Afleveringen
-
Ap 50 miljoniem eiro gadā no valsts budžeta vajadzēs, lai izveidotu Latvijas austrumu teritorijas atbalsta fondu. Tādu ieceri šodien ir atbalstījusi Saeimas atbildīgā komisija, bet šobrīd gan nav skaidrs, kur šādu naudu ņemt. Fondā līdzekļi būtu paredzēti Latgales plānošanas reģiona un Alūksnes novada pašvaldībām, bet šodien izskanēja arī piedāvājumi to paplašināt ar Vidzemes pierobežas pašvaldībām.
-
Ukrainā jauna ministru kabineta veidošana ir nonākusi līdz protestiem un armijas virspavēlnieka Oleksandra Sirska nomaiņai. Savukārt Ukrainas triecieni Krievijas teritorijā nu jau skar ne tikai militāros un enerģētikas objektus, bet arī tirdzniecības vietnes "Wildberries" noliktavas.
Lielbritānija tikmēr tikusi pie sava nākamā premjera - leiborista Endija Bērnema, kurš Dauningstrītā ieradies, pamatīgi izsvēpējot stārmera veidoto kabinetu. Bet Ungārijā "buldozera lomu" uzņēmies jaunais valsts premjers Pēters Maģars, kurš dažādos valsts līmeņos un struktūrās mēģina izsvēpēt Viktora Orbana laikmeta paliekas.
Šos tematus apspriežam kopā ar Martu Edvardi Ivaski no Latvijas Ārpolitikas institūta un portāla "LSM.lv" ārvalstu ziņu redaktoru Ģirtu Kasparānu.
Zelenskis nevar, kā ienāk prātā
Kad aizpagājušās nedēļas beigās parādījās informācija par līdzšinējās Ukrainas valdības atkāpšanos un jauna kabineta veidošanu, sākotnēji nekas neliecināja, ka process varētu draudēt ar krīzi. 16. jūlijā Ukrainas Augstākā Rada apstiprināja valdību ar līdzšinējo valsts naftas un gāzes koncerna „Naftogaz” vadītāju Serhiju Korecki priekšgalā. Taču saskaņā ar Ukrainas likumdošanu aizsardzības un ārlietu ministru kandidātus izvirza prezidents, un par viņiem Rada balso atsevišķi.
Jau valdības apstiprināšanas laikā Kijivas ielās bija sākušies protesti, jo bija parādījusies informācija, ka amatam netiks atkārtoti izvirzīts populārais aizsardzības ministrs Mihailo Fedorovs. Protestētāji izvirzīja arī prasību atcelt no amata līdzšinējo armijas pavēlnieku ģenerāli Oleksandru Sirski. Pastāv viedoklis, ka Ukrainas pašreizējie panākumi kaujas robotu izmantošanā lielā mērā ir ministra Fedorova nopelns, savukārt ģenerālis Sirskis kā „vecās skolas” virsnieks drīzāk kavē šo attīstību. Nākamajās dienās protesti vērsās plašumā un aptvēra arī citas Ukrainas pilsētas.
Vakar, 21. jūlijā, prezidents Zelenskis paziņoja, ka atceļ no amata ģenerāli Sirski, par jauno pavēlnieku ieceļot ģenerālmajoru Mihailo Drapatiju. Savukārt bijušajam aizsardzības ministram Mihailo Fedorovam piedāvāts jaunizveidots tehnoloģiju un militāro inovāciju ministra portfelis. Par aizsardzības ministra pienākumu izpildītāju iecelts drošības spēku ģenerālmajors, kopš šī gada sākuma arī Ukrainas Drošības dienesta priekšnieka pienākumu izpildītājs Jevhenijs Hmara.
Nedienas ar aizsardzības ministra izraudzīšanos aizkavējušas arī ārlietu resora vadītāja apstiprināšanu, un līdzšinējais ministrs Andrijs Sibiha, kuram, visdrīzāk, vajadzēja saglabāt amatu, pagaidām to ieņem pagaidu pienākumu izpildītāja statusā.
Neskatoties uz diezgan juceklīgo situāciju, Augstākā Rada tomēr nolēmusi doties plānotajās brīvdienās līdz 18. augustam.
Jaunumi ukraiņu lidrobotu „ēdienkartē”
Pēdējās dienas papildinājušas Ukrainas lidrobotu triecienu „ēdienkarti” ar jaunu objektu kategoriju: nedēļas nogalē uzlidojums praktiski iznīcinājis divus tīmekļa tirdzniecības tīkla „Wildberries” noliktavu kompleksus – vienu Piemaskavā, otru Tambovas apgabalā. Iespējami zaudējumi pārsniedz divus miljardus dolāru, astoņi noliktavās strādājošie zaudējuši dzīvību, desmitiem ievainoti.
„Wildberries” ir lielākais šāda veida komercijas tīkls Krievijā, kurā nodarbināti gandrīz piecdesmit tūkstoši strādājošo. Kompāniju pirms vairāk nekā divdesmit gadiem radīja individuālā uzņēmēja Tatjana Kima, taču, kā tas mēdz notikt ar sekmīgiem uzņēmējdarbības projektiem Krievijā, pirms vairākiem gadiem viņai nācās „padalīties” ar varas aprindām pietuvinātiem ļaudīm. Pie tam par pīrāga daļu saplūcās tādi ietekmīgi ļaudis, kā Čečenijas vietvaldis Ramzans Kadirovs no vienas un Krievijas Prezidenta administrācijas vadītājs Antons Vaino un oligarhs Suleimans Kerimovs no otras puses. Notika pat apšaude ar kritušajiem Maskavas centrā, un, cik var spriest, procesā iejaucās pats Vladimirs Putins, izšķirot to par labu Vaino un Kerimova frakcijai.
Ievērojot šīs saiknes ar varas struktūrām, nenākas brīnīties, ka „Wildberries” sortimentā plaši pārstāvēti arī karā lietojami izstrādājumi un materiāli: ķiveres, bruņu vestes, optiskais kabelis un plašs klāsts lidrobotu komponentu. Tādējādi Ukrainas lidrobotu „vizīte” bija, var teikt, tikai laika jautājums. Jāpiebilst, ka „Wildberries” loģistikas ķēdes un noliktavas plaši izmanto mazie un vidējie uzņēmēji, un ir tādi, kuri šais uzbrukumos zaudējuši praktiski visus apgrozāmos līdzekļus.
Dauningstrītas 10 jaunais iemītnieks
Pirmdien, 20. jūlijā, darbu uzsāka jaunais Lielbritānijas premjerministrs Endijs Bērnems. Viņu Leiboristu partija 17. jūlijā izraudzījās par savu jauno līderi pēc tam, kad viņa priekšgājējs Kīrs Stārmers paziņoja par demisiju.
