Afleveringen
-
Ķepa uz sirds, bieži, veidojot sižetus, dodamies uz dzīvnieku patversmēm vai ciemojamies ģimenēs, kas adoptējušas suņus. Un ik pa brīdim pieredzam stāstus, kuros suns jau atkārtoti nonācis atpakaļ dzīvnieku patversmē.
Viens faktors, ja aizsaulē aizgājis saimnieks un tuvinieki nevēlas rūpēties par dzīvnieku, bet tas diemžēl nav vienīgais iemesls kāpēc suns tiek atvests atpakaļ uz patversmi.
Ko sunim nozīmē atgriezties patversmē, kur tas pavadījis laiku gaidot jaunos saimniekus, kādi ir iemesli kāpēc suns tiek atvests atpakaļ arī pēc vairākiem gadiem?
Un kāpēc patversme tiek uztverta kā rezerves variants kur jebkurā brīdī atvest dzīvnieku, ja tas apnicis vai dzīvē mainījušies apstākļi?
Studijas viesi - dzīvnieku patversmes Ulūbele pārstāve Iveta Ratniece un suņu apmācības trenere Andra Pašujeva.
-
Suņa apmācība mūsdienās kļūst par ierastu paradumu, un arvien biežāk dzirdami jautājumi - kā atrast skolotāju un treneri savam sunim? Kur meklēt atsauksmes, kuriem ieteikumiem uzticēties?
Kā saprast, kad ir īstais laiks suņa apmācībai un kā nenošaut greizi, izvēloties suņu treneri?
Studijas viesi kinoloģe Laine Kupča, suņa saimniece Ieva Danovska, kinoloģe Irina Lando un suņa saimnieks Armands Mednieks. -
Zijn er afleveringen die ontbreken?
-
Kaķu veselība joprojām daudziem ir nesaprotamāka par suņu veselību, jo suns vairak izrāda sāpes, vēršas pie saimnieka pēc palīdzības. Kaķis cieš klusu, radot maldīgu iespaidu ka tam viss ir kārtībā. Kā pamanīt, ja kaķim sāp?
Vai aukstajā laikā kaķu saimniekiem jabūt īpaši vērīgiem un vai atšķiras šķirnes un bezšķirnes kaķu veselība un kopšana?
Studijas viesi veterinārārste Krista Resne un meinkūnu audzētājs un kaķu frizieris Ivo Obrumanis.
-
Latvijā joprojām ir milzīga dzīvnieku pārprodukcija, patversmes ir pārpildītas un daudzi, kas grib palīdzēt, bieži domā - ko nu es varu palīdzēt, ja sev nevaru paņemt, nav iespējas adoptēt.
Bet palīdzēt var un vajag un to var darīt, ne vienmēr ņemot dzīvnieku pašam. Dažkārt pietiek ar to, ka ziņojam atbildīgām institūcijām un sekojam līdzi izglābta dzīvnieka vai putna liktenim.
Šonedēļ visā Latvija norisinās “Labo darbu nedēļa” - kas tā tāda ir un kā varam tajā iesaistīties?
Studijas viesi - projekta "Labo darbu nedēļa" dalībnieki Ilze Skuja un Oļegs Mariņaks, kura saimniecībā ir ne tikai daudzi fazāni un lielie papagaiļi, bet arī nesen izglābta vārna, kura palikusi Oļega ģimenē.
-
Viens no siltuma uzņemšanas veidiem gan cilvēkiem, gan arī zvēriem ir - barības uzņemšana. Vai lielā apetīte aukstajā laikā ir dabisks instinkts vai garlaicības mazināšanas iespēja?
Ko darīt, ja pie mums mājās pēc barības nāk ne tikai putni, bet arī meža dzīvnieki kā āpši, caunas, lapsas un pat lācis! Piebarot vai dzīt prom? Vai perspektīva ir mierīga līdzāspastāvēšana vai briesmas dzīvībai, ja zvērs ir liels?
Vai ziemā ēst tikai pašiem, jeb dalīties arī ar zvēriem un putniem?
Studijas viesi - Rīgas Zoodārza pārstāvis Māris Lielkalns un putnu eksperts Ruslans Matrozis!
