Afleveringen
-
Visas pasaules uzmanība tagad ir pievērsta Izraēlai. Tur šodien notiek valdības sēde, kurā tiek lemts par atbalstu nolīgumam par pamieru Gazā un palestīniešu teroristu grupējuma „Hamās” sagūstīto ķīlnieku atbrīvošanu. Iepriekš izskanējusi pretrunīga informācija par to, kad varētu tikt pieņemts lēmums par vienošanās apstiprināšanu. Taču neatkarīgi no balsojuma iznākuma skaidras ir vairākas lietas. Cerības likt punktu šausmām, ko piedzīvo gan ķīlnieku un karadarbībā dzīvību zaudējušo tuvinieki un draugi Izraēlā, kā arī civiliedzīvotājiem Gazas joslā jau drīzumā kļūs par realitāti. Un arī tas, ka domstarpības valdošajā Izraēlas koalīcijā nepazudīs.
-
Šī ir bijusi dažādu raibu ziņu nedēļa. Latvijas politikā diskusijas turpinās ap Latvijas Bankas prezidenta meklēšanu. Drošības jomā nepatīkami notikumi risinājušies lidostas „Rīga” teritorijā, kur, šķiet, kāds ir apzināti mēģinājis radīt problēmas, palaižot gaisā dronus. Tikmēr klausītāji aktīvi izsakās par pārdošanā nonākušajām Latvijas zemes un mežu teritorijām, kuras pārdod zviedri. Vai vajag valstij iesaistīties pirkšanas procesā? Savukārt pasaules mērogā svarīgākā ziņa ir par pamiera noslēgšanu starp Izraēlu un "Hamās" grupējumu. Krustpunktā nedēļas aktualitātes analizē TV24 žurnālists Romāns Meļņiks, Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" vadītājs Jānis Domburs, TVNET Group galvenais redaktors Toms Ostrovskis un Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docētāja, politoloģe Lelde Metla Rozentāle.
-
Zijn er afleveringen die ontbreken?
-
"Par dzelzceļa projekta „Rail Baltica” problēmām visas ilgstoši vadošās politiskās partijas bijušas informētas jau sākotnēji. Arī par naudas problēmām iepriekšējām valdībām vajadzēja zināt." Tā Latvijas Radio saka projekta kopuzņēmuma „RB Rail” bijusī vadītāja Baiba Rubesa, kura projektu vadīja no pašiem pirsākumiem līdz 2018. gada rudenim, kad paziņoja, ka ir nemierā ar projekta pārvaldību, arī norādot uz iespējamu interešu konfliktu.
Decembrī parādījās kārtējais nepatīkamais pārsteigums – Latvija šogad nav iemaksājusi naudu "RB Rail" fondā. Summa ir vairāk nekā 900 tūkstoši eiro. Lai gan to vajadzēja izdarīt jau pērn, noskaidroju, ka tas joprojām nav izdarīts. Uzņēmumā "RB Rail" norāda, ka virzību ir apstādinājusi Finanšu ministrija. Kopumā situācija esot ļoti sarežģīta. Uzņēmumā to sauc par polisko spēli. Pēc kā tas izskatās?
Baiba Rubesa: "Rail Baltica" vismaz teorētiski un faktiski līgumsaistību ietvaros ir viens projekts, ko apņēmās ieviest trīs Baltijas valstis un ko Latvijas kontekstā parakstīja apņemšanos un tās specifiku ap to parakstīja toreizējais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, šodien – viens no ietekmīgākajiem Eiropas Savienības komisāriem. Visas trīs valstis apņēmās kaut ko darīt, es teiktu, pēc tā, ka viņas patiesībā saprata patiešām, kas tas ir, ko viņas apņēmās izdarīt. Un līdz šai dienai nav pilnīgas skaidrības par to, kas ir kopīgais tvērums. Tas nozīmē ne tikai pamatu trase ar divām sliedēm, nevis vienu un dažiem atzariem, bet kas, ko, kā darīs un cik tas varētu maksāt.
Patiesībā projekts ir tā kā no pretējās puses – nepareizā secībā attīstījies. Turklāt, ja ir viena vienība, kas vada vienu projektu, un šinī gadījumā tas ir "RB Rail", vienmēr būs lētāk jeb izdevīgāk nekā divas trīs vai četras, vai piecas vienības. "Rail Baltica" projekts un starpvalstu līgums par tās ieviešanu radās uz solījuma, ka būs viens ieviesējs. Es apgalvošu, ka visas problēmas, kas ir saistītas ar projektu, [kas] ir aizgājis kaut kādā izplūdumā, [saistītas] ar to, ka tas nav viens ieviesējs ar profesionālu padomi. -
Krustpunktā izvaicājam izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu.
Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnāliste Ilze Kuzmina TV3 žurnālists Rūdolfs Krieviņš.
-
Eiropas Parlaments ir izvirzījis ambiciozu plānu pēc pieciem gadiem izskaust bezpajumtniecību jeb situāciju, kad cilvēki ir palikuši bez jumta virs galvas. Kaut arī tiesības uz mājokli nosaka gan vietēji, gan starptautiski likumi, Latvijā ik gadu patversmēs nokļūst vairāk nekā seši tūkstoši cilvēku.
Dzintra, Rīgas patversmes sociālās rehabilitācijas Sieviešu nodaļas iemītniece: „Te var nonākt pāris dienu laikā, starp citu. Te ir šausmīgi smagi likteņi cilvēkiem.”
Patversmei būtu jābūt īslaicīgam krīzes risinājumam, tomēr simtiem cilvēku tajās dzīvo gadiem.
Viktors, piedalījās pilotprojektā „Mājoklis vispirms”: „Patversmē esošā vide sevī ievelk. Tur ir grūti kaut ko mainīt.”
Lai gan valstī šādu iestāžu ir pietiekami daudz, tās nepalīdz izskaust problēmas sakni.