Saskaņā ar britu politisko sistēmu šādā gadījumā valdošās partijas iekšējā balsojumā tiek izraudzīts jauns partijas un valdības vadītājs, un līdzšinējais Lielās Mančestras lordmērs Bērnems guva pārliecinošu savu partijas biedru atbalstu.
Bērnems ieguvis mākslu maģistra grādu angļu valodas specialitātē Kembridžas universitātē, strādājis par žurnālistu, 31 gada vecumā pirmoreiz ievēlēts parlamentā. Neilgi pēc tam Bērnems ieņēma vairākus ministra amatus premjerministra Gordona Brauna valdībā laikā no 2007. līdz 2010. gadam. Pēc aiziešanas no parlamenta 2017. gadā Bērnems tika ievēlēts Lielās Mančestras mēra amatā, kur ieguva atzinību par transporta reformu vadīšanu, reģionālās decentralizācijas atbalstīšanu un nozīmīgu vietējo politikas iniciatīvu īstenošanu. Tieši šajā amatā viņš nostiprināja savu reputāciju kā politiķis, kurš iestājas par lielāku varas nodošanu reģioniem un vietvarām, un izpelnījās pavārdu „Ziemeļu karalis”.
Stājoties amatā, jaunais premjerministrs uzsvēris cenšanos veidot savu komandu, iekļaujot tajā dažādu partijas spārnu pārstāvjus. Tomēr, kā atzīmē izdevums „Politico”, no valdības pazuduši iepriekšējā premjera tuvākie līdzgaitnieki un kopumā tā kļuvusi mērenāk kreisa. Jaunais finanšu ministrs būs Džons Hīlijs, kurš iepriekšējā valdībā bija aizsardzības ministrs un demisionēja, kritizēdams finanšu sektoru par attīstības bremzēšanu. Aizsardzības ministra amatu, savukārt, ieņems līdzšinējais veselības ministrs Vess Strītings. Ārlietu resoru turpmāk vadīs līdzšinējais enerģētikas un nulles emisiju lietu ministrs Eds Milibends, prominents un pieredzējis politiķis. Luīze Heiga, kas tiek raksturota kā viena no ciešākajām jaunā premjera sabiedrotajām, kļuvusi par pirmo sekretāri, respektīvi, premjera vietnieci, un Kabineta biroja vadītāju.
Savā pirmajā premjera runā Bērnems uzsvēra decentralizācijas, rūpniecības un sabiedrisko pakalpojumu attīstības nozīmi, atspoguļojot prioritātes, kuras viņš iepriekš īstenoja kā mērs un pats nodēvējis par “mančestrismu”. Ārpolitikā Bērnems ir paudis vēlmi veidot ciešāku sadarbību un nostiprināt jau panākto progresu sarunās ar Eiropas Savienību. Premjerministrs atkārtoti apstiprināja Lielbritānijas atbalstu NATO un palīdzības sniegšanu Ukrainai.
Pagaidām grūti spriest, kādas izvērtīsies jaunā Dauningstrītas iemītnieka attiecības ar Donaldu Trampu, kas lielā mērā noteiks arī attiecības starp Londonu un Vašingtonu. Diezin vai paredzama nozīmīga britu nostājas maiņa Persijas līča karadarbības vai imigrācijas jautājumā, kas varētu Baltā nama saimnieku īpaši iepriecināt, taču pirmā abu līderu telefonsaruna esot atstājusi pozitīvu iespaidu.
Sagatavoja Eduards Liniņš un Artis Tomsons.
Pētera Maģara sprints un barjerskrējiens
Vēl nav pagājuši trīs mēneši, kopš Ungārijas premjerministra amatā stājās Pēters Maģars, taču valsts iekšpolitiskajā ainavā un ārpolitiskajā kursā notikušas krasas un sagaidāmas pārmaiņas. Vēlēšanas nesa partijai „Tisza” ne vien uzvaru, bet arī konstitucionālo vairākumu, un tas dod jaunajai valdībai diezgan labu atvēzienu, mēžot priekšgājēja, odiozā prokremliskā līdera Viktora Orbāna 16 varas gados piekrātos „Augeja staļļus”.
Tūlītējas un pamanāmas pārmaiņas notika Ungārijas ārpolitikā. Pagājušajos pāris mēnešos jaunais Ungārijas līderis jau paguvis apmeklēt daudzas Eiropas galvaspilsētas. Briselē viņš panācis līdz šim iesaldēto vairāk nekā 16 miljardu eiro fondu saņemšanu, Varšavā atjaunojis labas attiecības ar nozīmīgāko reģionālo partneri Poliju, Kijivā vienojies, ka Budapešta vairs nebloķēs Ukrainas virzību uz Eiropas Savienību, pretim saņemot konkrētas apņemšanās Ukrainas Aizkarpatu reģionā mītošās ungāru minoritātes situācijas uzlabošanai. Taču, kā savā rakstā izdevumā „Internationale Politik Quarterly” pauž Centrāleiropas valstu politikas eksperte Žužanna Vēga, ja Petera Maģāra līdzšinējā starptautiskā darbība esot īsts sprints, tad viņa iekšpolitika drīzāk ir barjerskrējiens.
Jaunajam valdības galvam nākas demontēt un reformēt varas mehānismus, kurus viņa priekšgājējs sabūvējis savas politiskās konjunktūras labā. Eiropas fondu atsaldēšana kļuvusi iespējama pirmām kārtām pateicoties gatavībai skaust partijas „Fidesz” laikā sazēlušo korupciju un necaurspīdīgumu to izlietojumā.
Spilgta ir jaunās valdības rīcība, reformējot Ungārijas sabiedriskos raidītājus, kurus iepriekšējā vara bija pārvērtusi valdošās partijas propagandas mašīnā. Kopš jūlija sākuma sabiedriskās televīzijas ziņu kanālā M1 raidījumu vietā skatītājus sagaida tumšs ekrāns ar uzrakstu: „Sabiedriskie mediji nedrīkst melot. Lūdzam piedošanu, ka to tik ilgi darījām!” Seko informācija par notiekošo mediju reformēšanu un aicinājums gaidīt pārraižu atjaunošanos.
Orbāns un partija „Fidesz” savas varas gados praktiski visur amatos savietojusi savējos, kuri daudzos gadījumos sagaidāmi sabotēs pārmaiņu procesus. Premjerministrs Maģars aicinājis daudzus iepriekšējā konjunktūras ielikteņus labprātīgi aiziet, sākot jau ar līdzšinējo Ungārijas prezidentu Tamāšu Šujoku. Kad valsts galva atteicās to darīt, parlaments 13. jūlijā pieņēma konstitūcijas grozījumus, kas paredz, cita starpā, prezidenta pilnvaru izbeigšanu. 18. jūlijā prezidents Šujoks šos labojumus apstiprināja, tādējādi piekrizdams aiziet. Tagad Ungāriju gaida ārkārtas prezidenta vēlēšanas. Vairāki ievērojami sabiedrības pārstāvji nākuši klajā ar publisku vēstuli, aicinot partiju „Tisza” nominēt valsts galvas amatam izcilo šahisti, pašreizējo Pasaules šaha federācijas sieviešu reitinga līderi Judīti Polgāru. Tomēr viņa laipni atteicās no nominācijas.
