Afleveringen
-
Atpūsties tā, lai nevajadzētu "atvaļinājumu no atvaļinājuma", un brīvdienas pavadīt bez spriedzes par to, ka tās bijušas neproduktīvas – vai tas ir viegls uzdevums? Vai brīvajā laikā spējam atslēgties un nodoties prāta un ķermeņa relaksācijai, vai tomēr atkal skaitām stundas un dienas līdz būs jādodas uz darbu? Klausies jaunāko "Darbmācības" sēriju!
Šoreiz ar psiholoģi Mariju Ābeltiņu sarunājamies par nebūt ne vieglo atpūšanās mākslu, prokrastināciju un lieliska atvaļinājuma sastāvdaļām, kā arī mēģinām rast atbildi, kāpēc dažkārt ir tik grūti nedomāt par darbu savā brīvajā laikā.
Raidieraksta "LSMnīca" ciklu "Darbmācība" veido LSM.lv autore un biznesa psiholoģijas studente Māra Uzuliņa.
Raidierakstu "LSMnīca" ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido sabiedrisko mediju portāla LSM.lv redakcija.
-
Kāda vaina perfekcionismam, apņēmībai un aizrautībai? Kādas funkcijas mūsu iekšpasaulē pilda strādāšana? Un kā pateikt "nē" jauniem projektiem un kolēģu lūgumiem? Raidieraksta "Darbmācība" jaunākā sērija veltīta darbaholismam un izdegšanai.
Šajā "Darbmācībā" ar ārstu psihoterapeitu Ernestu Pūliņu-Cini runājam par to, kā mūsu personība un psiholoģiskās iezīmes mijiedarbojas ar darba dzīvi, ļaujot mums gan sasniegt panākumus un celt pašvērtējumu, gan piedzīvot izsīkumu.
Raidieraksta "LSMnīca" ciklu "Darbmācība" veido LSM.lv autore un biznesa psiholoģijas studente Māra Uzuliņa.
Raidierakstu "LSMnīca" ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido sabiedrisko mediju portāla LSM.lv redakcija.
-
Zijn er afleveringen die ontbreken?
-
Mēs dzīvojam ideālos apstākļos, lai ievērotu veselīgu dzīvesveidu, un tomēr... Raidieraksta "LSMnīca" cikla "Labākās zāles" ceturtās epizodes viesis ir kardiologs Kārlis Trušinskis, kurš skaidroja, vai visi cilvēki drīkst sportot, un sprieda, cik viegli "dārzeņu karaļvalstī" Latvijā ir ievērot veselīgākus uztura paradumus.
Ārsts sarunā norādīja, ka dzīvojam pastāvīgā iekaisuma režīmā, un skaidroja, kas ir šie iekaisuma izraisītāji. Viņš arī sprieda, ka runāšana par veselīgu dzīvesveidu jau kļuvusi gluži kā banalitāte. Tāpat Trušinskis uzskata, ka pacientus nedrīkst nobiedēt, un iedrošina cilvēkus spert arī mazākus un pakāpeniskākus soļus pretī veselīgākai dzīvei.
Sarunu vada žurnāliste Paula Markusa, kura ikdienā darbojas LTV, vēstot par notikumiem ārvalstīs, taču apguvusi arī fitnesa treneres specialitāti.
Raidierakstu "LSMnīca" ir var dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido sabiedrisko mediju portāla LSM.lv redakcija. -
Ir gana daudz skolas vecuma latviešu bērnu, kas dzīvo ārzemēs – gan gadījumos, kad tikai viens no vecākiem nāk no Latvijas, gan tad, kad visa ģimene devusies dzīvot citviet. Daļai šo cilvēku šķiet būtiski, lai bērns iemācītos latviešu valodu. Katram ir sava stratēģija. Vieni lasa latviešu komiksus, otri pasakas. Citi katru sestdienu vairākas stundas pavada tiešsaistē ar latviešu valodas skolotāju. Vēl citi meklē vēl kādu latviešu ģimeni savā mītnes valstī, ar kuru kopā pavadīt laiku.
