Afleveringen
-
Ir cilvēki, kuri no sirds tic gan mūsu indēšanai no lidmašīnām, lielvaru vēlmei kontrolēt visus pasaules iedzīvotājus un citām sazvērestības teorijām. Tāpēc arī raidījumā (ne) Diplomātiskās pusdienas šoreiz runājam par sazvērestības teorijām.
Mūsu mērķis nav reklamēt kādu no šīm teorijām, taču arī akadēmiskajā vidē kādureiz nākas atzīt, ka dažai labai teorijai ir arī sava daļa pamatojuma. Turklāt pēdējā laikā, redzot to, cik veiksmīgi ar šādām teorijām, spekulācijām, nepatiesiem apgalvojumiem spēlējas dažu lielvalstu vadītāji, nākas atzīt, ka arī politologiem un starptautisko attiecību pētniekiem paveras milzīgs lauks turpmākai pētniecībai.
Par Rotšildu ģimenes varu pār pasauli, Džordža Sorosa neiedomājamām spējām kontrolēt visu pasauli (pēc dažu domām arī Latvijas Radio) un citiem līdzīgiem apgalvojumiem savulaik esam stāstījuši arī “ Diplomātisko pusdienu” raidījumos iepriekšējo piecu gadu laikā. Bet, tā kā pašlaik pasaulē notiek diezgan ievērojamas tektoniskas pārmaiņas, nolēmām, ka būtu interesanti paskatīties uz dažādām sazvērestības teorijām, kas saistītas ar mums pavisam tuvu reģionu – ar Eiropu un Eiropas Savienību.
Laikā, kad Eiropu kritizē gan Donalds Tramps, gan Vladimirs Putins, aplūkojam dažas no tām un, iespējams, mēģinām arī atspēkot. Piemēram, ir tā dēvētais Kodenhova-Kalergi plāns. Šī teorija tika izstrādāta 20. gadsimta sākumā un tās autors ir austriešu-japāņu politiķis un arī Čehoslovākijas un Francijas pilsonis Ričards fon Kodenhovs-Kalergi. Viņš prognozēja, ka pasaule pamazām virzīsies pretī kontinentu līmeņa federācijām, kur Eiropa būtu viens vienums, Amerika – otrs un tā tālāk. Dažādi aizspriedumi ar laiku pazustu, cilvēce kļūtu par vienu rasi – cilvēku rasi.
Šī ideja ir veiksmīgi izmantota, lai apgalvotu, ka Eiropas elites mērķis ir atbrīvoties no dažādām Eiropas kultūrām un tautībām. Vēlāk, modificējot Kalergi plānu, ir radusies Lielās aizvietošanas teorija. Proti, tas esot Eiropas Savienības līderu plāns izmantot dažādas migrācijas krīzes, lai radītu Arābu Eiropu jeb Eirābiju.
Zināma loģika šajos apgalvojumos ir, jo migrācija tiešām ir kļuvusi par ļoti aktuālu jautājumu daudzās Eiropas valstīs, piemēram, Vācijā, Francijā, Itālijā, Zviedrijā un citur, kur ieceļotāji no Tuvajiem Austrumiem, Āfrikas un Āzijas skaitliski kļūst par arvien lielāku spēku, radot nopietnus izaicinājumus gan vietējiem iedzīvotājiem, gan politiķiem. Vai to varētu uzskatīt par apzinātu plānu iznīdēt Eiropas kultūras vai tautības – visticamāk, nē. Tas, ka šī daudzviet pret bēgļiem un ieceļotājiem labvēlīgā politika ir parādījusi kopējās sistēmas nepilnības, tas gan ir fakts. -
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai ierosinājumu likuma izmaiņām, kas stiprinātu balsstiesīgo pilsoņu iesaisti sabiedrībai būtisku jautājumu izlemšanā. Prezidents rosina no 10% līdz 5% samazināt sākotnēji savācamo parakstu skaitu tautas nobalsošanas ierosināšanai par likumu iniciatīvām. Prezidents piedāvā uz pusi samazināt nepieciešamo parakstu skaitu, taču arī saīsināt parakstu vākšanas laiku līdz sešiem mēnešiem.
