Afleveringen
-
26. janvārī Baltkrievijas pašpasludinātais valsts galva Aleksandrs Lukašenko pieskaitīja savam varas ciklam vēl piecus gadus. 27. janvārī Eiropadome lēma vēl uz pusgadu pagarināt agresorvalstij Krievijai noteiktās sankcijas. Kara ekonomika Krievijā.
Aktualitātes analizē laikraksta "Diena" komentētājs Andis Sedlenieks un Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētniece Elīna Vrobļevska. Sazināmies ar Latvijas Bankas Ģenerālsekretariāta vadītāju, ekonomistu Andri Strazdu.
Krievijas ekonomikas spožums un posts
Apmēram gadu pēc Krievijas plaša mēroga agresijas sākuma parādījās viedokļi par to, ka Kremlim izdevies visai labi tikt galā ar Rietumu sankciju negatīvajiem efektiem un izveidot kara ekonomikas modeli, kas nodrošinājis nozīmīgāku izaugsmi kā teju jebkurai attīstītajai valstij. Pagājušajā gadā tās iekšzemes kopprodukta pieaugums bija 4%, kamēr Savienotajām Valstīm – 2,7%, bet Eiropas Savienībai vidēji – 0,7%.
Kremļa saimnieks Vladimirs Putins turpina plātīties ar savas valsts spožo ekonomikas modeli, kuram nekādas Rietumu sankcijas neko nevarot padarīt. Tomēr pēdējā laikā arvien biežāk parādās brīdinoši viedokļi, un ne viens vien analītiķis un medijs Krievijas sakarā lieto metaforu – „steroīdus salietojies maratonists”. Proti, šī brīža uzrāviens nebūt negarantē kaut cik nozīmīgu ilgtspēju.
Aģentūra „Reuters” pagājušonedēļ publicētā materiālā uzskaita, tāsprāt, nozīmīgākos riskus, ar kuriem šogad varētu būt jāsastopas Krievijas tautsaimniecībai. Pirmkārt, tā ir inflācija, kura pagājušajā gadā sasniegusi 9,5% atzīmi. Šo rādītāju dzen augšup dāsnie tēriņi militārajam sektoram un drošības struktūrām, kā arī vispārējais algu kāpums, ko izraisa darbaroku deficīts. Kā allaž, cenu kāpums grauj sociāli mazāk aizsargāto sabiedrības grupu dzīves līmeni. Otrs faktors ir kredītprocentu likmes. Ceļot likmes, Krievijas Centrālā banka mēģina bremzēt inflāciju un pērngad oktobrī noteica 21% likmi. Attiecīgās kredītresursu cenas, kas ir ap 30%, padara tos praktiski nepieejamus daudzām tautsaimniecības nozarēm; problēmas neizjūt vienīgi valsts subsīdijām piepumpētā militārā ražošana.
Trešais riska moments ir ekonomikas strauja sabremzēšanās. Valdība paredz šogad lēnāku kāpumu, pamatīgi sakarsētajai ekonomikai atdziestot līdz 2,5% pieauguma rādītājam, tomēr Starptautiskais valūtas fonds lēš daudz pieticīgākus 1,4%. Krievijā varot iestāties stagflācija – izaugsmes apsīkums kombinācijā ar joprojām augstu inflāciju. Papildu ekonomiku bremzējošs apstāklis ir jau pieminētais darbaspēka, sevišķi kvalificēta darbaspēka trūkums. Kā ceturtais aspekts tiek minēts valsts budžeta deficīts. Karš ir dārgs prieks, un pagājušajos trīs gados Kremlis vairakkārt ir izņēmis pamatīgas summas no Krievijas Nacionālās labklājības fonda, nozīmīgākās finanšu rezerves. Rezultātā fonda apjoms sarucis vairākkārt, un ar tajā atlikušo 31 miljardu dolāru var nepietikt, ja tēriņi paliks līdzšinējie. Tad neatliks nekas cits kā palielināt nodokļus.
Visbeidzot, piektais – nu jau vairākus mēnešus lejup slīdošais rubļa kurss. Kaut īstermiņā tas palīdz mīkstināt budžeta deficīta problēmu, vidējā termiņā ārzemju preču sadārdzināšanās ir vēl viens inflācijas veicinātājs.
Brīvība klusēt
26. janvārī Baltkrievijas pašpasludinātais valsts galva Aleksandrs Lukašenko, kurš tur savu nāciju dzelžainā varas tvērienā kopš 1994. gada, pieskaitīja savam varas ciklam vēl piecus gadus. Tika pasludināts, ka iecirkņos esot ieradušies gandrīz 86% vēlētāju, un vairāk nekā 87% no viņiem nobalsojuši par ūsaino vadoni.
Par to, cik šai bildītei sakara ar patieso dzīves ainu Baltkrievijā, kas pirms pieciem gadiem mēģināja izrauties no diktatora dzelžainā tvēriena, stāsta Rīgā trimdā dzīvojošā baltkrievu māksliniece Olga Jakubovska:
„Patiesībā izjūta ir dīvaina, jo tu saproti, ka tev pat netika dota iespēja izteikt savu viedokli. Visiem, kuri tā vai cita iemesla pēc atradās ārzemēs, tika liegta iespēja balsot. Šoreiz ārzemēs nebija neviena vēlēšanu iecirkņa. Skaidrs, ka tie, kas bija valstī, visiem spēkiem centās nepiedalīties šajā šovā. Ir savākts milzīgs daudzums informācijas, kas liecina, ka daudzi iecirkņi bija vienkārši tukši. Balsoja tie, kuri ir pilnībā atkarīgi no režīma, un tie, kas režīmu atbalsta, jo par to saņem naudu – spēka struktūras, valsts institūciju darbinieki. Oficiāli strādājošu neatkarīgu žurnālistu Baltkrievijā vairs nav. Tomēr joprojām ir cilvēki, kas sniedz informāciju mūsu neatkarīgajiem medijiem, kuri bijuši spiesti pamest valsti. Šīs informācijas vākšana, protams, notiek katru dienu. Piemēram, „Telegram” platformā var droši nodot ziņas. Tā nu mēs uzzinām uzticamu informāciju no neatkarīgiem Baltkrievijas medijiem.