Ko darīt, ja bērns atsakās runāt latviešu valodā? Kā atrast vislabākos materiālus un attālinātās mācību programmas, kā atbalstīt un iedvesmot bērnu apgūt latviešu valodu? Raidierakstā "Valis" Eva Johansone par to runā ar latviešu valodas skolotāju Inesi Eglīti, kura Latviešu valodas aģentūrā attālināti jau septiņus gadus māca bērnus visā pasaulē un izstrādā metodiskos mācību materiālus citiem skolotājiem, kā arī ir lektore Latvijas Universitātē.
Raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Valis" žurnāliste Eva Johansone kopā ar zinošiem sarunu biedriem mēģina uzzināt vairāk par mūsu valodu.
Raidieraksta cikls "Valis" tapis sadarbībā ar valodu tehnoloģiju uzņēmumu "Tilde".
Raidierakstu "LSMnīca" ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido sabiedrisko mediju portāla LSM.lv redakcija.
-
Vieni ir sajūsmā, bet citiem tie riebjas – saliedēšanas pasākumi. Kā tos padarīt jēgpilnus, un kā kolektīvā iesaistīt (vai likt mierā) tos darbiniekus, kuriem tas nešķiet svarīgi? Kā kolēģi top par komandu, un kas ir organizācijas kultūra? Klausies "Darbmācības" jaunāko sēriju!
Raidieraksta pirmajā daļā ar organizāciju psiholoģi Martu Karlsoni apskatām organizācijas kultūru un domājam par to, kā tajā iekļaujas pīppauzes, klačas un alkohols, savukārt podkāsta otrajā pusē komandu treneris Mareks Dombrovskis, kuram ir plaša pieredze Nacionālajos bruņotajos spēkos, skaidro, kāpēc "komanda nav pankūka", ko izcept un likt mierā, un stāsta, ka saliedēties var, arī lecot no tilta.
Raidieraksta "LSMnīca" ciklu "Darbmācība" veido LSM.lv autore un biznesa psiholoģijas studente Māra Uzuliņa.
Raidierakstu "LSMnīca" ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido sabiedrisko mediju portāla LSM.lv redakcija.
-
Latviešu valoda attīstās līdzi laikam un digitalizējas – aktīvi norit darbs arī mākslīgā intelekta izmantošanā. Cik svarīgi ir lietot "Google" latviski? Kā veidojas automatizētie latviešu valodas procesi? Un kāpēc tas ir būtiski?
Šajā raidieraksta "Valis" sērijā Eva Johansone par to runā ar uzņēmuma "Tilde" biznesa attīstības vadītāju, mākslīgā intelekta tehnoloģiju entuziastu Kasparu Kauliņu.
Raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Valis" žurnāliste Eva Johansone kopā ar zinošiem sarunu biedriem mēģina uzzināt vairāk par mūsu valodu.
Raidieraksta cikls "Valis" tapis sadarbībā ar valodu tehnoloģiju uzņēmumu "Tilde".
Raidierakstu "LSMnīca" ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido sabiedrisko mediju portāla LSM.lv redakcija.
-
Miega trūkums ir stāvoklis, ko var pielīdzināt alkohola reibumam, un tas var likt mums izdarīt sliktas izvēles gan attiecībā uz kustībām, gan uzturu. Raidieraksta "LSMnīca" cikla "Labākās zāles" trešā saruna ir ar vienu no Latvijā zinošākajiem cilvēkiem šajā jomā – Epilepsijas un miega medicīnas centra speciālisti Martu Celmiņu.
Miega speciāliste šajā raidierakstā skaidroja, kā slikta miega higiēna ir saistīta ar lieko svaru un atklāja, ka arī pati ne vienmēr ievēro ideālu režīmu, tomēr zina, kā sevi atgriezt atpakaļ uz veselīgāku paradumu ceļa.
Sarunu vada žurnāliste Paula Markusa, kura ikdienā darbojas LTV, vēstot par notikumiem ārvalstīs, taču apguvusi arī fitnesa treneres specialitāti.