Sagatavoja Eduards Liniņš.
-
Zijn er afleveringen die ontbreken?
-
Par to, ka Krievija, nespējot uzvarēt Ukrainu, grib atrast jaunus mērķus mūsu reģionā ir minējuši gan izlūkdienesti, gan izteikušās dažādu valstu amatpersonas. Pret Baltijas valstīm jau sen izvērsts hibrīdkarš, bet tas iegūst arvien jaunas izpausmes. Rumānijā ielidojis Krievijas drons, kas trāpīja pa dzīvojamo māju, lika domāt, vai Krievija netestē arvien jaunas robežas, cik tālu var iet, kamēr NATO valstis īsti nerīkojas. Kāda ir mūsu drošības situācija, cik gatavi esam dažādiem izaicinājumiem, par to diskutējam Krustpunktā.
Analizē Ģeopolitikas pētījumu centra vecākais pētnieks Jānis Kažociņš, Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks, vēsturnieks Valdis Kuzmins un Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Karlsbergs.
-
Ungārijas OTP banka iegādāsies "Luminor" banku un ieies Baltijas tirgū – tiesa, tikai gadījumā, ja darījumu apstiprinās regulatori. Vērtējot darījumu, gan Igaunijas uzraugs, gan Eiropas Centrālā banka ņems vērā visus apstākļus, tostarp OTP bankas darbību citos tirgos – arī tāda veida tirgos, kuri Latvijai ir nepieņemami. Tas, ka OTP Group turpina darbību Krievijā pēc tās pilna mēroga iebrukuma Ukrainā radījis bažas publiskajā telpā. Potenciāla darījuma summa pašlaik netiek atklāta.
Skaidrojam, kā tieši regulatori vērtēs darījumu, ko tas nozīmē Latvijas banku sektoram un ekonomikai, un vai darījumā ir arī kāds politiskais aspekts. -
Vai Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkus un Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus varētu rīkot viens organizators, nevis divas ministrijas? 21. jūlijā Saeimas atbildīgās komisijas sēdē Kultūras ministrija piedāvāja divus iespējamos variantus, kā varētu izveidot vienotu organizācijas modeli. Ministrija sola – izkoptās latviešu tradīcijas un svētku saturs paliks nemainīgs.
Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkus organizē Latvijas Nacionālais kultūras centrs, kas ir kultūras ministra pakļautībā, savukārt Skolu jaunatnes svētkus rīko Valsts izglītības attīstības aģentūra, kas ir Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā. Šāda dalīta atbildība rada problēmas – tā uzskata Kultūras ministrijā, piebilstot, ka katriem svētkiem tiek veidota jauna organizatoru komanda, bet viņu iegūtā pieredze netiek nodota nākamajiem rīkotājiem. Izmaiņas ir vajadzīgas arī tāpēc, ka pieaug prasības, kas attiecas, piemēram, uz drošību un kārtību. -
Memoranda padomes locekļiem no nevalstiskajām organizācijām par dalību sēdēs plāno vairs nemaksāt – šādu rīkojumu izdevis premjers Andris Kulbergs līdzekļu taupīšanas nolūkos. Ar viņa izteikumiem par naudas saņemšanu par pasēdēšanu sākās plašāka diskusija par valdības pārstāvju attieksmi pret nevalstisko sektoru, arī to, vai nevalstiskajām organizācijām vispār jāsaņem valsts atbalsts. Par nevalstisko organizāciju lomu un valsts naudas tērēšanu tām diskusija Krustpunktā.
Analizē un skaidro Ministru prezidenta padomnieks Mārtiņš Brencis, Latvijas Pilsoniskās alianses interešu pārstāvības vadītāja Elīna Grīnhofa un Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes vadošais pētnieks, sociologs, Eiropas sociālā pētījuma nacionalais koordinators Latvijā Jurijs Ņikišins.
--
Par nevalstisko organizāciju lomu arī saruna raidījumā Labrīt.
-
Ungārija no autokrātijas atkal kļūst par demokrātiju. Ungārijas jaunais premjerministrs Pēters Maģars no pamatiem ir sācis izjaukt sava priekšgājēja Viktora Orbāna 16 gados uzbūvēto nedemokrātisko un korumpēto sistēmu. „Tas, ko viņš pašlaik dara, ir tieši tas, ko viņš piedāvāja vēlētājiem un par ko vēlētāji nobalsoja,” Latvijas Radio sacīja ungāru politologs un Centrāleiropas Universitātes Demokrātijas institūta jaunākais pētnieks Bālints Madlovičs.
Uldis Ķezberis: Ir aizritējuši divi mēneši kopš Pētera Maģara nākšanas pie varas. No malas raugoties, šķiet, ka viņš rīkojas ļoti apņēmīgi, lai īstenotu savu priekšvēlēšanu solījumu demontēt Viktora Orbāna izveidoto sistēmu. Kā jūsu vērtējat Maģara līdzšinējo darbu?
Bālints Madlovičs: Domāju, ka Pēters Maģars īsajā laikā kopš nākšanas pie varas ir paveicis tik daudz, cik tas bija iespējams. Maģars uzvarēja vēlēšanās 12. aprīlī, bet viņa valdība stājās amatā 12. maijā. Šo divu mēnešu laikā jau ir pieņemti vairāki būtiski lēmumi.
Ir jāsaprot, ka 12. aprīlī Ungārijā notikušais nebija vienkārši iepriekšējās valdības sakāve. Maģars ļoti skaidri pateica, ka viņa mērķis un solījums sabiedrībai nav tikai valdības maiņa, bet gan režīma un visas tās sistēmas, ko Viktors Orbāns bija izveidojis 16 gadu laikā, maiņa.
Šī režīma maiņa ietver trīs galvenos elementus, kurus Maģars vēlējās īstenot. Pirmais ir tiesiskuma atjaunošana un Orbāna iecelto lojālistu atbrīvošana no vadošajiem amatiem institūcijās, kurām būtu jānodrošina varas līdzsvars un kontrole. Šie cilvēki tika iecelti, lai šie kontroles mehānismi nedarbotos un valsts kļūtu par Orbāna varas instrumentu, nevis ierobežojumu.
Otrkārt, Maģars solīja demontēt „mafijas valsti”, kā viņš to dēvē. Ar to viņš nedomā vienkārši korupciju, bet gan korupciju, kas tiek organizēta valsts līmenī un ar valsts vadītāju ziņu, proti, sistēmisku korupciju.