Mārtiņš Moors, Rīgas domes Labklājības departamenta sociālās pārvaldes vadītājs: „Latvijai – šo 30 un plus gadu laikā, mums nekad nav bijis mērķis mazināt bezpajumtniecību. Nu atzīsim to!”
Atvērto failu pusstundā pētām, vai Latvija tuvāko piecu gadu laikā spēs panākt, ka valstī vairāk nav bez pajumtes palikušu cilvēku?
-
"Kad mācījos skolā, man bija klases biedrs no Latvijas. Mēs sēdējām pie viena sola, un tā es sāku saprast latviešu valodu," saka "Drošinātāja" šīs epizodes viešņa Allu Grušecka. Sarunā ar Dīvu Reiznieku gan par latviešu valodas apgūšanu Ukrainā, gan Allas darbu Ukrainas Kara muzejā - kā vieta, kas radīta Otrā pasaules kara notikumu izgaismošanai, šobrīd uzņēmusies misiju dokumentēt pašlaik notiekošo Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Savukārt Rihards Plūme iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām:
Jauna NATO misija Baltijas jūrā Krievijas sabotāžas draudu novēršanai; vai esam mācījušies no kļūdām?
Atvēlēt 5% no iekšzemes kopprodukta aizsardzības izdevumiem. Kuram patīk un kuram nepatīk šī Trampa ideja?
Kādēļ ASV lēmums par sankciju noteikšanu Krievijas naftas nozarei pieņemts tikai tagad?
Epizodes gaita:
00:31 Ievads
01:15 paldies klausītājai, kura ieteica šīs nedēļas viesi.
02:20 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm:
04:02 Jauna NATO misija Baltijas jūrā Krievijas sabotāžas draudu novēršanai; Vai esam mācījušies no kļūdām?
10:43 Atvēlēt 5% no iekšzemes kopprodukta aizsardzības izdevumiem. Kuram patīk un kuram nepatīk šī Trampa ideja?
19:22 Kādēļ ASV lēmums par sankciju noteikšanu Krievijas naftas nozarei pieņemts tikai tagad?
24:37 EXPLAINER: Par Ukrainas gaisa spēku karavīru nosūtīšanu dienestā sauszemes spēkos.
32:08 Piesakām šīs epizodes galveno viesi - Ukrainas Kara muzeja gidi Allu Grušecku, kura, būdama ukrainiete, pie apmeklētājiem no Latvijas vēršas, runājot latviešu valodā.
34:04 Par Allu uzzinājām, pateicoties klausītājas vēstulei.
34:43 Alla ir “tīra” ukrainiete.
34:46 Latviešu valodu iemācījusies, pateicoties skolas laiku sola biedram no Latvijas.
36:10 Par “Prāta vētru”.
37:32 Latviešu valoda ir ļoti skaista, mīksta un muzikāla.
38:40 Par kritušajiem latviešiem, kas ar ieročiem rokās aizstāvējuši Ukrainu.
39:49 Par vienīgo ciemošanos Latvijā 2011.gadā.
42:08 Ukraiņi un latvieši diezgan līdzīgi, tai skaitā līdzīga vēsture.
43:53 Allas darba vieta – Kara Muzejs – zem vienas no Eiropā lielākajām statujām.
45:02 Par Kara muzeja misiju un jaunajiem uzdevumiem esošā kara laikā.
48:34 Kā no muzeja viesa kļūt par ekspozīcijas varoni?
50:17 Kā tiek vākti jauni eksponāti?
51:44 Par sadarbību ar Latvijas vēstniecību Ukrainā un Latvijas kara muzeju.
54:18 Pilna mēroga iebrukuma pirmajās dienās daļa muzeja eksponātu tika evakuēti.
57:25 Par kolēģiem, kuri dzīvoja muzejā.
58:03 Izglītošanas darbs kara laikā.
59:09 Par ikdienas dzīvi Kijivā, kara laikā, šobrīd.
1:00:38 Pateicība atbalstītājiem no Latvijas.
1:01:34 Sarunas beigas.
1:02:23 Dīvs un Rihards pārrunā dzirdēto
1:04:55 Padalieties ar šo stāstu.
1:05:23 Rakstiet mums [email protected]
Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.
Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs -
Latvijas enerģētikas politika nenodrošina mērķtiecīgu virzību uz Nacionālā enerģētikas un klimata plāna mērķu sasniegšanu un nepiedāvā risinājumu, kur ņemt šiem mērķiem vajadzīgos vairāk nekā 13 miljardus eiro. Tādējādi valsts riskē nesasniegt plāna mērķus noteiktajā termiņā, un var saņemt Eiropas Savienības sankcijas. Tā secināts jaunākajā Valsts kontroles revīzijā.
Kā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja Valsts kontroles padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš, klimata mērķu sasniegšanai pašlaik iezīmēti nepilni četri miljardi eiro, kas nav pat trešdaļa no nepieciešamā.
Tas savukārt kavē privāto investīciju piesaisti, kas būtu izšķiroša valstisko mērķu sasniegšanai. Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Irbe piekrīt revidentu atziņām, taču taisnojas, ka iepriekšējos divos gados bijušas divas lielas krīzes, kuru dēļ Eiropas nauda pārdalīta ar klimatu nesaistītiem mērķiem. Turpmāk šiem mērķiem būšot vairāk finansējuma. -
Koalīcija apņēmusies izvirzīt vienu kandidātu un līdz viņa nosaukšanai par konkrētiem kandidātu uzvārdiem atturas runāt. Tikmēr opozīcijā ir atbalsts nu jau bijušajam Latvijas Bankas prezidentam Mārtiņam Kazākam. Koalīcijas pārstāvji gan neatklāj, vai vēl izskata viņa kandidatūru.