Bet ar ģimeni, ar draugiem es, sazinoties, cenšos par politiku nerunāt, lai viņiem nesagādātu nepatikšanas. Pēc pēdējiem datiem krimināllietas ir ierosinātas pret apmēram 300 žurnālistiem. 300 krimināli vajātu žurnālistu tādā nelielā valstī! Savulaik baltkrievu bija aptuveni 9 miljoni, saskaņā ar dažiem avotiem tagad valsti ir pametuši no 600 tūkstošiem līdz miljonam cilvēku. Medicīnā ir ļoti daudz problēmu, jo cilvēku ir palicis maz, un daudzi turpina aizbraukt. Tagad mēģina piesaistīt augstskolu absolventus darbavietai gandrīz uz 10 gadiem, liekot aizbraukšanas gadījumā maksāt milzīgas summas. Bet tas nelīdz – cilvēki vienalga aizbrauc. Drīz tur paliks tikai vecīši, militārpersonas un miliči, bet tie jau nevarēs ne ārstēt, ne mācīt. Institūtos ir ļoti daudz vakanču, jo veselas katedras ir atlaistas vai aizgājušas no darba. Piemēram, Polockas universitātē tika atlaisti ļoti daudzi, jo viņi publiski uzstājās pret vardarbību. Tagad tie cilvēki – kurš Varšavā, kurš Parīzē – dara savu darbu un, skaidrs, ka sāk visu no nulles. Vesela liela katedra tika vienkārši nogriezta ar sakni, taču režīmam ir uzspļaut. Viņi nedomā par rītdienu. Viņi grib izdzīvot šodien. Politisko ieslodzīto un no represijām cietušo cilvēku skaits ir vienkārši šokējošs.
Mums ir cilvēktiesību biedrība “Vesna” („Pavasaris”), kuras vadītājs, Nobela Miera prēmijas laureāts Aless Beļeckis sēž Lukašenko cietumā. Par viņu jau sen nav ziņu. Bet biedrība cenšas strādāt, cik var, un pēc pēdējiem tās apkopotajiem datiem 136 tūkstošus baltkrievu ir tieši skārušas represijas dažādu krimināllietu, administratīvo lietu, īslaicīga ieslodzījuma veidā. Visa represiju mašīna darbojas gandrīz piecus gadus. Bet es zinu, ka cilvēki nav padevušies, nav sākuši domāt citādāk, nav šī visa rezultātā iemīlējuši Lukašenko režīmu. Viņi to kā nevarēja ciest, tā necieš joprojām, taču tagad viņi nevar izteikties. Un viņi dod priekšroku klusēšana, jo klusēšana – tā ir tava brīvība, kādā mērā tā vispār ir iespējama šobrīd Baltkrievijā.”
Donalds met ēnu
27. janvārī Eiropadome lēma vēl uz pusgadu pagarināt agresorvalstij Krievijai noteiktās sankcijas. Daudz netrūka, ka lēmums netiktu pieņemts, par ko, kā allaž, gādāja Ungārijas premjers Viktors Orbans. Kā atklāti paziņoja ungāru līderis, kurš labprāt izrādās gan ar Putina, gan Trampa draudzību, viņš paskatīšoties, ko Krievijas agresijas sakarā pasākšot Baltā nama saimnieks, varbūt ka pēc tam sankcijas nemaz vairs nevajadzēšot.
Vēl viena Ungārijas prasība bija – lai Ukraina atjauno Krievijas gāzes tranzītu cauri savai teritorijai, ko prezidents Volodimirs Zelenskis noraidīja kā neiespējamu, gan piebilstot, ka pa attiecīgo cauruļvadu varētu piegādāt citu, teiksim – Azerbaidžānas gāzi, ja no tā nepelnīs Krievija.
Ungārijas varasvīra kārtējie manevri radīja nepārprotamu nervozitāti Briselē, jo ar vienu veto pietiktu, lai sagāztu trīs gados un piecpadsmit paketēs centīgi būvēto sankciju konstrukciju. Kad nu Tramps ir paziņojis, ka „draugs Vladimirs”, ja daudz spītēsies miera sarunu sakarā, var dabūt no Vašingtonas sankcijas pie jau esošajām, arī Orbana nostāja izrādījusies gana elastīga.
Tikām nedienās savu silto attiecību dēļ ar agresorvalsts diktatoru iekūlies vēl viens lētās krievu gāzes kārotājs no Centrāleiropas – Slovākijas premjerministrs Roberts Fico. Pēc tam, kad Ziemassvētku priekšvakarā Fico negaidīti ieradās vizītē Maskavā, kur draudzīgi rokojās ar Kremļa saimnieku, Slovākijas pilsētu ielās izgāja tūkstoši protestētāju, kuriem viņu valsts neformālā Krievijas satelīta statuss nav pieņemams. Kopš tā laika demonstrācijas turpinās, tās ir mierīgas un tikai pieauga mērogos pēc tam, kad premjerministrs Fico paziņoja, ka protesti tiekot organizēti un koordinēti no ārzemēm nolūkā gāzt likumīgo Slovākijas valdību.
24. janvārī galvaspilsētas Bratislavas ielās izgāja 60 000, savukārt otras lielākā pilsētas Košices ielās – 15 000 protestētāju. Paralēli Fico kabinets zaudējis nelielo vairākumu Slovākijas parlamentā. Izveidojot koalīciju 2023. gada oktobrī no divām kreisi populistiskām partijām „Virziens – sociāldemokrātija” un „Balss – Sociāldemokrātija” un nacionālradikāļiem Slovāku Nacionālās partijas – tai Nacionālajā sapulcē bija minimāls vienas balss pārsvars. Tagad nu četri no agrākajiem koalīcijas deputātiem paziņojuši, ka turpmāk balsošanā nepiedalīsies. Netiek izslēgts neuzticības balsojums esošajai valdībai, kas var novest pie ārkārtas vēlēšanām.
Sagatavoja Eduards Liniņš. -
Pašreizējā valdība nespēj tikt galā ar elementāriem izaicinājumiem, piemēram, atrast Latvijas Bankas prezidentu, naudu „Rail Baltica” projektam vai risināt „airBaltic” problēmas. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt teica Saeimas opozīcijas frakcijas Apvienotā saraksta līderis Edgars Tavars.
Viņš izteicās, ka Apvienotais saraksts nebūtu gatavs iekļauties pašreizējā valdībā, tāpēc būtu veidojama cita. -
Zijn er afleveringen die ontbreken?