Un trešais solis ir Ungārijas orientācijas maiņa no austrumiem uz rietumiem, no Krievijas uz Eiropas Savienību. Visās trīs jomās jau ir sperti nozīmīgi soļi.
Runājot par tiesiskuma atjaunošanu, Maģars jau ir atcēlis no amatiem vairākus galvenos Orbāna lojālistus. Nozīmīgākais no tiem ir Ungārijas prezidents Tamāšs Šujoks. Viņu atcēla no amata ar konstitūcijas grozījumiem, kuros bija teiikts, ka viņš vairs nav piemērots šim amatam, ka sabiedrības uzticība viņam ir zudusi un tādēļ viņš ir jāatbrīvo.
Bija jautājums, vai viņš šos grozījumus tiešām parakstīs, jo saskaņā ar Ungārijas tiesību sistēmu prezidentam ir jāparaksta jebkuri konstitūcijas grozījumi. Tātad viņam bija jāparaksta, tā teikt, savs „nāves spriedums”. Lai gan viņš pauda savas bažas, viņš galu galā parakstīja grozījumus un tika atcelts no amata. -
Trīs dienās 555 cilvēki parakstījuši Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam adresētu atklātu vēstuli, publiski viņu aicinot saglabāt valsts demokrātiskās vērtības un iestāties par tiesisko paļāvību, akadēmisko brīvību un pilsoniskās sabiedrības līdzdalību. Vēstule tapusi, reaģējot uz pēdējo dienu politiķu izteikumiem un vairāku ministriju lēmumiem, kas skāruši nevalstiskās organizācijas (NVO) un zinātniskos projektus. Tikmēr premjers Andris Kulbergs no “Apvienotā saraksta” paliek pie nostājas, ka jāizvērtē nevalstiskajam sektoram piešķirtā valsts finansējuma lietderība. Organizācijas savukārt uzskata, ka atsevišķi gadījumi tiek izmantoti visa sektora nomelnošanai.
“Es nevaru atļauties, ka dažos mēnešos sagrauj to, kas veidots desmitiem gadu laikā.” Tā saka Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes locekle, pilsoniskā aktīviste un atklātās vēstules autore Rasma Pīpiķe. Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam adresētajā vēstulē paustas bažas, ka politiķu vēršanās pret nevalstiskajām organizācijām un zinātnisko projektu publiska apšaubīšana var vājināt tiesisko paļāvību, akadēmisko brīvību un sabiedrības līdzdalību. Tās parakstītāji aicina prezidentu publiski iestāties par šiem demokrātiskas valsts pamatprincipiem un sekmēt to ievērošanu valsts institūciju darbā. Pīpiķe uzsver, ka vēstule nav tapusi, lai aizstāvētu kādu konkrētu organizāciju vai projektu. Tās mērķis ir nepieļaut, ka tiek vājināti gadu desmitiem veidoti sabiedrības līdzdalības un profesionālās ekspertīzes mehānismi.
Premjers Andris Kulbergs no “Apvienotā saraksta” nemaina savu nostāju, uzstājot, ka finansējums nevalstiskajam sektoram ir jāpārvērtē. Viņu interesējot, kā tiek izlietota nozarei piešķirtā nauda, kas kopumā esot aptuveni 200 miljoni eiro, jo pašreiz viņam nav priekšstata, kur šī nauda tiek tērēta.
Kulbergs arī paliek pie pārliecības, ka nevalstiskā sektora pārstāvjiem par dalību Ministru kabineta Memoranda padomes sēdēs nav jāmaksā, jo šāda sistēma, viņaprāt, ir sabojāta.
Kulbergs gan akcentē, ka ir pietiekami daudz labu piemēru, kur nevalstiskās organizācijas tiek galā ar funkcijām, kas tām ir deleģētas, daudz labāk un lētāk nekā valsts, jo tām ir kompetence un tās zina, kā to izdarīt. Bet, vienlaikus politiķis norādīja, ka esot pietiekoši daudz tādu piemēru, kur šī nauda tiekot “izpļekarēta”.
--
Nevalstisko organizāciju pārstāvjiem turpmāk varētu vairs nemaksāt par darbu Ministru kabineta Memoranda padomē un tās darba grupās. To paredz Valsts kancelejas sagatavotie noteikumu grozījumi tiesību aktu projektu portālā. Mērķis ir ietaupīt valsts budžeta līdzekļus. Atlīdzību plānots atcelt arī par padomes deleģēto pārstāvju darbu citās konsultatīvajās un uzraudzības institūcijās. -
Krustpunktā lielā intervija: Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadītāja Līga Bāriņa.
Esošā valdība ir darbu sākusi salīdzinoši īsu laiku pirms vēlēšanām, tādēļ katram ministram tika prasīts noteikt trīs prioritātes, ar ko strādāt. Veselības aprūpē tās saistītas ar slimnīcu tīkla reorganizāciju, pacientu vienotā pieraksta izveidi un zāļu reformu. Ko par šī prioritātēm un valdības pirmo pusotru darba mēnesi domā veselības aprūpē strādājošie?
Tomēr vispirms īsi par diskusiju, kas tagad norit par nevalstisko sektoru, jo arī arodbiedrība arī ir viens no nevalstisko organizāciju (NVO) veidiem. Premjera izteikumi par "parunāšanās apmaksāšanu" valdības Memoranda padomes sēdē izraisīja plašu rezonansi. NVO pārstāvji piekrīt, ka finansējuma uzraudzībai, ko valsts iegulda nevalstiskajā sektorā, ir jābūt un tāda jau ir, bet vairāk satraucas par efektu, ko šādi izteikumi izraisa kopumā, jo bažījās, ka tie grauj uzticību nevalstiskajam sektoram kā tādam. Daudzas reakcijas publiski lasāmajās diskusijās arī ir NVO noniecinošas.
-
Cilvēki neapzinās, ka virkne pakalpojumu, ko viņi saņem ir nevalstisko organizāciju (NVO) īstenotas un tās līdzfinansē valsts. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja "Platformu attīstības sadarbībai" direktore Inese Vaivare. Bez šīs naudas daļa valsts pārvaldes pakalpojumi nebūtu nodrošināti.
"Ja valsts pārvaldē kaut kas nemaksā, tas nenozīmē, ka tas nemaksā neko cilvēkam. Vecākiem ir jāmeklē, kur atstāt bērnu, lai piedalītos valsts pārvaldes sanāksmē; cilvēkam no reģioniem tā, visticamāk, būs vesela diena un lieli ceļa izdevumi, lai nonāktu uz šo sanāksmi. Valstij ir jābūt interesei atbalstīt savas organizācijas," norāda Vaivare. "Kad tiek operēts ar šiem skaitļiem, mums nav skaidrs, kas zem tā slēpjas. Piemēram, augstskolas izveido nevalstisko organizācija, kurā iegulda 30 miljonus eiro. Piemēram, Sporta federācija - pieci miljoni. Ja šādus lielus ciparus noņemam nost, tad paliek mazās biedrības reģionos, kas cīnās dažkārt pat ar savu pašvaldību par korupcijas mazināšanu."