Decembrī koalīcija nespēja vienoties par vienu kandidātu uz Latvijas Bankas prezidenta amatu un pēdējā brīdī atsauca abus amatam izvirzītos – līdzšinējo iestādes vadītāju Mārtiņu Kazāku un finanšu institūcijas „Altum” vadītāju Reini Bērziņu. Koalīcijas partijas tad vienojās otrajā piegājienā izvirzīt vienu konkrētu kandidātu uz Latvijas Bankas prezidenta amatu. Pašlaik noteikts, ka kandidāti Latvijas Bankas prezidenta amatam jāizvirza līdz 31. janvārim, bet koalīcija tik ilgi negaidīšot un kandidātu nosaukšot laikus, pēc iknedēļas tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču solīja premjere Evika Siliņa no "Jaunās Vienotības". -
Ir visai reāla iespēja, ka Austrija drīzumā tiks pie sava pirmā labēji radikālā kanclera. Kā Īlona Maska intervija ar labēji radikālās partijas „Alternatīva Vācijai” līderi Alisi Veidelu ietemēs Vācijā gaidāmās vēlēšanas? Naidžels Farāžs atgriežas politikā. Starptautiskos procesus analizē Ģeopolitikas pētījumu centra vadītājs, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Māris Andžāns un Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu nodaļas profesors Daunis Auers.
Austrijas radikāli labējo zvaigžņu stunda
Austrijas Brīvības partija ir politiskais spēks ar daudzu desmitgažu vēsturi, tai skaitā iedibinātu vietu valsts parlamentā un zināmu valdības darba pieredzi. Kopš pagājušā gadsimta pēdējās desmitgades partijas ideoloģiskajā ievirzē arvien pamanāmāka kļuva galēji labējā tendence, kas netraucēja tai periodiski gūt nozīmīgas vēlētāju daļas atsaucību. Šais periodos Brīvības partija pāris reizes tika arī pie valdīšanas koalīcijā ar labēji centrisko Austrijas Tautas partiju. Pēdējā šāda reize bija pēc 2017. gada vēlēšanām, taču t.s. Ivisas skandāls, kurā bija iesaistīts Brīvības partijas līderis Haincs Kristiāns Štrāhe, izbeidza šo savienību, un 2019. gada ārkārtas vēlēšanās partija cieta pamatīgus zaudējumus.
Tomēr šo vājuma posmu, kā jau vairakkārt savā vēsturē, galēji labējie pārvarēja, ap 2022. gada vidu popularitātes ziņā apsteidzot Tautas partiju, bet ap gada beigām arī sociāldemokrātus, lielāko opozīcijas spēku, un kļūstot par populārāko partiju valstī. Tikām valdošās koalīcijas – Tautas partijas un Zaļo partijas – reitingi šļuka uz leju proporcionāli dzīves dārdzības un inflācijas rādītāju kāpumam.
Rezultātā Nacionālās padomes vēlēšanās pagājušā gada 29. septembrī Brīvības partija ar tās jauno līderi Herbertu Kiklu priekšgalā svinēja spožu uzvaru, tiekot pie lielākās parlamenta frakcijas. Partijas platformas centrā bija pret imigrantiem un radikālā islāma briesmām vērstas tēzes, bet, cita starpā, tā ietver arī palīdzības pārtraukšanu Ukrainai cīņā pret Krievijas agresiju.
Pēc tam, kad visas citas parlamenta partijas deklarēja nevēlēšanos sadarboties ar Brīvības partiju, Austrijas prezidents Aleksandrs van der Bellens, spītējot tradīcijai, uzaicināja veidot valdību Tautas partijas līderi un līdzšinējo kancleru Karlu Nehammeru. Par galveno sarunu partneri kļuva sociāldemokrāti, taču tā kā šādai koalīcijai būtu niecīgs vienas balss pārsvars, Nehammers centās iesaistīt valdībā arī liberālo partiju NEOS.
Pērnā gada pēdējais ceturksnis pagāja mēģinājumos saskaņot pozīcijas, kas tomēr izrādījās neauglīgi. Vispirms 3. janvārī par izstāšanos no sarunu procesa paziņoja partijas NEOS līdere Beāte Mainla-Raizingere, bet nākamajā dienā Karls Nehammers demisionēja no kanclera amata un pameta Tautas partijas vadītāja posteni. 6. janvārī prezidents van der Bellens uzaicināja Brīvības partijas vadītāju Herbertu Kiklu uzsākt valdības koalīcijas veidošanu. Kā vēsta mediji, jaunais Tautas parijas līderis Kristiāns Štokers vairs neesot ne tuvu tik kategorisks kā viņa priekšgājējs jautājumā par neiespējamību sadarboties ar Kiklu, nemaz jau nerunājot par Brīvības partiju kopumā. Līdz ar to ir visai reāla iespēja, ka Austrija drīzumā tiks pie sava pirmā labēji radikālā kanclera.
Masks, Veidela u.c. alternatīvi apdāvinātie
Pagājušajā ceturtdienā jaunievēlētā Savienoto Valstu prezidenta administrācijas darbinieks un par pasaules bagātāko cilvēku uzskatītais Īlons Masks īstenoja savu, šķiet, līdz šim pamanāmāko iejaukšanos kādas Eiropas valsts iekšpolitikas procesos, sev piederošajā tīmekļa komunikācijas platformā „X” intervējot labēji radikālās partijas „Alternatīva Vācijai” līderi Alisi Veidelu.
Laikā, kad līdz Bundestāga ārkārtas vēlēšanām atlicis vien nedaudz vairāk par mēnesi, šī 74 minūtes ilgā tērzēšana, piebārstīta ar savstarpējiem komplimentiem, nenoliedzami var ietekmēt daža laba vēlētāja izvēli. Tiesa, nav gan teikts, kādā virzienā, jo sarunā netrūka gana daudz ekstravaganta un apšaubāma. Piemēram, Veidelas apgalvojums, ka Hitlers patiesībā esot bijis komunists un sociālists, tādējādi nu nekādi neesot līdzīgs „Alternatīvai Vācijai”, kas esot krietni konservatīvie un libertāņi.