-
Siltumapgādes tarifi Rīgā un iedzīvotāju materiālā situācija visā Latvijā. Par to priekšvēlēšanu video rullīšos runā partijas “Latvijas attīstībai” pārstāvji. Vai viss viņu teiktajā atbilst faktiem? To stāstām "Re:Baltica" faktu pārbaudes projektā "Re:Check". Tāpat stāsts par to, kā kārtējoreiz maldina Eiroparlamenta deputāts Vilis Krištopans no “Latvija pirmajā vietā”.
Autore žurnāliste Evita Puriņa. -
Ar premjeres rīkojumu ir izveidota darba grupa birokrātijas mazināšanai, Rīgas dome ir atkal lēmusi par iespējām slēgt azartspēļu zāles, pasludināts spriedums Okupācijas muzeja dedzinātājiem. Krustpunktā analizējam aktualitātes. Studijā Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks Gatis Krūmiņš, "Rus TVNET" galvenā redaktore Ērika Staškeviča, Latvijas TV raidījuma"Kas notiek Latvijā" redaktore Madara Frihdrihsone un portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns.
-
Vai tu kādreiz esi pievienots nepareizajam čatam? Prasiet krāpniekiem citēt latviešu kino klasiku! Vai latvieši apmaksās vakariņas ķīniešu senioriem?
0:00 Ievads: rakstiet komentārus!
1:44 Kas sāp: par daudz sevis reklāmās; skolotājas telefonos; izbeigušies seriāli.
10:45 Smagās ziņas: brīvās pasaules līderu čats pupiņu valodā; latvieši krīt krāpnieku nagos; ķīniešu vakariņas senioriem.
48:43 Vieglās ziņas: mākslas forums Rēzeknes SPA; latvieši “nokar” Latvija.lv; TikTok trendi, panorāmas rata galvenā influencera vēstis.
Seko šim podkāstam un pastāsti par to visiem!
P.S. Virsraksta tulkojums - nemaini zirgus upes vidū (ChatGPT) -
ASV prezidents Donalds Tramps kopš stāšanās amatā ir veicis vairākas darbības, kas būtiski ietekmē augstākās izglītības iestādes valstī – aptur finansējumu vairākām pētniecības programmām, plāno likvidēt Izglītības departamentu, kā arī iestājas pret antisemītismu universitātēs. Tāpat Trampa administrācija aktīvi izmeklē vairāk nekā 50 universitātes, kas īsteno iniciatīvas, kuras veicina daudzveidību, vienlīdzību un iekļaušanu darba tirgū. Politiskie vēji jau tagad daudzās universitātēs liek krasi samazināt budžetu. Vai šūpošanās ASV augstskolās varētu sekmēt, ka Eiropa atgūs „gudros prātus”?
-
Kamēr starptautiskās drošības dēļ nākas pārskatīt arī dažādas starptautiskas vienošanās, uzmanība jāpievērš arī Latvijas iekšējai drošībai. Krievijas atgriešanās starptautiskajā politikā iedrošina arī tās atbalstītājus, kuru balsis pēdējos trīs gadus bija kļuvušas klusākas. Iekšlietu ministrs atzīst – informatīvajā telpā Krieviju slavinoša retorika kļūst dzirdamāka, taču drošības iestādes norāda, ka nopietns apdraudējums valstij šobrīd nav novērots. Plašāk – Agnijas Lazdiņas ierakstā.
Pēdējā laikā vairākas Latvijas amatpersonas ir izteikušas bažas, ka notikumi uz lielās politikas skatuves var ietekmēt arī drošību tepat Latvijā. Arī sociālajos medijos redzams, ka atkal sāk parādīties iepriekš pieklusuši naratīvi, piemēram, par krievu valodas vietu Latvijā.
Kā norāda Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (“Jaunā Vienotība”), starptautiskie notikumi ietekmē arī Latvijas iekšējo drošību, piemēram, sabiedrībā pieaug interese par civilo aizsardzību. Vienlaikus, ņemot vērā globālo nestabilitāti un Krievijas centienus atgūt ietekmi starptautiskajā arēnā, Latvijā kļūst aktīvāki arī tie, kas simpatizē Krievijas režīmam. Kā uzsver ministrs – “viņiem rodas sajūta, ka var vairāk pabāzt galvu ārā” un brīvāk paust savu nostāju. -
Turpmāk katra mēneša pēdējā ceturtdienā tiksimies raidījumā Kurp griezies, pasaule? Šoreiz sarunas temats ir - Eiropa kā iespējams neatkarīgs militāri stratēģisks spēlētājs. Analizē Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga un Latvijas Kara muzeja ieroču un militārās tehnikas kolekcijas glabātājs Dainis Poziņš.