Tikmēr premjers Andris Kulbergs no Apvienotā saraksta Latvijas Radio sacīja, ka viņš nekur nav teicis, ka nevalstiskajām organizācijām nauda nebūtu jādod. No Valsts kancelejas viņš sagaidot izvērtējumu, kādiem mērķiem šajā sektorā valsts tērē 200 miljonus eiro gadā. Taču neuzskata, ka NVO pārstāvjiem būtu jāmaksā par sanāksmēm, kurās tās piedalās ar valsts pārvaldi.
"Nevalstiskās organizācijas pārstāv biedru intereses. Kādreiz cilvēki sametās Reinim, lai viņš no pagasta aizbrauc pie gubernatora un izstāsta pagasta bēdu, pārstāv viņus. Tagad sanāk, ka Reinim apmaksā to, ka viņš sēž pie galda ar gubernatoru. Neloģiski," norād Kulbergs. "Es pats esmu strādājis nevalstiskās organizācijas arī iepriekš, pat nestādījos priekšā, ka Latvijas darba devēju konfederācija, Auto asociācija, es nesaņemu ne centa. Es pat nespēju iztēloties, ka mums būtu tiesības paprasīt kaut ko par to, ka es sēžu pie galda."
**
Nevalstisko organizāciju (NVO) darbam īpaša uzmanība pievērsta pēc tam, kad pagājušajā nedēļā premjerministrs Andris Kulbergs (Aapvienotais saraksts) pēc Memoranda padomes sēdes uzdeva Valsts kancelejai izanalizēt nevalstiskajām organizācijām piešķirto valsts finansējumu. -
Rūpes par pacientiem, solis ceļā uz labāku zāļu pieejamību vai priekšvēlēšanu laikā izziņota iecere, kuras efektivitāte vēl būs jāpierāda?
Veselības ministrija sadarbībā ar Paula Stradiņa Klīnisko universitātes slimnīcu līdz gada beigām īstenos pilotprojektu, kurā pacienti, izrakstoties no slimnīcas, ārsta nozīmētās antibiotikas līdz pat mēnesi ilgam ārstēšanas kursam saņems bez maksas. Mērķis ir nodrošināt nepārtrauktu ārstēšanu pēc izrakstīšanās no slimnīcas un veicināt atbildīgu antibiotiku lietošanu. Bažas par projekta īstenošanu un aptieku neiesaistīšanu paudusi farmācijas nozare. Tikmēr Veselības ministrija noraida pārmetumus, ka pilotprojekts izziņots, tuvojoties Saeimas vēlēšanām, uzsverot, ka pie šīs ieceres strādāts jau ilgstoši.
Latvija ir starp Eiropas Savienības valstīm ar viszemāko ambulatoru zāļu kompensācijas līmeni, un daudzos gadījumos pieaugušajiem antibiotikas jāiegādājas par pilnu cenu. Vienlaikus pasaulē arvien biežāk runā par antibiotiku efektivitātes mazināšanos. To veicina gan nepabeigti ārstēšanās kursi, gan nepareiza antibiotiku lietošana.
Lai situāciju uzlabotu, starp Paula Stradiņa Klīnisko universitātes slimnīcu un Nacionālo veselības dienestu ir noslēgts līgums par pilotprojekta īstenošanu.
Tā laikā Stradiņa slimnīcas pacienti, kuri antibiotiku terapiju var turpināt mājās, zāles bez maksas saņems jau izrakstoties no slimnīcas, nedodoties uz aptieku. Ministrija cer, ka tas mazinās pacientu finansiālo slogu, samazinās risku pārtraukt ārstēšanos un uzlabos tās rezultātus.
Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktore Jana Feldmane skaidro, ka pilotprojekta ideja radusies pēc slimnīcu speciālistu ierosinājuma – nereti pacienti pēc izrakstīšanās nevar uzreiz iegādāties vajadzīgās antibiotikas vai saņemt recepti, tāpēc ārstēšana tiek pārtraukta. Feldmane uzsver, ka pilotprojekta laikā vērtēs, vai šāda pieeja pacientiem patiešām ir ieguvums un vai to nākotnē būtu vērts ieviest plašāk. -
Lauksaimnieki šonedēļ sākuši labības pļauju. Arī politiķi turpina gatavoties savai "ražas novākšanai" rudenī. Pasaulē noteikti visvairāk skatītais notikums ir Pasaules futbola čempionāta finālspēles, bet arī tur neiztikt bez politikas, kā tas bija Anglijas un Argentīnas spēlē. Latvijā varbūt spilgtu notikumu nav, bet noteikti ir, ko apspriest. Aktualitātes analizē TV24 žurnāliste Anita Daukšte, TVNET grupa galvenais redaktors Toms Ostrovskis un portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns.
-
Jābūt cieņpilnam dialogam – tā, jautāta par iespējamiem riskiem jautājumā par augošo migrāciju Latvijas–Baltkrievijas pierobežā, sacīja ANO Bēgļu aģentūras pārstāve darbam ar Latvijas valdību Dace Meilija.
Eiropas Savienības jaunais Migrācijas un patvēruma pakts pamazām kļūst par realitāti arī Latvijā. Saeimā nonācis jaunais Patvēruma likumprojekts, kuram ANO Bēgļu aģentūra kopumā pauž atbalstu, tomēr aicina to pilnveidot vairākos būtiskos jautājumos – sākot ar neatkarīgu uzraudzību uz robežas un juridisko palīdzību patvēruma meklētājiem, līdz aizturēšanas kārtībai un bērnu aizsardzībai.
Vienlaikus nelegālās migrācijas spiediens uz Latvijas–Baltkrievijas robežas joprojām ir augsts, bet sabiedrībā un politikā arvien asākas kļūst diskusijas par to, kā sabalansēt drošību ar cilvēktiesībām. Dace Meilija šorīt Latvijas Radio atzina, ka Latvija pilnīgi noteikti spēj pildīt starptautiskās saistības. -
Jābūt cieņpilnam dialogam – tā, jautāta par iespējamiem riskiem jautājumā par augošo migrāciju Latvijas–Baltkrievijas pierobežā, sacīja ANO Bēgļu aģentūras Pārstāve darbam ar Latvijas valdību Dace Meilija.