-
Ceļš līdz nākamajam Latvijas Bankas prezidentam izrādījies pilns negaidītu līkloču. Vispirms, tuvojoties bijušā prezidenta Mārtiņa Kazāka termiņa beigām, izrādījās, ka koalīcija nemaz nespēj vienoties par kopīgu kandidātu, Zaļo un zemnieku savienība izvirzīja savu, bet pārējie koalīcijas partneri nāca ar savu kandidātu. Vēlēšanas tā arī nenotika. 24. janvārī šķita, ka vienošanās ir panākta, bet atkal izrādījies, ka tā nemaz nav, un atkal koalīcija sadalījusies divās daļās. Bet tagad kandidātu, ko gan toreiz, gan tagad atkal atbalsta "Jaunā Vienotība" un "Progresīvie", ir izvirzījušas divas opozīcijas partijas – Nacionālā Apvienība un Apvienotais saraksts. Kādas politiskās spēles tiek spēlētas un kādi īsti ir kritēriji, pēc kuriem vērtē kandidātus, par to diskutējam Krustpunktā ar Saeimas frakciju pārstāvjiem. Diskutē frakcijas "Jaunā Vienotība" priekšsēdētājs Edmunds Jurevics, Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Augusts Brigmanis, frakcijas "Progresīvie" priekšsēdētājs Andris Šuvajevs, frakcijas "Latvija pirmajā vietā" priekšsēdētājs Ainārs Šlesers un Apvienotā saraksta frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars.
-
Latvijas pašvaldībās ir budžetu pieņemšanas laiks. Kaut arī šogad pašvaldību budžetos nonāks par trim procentiem vairāk no iedzīvotāju ieņēmumu nodokļa nekā pērn, tomēr vajadzību ir daudz un īpaši finanšu pietrūkst attīstībai. To šorīt Latvijas Radio atzina Latvijas pašvaldību savienības vadītājs Gints Kaminskis, norādot, ka visvairāk naudas grūtības izjūt pierobežā.
--
Pašvaldību budžeti par desmito tiesu lielāki nekā pērn; dažviet sūkstās par naudas trūkumu. -
Pašvaldībās apgriezienus uzņem šā gada budžeta pieņemšanas maratons – 19. februārī apritēs divi mēneši kopš valsts šā gada budžeta izsludināšanas, un šo divu mēnešu laikā savu budžeti jāpieņem arī pašvaldību domēm. Lielā aina rāda, ka pašvaldību vēlēšanu gadā tās tērēs vidēji par desmit procentiem vairāk nekā pērn. Tomēr, neraugoties uz tik būtisku izdevumu daļas palielinājumu, ir vietējie politiķi, kas par budžeta iespējām arvien sūkstās.
-
20. janvārī, kad ASV prezidenta amatā oficiāli stājās Donalds Tramps, miljardierim Īlonam Maskam piederošo sociālās tīklošanas platformu „X” pameta Eiropas Žurnālistu federācija. Tādējādi organizācija pauda attieksmi pret platformas piekopto politiku un izveidotajiem algoritmiem, kas palīdzēja bruģēt Trampa ceļu uz panākumiem.
Pērnā gada nogalē Īlons Masks savā sociālajā tīklā pauda atbalstu galēji labējai partijai “Alternatīva Vācijai”, paziņojot, ka tikai tā var glābt Vāciju. Vēlāk līdzīgu un plašāku viedokli viņš izteica viedokļrakstā izdevumā “Die Welt”, noliedzot šīs partijas ekstrēmistisko noslieci. Tikai pusotru mēnesi pirms Bundestāga ārkārtas vēlēšanām „Alternatīva Vācijai” kanclera amata kandidātei Alisei Veidelei bija tiešsaistes saruna ar Masku, kurā viņa kritizēja Vācijas politikā notiekošo. Bundestāgā ir ierosināta izmeklēšana par iespējamu nelikumīgu ziedošanu šai partijai.
Raidījumā Mediju anatomija saruna ar Eiropas žurnālistu federācijas izpilddirektori Renāti Šrēderi, lai plašāk skaidrotu šo lēmumu un platformas „X” ietekmi uz mediju vidi, politiku un sabiedrību. -
Šī nedēļa ir bijusi visai bagāta ar jaukām ziņām – vispirms "Straumes" nominācija "Oskaram", pēc tam arī futbolistu panākumi, pēdējam gan ir blakne – agresīvi pretinieku komandas līdzjutēji.
Protams, jārunā arī par citiem svarīgiem procesiem – līdz šim izskatījās, ka ar Latvijas Bankas prezidenta kandidāta nosaukšanu koalīcijai iet tikpat lēni kā pirmajā tūrē. Šodien, 24. janvārī, gan uzzinājām vienas kandidātes vārdu - tā ir bijušā Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile. Pagaidām gan nav zināms, ko par to saka visi koalīcijas partneri. Runājam arī par "Re:Baltica" kolēģu atklājumiem, kā arī pirmajām Donalda Trampa darbības dienām pēc inaugurācijas.
Aktualitātes Krustpunktā analizē "Re:Baltica" žurnāliste Olga Dragiļeva, domnīcas "Providus" direktore, politoloģe Iveta Kažoka, portāla "Delfi" žurnāliste Alīna Lastovska un TV24 žurnālists Ansis Bogustovs.
-
Droni virs Rīgas lidostā izrādījās negaidīts pārbaudījums vienam no mūsu kritiskās infrastruktūras objektiem. Par to un citiem jautājumiem Krustpunktā izvaicājam RIX Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāju Lailu Odiņu.
Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod žurnāliste Inese Helmane un Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas daļas žurnālists Andrejs Vasks.
-
Nevēlos, lai mani radi kādu dienu nonāktu okupācijā vai tiktu aplenkti, kā tas notika Mariupolē. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ es palīdzu Ukrainai. Palīdzot tai, mēs palīdzam Eiropai, un Ukraina patiesi ir Eiropas drošinātājs. Tā saka šīs epizodes viesis - Eduards Miltiņš, kurš jau kādu laiku dzīvo Lielbritānijā un kopā ar domubiedriem palīdz Ukrainai, sūtot dažādas ar 3D printeri veidotas lietas. Ar Eduardu sarunājas Rihards Plūme.
Savukārt Dīvs Reiznieks iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām:
Donalda Trampa inaugurācijas runa - ko dzirdēja Ukraina?
Personības, kas varētu ietekmēt ASV attieksmi pret Ukrainu;
Ko darīs Eiropa?
Ko šobrīd starptautiskajā politikā Ukrainai darīt vispirms?
00:31 Ievads
02:25 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm:
02:57 Donalda Trampa inaugurācijas runa - ko dzirdēja Ukraina?
08:51Pekinā un maskavā Trampa runa iepriecināja?