-
Joprojām daudzi cilvēki ir pārliecināti, ka var iegādāties šķirnes dzīvnieku lēti, bez ciltsrakstiem, jo uz izstādēm neplāno doties. Un, kāpēc pirkt dārgi no audzētāja, kurš uzdos daudz jautājumus, nevis dabūt lēti no pārdevēja, kas pievedīs kucēnu klāt?
Dzīvniekam, kas izaug, tiek konstatētas veselības un uzvedības problēmas - un tad arī rodas mīts par bezšķirnes suņiem, kas ir it kā veselīgāki, bet šķirnes - nevarīgi un slimīgi.
Kā patiesībā būtu jāmeklē šķirnes dzīvnieks? Kur meklēt informāciju? Vai situāciju uzlabos stingrākie noteikumi dzīvnieku pārdošanas sludinājumos?
Studijas viesi - Bernes ganu suņu audzētāja Elīna Lapsa un labradora kucēna Mo saimnieks Edgars Sviklis.
-
Bieži runājot ar veterinārārstiem, atklājas fakts - ar katru gadu mūsu mīluļu dzīves ilgums pagarinās.
Kaķi un suņi dzīvo ilgāk, un speciālisti to skaidro ar moderno diagnostiku iespējām, kas ļauj savlaicīgi konstatēt problēmas un tās novērst.
Kādas ir mūsdienu iespējas pēc iespējas ilgāk uzturēt mūsu mājdzīvnieka dzīves kvalitāti, lai kopābūšana būtu pēc iespējas ilgāka un laimīgāka?
Studijas viesi dzīvnieku fizioterapijas un rehabilitācijas speciāliste un suņa Umas saimniece Irēna Kermen, aktieris un kaķa Franča Jarāna saimnieks Jānis Jarāns un aktrise, suņa Raiņa saimniece Lelde Dreimane.
-
15. septembris ir īpaša diena - "Ķepa uz sirds" paliek tieši 5 gadi kopš mūsu pirmā raidījuma radio ēterā!
Un visus šos gadus ar mums kopā ir Borisa un ināras Teterevu fonds, Ķepa uz sirds atbalstītājs no pašas pirmās raidijuma dienas.
Visus šos gadus un jau septīto gadu TV raidījuma titulgalviņā skan īpaši Ķepa uz sirds radīta dziesma "Es Tevi aicinu sev līdz".
Studijas viesi - mecenāte Ināra Tetereva, komponists Jānis Lūsēns un dzejnieks Guntars Račs.
-
Septembris jau palēnām ieskrienas, atgriežamies no saviem atvaļinājumiem - darbos un mācībās. Un bieži rodas aktuāls jautājums – cik ilgi varu atstāt savu suni vienu pašu? Un vai varu to ņemt līdzi uz savu darbu?
Vai tas sunim ir papildus stress, prieks, bonuss vai mocības? Kas jāzina saimniekam un ar ko jārēķinās apkārtējiem?
Studijas viesi - suņu apmācības trenere Līga Zvirgzdiņa-Grebina, mūziķe un sunītes Nellija saimniece Patrisha un būvniecības uzņēmuma pārstāve un sunītes Bellas saimniece Elīna Prikule. -
Klāt 1. septembris, bet ja jums nav bērnu vai tie izauguši, tad skolā nav jāiet? Mēs jums atklāsim lielu patiesību – ka ir jāiet gan, ja jums ir suns!
Ķepa uz sirds regulāri atgādina, ka suns pats neiemācīsies ne labi uzvesties, ne arī pieklājīgi paklusēt brīžos, kad nepieciešams!
Daudzi maldīgi uztver, ka dažas šķirnes suņi jau piedzimst gudri un paši sapratīs kā rīkoties. Nevēlamas uzvedības vienīgā pazīme daudziem šķiet suņa agresija, bet to, ka suns pār saimnieku dominē jau sen, jeb tautas valodā gluži vienkārši "sēž tam uz galvas", netiek pamanīts.
Vai no dominēšanas līdz agresijai ir viens solis? Kā atpazīt suņa uzkundzēšanos un vai mīluļa uzvedību var mainīt arī tad, ja tas ir krietni pieaugušā vecumā? Ko nosaka ģenētika un cik mēs paši izlutinam jeb izlaižam suni? Studijas viesi – zoopsihiatrs Alberts Čipuštanovs un suņa Mušas saimniece Vita Logina. -
Vai zinājāt, ka tieši šajās dienās stārķi sāk gatavoties lidot projām un līdz septembra sākumam visi spēcīgākie un sagatavotākie jau būs aizlidojuši?
