pie robežas varētu ierasties vēl lielāks skaits migrantu. Kāda ir situācija uz robežas, ar kādām metodēm robežas pārkāpēji cenšas nelegāli iekļūt mūsu valstī, par kādiem risinājumiem robežas šķērsošanas ierobežošanā varētu lemt valdība, kādi ir Valsts robežsardzes resursi un tehniskās iespējas, lai novērstu dažādas situācijas saasinājuma iespējas uz valsts robežas, par to otrdien, 18. martā, raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa kopā ar "Delfi" Analīzes un stāstniecības nodaļas redaktoru Andri Kārkluvalku izjautāja Valsts robežsardzes priekšnieku Gunti Pujātu.
-
Iebildumus izsaukusi Saeimā apspriestā iecere – liegt iespēju iegūt pamatizglītību tālmācībā. Kāpēc šāds priekšlikums tapis, ko par to saka tālmācības izglītības speciālisti un audzēkņu vecāki, kāds ir tālmācības skolu audzēkņu zināšanu līmenis un sekmes, kādi ir tālmācības plusi un mīnusi, un kādos gadījumos tālmācība ir labākais iespējamais izglītības iegūšanas veids, par to pirmdien, 17. martā, raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa runāja ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāju Agitu Zariņu-Stūri (JV), tālmācības vidusskolas "Rīgas Komercskola" direktori Ilzi Beļinsku un vecāku pārstāvi – tālmācības vidusskolas "Rīgas Komercskola" Skolas padomes priekšsēdētāju Inesi Mekšu.
-
Miera laikā munīcijas, bruņutehnikas un pretraķešu sistēmu ražošana reti nonāk uzmanības centrā. Taču Krievijas pilna apjoma iebrukums Ukrainā, pieaugošā ģeopolitiskā spriedze un ASV administrācijas nostājas maiņa ir likuši Eiropas Savienībai pārskatīt savas prioritātes, izvirzot priekšplānā aizsardzības un militāro spēju stiprināšanu. Kas līdz šim paveikts militārās industrijas attīstībai Latvijā un kādi šķēršļi jānovērš, lai tā attīstītos straujāk, kādas iespējas varētu pavērt Eiropas apbruņošanās plāns "ReArm Europe" un vai Latvijas uzņēmēji ir gatavi pielāgoties ģeopolitiskās situācijas izmaiņām un militārajām vajadzībām, raidījumā "Spried ar Delfi" ceturtdien, 13. janvārī, žurnālists Andris Auzāns runāja ar Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāju Elīnu Egli-Ločmeli, telekomunikāciju uzņēmuma SIA "Latvijas Mobilais telefons" (LMT) Aizsardzības tehnoloģiju dienesta direktoru Kasparu Pollaku un aizsardzības industrijas uzņēmuma "Natrix" valdes priekšsēdētāju Kristapu Puķi.
-
Vēl 2021. gadā pašas Valsts kancelejas gatavotajā informatīvajā ziņojumā tika norādīts, ka tas, ka valsts pārvalde strādā un sniedz pakalpojumus attālināti, ir ieguvums ne tikai pašiem nodarbinātajiem un iestādei, bet arī iestāžu klientiem. Savukārt pirms aptuveni mēneša vairākas valsts augstākās amatpersonas vēstīja, ka attālinātais darbs valsts pārvaldē ir beidzies un darbs klātienē ir norma. Nepieciešamība pārskatīt attālinātā darba iespējas tika pamatota ar zemo sabiedrības uzticēšanos varai un kritiku valsts pārvaldes efektivitātei. Šie paziņojumi radīja plašu sabiedrības neapmierinātību, un ļoti īsā laikā tika savākti arī 10 tūkstoši parakstu iniciatīvai par attālinātā darba saglabāšanu valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēs. Kāpēc Valsts kancelejas ieskatā jāpārskata attālinātā darba iespējas publiskajā pārvaldē un vai līdz šim attālināti strādājošie to izmantojuši ļaunprātīgi, kā uzlabot publiskā sektora darba efektivitāti un vai ir veikts funkciju audits, kā arī vai klātienes darba jautājumu varētu regulēt normatīvi, – par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" trešdien, 12. martā, "Delfi" žurnālists Andris Auzāns un nacionālo ziņu nodaļas žurnālists Raivis Spalvēns izjautāja Valsts kancelejas direktoru Raivi Kronbergu.