09:50 tuvākā pusgada laikā varētu gaidīt Ķīnas un krievijas īstenotas hibrīdveida provokācijas, lai saprastu uz kādu reālu darbību gatava ASV
11:09 Vai Ukrainas nepieminēšana runā ir laba ziņa?
11:49 Personības, kas varētu ietekmēt ASV attieksmi pret Ukrainu.
16:41 Ko darīs Eiropa?
19:18 Ko šobrīd starptautiskajā politikā Ukrainai darīt vispirms?
22:29 Dīvs par to kāpēc prognozēt Trampa nākamos soļus ir gluži vai neiespējami.
25:12 EXPLAINER: Tikai retais krievijas ierēdnis un likumdevējs, kurš solījis doties karā, reāli redzējis frotni.
29:11 Ukrainā turpinās korupcijas apkarošana armijas augstākajās aprindās, kā arī aizturēti vairāki ģenerāļi par viņu profesionālajām darbībām.
31:41 Piesakām šīs epizodes galveno viesi – Lielbritānijā dzīvojošo latvieti Eduardu Miltiņu, kurš aktīvi piedalās palīdzības sniegšanā Ukrainas bruņotajiem spēkiem.
33:17 Par nonākšanu Lielbritānijā un darbu tur.
34:55 Lielbritānijas veselības aprūpes sistēmas izaicinājumi.
36:28 Donkasterā latviešu daudz.
37:19 Latvieši palīdzības centienos Ukrainai iesaistās visai aktīvi.
38:10 Iepazīšanās ar majoru Odinu, kas lieka pievērsties palīdzības centieniem ar lielāku vērienu.
40:51 Radinieki Ukrainā.
41:17 Par motivāciju palīdzēt Ukrainai.
42:03 Viņu specializācija – 3D printeru izgatavotu detaļu sūtīšana uz Ukrainu.
43:59 Kur tiek rasts finansējums?
44:42 Printē pārsvarā detaļas droniem.
45:35 Ukraiņi priecīgi par jebkādu saņemto palīdzību.
46:40 Cerams, pēc šīs sarunas atbalstītāju skaits pieaugs.
47:28 Kāda ir ukraiņu kopiena Lielbritānijā?
48:13 Kas attur cilvēkus palīdzēt Ukrainai?
49:03 krievijas propagandas ietekme Lielbritānijā.
51:00 Nogurums no ziņām par Ukrainu.
52:01 Kā briti palīdz Ukrainai?
55:25 Karš Ukrainā ietekmē visus Eiropā, neatkarīgi no fiziskā attāluma.
56:56 Ukrainai var palīdzēt neatkarīgi no tā, kur pasaulē atrodies.
58:10 Sarunas beigas.
58:24 Dīvs un Rihards pārrunā dzirdēto.
59:31 Eduarda kontakti, uz kuriem rakstīt.
59:55 Nākamajā nedēļā runāsim par vegāniem kara laikā Ukrainā.
1:00:30 Padalieties ar šo stāstu.
Rakstiet mums [email protected]
Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.
Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs
-
Teju trīs gadus pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukraina aktīvi strādā pie savu pavalstnieku atgriešanās mājās. Viens no tādiem soļiem ir panāktā vienošanās ar Vāciju, kur tiks izveidoti vairāki palīdzības centri ukraiņu bēgļiem. Viņiem cita starpā tiks piedāvāta arī palīdzība darba iegūšanai šajā Viduseiropas valstī. Šādu centru izveide ir veids, kā palīdzēt ukraiņiem ne tikai iejusties pagaidu mītnes zemē, bet arī būt lietas kursā par darba iespējām mājās. Vienlaikus ukraiņu kopienā par līdz šim izziņotajām ieceres detaļām izskanējusi arī skepse.
-
Vai valstij pietiks naudas vairāku pabalstu palielināšanai? Labklājības ministrija ir sagatavojusi plānu par bērnu kopšanas, ģimenes valsts pabalsta un vecāku pabalsta paaugstināšanu no nākamā gada. Pabalstu palielināšanas izmaksas lēš virs 130 miljoniem eiro un iespējas to realizēt ierobežos valsts budžeta iespējas. Saeimas Sociālo un darbu lietu komisijā plāna iedzīvināšanu turpinās apspriest februāra vidū.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas darba kārtībā bija vairāki kolektīvie iesniegumi ar aicinājumu palielināt dažādus ar jauno ataudzi saistītus pabalstus. Tie jau ilgstoši netiek līdzi izmaksu pieaugumam.
Labklājības ministrija piedāvā bērna piedzimšanas pabalstu palielināt no 421 līdz 741 eiro. Bērnu kopšanas pabalsts līdz bērna pusotra gada vecumam ir 171 eiro – tikpat cik to noteica tālajā 2003. gadā. Par bērnu vecumā no pusotra līdz diviem gadiem pabalsts ir 42,69 eiro. Labklājības ministrija pabalstu piedāvā saistīt ar vidējiem ienākumiem valstī un tas pieaugtu līdz 422 eiro.
Ģimenes valsts pabalsts par vienu bērnu ir 25 eiro mēnesī, par diviem – 100 eiro mēnesī, par trim - 225 eiro mēnesī, par četriem un vairāk bērniem – 100 eiro mēnesī par katru. Labklājības ministrijas priekšlikums ir pabalstu par vienu bērnu dubultot līdz 50 eiro mēnesī, to palielināt arī ģimenēm ar diviem un vairāk bērniem, kā arī vecāku pabalstu. Ministrija saredz arī lielāku atbalstu viena vecāka ģimenēm. Sagaidāmas arī diskusijas par iespējamu ātrāku pensionēšanos vecākiem vai aizbildņiem pirmspensijas vecumā.
Atbilstoši ministrijas aprēķiniem pabalstu paaugstināšanai vajadzīgi kopumā papildu ap 133 miljoniem eiro. Ņemot vērā paredzami ierobežotas budžeta iespējas, skaidra galvenā prioritāte ir bērnu kopšanas pabalsta palielināšana. -
Republikānis Donalds Tramps oficiāli kļuvis par 47. ASV prezidentu. Gazā sākas 42 dienas ilgs pamiers. Aktualitātes analizē Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktors Māris Cepurītis un Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Rustams Šukurovs.
Gazas kara beigas vai atelpas mirklis?
19. janvārī stājās spēkā pagājušonedēļ ar Kataras, Ēģiptes un Savienoto Valstu starpniecību panāktā vienošanās par uguns pārtraukšanu starp Izraēlu un Gazas sektorā valdošo grupējumu „Hamās”. Tā paredz „Hamās” sagūstīto Izraēlas pilsoņu atbrīvošanu apmaiņā pret vismaz tūkstoti Izraēlā ieslodzītu palestīniešu.