Raidierakstu "LSMnīca" ir var dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido sabiedrisko mediju portāla LSM.lv redakcija.Lasi citus cikla "Labākās zāles" rakstus un klausies podkāstus!Vairāk
-
Vai tad, ja varētu nestrādāt, mēs tiešām nestrādātu? Kāpēc tik grūti aiziet no sliktiem priekšniekiem vai nepiemērota darba? Un kurš vainīgs, ka mēdzam pārstrādāties? Raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Darbmācība" meklēsim veidus, kā izveidot draudzīgas attiecības ar darbu.
Pirmajā sērijā ar antropoloģi Ievu Puzo un folkloristi Ilgu Vālodzi Ābeli mēģinām definēt, kas ir "darba tikums", ar ko bieži mēdzam lepoties, un spriežam, kā cilvēka uztveri un attieksmi pret darbu ietekmē sabiedrība, kultūra un tradīcijas.
Raidieraksta "LSMnīca" ciklu "Darbmācība" veido LSM.lv autore un biznesa psiholoģijas studente Māra Uzuliņa.
Raidierakstu "LSMnīca" ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido sabiedrisko mediju portāla LSM.lv redakcija.
-
Pēdējos gados Latvijā plaukst un zeļ apmācību programmas, kas veltītas publiskās runas apgūšanas mākslai. Sevis prezentēšanā un plašas auditorijas uzrunāšanā ļoti būtisku lomu ieņem laba un pareiza latviešu valoda. Kādus principus ievērot brīdī, kad jāuzrunā daudz cilvēku?
Raidieraksta "Valis" sērijā Eva Johansone par to runā ar aktrisi, runas pedagoģi, mākslas zinātņu doktori, Latvijas Kultūras akadēmijas asociēto profesori Zani Daudziņu, kas regulāri vada publiskās runas seminārus daudzu un dažādu profesiju pārstāvjiem, kā arī vada praktiskās runas nodarbības Latvijas Radio un LTV darbiniekiem; tēmu komentē arī žurnālisti Jānis Geste un Valdis Melderis.
Raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Valis" žurnāliste Eva Johansone kopā ar zinošiem sarunu biedriem mēģina uzzināt vairāk par mūsu valodu.
Raidieraksta cikls "Valis" tapis sadarbībā ar valodu tehnoloģiju uzņēmumu "Tilde".
Raidierakstu "LSMnīca" ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido sabiedrisko mediju portāla LSM.lv redakcija.
-
Kāpēc spēka treniņi būtu noderīgi pilnīgi visiem? Kāpēc novājēt un būt labā fiziskā formā patiesībā ir pretstati? Par to un daudz ko citu raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Labākās zāles" saruna ar sertificētu fitnesa treneri Kārli Matisānu, kurš uzsver – veselīgs dzīvesveids ir prasme, kuru var apgūt.
Kārlis Matisāns ir fitnesa treneris, kurš trenē arī citus trenerus, taču savas darba gaitas savulaik viņš sāka ofisā pie datora. Ar skaudriem piemēriem no savu tuvinieku dzīves viņš atskārta, cik liela nozīme ir kustībai un dzīvesveidam, ja grib nodzīvot garu, kvalitatīvu mūžu un labā veselībā sagaidīt vecumdienas.
Sarunu vada žurnāliste Paula Markusa, kura ikdienā darbojas LTV, vēstot par notikumiem ārvalstīs, taču apguvusi arī fitnesa treneres specialitāti.
Raidierakstu "LSMnīca" ir var dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido sabiedrisko mediju portāla LSM.lv redakcija.Lasi citus cikla "Labākās zāles" rakstus un klausies podkāstus!Vairāk
-
Ko tieši mēs saprotam ar pareizu vai nepareizu latviešu valodu? Vai lietojam pārāk daudz vai pārāk maz komatu? Kas ir biežāk pieļautās valodas kļūdas? Kas latviešu valodu zina labāk – valodnieki vai rakstnieki? Raidierakstā "Valis" par latviešu valodas pareizību, nepareizību, kļūdām, attīstību un svešvalodu ietekmi stāsta valodniece, tulkotāja, lektore, raidieraksta "Pieturzīmes" veidotāja Aiga Veckalne, uzsverot, ka valoda ir kā upe, kas var pastāvēt, tikai mainoties. Tēmu komentē arī reperis ansis un pasākumu vadītājs Renārs Zeltiņš.
Raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Valis" žurnāliste Eva Johansone kopā ar zinošiem sarunu biedriem mēģina uzzināt vairāk par mūsu valodu.
Raidieraksta cikls "Valis" tapis sadarbībā ar valodu tehnoloģiju uzņēmumu "Tilde".
Raidierakstu "LSMnīca" ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido sabiedrisko mediju portāla LSM.lv redakcija.
-
Kādi ir izplatītākie mīti par tievēšanu un kāpēc cilvēki uz tiem uzķeras? Kāpēc nevajag baidīties ēst vakarā, un kāpēc intervālā badošanās nav ilgtermiņa risinājums? Kāpēc labāk dažreiz paēst "makdonaldā", nekā nepaēst pavisam, un kā tievējot neiebraukt no viena grāvja otrā? Par to un daudz ko citu raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Labākās zāles" saruna ar sertificētu uztura treneri Mārtiņu Bidiņu.
Mārtiņš sarunā arī atklāja, kā pats savulaik cīnījies ar lieko svaru, un bija tiešs – cilvēkam vieglāk ir vainot ogļhidrātus vai taukus, nekā atzīt, ka liekais svars ir paša atbildība. Tieši tāpēc cilvēki nereti tic ātrām diētām un solījumiem par tievēšanas brīnumlīdzekļiem. Tomēr, kā uzsvēra Bidiņš, īstā formula ir nepielūdzama: gana daudz kustību, gana daudz miega un ne par daudz uzņemtu kaloriju.
Sarunu vada žurnāliste Paula Markusa, kura ikdienā darbojas LTV, vēstot par notikumiem ārvalstīs, taču apguvusi arī fitnesa treneres specialitāti.
Raidierakstu "LSMnīca" ir var dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido sabiedrisko mediju portāla LSM.lv redakcija.Lasi arī citus cikla "Labākās zāles" rakstus un klausies podkāstus!Vairāk
-
Latviešu valoda ir viens no vaļiem, uz kura balstās mūsu identitāte. Tā ir sargājama, liela, skaista un reizēm arī navigējama daudzo ietekmju ūdeņos. Raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Valis" žurnāliste Eva Johansone kopā ar zinošiem sarunu biedriem mēģina uzzināt vairāk par mūsu valodu.
Ziņās lasām, ka pēdējo gadu laikā dramatiski pasliktinājusies lasītprasme skolēnu vidū. Kādēļ tas noticis, kā to varētu mainīt, un kas galu galā vispār ir lasītprasme?
Pirmajā raidieraksta sērijā par lasītprasmi, tās trūkumu un lasītprieka rašanos stāsta bagātīgi apbalvotā bērnu literatūras rakstniece Luīze Pastore, uzsverot, ka tieši pieaugušie ietekmē bērnus ar savu piemēru, ka visiem derētu mācīties garlaikoties un ka skolās trūkst uzsvara uz būtiskāko.
Uzklausām arī iniciatīvas "Ziedoņa klase" vadītājas Elizabetes Pavlovskas domas.
Raidieraksta cikls tapis sadarbībā ar valodu tehnoloģiju uzņēmumu "Tilde".
Raidierakstu "LSMnīca" ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido sabiedrisko mediju portāla LSM.lv redakcija.
-
Raidieraksta "LSMnīca" cikla "Daugavpils. Stereotipi." epizodes viesis ir Andrejs Zelčs, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatora vadītājs Daugavpilī. Viņš dalās ar pieredzi un pārdomām par ražošanu un eksporta iespējām Daugavpilī un Latvijā.
Zelčs uzskata, ka ir labāk skatīties uz priekšu, nekavēties pagātnē un ka Daugavpilij ir visas iespējas atrast savu vietu pasaules tirgū, ejot soli pa solim. Galvenais – izpētīt tirgu un meklēt iespējas, jo mūsdienās, tās, viņaprāt, ir ļoti plašas.