Eiropas Savienības jaunais Migrācijas un patvēruma pakts pamazām kļūst par realitāti arī Latvijā. Saeimā nonācis jaunais Patvēruma likumprojekts, kuram ANO Bēgļu aģentūra kopumā pauž atbalstu, tomēr aicina to pilnveidot vairākos būtiskos jautājumos – sākot ar neatkarīgu uzraudzību uz robežas un juridisko palīdzību patvēruma meklētājiem, līdz aizturēšanas kārtībai un bērnu aizsardzībai.
Vienlaikus nelegālās migrācijas spiediens uz Latvijas–Baltkrievijas robežas joprojām ir augsts, bet sabiedrībā un politikā arvien asākas kļūst diskusijas par to, kā sabalansēt drošību ar cilvēktiesībām. Dace Meilija šorīt Latvijas Radio atzina, ka Latvija pilnīgi noteikti spēj pildīt starptautiskās saistības. -
Krāpšanas riski pašvaldības iepirkumos, necaurskatāma publisko līdzekļu pārvaldība un trūkumi pašvaldības naudas un mantas pārvaldībā. Tās ir tikai dažas no problēmām, ko Valsts kontrole konstatējusi revīzijā par Ogres novada pašvaldību. Par iespējamiem pārkāpumiem informētas arī tiesībsargājošās un citas uzraugošās iestādes. Pašvaldība lielāko daļu ieteikumu sola ieviest, taču daļai revidentu secinājumu nepiekrīt. Tikmēr opozīcija prasa atbildību, bet pašvaldību ministrs – skaidrojumus.
Valsts kontrole secinājusi, ka Ogres novada pašvaldībā publiskie līdzekļi ne vienmēr plānoti un izlietoti caurskatāmi. Lai gan iedzīvotāji kā prioritāti norādījuši ceļu sakārtošanu un uzņēmējdarbības attīstību, lielākais finansējuma pieaugums paredzēts kultūras infrastruktūrai, tostarp Ogres muzikālā teātra projektam. Turklāt gandrīz puse iecerēto projektu līdz šim nav īstenoti.
Revīzijā konstatēti arī trūkumi iepirkumos – nekvalitatīva dokumentācija, darbi uzticēti uzņēmumiem, kas nav uzvarējuši iepirkumā, bet atsevišķos gadījumos saskatītas arī iespējamas krāpšanas riska pazīmes.
Tāpat revidenti konstatējuši nepietiekamu kontroli pār biedrībām piešķirtā finansējuma izlietojumu, interešu konflikta pazīmes, kā arī trūkumus pašvaldības aģentūru darbībā, atlīdzības izmaksā un parādu administrēšanā.
Valsts kontrole norāda, ka revīzijas laikā vairākkārt saskārusies ar grūtībām no Ogres novada pašvaldības saņemt pilnīgu informāciju un pieprasītos dokumentus.
--
Ogres novada pašvaldība revīzijai izraudzīta pēc Valsts kontroles risku izvērtējuma, ņemot vērā iepriekš saņemto informāciju no iedzīvotājiem, dažādām organizācijām un citiem avotiem, tostarp pašas Valsts kontroles pārbaudes. Šādas revīzijas nav neierastas un regulāri tiek veiktas arī citās pašvaldībās. -
Ukrainai draud vēl viena smaga ziema. To šodien, 16. jūlijā, paziņoja Serhijs Koreckis, kuru parlaments - Augstākā Rada - apstiprināja premjerministra amatā. Koreckis uzsvēra, ka arī viņa vadītā ministru kabineta galvenā prioritāte būs stiprināt valsts aizsardzības spējas, lai pretotos Krievijas agresijai. Kamēr Augstākajā Radā notika balsojums, tikmēr galvaspilsētā Kijivā un citās Ukrainas pilsētās tūkstošiem cilvēku protestēja pret valsts prezidenta Volodimira Zelenska lēmumu atbrīvot līdzšinējo aizsardzības ministru Mihailo Fedorovu.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pagājušajā svētdienā negaidīti paziņoja par izmaiņām valdības sastāvā un par līdzšinējās premjerministres Jūlijas Sviridenko atlaišanu. Prezidents norādīja, ka viņam nav nekādu pretenziju pret Sviridenko, taču Zelenskis viņas nomaiņu pamatoja ar izmaiņām savā politiskajā stratēģijā.
Augstākā Rada aizvakar nobalsoja par Sviridenko atbrīvošanu no amatu, kurā viņa stājās pērn jūlijā. Līdz ar Sviridenko atbrīvošanu amatus zaudēja arī visi valdības ministri.
Serhijs Koreckis ir 48 gadus vecs. Viņš līdz šim nebija saistīts ar politiku. Koreckis kopš pagājušā gada vadīja Ukrainas lielāko naftas un gāzes uzņēmumu „Naftogaz”, bet iepriekš viņš vairākus gadus bija uzņēmuma „Ukrnafta” vadītājs.
Zelenkskis vakar oficiāli nominēja Korecki premjera krēslam. Viņš sacīja, ka Koreckis ir vislabāk sagatavotais kandidāts premjera amatam un tam, lai īstenotu prezidenta atjaunināto politisko stratēģiju.
Šodien Augstākajā Radā notika balsojums par Korecka apstiprināšanu amatā. Par viņa apstiprināšanu nobalsoja 289 Augstākās Radas deputāti; pret balsoja tikai viens. -
Latgalē šajās Saeimas vēlēšanās kandidātu ir mazāk nekā pirms četriem gadiem, turklāt katrs ceturtais no viņiem nemaz nedzīvo šajā reģiona. Dažām partijām pat lielākā daļa Latgales saraksta veidota no cilvēkiem, kuru ikdiena ar Latgali nav tieši saistīta. Tas raisa jautājumu, vai Latgali Saeimā var pilnvērtīgi pārstāvēt arī kandidāti no Rīgas, Pierīgas vai citiem novadiem.
Plašāk Viktora Andruškeviča sagatavotajā ierakstā.
Līdz Saeimas vēlēšanām palikuši nepilni trīs mēneši. No Latgales šogad ievēlēs 12 deputātus, kas ir par vienu mazāk nekā iepriekš. Mazāk ir arī kandidātu: iepriekš Latgales sarakstos bija 264 cilvēki, šogad – 180. Taču viena tendence nav mainījusies – gandrīz katrs ceturtais kandidāts, kurš startē Latgales vēlēšanu apgabalā, pats Latgalē nedzīvo. Daugavpilī uzrunātie iedzīvotāji gan uzskata – Latgali vislabāk var pārstāvēt tieši vietējie cilvēki. Tomēr daļa uzskata – dzīvesvieta nav galvenais.