Iebrukuma laikā Izraēlā 2023. gada 7. oktobrī Gazas joslā bāzēto grupējumu kaujinieki sagūstīja 251 ķīlnieku, no kuriem 94 joprojām atrodas teroristu rokās. Pēc Izraēlas puses ieskatiem, dzīvajos varētu būt kādi 60 no sagūstītajiem. Pirmajā uguns pārtraukšanas dienā tika atbrīvotas trīs izraēliešu gūsteknes un 90 palestīnieši – sievietes un pusaudži.
Vēl vienošanās paredz pakāpenisku Izraēlas spēku atvilkšanu un humānās palīdzības piegāžu intensificēšanu, un tiek ziņots, ka svētdien Gazas joslā ieradušās apmēram 600 kravas mašīnas ar palīdzību. Visas nolīguma detaļas netiek atklātas, taču ir darīts zināms, ka tā īstenošana paredzēta trīs posmos. Pirmajam posmam, kas iesākās svētdien, jāturpinās 42 dienas, kuru laikā pakāpeniski jāatbrīvo 33 izraēliešu ķīlnieki – sievietes, bērni, vecāki ļaudis, slimie un ievainotie – un vairāki simti palestīniešu. Izraēlas Aizsardzības spēkiem jāatvelkas no Gazas joslas apdzīvotajām teritorijām, ļaujot tajās atgriezties palestīniešu civiliedzīvotājiem. Ja pāris nedēļas process turpināsies saskaņā ar vienošanos, sāksies sarunas par tālāko pamiera īstenošanas gaitu. Otrajā uguns pārtraukšanas posmā jāatbrīvo visi atlikušie izraēliešu ķīlnieki, tāpat apmaiņā pret palestīniešu ieslodzītajiem, un Izraēlas spēkiem pilnībā jāpamet Gazas josla. Visbeidzot, pēdējā etapa galvenais saturs ir normālas dzīves atjaunošana Gazas joslā, kas, visdrīzāk, prasīs vairākus gadus. Pie tam nākotnes izkārtojuma aprisēs vēl joprojām ir daudz neskaidra. Ļoti iespējams, Izraēla vēlēsies paturēt sava kontrolē buferzonu pie Gazas robežām, kam Hamas nav piekritusi. Tāpat Hamas, visdrīzāk, cer uz tādu palestīniešu ieslodzīto atbrīvošanu, kurus Izraēla nobūs gatava laist brīvībā; runa ir, pirmām kārtām, par 7. oktobra uzbrukumā iesaistītajiem.
Tiek atzīmēts, ka Izraēla tā arī pilnībā nav sasniegusi savu kara mērķi – „Hamās” iznīcināšanu. Ņemot vērā, ka uguns pārtraukšanu var visai viegli izjaukt pat samērā neliels incidents, pagaidām vienošanās sakarā tiek paust vien piesardzīgs optimisms.
Amerikas „jaunlaiku devēja” benefice
„Šobrīd sākas Amerikas zelta laikmets. Sākot ar šo dienu, mūsu valsts plauks un atkal būs respektēta visā pasaulē.” Ar šādiem vārdiem savu uzrunu 20. janvāra inaugurācijas notikuma apmeklētājiem uzsāka jaun- un atkal ievēlētais, tādējādi, 45. un 47. Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps.
Nācijas „jaunlaiku atvedēja” tēls, kuru viņš sev pielaikoja jau pirmajā prezidentūras periodā, tagad kļuvis tikai vēl spilgtāks visās izpausmēs. Nav arī brīnums, ka samērā daudz laika uzrunā aizņēma gānīšanās par iepriekšējās administrācijas varas periodu, kas jaunā Baltā nama saimnieka interpretācijā ir viens vienīgs politiskas un administratīvas nevarības un misēkļu periods. Kā tad ir patiesībā? Kā zināms, nu jau eksprezidents Džo Baidens atstāj valsti ekonomiski vismaz cerīgā, lai neteiktu – pārliecinošā stāvoklī. Bezdarba līmenis ir zems, ekonomiskā izaugsme – stabila, un ASV šai ziņā apsteidz citas industriāli attīstītās nācijas. Tomēr pretējā svaru kausā ir strauji pieaugusī dzīves dārdzība, kas acīmredzot daudziem amerikāņiem izrādījusies pārāk netīkama. Un pagarš ir to krīžu un problēmu saraksts, uz kurām Amerika un pasaule laikam gan būtu gribējusi redzēt Balto namu reaģējot apņēmīgāk, mērķtiecīgāk un straujāk. Sākot ar Trampa nolīgto, bet Baidena īstenoto Afganistānas evakuāciju, turpinot ar strauju nedokumentētas migrācijas plūsmu pāri Meksikas robežai, beidzot ar lavierēšanu un pussoļiem atbalstā Izraēlai tās karā pret Hamas, bet sevišķi jau Ukrainai cīņā pret Krievijas agresiju. Kas gan, protams, nenozīmē, ka adekvāts ir prezidenta Trampa sacītais par līdzšinējo valdību, kas neesot bijusi spējīga risināt pat vienkāršas krīzes pašu mājās, toties „iekūlusies veselā sērijā katastrofālu situāciju ārpus valsts robežām.
Viņa paša solītā „zelta laikmeta” spožums būšot, atsaucoties uz runā piesaukto, neierobežota naftas urbšana, toties moratorijs jaunām elektroauto ražošanas licencēm, tikai divu dzimumu – vīriešu un sieviešu – atzīšana valsts politikas līmenī un ārkārtas stāvokļa izsludināšana uz Meksikas robežas, kā arī Panamas kanāla atdabūšana Savienotajām Valstīm, kuras to esot Panamai savulaik „uzdāvinājušas”, bet tagad tur visu kontrolējot Ķīna. Panamas kanāla izbūvi 20. gs. sākumā tiešām īstenoja Savienotās Valstis, pēc tam iegūstot šo Panamas Republikas teritoriju beztermiņa nomā. Tomēr pagājušā gadsimta otrajā pusē Panamas sabiedrība arvien aktīvāk protestēja pret šo koloniālisma laikmeta stilā tapušo vienošanos, notika sadursmes ar upuriem gan protestētāju, gan amerikāņu karavīru vidū, līdz tika panākta vienošanās, un kopš 1999. gada kanāls ir pilnīgi Panamas teritorija un īpašums.