Tik izteikti, kā tas ir šobrīd, kad Eiropa piespiedu kārtā domā, ka tai varbūt būs jāiztiek bez Savienoto Valstu klātbūtnes tās drošības struktūrā, tāda situācija laikam pārskatāmā pagātnē nav bijusi? Tai pagātnē, kurā Eiropa ir kļuvusi daudzmaz vienota un iztiek bez iekšējiem konfliktiem.
Dainis Poziņš: Tā domā nemaz tik jauna nav. Faktiski jau divtūkstošo gadu sākumā, kad bija laimīga sajūta, ka Padomju Savienība ir sabrukusi un spriedze kontinentā šķietami ir mazinājusies, radās pirmās balsis par to, vai vispār NATO ir nepieciešams kā militāra organizācija. Pirmajā jaunā gadsimta periodā tas uzsvars lielā mērā novirzījās nevis starpvalstu konfliktiem, bet izvirzījās jauna problēma - cīņa ar starptautisko terorismu. Visi redzēja, cik salīdzinoši viegli Amerikas Savienoto Valstu un to sabiedroto armijas uzvarēja Sadama Huseina bruņotos spēkus, un radās tāda ilūzija, ka nedz Eiropai pašai, nedz arī Amerikas Savienotajām Valstīm nav vairs nepieciešama tik liela militārā komponente.
Domas par vienoto armiju, Eiropas spēkiem vai lielāku neatkarību no Amerikas Savienotajām Valstīm diezgan tradicionāli [uzturētāja] Francija. Bet tās domas vienmēr izskan politiskās diskusijās, līdz praktiskam tas, nedz divtūkstošo gadu sākumā, nedz arī līdz pat pēdējiem notikumiem Ukrainā... īsti praktiskas skaidrības, kā veidot šos Eiropas vienotos bruņotos spēkus, nav. Tā tāda teorētiska spriešana. Un arī ir ļoti daudz iebildumu.
Viens no iebildumiem - mums taču ir NATO. Kāpēc mums veidot atsevišķu paralēli militāru struktūru Eiropā, ja mums ir funkcionējošs NATO? Un tās krīzes pazīmes transatlantiskajās attiecībās nebija nemaz tik izteiktas. Lai gan tie, kas seko militārai literatūrai un tēmai, jau Balkānu kara laikā amerikāņi laiku pa laikam izteica pārmetumus, ka eiropieši īsti nav gatavi dažās kritiskās jomās mūsdienu karam un ka sabiedrotajiem ir vairāk jādomā par tehnisko progresu.
(..) Diskusijas un strīdi ilgst jau gandrīz 30 gadus, bet ir atšķirīgs tas līmenis, kā tas notiek. Šobrīd noteiktu politisko spēku vidū tā ideja ir diezgan aktuāla kļuvusi.
Sigita Struberga: Es piekritīšu, tiešām Francija jau kādu laiku ir runājusi, un šis piedāvājums par Eiropas stratēģisko autonomiju, tās diskusijas, kas bija pirms tam, ka Francijas izpratnē tas tiešām bija arī attiecībā uz militāro jomu, kamēr pārējie, ieskaitot Latviju, vairāk runāja nedaudz citā kontekstā, paplašinot šo stratēģiskās autonomijas izpratni, runājot par enerģētiku un tamlīdzīgi, un liekot uzsvaru uz to, ka NATO ir tā, kas nodrošina šo militāro komponenti.
Taču ir jāsaka, ka arī šobrīd nav ir pilnīgi vienota pozīcija, ka Eiropai ir jānodalās, noteikti nav. Tai pašā "Baltajā grāmatā", kas tikko iznāca, faktiski tiek uzsvērta joprojām NATO loma. Tālāk tas uzsvars ir par Eiropas spēju stiprināšanu NATO ietvaros.
