Afleveringen
-
Raidījumā “Zeme 2050” Oksfordas Universitātes diplomātijas studente Beata Jonite jeb @beajonite, jurisprudences studente un Latvijas ANO jauniešu delegāte Natālija Knipše jeb @msnatalieknipse, apzināta dzīvesveida blogere Anete Ozoliņa jeb @paradimodi un jūtūberis Edgars Feščenko jeb @edgarfrsh kopīgi diskutē par sociālo tīklu un satura veidotāju lomu sabiedrībā, medijpratību, atcelšanas kultūru, Zemi 2050.gadā un savu pieredzi sociālo tīklu pasaulē.
Vai sociālie tīkli sāk aizstāt tradicionālos medijus?
Kā neuzķerties uz viltus ziņām un maldīgu informāciju sociālajos tīklos?
Cik būtiska loma ir sociālo tīklu satura veidotājiem sabiedrības informēšanā?
Kā sociālo tīklu vide ir mainījusies pēdējos gados?
-
Raidījumā Zeme 2050 Rīgas Stradiņa universitātes doktorantūras studente klimata politikā Māra Rūse kopā ar finanšu pratības projekta "FinLit" pārstāvi un finanšu profesionāli Kasparu Silu diskutē par Eiropas zaļo kursu un ekonomikas ilgtspēju un investīcijām.
Par Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības stratēģiju stāsta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas finanšu pratības stratēģijas darba grupas vadītāja Aija Brikše.
Naudas lomu sabiedrībā un valsts ekonomisko stāvokli iezīmē ekonomikas antropologs Andris Šuvajevs, kā arī savu komentāru par “start-up” jeb jaunuzņēmumu ekosistēmu Latvijā sniedz Rīgas Tehniskās universitātes pārstāve inovāciju jautājumos Liene Briede.
-
Zijn er afleveringen die ontbreken?
-
Raidījumā Zeme 2050 Rīgas plānošanas reģiona eksperts, ekotūrisma blogeris Edgars Ražinskis kopā ar pilsētpētnieku, žurnālistu un tūrisma kritiķi Mārtiņu Eņģeli diskutē par ekotūrisma elementiem, filozofiju un tālāko attīstību.
Par dabas tūrismu, pārgājieniem un dabas izzināšanu stāsta ģeogrāfs, pārgājienu organizators un bloga "Dodies dabā" autors Kristaps Kiziks.
Savukārt ar savu bagātīgo, 75 apceļoto valstu, pieredzi dalās ceļotāja un bloga "Mugursoma.lv" autore Zane Eniņa.
-
Raidījumā Zeme 2050 Latvijas Laikmetīgās mākslas centra pētniece un kuratore Andra Silapētere kopā ar mākslinieci Kati Krolli diskutē par ilgtspēju mākslas nozarē un ziemeļu mākslinieku saikni ar dabu.
Dizaina ilgtspēju, mākslas pārražošanu un politkorektumu mākslā komentē mākslinieks un dizainers Artūrs Analts.
Par savu jaunāko mākslas darbu un mākslas dialogu ar vidi – domas izsaka māksliniece Linda Boļšakova, bet par kino žanra un īsfilmu lomu globālu problēmu atspoguļošanā stāsta festivāla "2ANNAS" programmas direktore Laima Graždanoviča.
-
Raidījumā Zeme 2050 pilsētplānotājs, antropologs un inovāciju kustības "VEFRESH" vadītājs Viesturs Celmiņš kopā ar arhitekti un urbānisti Evelīnu Ozolu diskutē par iekļaujošu pilsētu, apkaimju attīstību un urbānās vides nākotni.
Velo infrastruktūru, mobilitāti un velosipēdu kultūru Latvijā komentē SIA "IE.LA" inženieris un satiksmes infrastruktūras plānotājs Viesturs Laurs un arhitekts, pilsētplānotājs, pilsētvides un apkaimju aktīvistu kustības pārstāvis, projekta "Pilsēta cilvēkiem" un Āgenskalnā apkaimes biedrības valdes loceklis Oto Ozols.
Zaļā infrastruktūra, apakšzemes komunikācijas un parku kultūra – savu redzējumu skaidro ainavu arhitekts no "ALPS ainavu darbnīcas" Māris Bušs.