Vēl Trampa prezidentūras pirmās dienas sakarā tiek pieminēts rekordliels skaits viņa parakstītu prezidenta izpildrīkojumu. Šie ASV valsts galvas akti ir ar likuma spēku, taču, salīdzinot ar Kongresa pieņemtajiem likumiem, tos ir daudz vienkāršāk apstrīdēt tiesā. Attiecīgi jau tagad tiek prognozēts, ka daļa no šiem izpildrīkojumiem kā, piemēram, izstāšanās no Parīzes Klimata kontroles vienošanās vai Pasaules Veselības organizācijas, visdrīzāk, tiks īstenoti, bet tādi kā Savienoto Valstu pilsonības atteikums to teritorijā dzimušiem nelegālo imigrantu bērniem vai jau pieminētā tikai divu dzimumu atzīšanas politika var sadurties ar nopietniem juridiskiem šķēršļiem.
Sagatavoja Eduards Liniņš. -
Birokrātija, lai cik cēlu mērķu vārdā veidota, iedzīvotāju acīs tomēr ir ar negatīvu pieskaņu. Kā nodrošināt godīgumu un caurspīdīgumu, vienlaikus bezjēdzīgi neapgrūtinot dzīvi uzņēmējiem un iedzīvotājiem. Par to diskutējam raidījumā Krustpunktā. Raidījuma viesi: Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājs Artis Lapiņš, Latvijas Tidzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš un Latvijas Universitātes doktorante, SKDS sociāli politisko pētījumu nodaļas vadītāja, projektu direktore Ieva Strode.
-
Saeimas deputāti pēc pērn pieņemtajiem likumu grozījumiem apņēmušies turpināt smēķēšanas un alkohola aprites ierobežojumus. Veselības ministrijas fokusā pašlaik – kā vērsties pret likuma apiešanu tabakas aizstājējproduktu tirdzniecībā. Konkrētus ar datiem balstītus risinājumus deputāti cer skatīt rudenī, bet nozares pārstāvji brīdina par ierobežojumu ietekmi uz nelegālo apriti.
No šā gada Latvijā stājies spēkā aizliegums tirgot elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumus un aromatizētus tabakas aizstājējproduktus. Taču atsevišķi tirgotāji šo aizliegumu apiet, pārdodot tabakas aizstājējproduktus un aromatizētājus atsevišķi. Tos tirgo kā pārtikas piedevu, ko likums neliedz. Vienlaikus no šā gada smēķējamus produktus ļauts iegādāties no 20 gadu vecuma.
Bija paredzams, ka likumu mēģinās apiet, neslēpj Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas vadītāja Līga Kozlovska no Zaļo un zemnieku savienības, viņa arī Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja. Kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija šos ierobežojumus ieviesa un ar radošu to apiešanu sastapās jau ātrāk. Tāpēc skaidrs, ka arī pie mums likums nav akmenī cirsts un ir papildināms, teic deputāte. Ar likumu varētu grozīt tabakas aizstājējproduktu iepakojuma izskatu, tāpat arī līdz rudenim atgriezties pie ierosinājuma, piemēram, par vienreizlietojamo elektronisko smēķu aizliegumu. -
Raidījumā Brīvības bulvāris saruna atvaļināto vēstnieku, Latvijas Universitātes un Rīgas Juridiskās augstskolas vieslektoru Gintu Jegermani par Eiropas nozīmes zaudējumu ASV politikā, Krievijas karu ar Rietumiem, ASV prezidenta Donalda Trampa retoriku un politikas konsekvencēm.
20. janvārī amatā stājās ASV prezidents Donalds Tramps. Apgalvojums, ka ir sācies cits laikmets izskanēja jau neilgi pēc ASV prezidenta vēlēšanu rezultātu paziņošanas. Trampa kā vēl neinaugurēta prezidenta izteikumi jau lika mainīt politikas procesus pasaulē, pat ja tie bija tikai vārdi. Kas ir mainījies pirmajā dienā pēc Trampa inaugurācijas un kas ir tas jaunais laikmets, ko tas varētu iezīmēt? Par to šoreiz saruna raidījumā.
Izdevumā "The New Yourker", kas ir veltīts Donalda Trampa inaugurācijai, tā galvenais redaktors Deivids Remniks (David Remnick) savā ievadrakstā raksta, ka mūsdienu izpratnē prezidenta inaugurācija ir tāda sava veida zīmola vai brendinga veidošana zem klajas debess. Nu, piemēram, Džons Kenedijs, viņš raksta, šis aukstā kara karavīrs vai cīnītājs, izveido administrāciju no jaunās paaudzes, no 20. gadsimtā dzimušajiem, priekšgalā un deva konkrētus solījumus. Ja mēs skatāmies šajā zīmola zem klajām debesīm veidošanas kontekstā, kas ir tas zīmols, ko, tavuprāt, šobrīd ir izveidojis un veido Donalds Tramps?
Gints Jegermanis: Pēc vēlēšanām nākamajā rītā Trampa muižā ir bilde, kur Īlons Masks blakus Trampam stāv, kur viņam dēls uz pleciem sēž, un rakstīts: "Taisnība, jauns laikmets ir sācies!" Tā domā Īlons Masks. Un tā patiešām acīmredzot arī būs.
Lai kaut kā atbildētu uz tavu jautājumu, tur ir jāpašķetina mazliet. Atcerēsimies, ka vēl šogad 7. janvārī Tramps preses konferencē runāja par to, ka viņš neizslēdz spēka lietošanu, lai dabūtu sev Grenlandi un Panamu. Runāja par Kanādu, runāja par Meksiku. Četrus gadus iepriekš 6. janvārī Tramps mēģināja novērst Baidena nonākšanu Baltajā namā, sarīkojot dumpi - uzbrukumu Kapitolijam.
Proti, 20. janvārī Baltajā namā nonāks cilvēks, kurš ir mēģinājis sarīkot valsts apvērsumu, kurš 2016. gadā, kad vēl nebija skaidrs, ar ko beigsies ASV prezidenta vēlēšanas, viņš teica: ja viņš netiks ievēlēts, tad vēlēšanas būs nozagtas un notiks sacelšanās.
Proti, viņš cauri šiem gadiem diezgan bieži ir sūtījis signālu, ka viņš ir galvenais spēlētājs, un, ja viņam netiks ļauts spēlēt pēc tiem noteikumiem, kā viņš ir iedomājies, tad būs kaut kādas nekārtības.