Jāšaubās gan, vai šādam galēji labējo pašnovērtējumam būtu gatavi kaut mazākajā mērā piekrist Vācijas tradicionāli konservatīvie – kristīgie demokrāti, kuri, visdrīzāk, veidos nākamās Vācijas valdības mugurkaulu. Tā vismaz liek spriest partiju reitingi, kas bijuši teju nemainīgi pēdējā gada laikā. Kristīgi demokrātiskā partija stabili turas pirmajā vietā ar nedaudz virs 30%. Tāpat diezgan nemainīgi gada laikā bijuši līdzšinējās valdošās koalīcijas partiju rezultāti: sociāldemokrātiem tie grozījušies ap 15%, zaļajiem – ap 13%, bet liberāļiem brīvajiem demokrātiem – pie kritiskās 4 – 5% robežas. Savukārt „Alternatīva Vācijai”, sākusi gadu ar 22% un gada vidū piedzīvojusi pat 6% kritumu, nu ir atpakaļ pie 21% atzīmes.
No vienas puses, tas ir otrais labākais rezultāts, taču no otras, Īlons Masks savu tiesu pārspīlēja, abu tiešsaistes tērzēšanas ievadā nodēvējot Alisi Veidelu par „Vācijas vadošo kandidāti”. Nemaz jau nerunājot par to, ka Veidelai diezin vai ir kādas cerības atkārtot kaimiņvalsts Austrijas labējo radikāļu panākumus un tikt pie valdības veidošanas sarunu galda – pārējām partijām pagaidām vēl pietiek resursu, lai viņu tur nelaistu.
Un tomēr – ja Herberts Kikls Austrijā, kā saka ne viens vien medijs, esot izgrāvis robu pret radikāļiem celtajā Eiropas ugunsmūrī, tad savas plaisiņas manāmas arī Vācijā. Tiek norādīts, ka, piemēram, Tīringenes federālajā zemē pēc pagājušā gada vēlēšanām kristīgo demokrātu valdība vairs nevarot īstenot savu politiku bez „Alternatīvas Vācijai” atbalsta.
Farāžs atkal aktuāls
Grūti spriest, cik patiess bija Naidžels Farāžs, kad 2020. gadā, Lielbritānijai parakstot vienošanos par izstāšanos no Eiropas Savienības, paziņoja, ka uzskata savu mūža uzdevumu par paveiktu un aiziet no politikas. Katrā ziņā, kā izrādās, aiziešana nav bijusi uz īpaši ilgu laiku, jo vecais zēns Naidžels ir atpakaļ.
Pēdējās Parlamenta vēlēšanās 2024. gada jūlijā viņa Breksita partija, tagad pārdēvēta par „Reformēt Apvienoto Karalisti”, tika pie piecām vietām Apakšpalātā. Un vēl daudz iespaidīgāka ir kopējā par šo partiju nodoto balsu statistika, proti – visā valstī par Farāža politisko lolojumu nobalsojuši vairāk nekā četri miljoni britu jeb vairāk nekā 14% vēlēšanās piedalījušos. Tikai mažoritārā vēlēšanu sistēma ir iemesls pieticīgajam mandātu skaitam uz vēlēšanās uzvarējušo leiboristu, arī toriju un liberāldemokrātu fona.
Farāža partijas popularitātes kāpums daļēji tiek skaidrots ar šī brīža politisko konjunktūru, kad elektorātā uzkrājies gana daudz rūgtuma pret četrpadsmit gadus valdījušajiem torijiem, savukārt leiboristi, nākuši pie varas, arī nespēj ātri uzlabot situāciju. Par „reformētāju” jājamzirdziņu kļuvusi imigrācijas tematika, kam bija nozīmīga vieta arī Breksita partijas aģitācijā. Kā vēsta raidsabiedrība BBC, Farāžs un viņa līdzgaitnieki arī pēc vēlēšanām turpinot vētrainu darbību ar pamanāmiem rezultātiem. Partijas biedru skaits jau pārsniedzis 180 000, apsteidzot konservatīvos, kam ir tikai 130 000, un atpaliekot tikai no leiboristiem, kuru rindās ir apmēram 365 000. Kas arī no svara, partijai parādījušies iespējami nopietni finansiālie atbalstītāji – par tās kasieri nesen kļuvis britu miljardieris, luksa klases nekustamo īpašumu attīstītājs Niks Kendijs, un par partiju jau kādu laiku izrāda interesi arī pats Īlons Masks.
Tiesa, attiecībām ar aizokeāna superbagātnieku, ar kurām Farāžs līdz šim labprāt lepojās, saļodzījušas, kad Masks savā „X” platformas kontā paudis atbalstu britu labējam ekstrēmistam Stīvenam Jekslijam-Lenonam, kuram nesen piespriests cietumsods par tiesas maldināšanu, un Farāžs, savukārt, norobežojies no šiem izteikumiem.
Protams, šobrīd vēl pāragri spriest, vai jaunais Farāža politiskais projekts paliks vien īslaicīgs politiskās modes kliedziens, vai tam tomēr izdosies ieņemt ilglaicīgāku vietu britu politiskajā spektrā, varbūt pat reiz tikt pie varas. Katrā ziņā viens uznāciens ar neprognozējtām un tālejošām sekām Naidželam Farāžam reiz jau izdevās, būtu aplami viņu nenovērtēt tagad.
Sagatavoja Eduards Liniņš.
-
Sociālo mediju īpašnieki, piesaucot vārda brīvības neierobežošanu arvien vairāk parāda vēlmi kontrolēt politiskos procesus. Kādai jābūt Eiropas Savienības reakcijai, par to diskusija Krustpunktā.
Raidījumā viesi: Eiropas Parlamenta deputāts Rihards Kols (Nacionālā apvienība), Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga, "Re:Baltica" žurnāliste, faktu pārbaudes projekta "Re:Check" vadītāja Evita Puriņa un Eiropas Komisijas pārstāvniecības vadītāja Zane Petre. Sazināmies ar Rīgas Stradiņa universitātes asociēto profesori Ilvu Skulti.