-
Jau pagājušajā gadā lielās Latvijas slimnīcas cēla trauksmi, ka ar piešķirto finansējumu nepietiek izdevumu segšanai. Savukārt pēc Nacionālā veselības dienesta (NVD) aplēsēm šogad pietrūks vairāk nekā 40 miljonu eiro, lai slimnīcu stacionārā šajā gadā ārstētu tikpat daudz pacientu kā pērn. Turklāt, lai gan jau ir teju marta vidus, joprojām ar slimnīcām nav noslēgta vienošanās par finansējumu visam šim gadam. Vai un uz kā rēķina slimnīcas var samazināt izdevumus, kā mazāki slimnīcu budžeti ietekmēs pacientus un vai slimnīcām nāksies celt maksas pakalpojumu cenas, raidījumā "Spried ar Delfi" otrdien, 11. martā, žurnālists Andris Auzāns runāja ar Nacionālā veselības dienesta Ārstniecības pakalpojumu departamenta direktores vietnieci Lauru Kronbergu un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekli Ģirtu Ansonu.
-
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena 4. martā iepazīstināja ar piecu daļu plānu "ReArm Europe", lai mobilizētu aptuveni 800 miljardus eiro Eiropas aizsardzībai un palīdzētu sniegt tūlītēju militāru atbalstu Ukrainai pēc tam, kad ASV apturējušas palīdzības sniegšanu tai. Kādas ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu iespējas un vēlēšanās celt aizsardzības budžetus, vai ar plānā paredzētajiem līdzekļiem būs pietiekami Eiropas drošības stiprināšanai un kāds labums no "ReArm Europe" plāna būs pašām ES dalībvalstīm un kāds – Ukrainai, raidījumā "Spried ar Delfi" pirmdien, 10. martā, žurnālists Andris Auzāns runāja ar Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieci Elīnu Vrobļevsku un biedrības "Eiropas kustība Latvijā" viceprezidenti Lolitu Čigāni, kura Ārlietu ministrijas nosūtījumā no 15. marta būs arī vecākā padomniece ES integrācijas jautājumos ES Padomdevēju misijā Ukrainā.
-
Aizvadīta ikgadējā ažiotāža, kas saistīta ar gada ienākuma deklarāciju iesniegšanas sākumu. Lai arī ļaudis tika aicināti ar to nesteigties, tomēr simtiem tūkstoši nodokļu maksātāju elektroniskajai deklarēšanas sistēmai (EDS) centās pieslēgties jau 1. martā. Rezultātā uz neilgu brīdi sistēma "nobruka" – Valsts ieņēmumu dienests (VID) ziņoja, ka saistībā ar sistēmas pārslodzi nav iespējams pieslēgties EDS un iesniegt gada ienākumu deklarāciju. Cik veiksmīga bijusi jaunā kārtība, ka deklarāciju iesniedzējiem bija jāgaida virtuālajā rindā, vai deklarācijas piemaksas vai pārmaksas summu var uzskatīt par "loteriju", kā tiek pārbaudīti attaisnoto izdevumu čeki, kādas ir biežākās kļūdas deklarāciju aizpildīšanā, kā arī par iecerēm nākotnē atteikties no attaisnotajiem izdevumiem – par šiem un citiem tematiem ceturtdien, 6. martā, raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa runāja ar VID Nodokļu pārvaldes direktori Ilzi Jankovu un VID Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas galveno inspektori Ināru Kopasi.