"Ir jau tā, ka cilvēks dažreiz ļoti ilgi saka, – es gribētu uzņēmumu. Un tad ir tā – viņš grib vienu gadu, divus gadus, desmit gadus un tā arī neko nedara, lai viņam būtu. Ir jau tikai tie gribētāji, bet tie, kas tiešām vienu dienu nolemj, ka es darīšu un es ieguldīšu savu laiku, zināšanas un meklēšu tos veidus, kā kaut ko izdarīt. Tie ir tiešām sevi izmēģinājuši. Un, ja tu tad saproti, ka tu šobrīd biznesam neesi gatavs, tas arī ir ļoti labs rezultāts, jo tu vairs netērē laiku domai – "es gribētu, es darītu." Tu esi pamēģinājis, tu saproti, ka šis varbūt nav tavs un mierīgi dari kaut ko citu. Tas ir normāli," spriež Andrejs.
"Ir tādi priekšstati, kas ir uzņēmējs. Uzreiz liekas, ka man būs labs darbs, laba mašīna, daudz naudas, brīvs laiks, es varēšu kaut ko vadīt, varēšu neko nevadīt, varēšu braukt atpūsties kaut kur uz kūrortiem. Bet, protams, jāsaprot viennozīmīgi, tas ir liels darbs. Bet tas ir darbs, kas dod arī visus manus nosauktos patīkamos bonusus un rezultātu. Tādēļ galvenais, atkal un atkal varu teikt, ir darīt, pierādīt sevi un meklēt iespējas, kā."
Daugavpilij ir ievērojama industriāla pagātne, bet vai vienmēr ir vērts vienmēr skatīties atpakaļ? "Mēs nevaram šobrīd gribēt, lai Daugavpils pēkšņi atdzimst ar lielām rūpnīcām un visas mūsu vecās industriālās teritorijas pēkšņi atkal sāk rūkt un darboties, jo ir pilnīgi mainījies tirgus šo gadu laikā. Tie ražotāji, kuri ir sākuši darboties šobrīd, viņi meklē un iekaro. Un viņiem tas ir iespējams," ir pārliecināts Zelčs.
Par biznesa inkubatora darbu Daugavpilī un to, kā iespējams darboties pilsētā, vairāk var uzzināt raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Daugavpils. Stereotipi." 4. un pēdējā epizodē ar Andreju Zelču.
-
Raidieraksta "LSMnīca" cikla "Daugavpils. Stereotipi" 3. epizodē piedalās filoloģe, Daugavpils Universitātes profesore un latviešu valodas kā svešvalodas pasniedzēja Maija Burima. Maija ir daugavpiliete un viena no pirmajām latviešu valodas pasniedzējām pēc neatkarības atjaunošanas. Viņa šobrīd palīdz latviešu valodas apguvē pieaugušajiem un dalās pieredzē, kā šos iedzīvotājus atbalstīt.
Profesore latviešu valodas apguvi Daugavpilī salīdzina ar citu pasaules valstu pieredzi.
"Situācija ir globāla. Motivācijas pamatā ir dzenulis. Ja cilvēkam vajag valodu darbam, viņš iemācās ļoti ātri," viņa sacīja sarunā ar LSM.lv.
Raidierakstā tiek aprakstīti intervējamās novērojumi par iedzīvotāju attieksmi pret valodas mācīšanos, dažādajām motivācijām, iemesliem, kā pēdējā gada laika mainījies pieprasījums pēc valodas apguves atbalsta mehānismiem. Viņa norāda, ka "mēs kā pedagogi redzam, ka mums ir sākotnēji jānomierina šie cilvēki, jāizveido pozitīvs mikroklimats un tad jāsāk mācīt". Profesore arī pauž viedokli par to, vai vecums ietekmē spēju apgūt valodu, kādas ir iespējas lietot valodu atšķirīgi runājošā vidē, kā arī to, cik būtiska ir valodas nesēju jeb cilvēku, kuriem latviešu valoda ir dzimtā, attieksme.
"Es neesmu pamanījusi, ka Daugavpils izglītojamajiem būtu noraidoša attieksme. Tas , kas visus vieno, – viņiem ir lielas bailes, ziņa par jaunām prasībām," saka Maija Burima un norāda, ka apmācāmos viņa nesteidzina, bet strādā ar iekšējām sajūtām un pārliecību. Raidieraksta viese atzīst, ka "ir vēl tādi palikuši, kuri nevēlas mācīties. Nāk kā baltas lapas. Viņi nav motivēti un gatavojušies."