"Facebook" un "Instagram" atteiksies no faktu pārbaudīšanas un cenzēšanas, kas esot radījusi vairāk problēmu nekā risinājumu. Ir jāatgriežas pie sākotnējās vārda brīvības, turklāt saturā vajadzētu vairāk politikas, tā pagājušā nedēļā pasauli pārsteidza šo sociālo mediju vadītājs Zakerbergs. Tikmēr otra lielā populārā tīkla - "X" platformas īpašnieks Ilons Masks ir uzsācis gandrīz vai kampaņu, lai panāktu valdības un politikas maiņu vairākās Eiropas valstīs.
Jau kopš Otrā pasaules kara, kad Eiropa piedzīvoja Vācijas propagandas dramatiskās sekas, valstu iedzīvotāji un politiķi lēma, ka ir jāpieliek pūles, lai informatīvajā laukā izveidot vidi, kurā nevar manipulēt ar cilvēku prātiem. Arī sabiedriskajiem medijiem tika veidota tiesiskā bāze, lai žurnālistika varētu plaukt brīvā, daudzveidīgā, neatkarīgā veidā. Amerikā tā vēsture nav tāda, tāpēc situācija arī ir atšķirīga. Bet globālā attīstība radījusi citu realitāti. Latvijā pirms pāris gadiem veiktās aptaujas rādīja, ka 65% iedzīvotāju vismaz divas stundas dienā pavada dažādos sociālajos medijos. Un tie bieži nedarbojas saskaņā ar Eiropas likumiem. Satura moderēšana bija viens no tiem veidiem, kā Eiropas Komisija lika tam pašam Zakerbergam rēķināties ar Eiropas politiku, bet izskatās, ka visi centieni ietekmēt situāciju irst pa vīlēm. Kā mēs sadzīvosim ar šo jauno realitāti? Vai tas nozīmē, ka Eiropā būs tāpat kā daudzviet citur pasaulē? -
Arī Valsts policijai plāno piešķirt tiesības notriekt vai nosēdināt dronus iespējama apdraudējuma gadījumā. Šādas likuma izmaiņas uz pirmo lasījumu virza Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Valsts policijā uzsver, ka hibrīdkara apstākļos šī funkcija ir būtiska un vajadzīga, lai rīkotos iespējami operatīvi.
Dronus izmanto arvien vairāk, tāpēc jābūt efektīvai pretdarbībai nelikumīgas izmantošanas un iespējama apdraudējuma novēršanas gadījumos. Pašlaik Valsts policija var notriekt dronus uzbrukuma vai cilvēku apdraudējuma gadījumā. Aizdomīgos brīžos vai kad drons pielidojis pārāk tuvu kādam objektam un, piemēram, var traucēt kādas iestādes darbu, policija to var tikai konstatēt un ziņot vai nu Militārajai policijai vai Valsts Robežsardzei. Tām likums paredz iespēju dronu sašaut, aizvirzīt vai nosēdināt. Jaunveidotās likuma izmaiņas paredz šādas iespējas arī Valsts policijai, stāsta Iekšlietu ministrijas Nozares politikas departamenta pārstāvis Ronalds Petrovskis. -
Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar Ķīnas vēstures un filozofijas ekspertu Kasparu Eihmani par Ķīnas lomu 2025. gada ģeopolitiskajos konfliktos, attiecībām ar Krieviju un ASV.
2025. gada sākumā, pēc 20. janvāra, kad Trampa administrācija stāsies amatā, mēdz teikt, ka pasaule varbūt būs visbīstamākajā stāvoklī kopš aukstā kara. Tiek prognozēts, ka saasināsies Amerikas un Ķīnas konkurenci, plosīsies divi reģionāli kari, Āfrikā paplašināsies anarhijas zona, starptautisko tiesību ievērošana samazināsies un četras autokrātijas - Ķīna, Krievija, Irāna un Ziemeļkoreja - pastiprinās savas definētās un varbūt arī nedefinētās vienošanās, lai grautu Rietumus. Raidījumā saruna ar Ķīnas vēstures un filozofijas ekspertu Kasparu Eihmani.
Anna Apelbauma nesen iznākušajā grāmatā par autokrātiju rakstīja, ka visas šīs valstis - Ķīnu, Krieviju, Irānu, Ziemeļkoreju - nevis saista kaut kāda kopīga centrāle Džeimsa Bonda stilā, kas kaut kur atrodas, tas konflikts ar viņiem nav sistēmas cīņa, un tas nav kaut kāds "aukstais karš 2", jo katrai no šīm valstīm ir atšķirīgi vēsturiski cēloņi, kāpēc tas režīms tur ir tāds. Taču ir kas kopīgs. Un tā nav ideoloģija, bet vienkārši vēlme palikt pie varas. Kā tu raugies uz to, kāpēc ļaunumam ir tik izteikts pievilkšanās spēks? Kāpēc viņi viens otru atrod?
Kaspara Eihmanis: Man šķiet, ka varētu iezīmēt pāris perspektīvas. Lai gan šīs vēsturiskās paralēles nebūs īsti precīzas, bet izskatās, ka tā ir kaut kāda jauna lielā spēle, salīdzinot ar analogu 19. gadsimtā starp Lielbritāniju un Krievijas impēriju, tikai šoreiz šī spēle ir ar vairākiem dalībniekiem. Bet, kas attiecas uz to ideoloģisko sadaļu, es neesmu vēl lasījis Apelbaumas tekstu, man grūti spriest, bet man šķiet, ka, vismaz, ja Krievijas gadījumā mēs to ideoloģiju skaidri nesaredzam jeb viņa ir tādās formās un apmēros, kas mums pirmajā brīdī ir grūti ievietojami varbūt ideoloģijas kaut kādā rāmī, kā mēs esam pie tā pieraduši. Bet ķīniešiem šī ideoloģija tomēr ir. Tikai viens ir tāda atklātā un otra ir savā ziņā slēptā. Bet slēptā, protams, vienmēr ir bijusi, un, man šķiet, ķīniešu gadījumā tā ir saistīta ar tādu kā nemitīgu opozīciju Rietumu pasaules iekārtojumam. Tam, kuru ir vadījusi Amerika līdz šim brīdim. Jo šī opozīcija ir novērojama jau no 90. gadiem.