Tendence palikusi nemainīga jau no iepriekšējām Parlamenta vēlēšanām – arī šoreiz katrs ceturtais kandidāts nedzīvo Latgalē. Dažos sarakstos tas ir īpaši izteikti. Jaunajai konservatīvajai partijai no desmit kandidātiem septiņi dzīvo ārpus Latgales, savukārt partijai “Austošā Saule” tikai viens no septiņiem kandidātiem dzīvo Latgalē. Bieži tie ir jaunāki saraksti vai partijas, kurām reģionos nav spēcīgas komandas. -
Lietuvas rīcībā ir izlūkdienestu informācija, kas liecina, ka Krievija varētu gatavoties provokāciju rīkošanai Baltijas reģionā. Par to intervijā ziņu aģentūrai BNS paziņoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda. Lietuvas valsts galvas teiktais izskanēja laikā, kad Polija brīdinājusi, ka Krievija varētu plānot tā dēvēto „viltus karoga” operāciju.
Šodien, 15. jūlijā, publiskotajā intervijā Lietuvas prezidents Gitans Nausēda faktiski apstiprināja iepriekš medijos izskanējušo informāciju, ka Krievija varētu plānot ierobežota mēroga uzbrukumus Baltijas reģiona infrastruktūras objektiem, izmantojot gan konvencionālus ieročus, gan citus līdzekļus. Vienlaikus Nausēda atzīmēja, ka pašlaik nav informācijas par to, kad un kur šādi uzbrukumi varētu tikt īstenoti.
Pēc Nausēdas teiktā, ņemot vērā šo apdraudējumu, Lietuva pēdējā laikā ir būtiski pastiprinājusi kritiskās transporta un enerģētikas infrastruktūras objektu aizsardzību. Lietuvas prezidents uzsvēra, ka atbildīgās iestādes gatavojas plašam iespējamo uzbrukumu spektram, kuru mērķis varētu būt šo objektu darbības traucēšana.
Intervijā Nausēda neapgalvoja, ka Krievijas iespējamie uzbrukumi varētu būt vērsti tieši pret Lietuvu. Iepriekš Polija informēja par Rietumu drošības iestāžu bažām saistībā ar pieaugošo Krievijas provokāciju risku NATO austrumu flangā. Savukārt Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis vakar apstiprinājis oficiālos Varšavas brīdinājumus. Pēc viņa teiktā, Krievija varētu gatavot tā dēvēto "viltus karoga" operāciju scenāriju, kurā tiktu izmantoti Ukrainas bezpilota lidaparāti. -
Šonedēļ pievērsīsimies norisēm dažādos pasaules kontinentos. Āfrikā, Sudānā, turpinās smaga humānā krīze, kas jau laupījusi ap 150 tūkstošiem vai vēl vairāk dzīvību un miljoniem cilvēku likusi doties bēgļu gaitās. Eiropas Savienībā šonedēļ sprieda par sankciju piemērošanu izraēliešu produkcijai, kas ražota izreāliešu apmetnēs Jordānas upes Rietumkrastā. Vienošanās par sankcijām gan netika panākta. Ukrainā notiek valdības maiņa, jo pēc nepilna gada darba no amata atkāpusies premjerministre Jūlija Sviridenko.
Raidījumā Divas puslodes aktualitātes analizē Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Elizabete Vizgunova-Vikmane un portāla TVNET ārvalstu ziņu žurnāliste un redaktore Annija Vīnkalna.
Ierakstā uzklausām ukraiņu politologu Dmitro Levusu.
Sudāna turpina asiņot
Pagājušajā trešdienā, 8. jūlijā, Apvienoto Nāciju Starptautiskā faktu vākšanas misija Sudānā nāca klajā ar ziņojumu par vardarbību pret civiliedzīvotājiem, ko izvērsis militārais formējums „Ātrā atbalsta spēki”.
Kopš 2023. gada Sudānā norit nežēlīgs pilsoņu karš starp valdības karaspēku un minēto grupējumu.
„Ātrā atbalsta spēkus” kā no armijas neatkarīgu militāru struktūru 2013. gadā izveidoja toreizējais diktators Omārs el Bešīrs, iekļaujot tajā ļaudis no tā dēvētās džandžavīdu milicijas – bruņotām arābu nomadu grupām, kuras vairākas desmitgades bija rīkojušas bandītiskus uzbrukumus nearābu zemkopju kopienām valsts dienvidrietumos.
2019. gadā plaša protestu kustība gāza diktatora Bešīra režīmu, taču demokrātisku iekārtu tā arī neizdevās izveidot. Vispirms 2021. gadā Sudānas bruņotie spēki kopā ar Ātrā atbalsta spēkiem padzina civilo pārvaldi un izveidoja huntu, bet 2023. gadā abas šīs militārās frakcijas sāka cīnīties savā starpā. Ātrā atbalsta spēkiem sākumā izdevās sagrābt galvaspilsētu Hartūmu, taču pagājušā gada martā armija to atguva. Kā vienai, tā otrai karojošajai pusei drīz uzradās ārēji atbalstītāji. Bruņotos spēkus atbalsta Ēģipte, Turcija, Irāna un Krievija, savukārt Ātrā atbalsta spēki saņem ieročus no Apvienotajiem Arābu Emirātiem, kur tiek pārdota lielākā daļa no zelta, ko šī karojošā puse nelegāli eksportē, tāpat ar Ātrā atbalsta spēkiem sadarbojas Etiopijas valdība un Lībijas austrumdaļu kontrolējošais ģenerālis Halīfa Haftars.
Šobrīd karā iestājies zināms spēku līdzsvars, „Ātrā atbalsta spēki” nostiprinājušies Sudānas dienvidrietumos – Dārfūras provincē, bruņotiem spēki pārvalda pārējo valsts teritoriju. Vietumis atsevišķas zonas kontrolē ar vienu vai otru pusi saistītas mazākas bruņotas organizācijas un vietējās milicijas grupas. Pēc neatkarīgās amerikāņu domnīcas „Council of Foreign Relations” aplēsēm Sudānas pilsoņu karš ir izraisījis šobrīd smagāko humāno un bēgļu krīzi pasaulē, laupot apmēram 150 000 dzīvību un liekot apmēram divpadsmit miljoniem cilvēku pamest savas dzīvesvietas.
Pieminētais Apvienoto Nāciju ziņojums atklāj, ka pagājušā gada oktobrī, kad Ātrā atbalsta spēku vienības ieņēma Fašīras pilsētu, tās izvērsa pret civiliedzīvotājiem, sevišķi nearābu izcelsmes, vardarbību ar genocīda elementiem. Notikušas masu slepkavības, masveidīgas izvarošanas grupā, iedzīvotāju mērķtiecīga atstāšana bez pārtikas. Pašreiz Ātrā atbalsta spēki koncentrē savas vienības ap Obeidas pilsētu valsts centrālajā daļā, kur mīt apmēram pusmiljons iedzīvotāju, tai skaitā ap astoņdesmit trim tūkstošiem bēgļu. Apvienoto Nāciju pārstāvji brīdina, ka ja Obeidā ļaus atkārtoties Fašīras scenārijam, slepkavību un vardarbības bilance var būt vēl šausminošāka.