Burima raksturo valsts valodas prasmes: "Mūsdienās, manuprāt, ir jānošķir divas lietas. Latviešu valodas zināšanas un latviešu valodas lietojums. Un, ja mēs raugāmies uz jautājumu par latviešu valodas lietojumu, tad es gribu teikt, ka latviešu valodas zināšanas ir kļuvušas daudz plašākas. Cilvēki labi zina latviešu valodu, jo īpaši vidējā, jaunākā paaudze, skolēni. Mēs šobrīd runājam par tendencēm, par niansēm, bet kopumā tādas lielas, sāpīgas problēmas par to, ka nezina latviešu valodu, nav. Cita lieta ir attieksme pret latviešu valodu, vai vēl jo vairāk, es nosauktu – latviešu valodas lietojums dažādās vidēs, dažādās pilsētās. Vai ir pietiekams daudzums cilvēku, lai valodas lietojums no pasīva varētu kļūt aktīvs. Un, ja mēs paraugāmies uz Daugavpils iedzīvotāju etnisko sastāvu, protams, mēs saprotam, ka tā ir problēma jau pēc būtības."
Par idejām, kā popularizēt valsts valodas lietošanu, vairāk klausies raidierakstā "LSMnīca. Daugavpils stereotipi" ar Maiju Burimu.
-
Raidieraksta "LSMnīca" cikla "Daugavpils. Stereotipi" otrās epizodes viesis ir Māris Susejs – pasākumu organizators, pasniedzējs Daugavpils un Indras mūzikas un mākslas skolās, kā arī aktīvs Daugavpils kultūras dzīves dalībnieks. Ar Māri sarunājas raidieraksta vadītājs Sergejs Kuzņecovs. Viņi aplūko ne tikai Daugavpils, bet arī Latgales kopējās problēmas.
Susejs ir pārliecināts un piekrīt tiem, kas saka – ja neesi bijis Daugavpilī, neesi bijis Latvijā.
"Pilsēta ir ļoti segmentēta, kas man arī ļoti patīk. Ja es gribu izbaudīt ceturtdien ukraiņu kultūru, es eju pie ukraiņiem, ja es gribu piektdien izbaudīt leišu kultūru, es eju pie leišiem, pie poļiem, pie krieviem, pie baltkrieviem. Tā ir lielākā maģija, kas dominē Latgalē, īpaši Daugavpilī," saka podkāsta viesis.
Raidieraksta viesis dalās arī ar savu personisko pieredzi – kā bērnam, augot Daugavpilī un mācoties vienīgajā pilsētas latviešu vidusskolā. Susejs stāsta, kā ir mainījusies sabiedrība un atklāj šī brīža Daugavpils iedzīvotāju izaicinājumus, kā arī apcer valstiskuma izjūtu un attieksmi pret to.
"Vajag sākt mīlēt, glāstīt, lauzt stereotipus, būt Daugavpilī un saprast, ka tā ir daudzkrāsaina, ļoti interesanta pilsēta, kuru vajag izjust," aicina Māris Susejs.
Kā tiek uztverta pierobeža? Kāda ir skolu nepieciešamība? Cik tālu no Rīgas atrodas Liepāja, cik Daugavpils? Kāda ir birokrātu un politiķu attieksme pret Daugavpili un Latgali kopumā? Kurš simbols visvairāk raksturo otro lielāko Latvijas pilsētu? Uz šiem un citiem jautājumiem atbildes uzzini raidierakstā "LSMnīca". "Daugavpils. Stereotipi" ar Māri Suseju.
-
Raidieraksta "LSMnīca" otrā cikla "Daugavpils. Stereotipi" pirmā viese ir Inga Belousa. Viņa ir viena no aktīvākajām Daugavpils iedzīvotājām. Inga aktīvi darbojas biedrībā "Cita Daugavpils", kas aicina iedzīvotājus izrādīt iniciatīvu, lai kopā padarītu dzīvi ērtāku un drošāku savā apkaimē. Iedzīvotāji iesaistās šajā procesā, dalās ar idejām un īsteno tās, negaidot, ka no ārpuses kāds nāks un norādīs, kas jādara.