Vai tiešām stārķiem ir konkrēti aizlidošanas datumi? Kuri putni paliks tepat un ko darīt mums, ja ieraugam stārķi rudens periodā un ziemā? Piebarot, palīdzēt vai neiejaukties dabas procesos?
Studijas viesi: putnu eksperti – Arnis Zacmanis un Rīgas zoodārza pārstāvis Māris Lielkalns. -
Pagājušajā raidījumā bija plaša diskusija par suņu pārvadāšanu, cik daudziem mīluļiem braukšana ir milzīgs stress. Bet vai daudzi cilvēki šī stresa dēļ bieži neatliek arī kaķa vai suņa aizvešanu pie ārsta? Tādējādi zaudējot dārgo laiku un pasliktinot esošo stāvokli.
Vai cilvēki joprojām novēloti ved savu mīluli pie veterinārārsta jeb gluži otrādi - sauc ārstu vai ved atrādīt dakterim dzīvnieku teju katru dienu un nereti pārspīlēti?
Vai saimnieki prot nolasīt sava mīluļa ķermeņa valodu, lai saprastu - vai tas ir slims jeb tam vienkārši ir slikts garastāvoklis?
Un ko saimniekiem vajadzētu zinātu vairāk par mūsu mājdzīvnieka veselību?
Studijas viesis veterinārārste Krista Resne!
-
Dzīves straujajā ritmā visur mums vajag paspēt un nokļūt un te nu bez auto nekur. Un, protams, ar mums visur kopā ir mūsu uzticamie draugi, visbiežāk suņi, kuri tad nu mašīnā atrodas kā nu kurais – viens auto bagāžniekā būrī, cits piesprādzēts sēdeklī, bet nu cits sēž saimniekam klēpī vai brīvi pārvietojas pa perimetru.
Cik atbildīgi esam braucot kopā ar suni automašīnā? Kāpēc grēko tieši mazo sunīšu saimnieki? Un vai domājam kā daudzi citi - es situāciju kontrolēju un ar mani jau nekas slikts nenotiks?
Studijas viesi - kinoloģe un akitu audzētāja Laila Skrodele toiterjeru saimniece Laura Ābele, levretes saimnieks Jānis Orbidāns un Drošas Braukšanas skolas vadītājs Jānis Vanks! -
Šī gada jūlijā stājas spēkā izmaiņas dzīvnieku aizsardzības likumā. Bet vai tās skars esošos un topošos kaķu saimniekus?
Vai esam šķirnes vai bezšķirnes kaķu karaļvalsts un kāpēc tik daudzi cilvēki uzskata, ka šķirnes kaķi un ciltsraksti ir tikai tiem saimniekiem, kas ar mīluli grib doties uz izstādēm?
Kur paliek tie saucamie a la šķirnes kaķi, jeb tautas valodā runājot – šķirnes līdzinieki, kuri tiek tirgoti vai dāvināti lētticīgiem cilvēkiem ar tekstu – kāpēc maksāt dārgi par kaķi, ja Tu uz izstādem neiesi?
Kāpēc kaķis nevar būt šķirnes kaķis, ja tā audzēšanā nav ievērots ciltsdarbs un vai iespējams būs ierobežot to cilvēku vēlmi, kuri savam skaistajam kaķītim vēlas pēcnācējus?
Studijas viesi - kaķu glābējas Baiba Bindemane un Zanda Indriksone-Paeglīte. -
Ir saimnieki, kuri teju visur dodas kopā ar savu suni, bet ir daudzi, kas uzskata, ka sunim vieta ir mājā, sētā, piesietam vai pie ķēdes, veicot signalizācijas funkciju.
Šī gada jūlijā spēkā stājās izmaiņas dzīvnieku aizardzības likumā, kas ierobežos suņu turēšanu pie ķēdēm.
Kas jāzina esošajiem un topošajiem suņa saimniekiem? Vai jaunie noteikumi atturēs kādu paņemt suni, bet bezatbildīgie saimnieki meklēs jaunus veidus kā ignorēt likumu. Un ko darīt ar suni, kas visu mūžu pavadījis jau pie ķēdes?