Pagājušā gada pavasarī, šķiet, iznāca Roberta Keigena (Robert Kagan) grāmata latviski laikam varētu lietot vārdu dumpis, angliski grāmatas nosaukums ir "Rebellion". Tajā viņš, izejot cauri ASV vēsturei, diezgan skaidri parāda, ka Trampa atgriešanās nozīmē režīma maiņu. Tātad šis jaunais prezidents nāk ar domu, ka viņš mainīs sistēmu, kāda ir iesakņojusies Amerikas Savienotajās Valstīs un, protams, arī plašāk pasaulē. Jautājums - kas tā būs par sistēmu? Un mēs, protams, varam daudz par to spekulēt. Īsti pateikt neviens nevar. Bet ir pazīmes.
Kas tad ir tās pazīmes? Piemēram, Džo Baidens savā atvadu runā no prezidentūras norādīja, ka ASV sāk veidoties oligarhija, kuras ietekmes saturs un sekas šobrīd nav prognozējams. Un tas pats Deivids Remniks salīdzina situāciju ar Krieviju, ar to laika periodu, kad ap Jeļcinu 90. gados sāka pulcēties sīki blēži, lai nodarbotos ar privatizāciju un veidotu to, ko vēlāk sauca par oligarhiju. Vai un kādus riskus un līdzības tu redzi notiekošajā?
Gints Jegermanis: Droši vien, ka Remnika salīdzinājums nav īsti korekts, jo Krievijā patiešām notika valsts mantas, kā mēdz teikt moderni, prihvatizācija, privatizācija. ASV ar šādām problēmām, protams, nesaskaras. Tā ir tikai viena no lietām, par ko ir vērts aizdomāties.
Mēs varam kaut kur pieskarties sarunā arī Ķīnai. Bet, ja mēs paskatāmies uz Eiropu, Eiropas Savienību, tad tā bilde jaunajā laikmetā ir diezgan neapskaužama.
Arī Eiropas NATO valstīm šis ir brīdis, kad nāksies nu, pirmām kārtām piedzīvot kaut ko līdzīgu, ko jau mēs piedzīvojām ar paziņojumiem saistībā ar Grenlandes pārņemšanu. Trams jau ir pierādījis neskaitāmas reizes, ka īstenībā viņš no rīta nezina, ko viņš darīs vakarā. Proti, šie impulsīvie paziņojumi nav paredzami.
Bet Amerikas attīstība. Daudzi saka, ka tas bija veiksmīgs Baidena laikmets, bet tur droši vien ir dziļākas saknes. Piemēram, šobrīd pasaules ekonomikā dominē divas spēcīgas varas - viena ir Amerika, otra ir Ķīna. Un Eiropa šajā situācijā diezgan bezcerīgi atpaliek. Pagājušajā gadā Super Mario jeb Mario Dragi nāca klajā ar ziņojumu Eiropas Komisijai, kur viens no apgalvojumiem ir: ja Eiropa vēlas vēl vairāk neatpalikt sacensībā ar ASV un Ķīnu, tad ir nepieciešami katru gadu 800 miljardu eiro ieguldījumi attīstībā, kas būtu vairāk nekā 4% no Eiropas Savienības IKP.
Proti, šis ir laikmets, kas būs piesātināts ar visādām pilnīgi negaidītām lietām, ko Tramps ar visādām ampelēšanām izstrādās. Bet Amerikas ekonomika šajā ziņā ir diezgan spēcīga, un pasaules vērtīgāko uzņēmumu saraksta galvgalī starp 10 vērtīgākajiem ir deviņi ASV uzņēmumi. Eiropā tālu atpaliek.
Cilvēki saka, ka Tramps ir darījumu cilvēks. Ja tu esi darījuma situācijā, tad ir jautājums, kas ir Eiropas sviras? Un ja skatās no Vašingtonas, no Baltā nama, vai tur ir Tramps vai nav Tramps, principā amerikāņi to Eiropu tur vāji ierauga. Un
atcerēsimies arī to, ka iepriekšējā Trampa valdīšanas laikā, kas arī iezīmējās faktiski Trampa kabineta kandidātu noklausīšanās sesijās, proti, Amerika daudz nerēķināsies ar Eiropas partneriem, un Tramps vispār tādu jēdzienu kā partneri īsti nesaprot.
Tas, ko Baidens mēģināja četros gados uzbūvēt, dažādas koalīcijas, alianses pasaulē, lai varētu mēroties ar Ķīnu, var gadīties, ka to visu Tramps izjauks.
Gints Jegermanis ir diplomāts, atvaļināts vēstnieks, no 1987. gada līdz 90. gadam strādājis Latvijas Zinātņu akadēmijas Latviešu valodas un literatūras institūtā, pēc tam 90. gadu sākumā strādājis laikrakstā "Diena" par komentētāju un galvenā redaktora vietnieku, vadījis arī komentētāju nodaļu. No 1994. gada strādājis Latvijas Ārlietu ministrijā, bijis padomnieks Latvijas vēstniecībā Maskavā, kā arī vēstnieks Igaunijā, Dānijā un Zviedrijā, pastāvīgais pārstāvis ANO Ņujorkā. Šobrīd vieslektors Latvijas Universitātē un Latvijas Juridiskajā augstskolā. -
Raidījumā (ne)Diplomātiskās pusdienas šoreiz uz paplātes, ja tā var teikt, ir jautājums par Baltkrievijas opozīciju un kaimiņvalsts nākotni kopumā. Kur dodas Baltkrievija? Kāda ir Baltkrievijas opozīcijas spēku kopēja vienotība šobrīd?
Šis jautājums ir gana “karsts”, ņemot vērā, ka jau 26. janvārī Baltkrievijā ir gaidāmas “tā sauktās” prezidenta vēlēšanas. Tā sauktās tāpēc, ka ar diezgan lielu pārliecību var apgalvot, ka vēlēšanas nebūs ne godīgas, ne demokrātiskas, ne atklātas.
Brīžiem pat ir grūti noticēt, bet ir pagājuši jau gandrīz pieci gadi kopš bēdīgi slavenajām 2020. gada augusta neleģitīmajām prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā un Aleksandra Lukašenkas uzvaras, kuras nodrošināšanai ne tikai tika apspiesta opozīcija, bet vēlēšanām sekoja arī masu represijas pret civiliedzīvotājiem. Šo piecu gadu laikā represijas ir sasniegušas tādus mērogus un intensitāti, ka to nav iespējams uzskatīt par drošu valsti nevienam, kas jebkad izrādījis pretestību pret valdību vai tās īstenoto politiku.