Tas, kam es arī noteikti piekritīšu, ir, ka ASV jau visai ilgi ir runājušas - tas nav parādījies pirms trīs mēnešiem vai ar Trampa otro prezidentūru - ka Eiropai ir jāstiprina spējas. Nē, ASV par to jau ir diezgan ilgi runājušās, tāpat kā par tiem stratēģiskajiem mērķiem ir bijušas tiešām atšķirības viedokļos.
Tas, ka Tramps šo izsaka radikālāk, skaļāk, varbūt ir papildinājis šo pretenziju sarakstu, piekrītu. Bet faktiski ASV par to jau ir kādu laiku runājusi.
Kāds ir iemesls tam, ka Vašingtona runā, Eiropa lielā mērā turpina "laist to gar ausīm"?
Dainis Poziņš: Ir jārunā ne tikai par finansiāliem rādītājiem un kopproduktu, bet arī par to, kā tie līdzekļi tiek iztērēti un kādas ir reālās militārās spējas, jo mēs Eiropas un Amerikas militāros budžetus pilnīgi identiski nevaram salīdzināt. Amerikas militārajā budžetā ir iekļauti arī lieli sociālie komponenti, kas ir ļoti lielas izmaksas par veterāniem.
Eiropas problēma ir tā, ka drīzāk politiski tādā varētu būt ilūzija, varbūt pat naivums. Man tīri personīgi no kāda 2006. - 2007. gada ir iekšēji dilemma, runājot ar Rietumu sabiedrotajiem un mūsu politiķiem, jo es vienmēr esmu uzskatījis, ka Baltijas valstīm un NATO valstīm Austrumeiropā, pievienojoties šai aliansei, ir militārā struktūra un militārās spējas jāvirza tuvāk Austrumiem. Tas, ka Krievija gatavojas konfliktiem ar Rietumiem informācijas telpā un arī tīri praktiski, tas jau nav ne vakardienas, ne aizvakardienas un arī pat ne Ukrainas konflikta sākums. Mums ir jāpatur prātā, ko Putina kungs pateica slavenajā Minhenes runā.
Cik ilgi bija sarunas un raksti par kārtējām mācībām Baltkrievijā vai Krievijas rietumu kara apgabalos, kur tiek izspēlēti scenāriji uzbrukumam Baltijai? Tradicionālā atbilde, ko nācās dzirdēt: nē, nē, tā ir tikai politiska retorika iekšējam patēriņam.
Bet mēs ļoti labi zinām no vēstures, ka valstis pirms karadarbības veic konkrētas darbības ekonomikā, propagandā, karaspēka apmācībā, ideoloģijā. Bija skaidri redzams, ka Krievija tiek gatavota konfliktam ar Rietumiem. Savukārt mūsu Rietumu partneri, it sevišķi tie, kas tālāk par Oderu, neuzskatīja to par draudu un joprojām daudzi neuzskata.
Sākās Ukrainas karš, un ko izdara Eiropas lielākās valstis? Uzdāvina Krievijai "Nord Stream 2" gāzes vadu. Kad jau bija jāceļ pie visiem trauksmes zvaniem, kas notiek?
Eiropas problēma nav resursu vai cilvēkresursu, vai finanšu, vai IKP problēma. Problēma ir identificēt Eiropas stratēģiskos mērķus un saprast, kādi ir reālie, nevis iedomātie draudi, kas nāk no ārpuses. Un daudziem politiķiem ir savs vēlētājs, viņiem ir savas iekšpolitiskās cīņas, viņiem ir savas partijas biroja intrigas.
Nevienam jau negribas teikt, ka mums tagad ir jāinvestē tankos, zemūdenēs, vienmēr ir jābūt pamatojumam, kāpēc mēs to darām un kādi ir tie reālie draudi, ko Krievija vai autoritārie režīmi kopumā rada. Problēma jau nav tikai Krievija, faktiski pēc Ukrainas notikumiem redzam no Tuvajiem Austrumiem līdz pat Tālajiem Austrumiem, ka autoritārie režīmi ir globāli saaktivizējušies. -
Jau veiktās revīzijas un tās, kas vēl iecerētas. Krustpunktā iztaujājam valsts kontrolieri Edgaru Korčaginu.
jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod TV24 žurnālists Romāns Meļņiks un žurnāliste Inese Helmane.