Studijas viesi - dzīvnieku glābēja Jeļena Rumjanceva un dzīvnieku tiesību aktīviste, juriste Inese Bāra. -
Bieži raidījumā runājam par to, ka ņemot suni, jāsaprot, ka mainīsies visa dzīve un suni nevarēs pielāgot ikdienas ritmam. Daudzi to saprot pirms mīluļa ienākšanas ģimenē, bet daudziem tas ir milzīgs pārsteigums. Tāpēc jāsaprot, kādas ir tās pārmaiņas, kas saimniekam un sunim sniegs prieku un pozitīvas emocijas?
Kā izvēlēties piemērotākās aktivitātes savam sunim, lai novadītu tā enerģiju pareizā virzienā, realizētu tā instinktu, novērstu suņa destruktīvu uzvedību un pats galvenais – sajūsminātu abus – gan suni, gan saimnieku?
Studijas viesi - dziedātāja un suņu saimniece Baiba Ozoliņa un suņu frisbija un kamanu suņu sporta eksperts Ģirts Erdmanis. -
Atvaļinājumu laiks ir klāt un tas nozīmē arī plānošanu - kur braukt, ar ko un kur atstāt savu mīluli prombūtnes laikā?
Bet varbūt nevajag nevienam atstāt un varam doties brīvdienās visi kopā? Gan suņa, gan arī kaķa saimnieki?
Kā jāsocializē suns un kaķis, lai ar to kopā var lidot lidmašīnā?
Kāda ir atpūta ārzemēs kopā ar mīluli?
Vai atvaļinājums ar mājdzīvnieku ir prieks visiem, jeb tomēr mocības?
Studijas viesi - džeka rasela terjers Falkons ar saimnieci Agnesi Vārpiņu un krievu zilā runča Ādolfa saimniece Laura Zviedre Žīgure! -
Bieži ar cilvēkiem, runājot par dzīvnieku patversmju apmeklējumu, ir dzirdēts – es uz patversmēm nebraucu, man tos dzīvniekus tik žēl, ka es paņemtu visus!
Vai tad tiešām tas tā ir, ka varētu adoptēt jebkuru suni, jeb tomēr katram ir paredzēts savējais, ar kuru ir tā saucamais klikšķis?
Kā saprast vai tikai man patīk šis suns, jeb šim sunim patīkam arī mēs?
Ko nozīmē pārzināt suņa ķermeņa valodu, kas jāprot nolasīt cilvēkam, kurš savā dzīvē vēlas ievest suni?
Studijas viesi - dziedātāja Būū, kura bieži dodas uz dzīvnieku patversmi staidzināt suņus, un kinologs, suņu eksperts Ivo Svenne. -
Vasara pilnā krāšņumā, vilinājumu apkārt ļoti daudz - saule, jūra, karstums! Bet vasara arī atnāk ar daudziem izaicinājumiem - ar mīluļiem dodamies pastaigās, pārbraucienos, arī mājās palikušie sastopas ar karstuma un vasaras kukaiņu parādīšanos.
Kas apdraud mūsu mīluļus vasarā?
Kā rīkoties, ja notikusi nelaime un kāpēc saimniekam jāspēj sniegt dzīvniekam pirmā palīdzība?
Studijas viesi - veterinārārste Jevgēnija Ostroga un franču buldoga Bruklina saimnieks Eduards Žabko. -
Vasaras saulgrieži jau ir ieskandināti, kas daudziem asociējas arī ar dažādu dziru baudīšanu un, protams, svēto trīsvienību - ēšanu, ēšanu un vēlreiz ēšanu! Un šajā visa svētku mutulī ēdienu bļodām blakus ir arī mūsu suņi un kaķi. Arī viņi ir gana gudri, lai izmantotu saimnieku un ciemiņu vēlīgo garastāvokli un bieži izdiedelē daudz par daudz ēdamā, kas var atstāt graujošu ieteikmi uz veselību.
Kā nepārēsties svētkos, vai mīluļiem varam piedāvat ko veselīgu svētku galdā un ko darīt, ja suns tomēr ticis klāt šašlika bļodai? Studijas viesi - veterinārārste Ilze Pētersone un dzīvnieku uztura speciāliste Diāna Kontakeviča.
- Laat meer zien