Pēc 90. gadu otrās puses, pieņemsim, Ķīnā sāka regulāri iznākt grāmatas ar nosaukumiem "Ķīna var pateikt - nē". Jautājums, kas ir tas nē, kam ķīnieši varētu pateikt? Un šis nē ir vērsts uz visu, ko principā iemieso tā saucamais Vašingtonas modelis vai cilvēktiesību modelis. Viss, kas, viņuprāt, ir kaut kādā mērā korozīvs un degradē ķīniešu pasaules skatījumu un viņu intereses.
Tāpēc es, iespējams, pieļauju vienkārši, ka tā ir izdevīga turēšanās kopā varbūt tādā mirklī, kad šķiet, ka ASV un tās sabiedrotie ir vājuma pozīcijā un būtu iespējams viņus bezmaz vai nedaudz pagrūst uz to pusi, kur tad pavisam šī sistēma brūk.
(..)
Kā tu redzi, kas ir Krievija Ķīnai? Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā daļa ķīniešu to uztvēra kā lielu notikumu savā dzīvē.
Kaspars Eihmanis: Jā, viņi ir uztvēruši to kā lielu notikumu tieši tajā sakarā, ka ķīniešu izpratnē jebkas, ko var izdarīt šādu valstu atklāta vai neatklāta savienība, ir mazināt Rietumu modeļa ietekmi, jo viņu izpratnē tas ir cēlonis, no kura nāk visi iespējamie ļaunumi. Ķīniešu vēsturiskā atmiņa, vismaz kultivētā vēsturiskā atmiņa, ir tāda, ka šī pārestība, ko ir nodarījuši Rietumi, sākot no Lielbritānijas opija kariem pret Ķīniešu impēriju, Mandžūru impēriju, līdz pat tam, ka 1900. gadā astoņas Rietumu armijas ieiet Pekinā un nodedzina imperatora vienu no pilīm - Vasaras pili. Līdz ar to tās pārestības nepārtraukti tiek kultivētas, tā ir daļa no viņu propagandas vēstures, ar ko izaug principā katrs ķīnietis. No tās izrauties ir ārkārtīgi grūti.
Tagad, raugoties uz 2025. gadu, vai uz to, kā tiks atrisināta kara situācija Ukrainā, daudzi saka, ka šajā gadā daudz kas atkarīgs no tā, kā uzvedīsies Ķīna vai Indija. Ja tu saki, ka viņu pretstāvēšana no Rietumiem - tā ir tāds pozicionējuma jautājums, tad ir apmēram skaidrs, kā viņi uzvedīsies.
Kaspars Eihmanis: Ir ārkārtīgi grūti būt kaut kādam ekspertu pravietim, mēģināt prognozēt, kā tas attīstīsies, tāpēc ka katram no viņiem ir savas intereses, un to jau neviens nevar noliegt.
Ķīniešiem ir savas intereses, vēlmē darboties savā ietekmes sfērā. Viens no šiem potenciālajiem konfliktiem vispār nākotnē ir Taivānas jautājums, jo tas kaut kādā ziņā ir no Ķīnas viedokļa vēl asāks, nekā tas ir, pieņemsim, Krievijas gadījumā ar Ukrainu.
Bet tas tiek salīdzināts.
Kaspars Eihmanis: Lai gan tur ir analoģijas un atšķirības. Tur mēs tādu sarakstu varētu taisīt, tur būtu vairāk vai mazāk atkarībā no kādiem kritērijiem mēs izvēlamies.
Kaspars Eihmanis ir filozofijas doktors, Ķīnas vēstures un filozofijas eksperts. 13 gadus pasniedza ķīniešu valodu, Ķīnas vēsturi un filozofiju Latvijas Universitātē. Pirms vairākiem gadiem nolēma atgriezties pie savu intelektuālo un garīgo meklējumu saknēm - budistu filozofijas, uzsākot studijas Taivānas Džendži universitātes filozofijas doktorantūra. Apguvis sanskritu, pāli valodu, budistu loģiku un epistemoloģiju. -
Dažādu pakalpojumu pieejamība digitālajā vidē ir lieliska, jo taupa laiku un naudu gan pakalpojuma sniedzējam, gan saņēmējam. Tomēr, ja digitālajam pakalpojumam nav citas alternatīvas, lieliska šī iespēja ir tikai tiem, kuriem pieejamas vajadzīgās tehnoloģijas. Piemēram, prasība Būvniecības informācijas sistēmā reģistrēties dzīvokļu īpašniekiem daudziem bija pārsteigums, bet kādam arī neiespējamā misija. Un ir vēl citas jomas, kas cilvēkiem, kuri ar tehnoloģijām ir uz jūs vai vienkārši ir bez interneta, nav pieejamas.
Par pakalpojumu pieejamību visiem iedzīvotajiem, ne tikai internetā lietotājiem diskusija raidījumā Krustpunktā.
Raidījuma viesi: Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols, Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks IT jautājumos Guntars Krasovskis, Latvijas pensionāru federācijas pārstāve un laikraksta "Latvijas Pensionārs" galvenā redaktore Liesma Kalve, biedrības "Apeirons" valdes priekšsēdētajs Ivars Balodis un Tiesībsarga biroja Diskriminācijas novēršanas nodaļas vadītāja Anete Ilves.