Blakus aktīvajai sabiedrības daļai pilsētā mājo arī pasīvi iedzīvotāji, kuri baidās vai nevēlas rīkoties. Arī tā ir daļa Daugavpils, norāda podkāsta vadītājs Sergejs Kuzņecovs. Viņaprāt, bezdarbība un gaidīšana pēc stipras rokas, kas paveiks visu nepieciešamo, ir viena no pilsētas problēmām.
Tomēr Inga Belousa atklāj vēl vienu būtisku jautājumu – pilsētas identitāte. "Agrāk vai vēlāk ir jādomā par to, kas tu esi un ko tu gribi. Un pilsētā, kur ir ļoti daudzas dažādas identitātes, tas varētu būt sarežģīti, jo, dažādās identitātēs dzīvojot, mums ir jāieņem kaut kāda pozīcija vai kāds viedokļu kopums vai jāaizstāv kāda konkrēta darbība. Bet tas nav nemaz tik viegli, un citu reizi mums šķiet, ka nav nemaz tik labi, ja mēs parādām to publiski," podkāstā "LSMnīca" dalījās pilsētvides aktīviste.
Raidierakstā diskusija ir arī par Daugavpils etniskās dažādības plusiem un mīnusiem, kā arī tiek mēģināts izprast iemeslus, kāpēc Daugavpils cieta neveiksmi cīņā par Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu 2027. gadā. Sarunā tiek apspriests, kāds ir skats uz Daugavpili no malas, cik bieži citu Latvijas pilsētu iedzīvotāji ir pārsteigti, uzzinot par Daugavpils dzīvi tuvplānā.
Podkāstā vēl tiek atklāta problēma par iekšējo izolāciju. Cilvēki nevēlas vai nesaprot, kā sazināties ar citām Latvijas sabiedrības daļām un organizācijām. Inga minēja, ka Daugavpils ir eksotiska vieta, tomēr to nedrīkst slēpt vai izolēt arī no pašu daugavpiliešu puses. "Ja mēs paši mēģinātu skatīties uz tiem, kas dzīvo Rīgā, nevis kā uz naidīgiem, bet kā uz sadarbības partneriem, tad diezgan daudzas lietas arī atrisinātos tīri tajā attieksmes jautājumā. Jo, ja mēs nākam kā atšķirīgie un ieņemam sacensības formātu vai aizstāvēšanās formātu, tad būtībā mums pašiem ir diezgan grūti."
Inga Belousa darbojas arī biedrībā "Zaļā brīvība".
-
Lielākajās straumēšanas platformās un portālā LSM.lv klausāms raidieraksta "LSMnīca" otrais cikls. Tas ir veltīts daugavpiliešiem un stereotipiem, kas apvij Daugavpili. To veido Latvijas Radio Latgales studijas korespondents Sergejs Kuzņecovs, kurš pats dzīvo šajā pilsētā.
Autors interviju ciklā meklēs atbildes uz to, kādu vietu Daugavpils ieņem Latvijā? Kā sevi pozicionē paši daugavpilieši? Kāda ir pašvaldības pozīcija pieminekļu nojaukšanas un Ukrainas karoga lietošanas jautājumos?
"Galvenās problēmas manā skatījumā ir bailes runāt atklāti par problēmām, spēja kritizēt varu, iniciatīvas trūkums, nespēja pašiem kaut ko darīt, kļūdu nesaprašana. Tā gan ir taisnība, jo daļa pilsētas iedzīvotāju gaida laimi no debesīm. Bet ir arī aktīvi cilvēki, kuri ne tikai vārdos, bet arī darbos apstrīd šos priekšstatus. Pilsēta ir daudzveidīga," uzskatā raidieraksta vadītājs Sergejs Kuzņecovs.
Kādas iespējas paver Latvijas otrā lielākā pilsēta?