-
Diplomātija - dažkārt pelta kā nespējīga un bezzobaina, citkārt - turēta uz pjedestāla kā vienīgais cerību stariņš krīzes situācijās. Kādas ir diplomātisko kontaktu iespējas un ierobežojumi? Un kāda ir diplomātijas loma šodien un vēsturē? Kā notiek sarunas visaugstākajā līmenī un kā šo sarunu iznākums ietekmēs mūsu nākotni? Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē politoloģe, Latvijas Universitātes profesore, Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes locekle Žaneta Ozoliņa un atvaļināts vēstnieks un lektors Latvijas Universitātē un Juridiskajā augstskolā Gints Jegermanis.
"Diplomātijas ieguvums ir tajā brīdī, kad neviens nejūtas kā zaudētājs, ka katrs kaut ko no tā iegūst," atzīst Žaneta Ozoliņa. "Ja skatāmies kādus diplomātiskos panākumus vēsturiski, laikam tāds visklasiskākais piemērs ir Kubas krīze 1962. gadā, kad Aukstā kara apstākļos ļoti tuvu Padomju Savienība un ASV bija kodolkonfliktam, bet gan augstākā līmenī, gan arī diplomātiskā līmenī, kur, starp citu, ļoti aktīvi darbojās diplomāti no abām pusēm, tika panākta vienošanās un faktiski šis potenciālais kodolkonflikts tika novērsts. Tajā pašā laikā ieguvēji bija abi - gan Padomju Savienībā, gan arī faktiski Amerikas Savienotās Valstis. Tas bija saistīts ar raķešu izvākšanu no Turcijas un Kubas."
"Domāju, ka diezgan liels sasniegums bija arī Parīzes klimata vienošanās 2015. gadā, un tas ir savukārt piemērs tā saucamajai multilaterālajai vai daudzpusējai diplomātijai, ka valstis kopīgi, praktiski gandrīz visas pasaules valstis, tajā brīdī akceptēja šo klimata pārmaiņu radīto ietekmi uz pasauli un vienojās strādāt pie klimata pārmaiņu dažādu pasākumu ieviešanas savās valstīs, lai mazinātu negatīvās sekas," turpina Žaneta Ozoliņa. "Bet es gribētu pieminēt vēl vienu piemēru. Faktiski, ja mēs skatāmies uz Latvijas sarunām un šo pakāpenisko iestāšanās procesu Eiropas Savienībā un NATO, es domāju, ka šeit arī ir ļoti daudz tādu labu piemēru, kur ar pārliecināšanu, arī ar sabiedroto palīdzību ir izdevies panākt labu rezultātu."
Pētniece norāda, ka notikumu attīstība no 1997. gada, kad Latvijai atteica dalību šajās organizācijās, līdz 2002. gadam, kad jau iestāšanās sarunas noslēdzās, nebūtu bijusi iespējama bez diplomātu ļoti smaga un pamatīga darba. Protams, būtu pārspīlēti teikt, ka to izdarīja vienīgi diplomāti.
-
"Mēs esam virtuālās mājas Bahmutas iedzīvotājiem," saka interneta medija "Bahmut.in.UA" galvenā redaktore Hanna Bokova. Sarunā ar Dīvu Reiznieku Hanna atklās, kādēļ viņi turpina šī portāla darbību pat pēc tam, kad pilsēta izpostīta un tās izdzīvojušie iedzīvotāji izkaisīti pa visu Ukrainu un pasauli. Kā, esot emigrācijā, uzrunāt arvien plašāku auditoriju, vienlaikus cīnoties par medija izdzīvošanu laikā, kad zudis ASV finansiālais atbalsts.
Savukārt Rihards Plūme iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām:
Vai pamiera sarunās Saūda Arābijā panākts progress vai arī Krievija turpina manipulēt ar pārējo pasauli?
Ko par ASV administrācijas profesionalitāti liecina "Signal" lietotnes skandāls?
Kā nestabilā situācija, kas pēdējās nedēļas laikā izveidojusies Turcijā, var ietekmēt Ukrainu?