Šo piecu gadu laikā patiešām esam vērojuši, kā Baltkrievija represiju dēļ ne tikai attaisno sev piedēvēto “Eiropas pēdējā diktatora” titulu, bet arī sasniedz zemāko attiecību punktu ar Eiropas Savienību. Tāpat būtisks aspekts ir Baltkrievijas ciešā integrācija ar Krieviju. Lai gan Baltkrievija nav nosūtījusi savu karaspēku, lai tiešā veidā pievienotos Krievijas 2022. gada februārī uzsāktajam karam Ukrainā, tā ir atļāvusi Maskavai izmantot savu teritoriju kā placdarmu, caur kuru ieiet Ukrainas teritorijā, kā arī izvietot militāro infrastruktūru.
Šķiet, ka vien retais uzdrošinātos minēt, ka gaidāmajās 26. janvāra prezidenta vēlēšanās ieraudzīsim ko līdzīgu tai sabiedrības aktivitātei un opozīcijas masu mobilizācijai, kā tas bija 2020. gada augustā. Baltkrievijas režīms ir pielicis visas pūles, lai cietumos ieliktu visus Baltkrievijā esošos opozicionārus un panāktu opozīcijas līderu izceļošanu uz ārzemēm. Daudzi no viņiem tur atrodas joprojām.
Svarīgi apzināties, ka oficiālais Minskas režīms pēdējo piecu gadu laikā un arī šodien dara visu, lai minimizētu jebkādu iespēju demokrātiskajiem spēkiem “likt sprunguļus” savā ceļā uz uzvaru vēlēšanās. Jāpiemin, ka kopš aizvadītā gada rudens baltkrievi var tikt notiesāti pat par tik šķietami niecīgām aktivitātēm kā “piesekošana” sociālajos tīklos demokrātiskās opozīcijas kanāliem, vai tiem kanāliem, ko režīms klasificējis kā ekstrēmiskus. Plašāk stāsta Stokholmas austrumeiropas pētījumu centra pētniece Viktorija Leukavetsa.
-
Visas pasaules uzmanība ir pievērsta ASV galvaspilsētai Vašingtonai, kur 20. janvārī notiks 47. ASV prezidenta Donalda Trampa inaugurācijas ceremonija. Pēc tās Tramps atgriezīsies Baltajā namā, kura saimnieks viņš jau bija no 2017. līdz 2021. gadam.
Pusseptiņos vakarā pēc Latvijas laika Vašingtonā paredzēta prezidenta inaugurācijas ceremonija. Tramps solījis labāko pirmo dienu, lielāko pirmo nedēļu un visneparastākās pirmās simt dienas jebkurā prezidentūrā Amerikas vēsturē.
Tramps solījis, ka jau pirmajā dienā parakstīs aptuveni 100 izpildrīkojumu. Un tiem par pamatu ir viņa kampaņas laikā solītais. Daudzi no šiem rīkojumiem tiks parakstīti, lai atceltu Džo Baidena administrācijas īstenotos rīkojumus. Šajā ziņā sagaidāms, ka Tramps izsludinās ārkārtas situāciju enerģētikas jomā. Pirmie rīkojumi radīs izmaiņas enerģētikas un vides politikā, un viņš plāno atcelt Baidena rīkojumus par dabasgāzes un naftas resursu ieguves ierobežošanu, kā arī ir apņēmies aizliegt jaunus vēja parku projektus. Ar jauniem rīkojumiem Tramps arī vēlas atteikties no federālās valdības daudzveidības, vienlīdzības un iekļaušanas politikas, tādēļ viņš atcels konkrētus ar dzimumu saistītus izpildrīkojumus, ko ieviesis Baidens.
Ar neziņu un satraukumu Briselē sagaida Donalda Trampa atgriešanos Baltajā namā. Uz viņa inaugurāciju nav ielūgts neviens no Eiropas Savienības iestāžu augstākās vadības. Tā vietā, Tramps ir devis priekšroku dažādiem konservatīviem un galēji labējiem politiķiem. To vidū viena no augstākajām amatpersonām ir Itālijas premjere Džordžija Meloni. Zīmīgi, ka inaugurācijā nepiedalās Ungārijas premjers Viktors Orbāns, kurš, kā apgalvo viņa pārstāvji, esot bijis ielūgts, bet nevarot ierasties.
Ar bažām un krasi atšķirīgiem viedokļiem Donalda Trampa atgriešanos ASV prezidenta amatā gaida arī Kijivā.
Viedokli izsaka Latvijas Arpolitikas institūta pētnieks, LATO valdes loceklis Sandis Šrāders. -
Plašas diskusijas Saeimā raisījis jaunā Klimata likuma projekts, ar kuru Latvija apņemtos līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitralitāti. "Re:Baltica" faktu pārbaudes projekta "Re:Check" žurnālisti pārbaudīja deputātu teikto. Secinājums - pārspīlējumi un puspatiesības izskanēja abu pušu argumentos.
Autore Evita Puriņa. -
Baisākais no Donalda Trapa stāšanās ASV prezidenta amatā ir tas, ka nav zināms, kā viņš risinās Ukrainas jautājumu, tā kara situāciju un Trampa inaugurāciju komentē žurnālists Juris Kaža.
--
20. janvārī Amerikas Savienoto Valstu prezidenta amatā stāsies Donalds Tramps, un to ar lielu interesi gaida arī Ukrainā, jo ASV līdz šim bija galvenās Kijivas atbalstītājs karā pret agresoru Krieviju. Daļa „The New York Times” aptaujāto ukraiņu cer, ka neprognozējamais Tramps tomēr vēlēsies izskatīties kā uzvarētājs, tāpēc nolems turpināt sniegt militāro atbalstu Ukrainai. -
Visas pasaules uzmanība tagad ir pievērsta Izraēlai. Tur šodien notiek valdības sēde, kurā tiek lemts par atbalstu nolīgumam par pamieru Gazā un palestīniešu teroristu grupējuma „Hamās” sagūstīto ķīlnieku atbrīvošanu. Iepriekš izskanējusi pretrunīga informācija par to, kad varētu tikt pieņemts lēmums par vienošanās apstiprināšanu. Taču neatkarīgi no balsojuma iznākuma skaidras ir vairākas lietas. Cerības likt punktu šausmām, ko piedzīvo gan ķīlnieku un karadarbībā dzīvību zaudējušo tuvinieki un draugi Izraēlā, kā arī civiliedzīvotājiem Gazas joslā jau drīzumā kļūs par realitāti. Un arī tas, ka domstarpības valdošajā Izraēlas koalīcijā nepazudīs.
- Laat meer zien