Ukrainai būs jauns ministru kabinets
Svētdien, 12. jūlijā, Ukrainas Augstākajai Radai savu demisiju pieteica premjerministre Jūlija Sviridenko. Vakar Rada to apstiprināja ar savu balsojumu, līdz ar to līdzšinējā valdība uzskatāma par atkāpušos.
Premjerministres aiziešana pēc gada valdības vadībā nav saistīta ar kādu skandālu vai acīmredzamām domstarpībām. Tā ir Ukrainas augstākā izpildvaras nesēja, prezidenta Volodimira Zelenska iniciatīva, kuras pamatā, kā viņš to definējis, ir „atjaunota politiskā stratēģija”. Prezidents solījis izmaiņas arī spēka struktūru vadībā. Kā ticamākais Jūlijas Sviridenko pēctecis valdības priekšgalā tiek minēts līdzšinējais valsts naftas un gāzes piegādes koncerna „Naftogaz” vadītājs Serhijs Koreckis. Kā citi ticami kandidāti tiek minēti enerģētikas ministrs un kādreizējais premjerministrs Deniss Šmihaļs, aizsardzības ministrs Mihailo Fjodorovs un Harkivas mērs Ihors Terehovs. Katram no viņiem ir savi pieredzes un kompetences „trumpji”. Domājams, ka savu premjera kandidātu prezidents cels priekšā Augstākajai Radai rīt, 16. jūlijā.
Tikām Ukraina pēdējās nedēļas laikā atkal pievienojusi savam kontam pārliecinošus sasniegumus kaujas laukā. Dažu dienu laikā Azovas jūrā peldrobotu uzbrukumos nogremdēti vai bojāti simt pieci Krievijas peldlīdzekļi – tankkuģi, sauskravu kuģi, prāmji un velkoņi. Pavisam izsista no ierindas vairāk nekā puse Krievijas Azovas jūras civilās flotes. Ukraiņu lidroboti trāpījuši koncerna „Gazprom” naftas pārstrādes un naftas ķīmijas kombinātam Salavatā, Baškortostānā, kā arī militāriem mērķiem Krimā un tai pieguļošajās teritorijās.
Sagatavoja Eduards Liniņš.
Kam taisnība Jordānas Rietumkrastā?
Pirmdien, 13. jūlijā, Eiropas Savienības Padomes ārlietu ministru konsīlijs pulcējās Briselē, lai apspriestu sankciju piemērošanu produkcijai, kas ražota izraēliešu apmetnēs Jordānas Rietumkrastā.
Šī teritorija nonāca Izraēlas bruņoto spēku kontrolē Sešu dienu kara rezultātā 1967. gadā un pamatā ir starptautiskās sabiedrības atzīta par Izraēlas okupētu, kas vairākkārt atzīmēts Apvienoto Nāciju institūciju rezolūcijās un Starptautiskās tiesas spriedumos. Izraēla, savukārt, uzstāj, ka Rietumrasts ir strīdus teritorija, jo līdz 1967. gadam to bija anektējusi Jordānija, kam arī nebija uz to starptautiski atzītu tiesību. Jau drīz pēc Rietumkrasta nonākšanas Izraēlas kontrolē šajā līdz tam palestīniešu apdzīvotajā apgabalā sāka veidoties ebreju tautības Izraēlas pilsoņu apmetnes. Pašreiz līdzās aptuveni trim miljoniem palestīniešu tur dzīvo vairāk nekā pusmiljons izraēliešu kolonistu.
Kopš 1993. gada Rietumkrasta teritorija ir sadalīta trīs dažādās zonās ar dažādu Izraēlas spēku klātbūtnes un kontroles līmeni, un izraēliešu apmetņu teritorija iekļauta zonā C, kas ir pilnīgā Izraēlas kontrolē. Pamatā starptautiskajā sabiedrībā valda konsenss par to, ka izraēliešu apmetņu veidošana ir pretrunā ar starptautiskajām tiesībām. Cita starpā, šādu viedokli 2024. gada jūlijā oficiāli formulēja Starptautiskā Tiesa, aicinot valstis novērst tirdzniecības vai investīciju attiecības, kas palīdz uzturēt šo situāciju.
Tam kategoriski nepiekrīt pašreizējā Izraēlas valdība, kurā liela ietekme ir labējiem radikāļiem. Šo politiķu ieskatā Rietumkrasta zemes – Jūdeja un Samārija – ir vēsturiskas ebreju teritorijas un, attiecīgi, ebreju klātbūtne tur ir leģitīma.
Pēdējos mēnešos ir pieaudzis vairāku Eiropas Savienības dalībvalstu spiediens par labu sankciju noteikšanai, uzsverot, ka pastiprinās Izraēlas kolonistu vardarbība pret palestīniešiem un viņu īpašumu, kā arī Izraēlas valdība veicina apmetņu izplešanos. Tādas valstis kā Īrija, Nīderlande un Spānija jau ir ieviesušas savus nacionālā līmeņa tirdzniecības ierobežojumus apmetņu ražojumiem, taču Eiropas Savienība kopumā līdz šim pie kopsaucēja nav nonākusi, ko, protams, neveicina arī pašreizējais Izraēlas un „Hamās” karš. Valstu grupa, kurā ietilpst Beļģija, Nīderlande un Spānija ar augstās pārstāves ārpolitikas un drošības politikas jautājumos Kajas Kallasas atbalstu pirmdienas sanāksmē ieradās ar mērķi panākt Eiropadomes balsojumu par konkrētiem pasākumiem. Runa ir par trīs iespējamajiem modeļiem: lielākiem tarifiem, importa licencēšanas sistēmu vai pilnīgu tirdzniecības aizliegumu. Tomēr vairākas dalībvalstis – Vācija, Itālija, Ungārija un Čehija – ir pret, tāpat skeptiski noskaņota arī Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena. Nav arī līdz galam skaidrs, vai Eiropadomes balsojumā šajā gadījumā būtu lietojams kvalificētā vairākuma, vai konsensa princips.
Sagatavoja Eduards Liniņš un Artis Tomsons. -
Premjers ir pagarinājis jau iepriekš noteikto moratoriju lielo un dārgo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iepirkumiem, sākotnēji paredzētajā laikā – 30 dienās nav bijis iespējams visu izvērtēt. Ierobežojums attiecas uz iepirkumiem virs 140 tūkstošiem eiro. Ko tas praksē nozīmē un ko galu galā tiek mēģināts paveikt, par to spriežam Krustpunktā.
Skaidro un analizē Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājs Artis Lapiņš, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas vadītāja Signe Bāliņa un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Gatis Ozols.
- Laat meer zien