Epizodes gaita:
00:31 Ievads
01:05 Vai mēs tuvojamies mieram? Vai Meksikai jāpārņem daļa ASV teritorijas? ASV amatpersonas atkārto krievijas dezinformācijas vēstījumus.
04:24 Kāds viesis mums šoreiz?
05:50 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm:
06:00 Vai pamiera sarunās Saūda Arābijā panākts progress vai arī Krievija turpina manipulēt ar pārējo pasauli?
12:39 Ko par ASV administrācijas profesionalitāti liecina Signal lietotnes skandāls?
19:25 Kā nestabilā situācija, kas pēdējās nedēļas laikā izveidojusies Turcijā, var ietekmēt Ukrainu.
23:19 EXPLAINER: Ukrainas okupēto un piefrontes reģionālo mediju izaicinājumi.
29:10 Piesakām šīs epizodes galveno viesi – portāla “bahmut.in.ua” galveno redaktori Hannu Bokovu. Savulaik, lokāls Bahmutas pilsētas ziņu portāls, kas nu uzrunā jau daudz plašāku auditoriju, - cilvēkus, kuri kara dēļ bijuši spiesti pamest Ukrainas austrumu reģionus un nu izkaisīti pa visu Ukrainu un pasauli.
30:51 Portāla “bahmut.in.ua” uzdevumi mainās līdz ar laiku.
35:27 Portāls strādā kopš 2015.gada, sākotnēji pildot sociālo funkciju un izceļot Ukrainas ideju krieviski runājošajā reģionā.
36:24 Šobrīd izaicinājums ir redakcijas darbinieku izkaisītība pa ļoti dažādām vietām.
36:58 Kāda situācija šobrīd ir Bahmutā?
39:16 Informācijas iegūšana par notiekošo okupētajās teritorijās.
42:48 Kas ir tie cilvēki, kuri labprāt dzīvo okupācijā?
46:03 Daudzi krievijas paspārnē nesagaidīja cerēto.
46:45 Ja agrāk portāla konkurence bija tikai Bahmutas mērogā, tad šobrīd jākonkurē jau ar visiem pieejamajiem resursiem. Tas liek strauji augt gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi.
48:58Izaugsme bijusi iespējama pateicoties ASV finansiālajam atbalstam.
50:00 Sevi esam definējuši kā Bahmutas iedzīvotāju virtuālās mājas.
52:43 Par portāla izaugsmi, arī angliski runājošajā mediju telpā.
53:49 Par ASV finansiālā atbalsta apturēšanu, kas apdraud portāla pastāvēšanas nākotni.
55:24 Reģionālo mediju esamība ir vitāli svarīga demokrātijas uzturēšanai Ukrainā.
58:18 Darbs okupācijas apstākļos uzlika milzīgu psiholoģisko slogu, kas nav zudis arī šobrīd.
1:04:20 Pateicība par uzmanības izrādīšanu ukraiņiem.
1:04:40 Sarunas beigas.
1:04:50 Rihards un Dīvs pārspriež dzirdēto.
1:07:12 Padalieties ar šo interviju un epizodi
1:07:39 Rakstiet mums [email protected]
1:07:55 Par nākamās nedēļas viesi, kurš atklās Ķīnas iesaisti okupēto teritoriju atjaunošanā.
Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta "Drošinātājs" jaunākajā epizodē.
Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs -
Ir objektīvs pamats, ka sabiedrībā apspriež NATO stabilitāti un vienotību, intervijā Latvijas Radio sacīja mūsu vēstnieks NATO, diplomāts Māris Riekstiņš. Cilvēki ir satraukti, īpaši tie, kas dzīvo kaimiņos Ukrainai, kur karo. Viņi gaida skaidru nostāju arī no ASV administrācijas.
Riekstiņš arī norādīja, ka nebūtu jāsatraucas par ASV apņemšanos atbalstīt Baltijas valstis. -
Eiropas Savienības (ES) un ASV interesēs ir nepieļaut nestabilu situāciju Gruzijā. Šādu pārliecību intervijā Latvijas Radio pauda Gruzijas piektā prezidente Salome Zurabišvili, kura 26. martā bija ieradusies Latvijā. Intervijā viņa uzsvēra, ka gruzīni joprojām ir apņēmības pilni protestēt un panākt, ka valstī tiek sarīkotas brīvas un godīgas vēlēšanas. Viņasprāt, Gruzijas partneriem nepieciešama saskaņotāka pozīcija pret Gruzijas varasiestādēm, lai panāktu Gruzijas atgriešanos uz eiropeiskā ceļa.