Dažādu pakalpojumu pieejamība digitālajā vidē ir lieliska, jo taupa laiku un naudu gan pakalpojuma sniedzējam, gan saņēmējam. Tomēr, ja digitālajam pakalpojumam nav citas alternatīvas, lieliska šī iespēja ir tikai tiem, kuriem pieejamas vajadzīgās tehnoloģijas. Prasība Būvniecības informācijas sistēmā reģistrēties dzīvokļu īpašniekiem daudziem bija pārsteigums, bet kādam arī neiespējamā misija. Un ir vēl citas jomas, kas cilvēkiem, kuri ar tehnoloģijām ir uz jūs vai vienkārši ir bez interneta, nav pieejamas. Par pakalpojumu pieejamību visiem iedzīvotājiem runāsim šodien. -
Kāpēc dažādu izglītības sistēmas monitoringa rīku izstrādē iegulda vairākus desmitus miljonus eiro, kamēr skolās trūkst gan jaunajam izglītības saturam atbilstošu mācību līdzekļu, kā arī atbalsta skolēniem un skolotājiem? To pēdējo nedēļu laikā Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) jautājuši gan Saeimas deputāti, gan skolotāju arodbiedrība, gan arī Valsts kontrole. Tomēr ministrija no savām iecerēm negrasās atkāpties.
„Jūs neesat sagādājuši skolotājiem un skolēniem nepieciešamās mācību grāmatas, bet tagad liksiet klasēs kameras un monitorēsiet, kā skolotājs strādā, par to paši ministrijā saņemot lielas algas,” tā īsumā varētu rezumēt aso kritiku, ko Izglītības un zinātnes ministrijai pagājušajā nedēļā veltīja parlamentārās opozīcijas deputāti, kad Saeima lēma, vai atbalstīt Apvienotā saraksta frakcijas deputātu pieprasījumu „Par izglītības monitoringa sistēmas platformas izveidi” izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai no”Jaunās Vienotības”.
Pieprasījumu, par to balsojot tikai opozīcijas deputātiem, noraidīja. Tomēr debašu laikā izskanējušie jautājumi ir svarīgi.
Izglītības kvalitātes monitoringa rīku izstrādes priekšdarbi uzsākti jau 2018. gadā, paredzot tam Eiropas Sociālā fonda finansējumu. Jau izstrādāti un sākuši darboties augstākās un profesionālās izglītības absolventu monitoringa rīki. Paredzams, ka šogad sāks strādāt Pedagogu pieprasījuma – piedāvājuma prognozēšanas rīks. Jau trīs gadus darbojas arī skolu efektivitātes monitoringa rīks un no šā gada 1. septembra skolas un pašvaldības varēšot lietot arī skolu darba risku identificēšanas rīku.
To, kādi rīki izglītības sistēmas monitorēšanai jau izstrādāti, izglītības kvalitātes revīzijā vētījusi Valsts Kontrole, taču secinājumu par šo instrumentu noderību, vēl nav. Revīzija noslēgsies šī gada beigās. Tajā vēl plānots konkrētās pašvaldībās un skolās pētīt, cik laicīgi pamana problēmas skolēna izaugsmē un kā tās risina, lai skolēns sekmīgi spētu pabeigt 9. klasi.
Tuvākajos piecos gados kopumā izglītības kvalitātes monitoringa sistēmā plānots ieguldīt vēl vairāk nekā 21 miljonu eiro. Aptuveni 18 miljoni eiro ir no Eiropas Sociālā fonda, bet trīs miljoni eiro no valsts budžeta.
Nozīmīgākā daļa šīs naudas – 8,6 miljoni eiro - paredzēti individuālā skolēnu snieguma monitoringa izstrādei. -
Valstī problēma ir nevis ar "airBaltic" vadītāju Martinu Gausu, bet ar valdību, jo tā nespēj nodefinēt lidsabiedrības mērķus, intervijā Latvijas Radio norādījis partijas Latvija pirmajā vietā līderis, Saeimas deputāts Ainārs Šlesers.
Viņš atturējās vērtēt Gausa darbu, jo tas esot jādara valdībai, taču esot redzams, ka aviokompānija šobrīd strādā slikti (ar zaudējumiem) un tās īpašniece ir valsts. -
Filmas "Straume" milzīgie panākumi likuši sarosīties arī politiķiem, kas tagad daudz sāk runāt par nepieciešamību atbalstīt filmu nozari. Uz "Straumes" slavas viļņa liela daļa sabiedrības diez vai pret to iebilstu, bet pavisam cita attieksme varētu būt pret kārtējo naudas iepumpēšanu aviokompānijā "airBaltic", par ko pagājušajā nedēļā sāka runāt. Runājam arī par nākamā ASV prezidenta vēlmi pēc citu valstu teritorijām.
Krustpunktā aktualitātes analizē izdevuma "SestDiena" galvenā redzaktore un TV3 "900 sekundes" producente Lauma Spridzāne un Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" producente Madara Fridrihsone un politologs Arturs Bikovs. -
Provokācijas Baltijas jūrā ar kabeļu bojājumiem ir nepatīkamas. Tam, ka šāda rīcība pārkāpj hibrīdkara robežas, piekrīt Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētniece, Rīgas Stradiņa Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektore Elīna Vrobļevska.
Intervijā Latvijas Radio programmā Labrīt eksperte teica, ka mūsu reģiona valstis jau ilgi dzīvo ar apziņu, kāds ir to kaimiņš.
Pētniece arī atzīst, ka Tramps pilnīgi noteikti negrib izskatīties vājš un tādēļ nevajadzētu domāt, ka Tramps varētu pagriezt muguru Ukrainai. Viņa atzīst, ka jāpierod pie tā, ka Tramps turpinās būt skaļš, pretrunīgs un izraisīs viļņošanos. -
Uzņēmēji arvien skaļāk pieprasa mazināt birokrātiju. Būvniecības saskaņošanas tempos krietni atpaliekam no kaimiņiem, un jau gadiem esam starp valstīm, kur sabiedrība vismazāk uzticas valsts pārvaldei. Tas kavē valsts attīstību.
Arnis Kaktiņš, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors: „Galvenais ir visi tie papīri, visi tie birokrātiskie pinekļi, jo vairāk, jo labāk – galvenais ir process!”