-
Kā dati var palīdzēt dziesmu un deju svētku izvērtēšanā un nākamo svētku plānošanā? Kā vēl iespējams nokļūt svētku epicentrā, neesot dalībniekam? Kādas vērtīgas atziņas un idejas iegūtas raidījuma "Dziesmusvētku tīklos" abās sezonās? Vai dziesmu svētkus nepieciešams nošķirt no deju svētkiem? Kas apmeklē amatiermākslas kolektīvu pasākumus? Par šiem un vēl citiem jautājumiem klausieties dziesmu svētku pētniecības raidierakstā "Dziesmusvētku tīklos" speciāli "LSMnīcai".
"Dziesmusvētku tīklos" noslēdzošajā sarunā dzirdēsim viesus, kas vistiešāk bijuši klāt sēriju plānošanā un tapšanā. Linards Kalniņš uz raidījuma abām sezonām un šī gada notikušajiem dziesmu un deju svētkiem palūkosies kopā ar pirmās sezonas vadītāju, sociologu, LU LFMI pētnieku, JVLMA vieslektoru Jāni Daugavieti un "Radio Naba" raidījuma "Dziesmusvētku tīklos" producenti un LU Kultūras centra projektu koordinatori Ievu Jurgu.
"Dziesmusvētku tīklos" otrā sezona tapusi speciāli sabiedrisko mediju portāla raidierakstam "LSMnīca". Raidījumu veido "Radio Naba" autori Linards Kalniņš, Ieva Jurga, Jānis Daugavietis, Uldis Gedra un Madars Štramdiers. Finansē Latvijas Nacionālais kultūras centrs.
Raidierakstu "LSMnīca" ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido sabiedrisko mediju portāla LSM.lv redakcija.
-
Kādi infrastruktūras uzlabojumi būtu nepieciešami "Sidraba birzs" estrādē? Kā nodot koncerta māksliniecisko ideju un stāstu dalībniekiem un apmeklētajiem ar īpašām vajadzībām? Kā nonākt līdz lielo svētku koncertu režijas idejām? Kāpēc dziesmu un deju svētkos dejotāju kļūst vairāk nekā koristu? Kāda ir dziesmas, valsts himnas galvenā sūtība – funkcija dziesmu svētkos? Par šiem un vēl citiem jautājumiem klausieties dziesmu svētku pētniecības raidierakstā "Dziesmusvētku tīklos" speciāli "LSMnīcai".
Dziesmu un deju svētku organizatori oficiālajā mājaslapā svētkus definē šādi: "Dziesmu un deju svētki ir tautas izcilākais kultūras meistardarbs, kas izturējis laika pārbaudi. Tie ir kļuvuši par nacionālas un starptautiskas nozīmes notikumu, kas sauc kopā un saliedē latviešus visā pasaulē, vieno dažādas paaudzes un tautības." Šis apgalvojums par latviešu apvienošanu visā pasaulē vēl joprojām ir diskutabls un risināms, jo, lai svētkos varētu piedalīties visi, uz nākamajiem svētkiem ir jāizpilda atliktie mājasdarbi.
Trešajā "Dziesmusvētku tīklos" sērijā ar viedokli, novērojumiem un ierosinājumiem dalās teātra un koncertpasākumu režisors, koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" režisors Juris Jonelis, fonda un kora "Nāc līdzās" dibinātāja, deju kolektīva "Latve" vadītāja un psiholoģe Sarma Freiberga un scenogrāfs, dziesmu un deju svētku ilggadējs mākslinieks, jaunās dziesmu svētku estrādes "Sidraba birzs" koncepcijas autors Ivars Mailītis. Sarunu vada Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas un Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras koledžas docētājs Linards Kalniņš.
"Dziesmusvētku tīklos" otrā sezona tapusi speciāli sabiedrisko mediju portāla raidierakstam "LSMnīca". Raidījumu veido "Radio Naba" autori Linards Kalniņš, Ieva Jurga, Jānis Daugavietis, Uldis Gedra un Madars Štramdiers. Finansē Latvijas Nacionālais kultūras centrs.
Raidierakstu "LSMnīca" ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido sabiedrisko mediju portāla LSM.lv redakcija.
- Laat meer zien