-
Skandāls, kas nule satricinājis prezidenta Trampa administrāciju, ieguvis „Signalgeitas” nosaukumu. Pēc kārtējā sarunu raunda starp Krievijas un ASV un Ukrainas un ASV delegācijām Saūda Arābijā Vašingtona nāca klajā ar paziņojumu, ka panākta vienošanās par ugunspārtraukšanu Melnajā jūrā. Turcijas policija līdz ar simts citām personām aizturēja Stambulas mēru Ekremu Imamoglu.
Notikumus analizē Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga un politologs Arnis Latišenko.
Tērzēšana ar sekām
Skandāls, kas nule satricinājis prezidenta Trampa administrāciju, ieguvis „Signalgeitas” nosaukumu. „Signal” ir tīmekļa saziņas platforma, kas diezgan iecienīta Savienoto Valstu ierēdņu vidū, jo tai ir dažas saziņas konfidencialitāti veicinošas īpašības. Tomēr šī platforma nav ASV valdības oficiāli sertificēta ierobežotas pieejamības informācijas apritei.
Prezidenta Trampa padomnieks nacionālās drošības jautājumos Maikls Volcs izveidoja „Signal” tērzēšanas grupu, lai apspriestu kopš 15. marta izvērstos ASV militāro spēku triecienus Jemenas hutiešu nemierniekiem. Piedalījās praktiski visi pašreizējās administrācijas nozīmīgākie cilvēki: viceprezidents Džeimss Deivids Venss, valsts sekretārs Marko Rubio, aizsardzības ministrs Pīts Hegsets, Centrālās Izlūkošanas pārvaldes direktors Džons Retklifs, Nacionālās izlūkošanas direktore Talsija Gabarda, finanšu ministrs Skots Besents, prezidenta īpašais vēstnieks Tuvajos Austrumos Stīvs Vitkofs un vairāki citi. Acīmredzot kļūmes dēļ grupai tika pieslēgts arī žurnāla „The Altantic” galvenais redaktors Džefrijs Goldbergs.
Neviena nepamanīts viņš sekoja saziņai, pēc tam no tās atslēdzās un 24. martā publicēja rakstu ar nosaukumu „Trampa administrācija nejauši piesūtīja man teksta ziņojumus ar saviem kara plāniem”. Tā nu atklājās, ka militārās plānošanas jautājumi, kam pašsaprotami būtu jābūt ļoti rūpīgi glabātam noslēpumam, tikuši apspriesti saziņas platformā kā kādi brīvdienu izbraukuma plāni vai olu kulteņa receptes. Jāteic, redaktors Goldbergs bija pietiekami apzinīgs, lai neatklātu neko tādu, kas tiešām varētu radīt nopietnus militāri taktiskus riskus, tomēr šis un tas no saziņas satura nācis gaismā.
Sevišķi netīkami skan viceprezidenta Vensa, aizsardzības ministra Hegseta izteikumi par „liekēžiem eiropiešiem”, kuriem jāpiestāda rēķins par Eiropai nozīmīga ūdensceļa atbrīvošanu ar amerikāņu spēkiem. Kā publikācijā norāda Džefrijs Goldbergs, šī tērzēšana „Signal” platformā rada nopietnas bažas par nacionālās drošības situāciju un ir, iespējams, Savienoto Valstu Spiegošanas likuma pārkāpums. Publikācijai sekoja pretrunīgi paziņojumi, Nacionālās drošības padomes pārstāvim Braienam Hjūzam pilnībā atzīstot notikušo, savukārt aizsardzības ministram Hegsetam un arī prezidentam Trampam nogānot redaktoru Goldbergu un viņa žurnālu, starp citu, vienu no prominentākajiem, kopš 1857. gada pastāvošu izdevumu.