Prasību un saskaņošanu skaits, un to ilgums arvien pieaug. Tas uzņēmējiem un ierēdņiem atņem laiku pievērsties pamatdarbam.
Ieva Lācenberga-Rocēna, Valsts mežzinātnes institūta „Silava” attīstības vadītāja: „Mēs nepiekrītam, ka vajadzētu katru reizi kopēt likumu pantus, bet tāda ir tā prakse.”
Birokrātijas pētnieki aicina mainīt ierēdņu domāšanu un vairāk orientēties uz konkrētiem mērķiem.
Malvīne Stučka, domnīcas „LaSER” pētniece: „Īstermiņa rekomendācija ir veikt visaptverošu valsts funkciju auditu.”
Vai politiķi un ierēdņi ir gatavi pāriet no vārdiem uz darbiem, lai samazinātu birokrātiju, kas bremzē valsts attīstību, pētām Atvērto failu pusstundā.
-
Mēs vēlamies, lai mūsu pacienti zinātu, ka viņiem ir superspējas, un viņi var izmantot traumu, lai savas dzīves sliktāko brīdi pārvērstu par kaut ko lielāku. Mēs ne tikai saglabājam cilvēkam kāju, bet veidojam atšķirīgu Ukrainu pēc kara. Ukrainu, kuras ielās mēs redzētu nevis kara upurus, bet gan supercilvēkus. Tā saka šīs nedēļas "Drošinātāja" viesis – Olga Rudņeva. Ukrainiete, kas iekļauta britu raidsabiedrības BBC pērnā gada 100 ietekmīgāko un iedvesmojošāko pasaules sieviešu topā. Olga Ļvivā vada unikālu centru, kas Ukrainā pacientiem piedāvā protezēšanu, psiholoģisko atbalstu un rehabilitāciju. Ar Olgu sarunājas Rihards Plūme.
Savukārt Dīvs Reiznieks iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām:
Haoss Kurskā - Ukrainas šī brīža trumpis;
Enerģētikas manipulācijas - Krievijas jājamzirdziņš;
Ko Ukrainai nozīmē Baidena prezidentūras pēdējās dienas?
00:31 Ievads
01:55 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm:
02:13 Haoss Kurskā - Ukrainas šī brīža trumpis.
05:18 Enerģētikas manipulācijas - Krievijas jājamzirdziņš
10:00 Par Ukrainas lēmumu slēgt gāzes tranzīta koridoru no krievijas uz Eiropu
11:22 Ko Ukrainai nozīmē Baidena prezidentūras pēdējās dienas?
16:11 Ko ASV prezidenta inaugurācijas ceremonija nozīmē vašingtoniešiem un pilsētas viesiem tīri praktiskā līmenī?
18:51 Riharda komentāri par dzirdēto.
20:18 EXPLAINER: Kā ukraiņu F-16 pilots pārsteidza pasauli?
26:44 Piesakām šīs epizodes galveno viesi - Olgu Rudņevu. Viņa vada unikālu protezēšanas, rehabilitācijas un psiholoģiskā atbalsta centru “Superhumans”, un ir viena no divām ukrainietēm, kas iekļautas britu raidsabiedrības BBC nosauktajā 2024.gada 100 ietekmīgāko un iedvesmojošāko pasaules sieviešu topā.
29:31 BBC atzinību Olga uztver kā atzinību visai viņas vadītajai “Superhumans” centra komandai.
32:52 Sieviešu loma Ukrainas sabiedrībā šobrīd
33:59 Kā un kāpēc tika izveidots “Superhumans”centrs?
35:04 Olga par 18 darba gadiem labdarības sfērā pirms “Superhumans” centra izveides.
35:53 “Mēs esam izsmelti, mēs neesam noguruši.”
37:11 “Superhumans” centra nosaukums atspoguļo tā filozofiju.
38:51 Kas ir “Superhumans” centra klienti?
41:17 Par iesauku “Māte”.
42:03 Par centra attīstību.
43:10 Pēc kāda principa tiek izraudzīti centra pacienti?
44:06 Finansējuma piesaiste.
45:15 “Ja finansējumu piesaistīt grūtāk, tas nozīmē, ka nestrādājam pietiekami daudz”.
46:14 Par “Superhumans” komandu.
48:52 Vēlreiz par centra attīstību.
50:01 Karš sniedz nopietnu pieredzi veselibas aprūpē strādājošajiem
52:16 Par pacientu noskaņojumu.
54:01 Pacientus var iedvesmot ar labajiem piemēriem.
55:34 Pacientu integrācija sabiedrībā.
56:57 “Karš mūs padarīs stiprākus”.
57:46 Centra speciālistiem darbs būs vēl ilgi.
58:45 Veselajiem jānovērtē to, kas viņiem dots.
1:00:11 Sarunas beigas.
1:00:22 Dīvs un Rihards pārrunā dzirdēto
1:03:17 Padalieties ar šo stāstu.
1:03:37 Rakstiet mums [email protected]
Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.
Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs -
Saeimā 9. janvārī galīgajā lasījumā lems par alkohola patēriņa mazināšanu. Likuma izmaiņas paredz ierobežot alkoholisko dzērienu pieejamību, reklāmu un mārketingu. Tomēr, kopš sākās darbs pie likuma izmaiņām, deputāti ir atteikušies no vairākām iecerēm, kas ierobežotu alkohola pieejamību un patēriņu.
Saeimas, Sociālo un darba lietu komisijas deputāte Ingrīda Circene (Jaunā Vienotība) Latvijas Radio rīta raidījumā teica, ka mūsu sabiedrība nesasaista daudzas negatīvās parādības – demogrāfijas pasliktināšanos, ietekmi uz veselību un citas, ar alkoholu.
Circene arī izteica nožēlu, ka grozījumus likumā, ko iepriekš piedāvāja Saeimas komisija, nav atbalstījusi Saeima kopumā. - Laat meer zien