-
Baltijas valstu pārstāvji netiek uzaicināti uz Ukrainas nākotnei veltīto samitu Londonā, atcelta Eiropas Savienības (ES) augstākās pārstāves ārlietās un drošības politikā Kajas Kallasas tikšanās ar ASV valsts sekretāru Marko Rubio, savukārt Polijas prezidentam Andžejam Dudam uz tikšanos ar ASV prezidentu Trampu nākas gaidīt pusotru stundu, bet saruna ilgst vien 10 minūtes – tas viss vedina domāt, ka mūsu reģiona līderi tiek atstumti no mūsu drošībai izšķirīgu lēmumu pieņemšanas. Vai tiešām ar baltiešu viedokļiem pasaulē šobrīd nerēķinās, no mums izvairās un lēmumus par mūsu nākotni pieņem aiz mūsu mugurām, par to trešdien, 5. martā, raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa izjautāja bijušo Valsts prezidentu Valdi Zatleru, Ārlietu ministrijas valsts sekretāru Andžeju Viļumsonu un aizsardzības ministra padomnieku diplomātijas jautājumos Imantu Lieģi.
-
Sabiedrības un ekspertu aprindās izskan bažas par to, cik veiksmīgi un savlaicīgi izdodas ieguldīt un izmantot Latvijai pieejamos Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus. Cik liels Eiropas finansējums Latvijai ir pieejams, kādās nozarēs to var ieguldīt un šobrīd jau iegulda, kas traucē un kavē Eiropas miljardu investēšanu, par to otrdien, 4. martā, raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns izjautāja Centrālās finanšu līgumu aģentūras direktori Anitu Krūmiņu un Finanšu ministrijas Valsts sekretāra vietnieku Eiropas Savienības fondu jautājumos Armandu Eberhardu.
-
Ļaudis Latvijā un filmas "Straume" fani visā pasaulē ar nepacietību un satraukumu bija gaidījuši ASV Kinoakadēmijas "Oskara" balvu pasniegšanas ceremoniju, lai uzzinātu, vai daudzo šīs filmas balvu klāstu papildinās viena no vērtīgākajām un atzītākajām kinopasaules balvām. Un tā arī notika – filma tika pie leģendārās statuetes. Kā vērtējami filmas žilbinošie panākumi, kas bijis to pamatā, kāds ir šīs filmas popularitātes devums Latvijai, un kā "Straumes" panākumi veicinās animācijas filmu nozares attīstību mūsu valstī, par šiem un citiem jautājumiem pirmdien, 3. martā, raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa izjautāja Kultūras ministrijas valsts sekretāri Daci Vilsoni, režisori Ilzi Burkovsku-Jakobsenu un kino kritiķi, Rīgas Starptautiskā kino festivāla kuratori Dārtu Ceriņu.
-
Pēc sarunām ar ministriem un viņu darba izvērtēšanas Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) nāca klajā ar piedāvājumu valdības "restartam", nomainot trīs ministrus – satiksmes, izglītības un zinātnes, kā arī labklājības ministrus. Pagājusi teju nedēļa pēc šī paziņojuma, bet šo ministru aizvietotāji vēl nav atrasti, turklāt izskan arī vēlme mainīt partiju sadalītās atbildības jomas. Vai gaidāms valdības "uzrāviens un restarts", kāpēc nomaiņai izvēlēti tieši šie trīs ministri un ko varam secināt par koalīcijas stabilitāti un komunikāciju, raidījumā "Spried ar Delfi" ceturtdien, 27. februārī, žurnālists Andris Auzāns runāja ar politoloģi, Rīgas Stradiņa universitātes senatori un studiju programmu vadītāju Leldi Metlu-Rozentāli un Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pasniedzēju, pētnieku Mārtiņu Pričinu.
-
25. februārī notikusi "Rīgas centra ideju laboratorija", kurā tika apspriesti risinājumi, kā iedvest dzīvību un atgriezt rosību Rīgas centrā un Vecrīgā – lai tur mazāk būtu tukšu skatlogu ar uzrakstiem "pārdod" vai "iznomā", lai cilvēkiem rastos vēlme apmeklēt pilsētas centru kā vietu, kur ir patīkami uzturēties, notiek interesanti un sajūsmas vērti pasākumi, kā arī var gardi un daudzveidīgi paēst un izklaidēties. Kādi priekšlikumi ideju laboratorijā apspriesti, kad un kā tos varētu realizēt, par to trešdien, 26. februārī, raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runāja ar Rīgas domes Īpašuma departamenta direktoru Vladimiru Ozoliņu un Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) valdes priekšsēdētāju Aigaru Šmitu.
- Laat meer zien