-
Raidījumā “Zeme 2050” apģērbu tehnoloģiju zinātniskā asistente Rīgas Tehniskajā universitātē Linda Austra Ārende kopā ar Latvijas Mākslas akadēmijas Modes mākslas katedras vadītāju un zīmola “One Wolf“ dibinātāju Agnesi Narņicku diskutē par modi un tās ražošanu Latvijā, kā arī ātrās modes ietekmi uz vidi.
Par ilgtspēju un modes industrijas divkosību runā modes mākslinieks un dizaineru apvienības “MAREUNROL'S” dibinātājs Rolands Pēterkops.
Ko darīt ar tekstila izstrādājumiem, kuriem vairs nav pielietojuma un vieta mājsaimniecībā – stāsta uzņēmuma “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.
Praktiski padomi, kapsulas garderobe un patērētāja atbildība – bloga “Seek the simple” autores Lauras Arnicānes skatījumā.
-
Kāda ir konvencionālās lauksaimniecības negatīvā ietekme uz vidi un ar kādām problēmām saskaras bioloģiskā lauksaimniecība? Vai labāk importēt dažādus sojas ražojumus no ārzemēm, vai ēst pašmājās ražotu liellopu gaļu? Vai ir veselīgi ēst pilsētā augušus dārzeņus un augļus un kāpēc jāatbalsta urbāno dārzu attīstība Rīgā?
Raidījumā “Zeme 2050” ilgtspējīgu pārtikas sistēmu un lauksaimniecības eksperte Lāsma Ozola kopā ar vides aktīvisti un kopienas dārza “Augnīca” pārstāvi Ansi Romančuku runā par pārtikas ražošanu, bioloģiskās lauksaimniecības attīstību un to, kā varam veicināt bioloģisko daudzveidību pilsētas centrā.
Zemnieku saimniecības “Jundas” īpašniece un liellopa gaļas ražotāja Alma Bērziņa stāsta par savu saimniecību, ilgtspējīgu lopkopību un iemesliem, kādēļ nav ieguvusi bioloģisko sertifikāciju.
Lai gan citviet pasaulē urbānie un kopienas dārzi jau savas saknes ir nostiprinājuši, Latvijā šobrīd tikai attīstās šāda veida dārzkopība. Par kopienas dārzu veidošanu un pilsētas apzaļumošanu spriežam kopā ar projekta “Sporta pils dārzi” idejas autori Renāti Prancāni, kura dalās ar savu redzējumu kopienas dārzu attīstībā Rīgā un pieredzi, dzīvojot Ņujorkā.
-
Raidījumā “Zeme 2050” zinātniece un pirmās bezatkritumu kafejnīcas Baltijā dibinātāja Ulla Milbreta kopā ar vides pārvaldības inženieri un “Zero Waste Latvija” biedri Zani Gailīti diskutē par pārtikas pārpalikumiem gan Latvijā, gan globāli un iespējām tos mazināt savā ikdienā.
To, kā pārtikas pārpalikumi ietekmē ekonomiskos, sociālos un vides procesus, vērtē “Zaļās jostas” pārstāve Laima Kubuliņa. Viņa arī komentē, kā sokas par bioloģisko atkritumu šķirošanu Latvijā.
-
Latvijas Radio 1 sāk skanēt vides tematikai veltīts raidījums Zeme 2050: Ilgtspējīga nākotne. Pirmajā raidījumā vides eksperte Līga Pakalna un pētnieks, Latvijas Universitātes pasniedzējs Elgars Felcis uzbur ainu par to, kāda Zeme izskatīsies pēc trīsdesmit gadiem, ja savus ikdienas paradumus nemainīsim vispār.
Kāda ir Lielbritānijas pieredze klimata jautājumu risināšanā, raksturos politikas eksperte ilgtspējīgas ekonomikas attīstības jautājumos Sandra Martinsone.
Skaidrojam arī, kādus sociāli atbildīgus uzdevumus risina uzņēmumi “Madara Cosmetics” un “Ikea” Latvija.
Par zaļmuldēšanu, CO2 pēdas nospiedumu samazināšanu, individuālajām rīcībām un savas miskastes analizēšanu, kā arī ar savu pieredzi un ieteikumiem dalīsies vides aktīviste un entuziaste Kristiāna Griķe.