„Signalgeitas” tēma dominēja arī 25. martā Senāta Izlūkošanas komitejā, kur uz iepriekš plānotu noklausīšanos bija ieradušies Nacionālās izlūkošanas direktore Gabarda un CIP direktors Retklifs. Pagaidām Baltā nama pārstāvju izteikumu tonis liek domāt, ka administrācija nolēmusi „atšaudīties” ar apgalvojumiem par kārtējo politiski motivēto prezidenta Trampa „naidnieku” uzbrukumu.
Kremļa diskrētā miermīlība
25. martā pēc kārtējā sarunu raunda starp Krievijas un ASV un Ukrainas un ASV delegācijām Saūda Arābijā Vašingtona nāca klajā ar paziņojumu, ka panākta vienošanās par ugunspārtraukšanu Melnajā jūrā. Pārtraucot karadarbību, tiktu atvērtas ostas komerciālajam transportam, pirmām kārtām Krievijas un Ukrainas lauksaimniecības produkcijas eksportam. Šī vienošanās papildinātu to, kas paredz atturēšanos no triecieniem enerģētikas infrastruktūrai.
Krievijas ir apgalvojusi, ka šī vienošanās esot spēkā kopš 18. marta, tikām Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis nosaucis šos apgalvojumus par kārtējiem Maskavas meliem. Starplaikā abas karojošās puses ir izdarījušas triecienus par objektiem, uz kuriem varētu attiekties šī vienošanās. Vakar Krievija publiskoja attiecīgās infrastruktūras kategorijas tās ieskatā: naftas pārstrādes rūpnīcas, naftas un gāzes cauruļvadi un uzglabāšanas ietaises, tostarp pārsūknēšanas stacijas, elektroenerģijas ražošanas un pārvades infrastruktūra, tostarp spēkstacijas, apakšstacijas, transformatori un sadalītāji, tāpat atomelektrostacijas un hidroelektrostaciju aizsprosti.
Kas attiecas uz ugunspārtraukšanu jūrā, Kremlis pēc tās izziņošanas publiskojis papildu nosacījumus, proti – Krievija to sākšot ievērot tikai pēc tam, kad tiks atceltas sankcijas un ierobežojumi Krievijas Lauksaimniecības bankai un citām finanšu institūcijām, kas iesaistītas lauksaimniecības produkcijas tirdzniecībā.
Prezidents Tramps, Baltajā namā tiekoties ar Savienoto Valstu vēstniekiem, izteicies, ka viņa administrācija apsverot šīs Maskavas prasības. Tas jau izraisījis kārtējās spekulācijas par Vašingtonas gatavību pakalpot Putina režīmam. Šādus noskaņojumus krietni uzkurinājusi arī ASV prezidenta īpašā vēstnieka Stīva Vitkofa nesenā intervija Trampam pietuvinātajam žurnālistam Takeram Karlsonam, kurā Vitkofs demonstrēja diezgan paviršu priekšstatu par Ukrainas situāciju un Kremlim un tā saimniekam komplimentāras domāšanas klišejas.
Kas attiecas uz iespējamu sankciju atcelšanu, tad tādai būtu nepieciešama arī Eiropas Savienības un citu rietumvalstu piekrišana, un var tikai minēt, kādas sviras Baltā nama saimnieks šai ziņā varētu mēģināt iedarbināt.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis norādījis, ka Krievijas rīcība, pēc sarunu beigām izvirzot jaunus papildu noteikumus, ir sarunu partneru maldināšana. Ukraina Aizsardzības ministrija, savukārt, paziņojusi, ka par ugunspārtraukšanas pārkāpumu jebkādus Krievijas Melnās jūras flotes manevrus ar mērķi atgūt karadarbības rezultātā zaudētās pozīcijas jūras rietumdaļā.
Bīstamais pilsētas galva
19. martā Turcijas policija līdz ar simts citām personām aizturēja Stambulas mēru Ekremu Imamoglu. Viņš tiek uzskatīts par nopietnāko prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana politisko konkurentu un galveno opozīcijas kandidātu 2028. gadā gaidāmajās prezidenta vēlēšanās. Dienu iepriekš Stambulas Universitāte anulēja viņa pirms ceturtdaļgadsimta iegūtos zinātniskos grādus biznesa vadībā un cilvēkresursu vadībā, apgalvojot, ka to piešķiršanā konstatētas atkāpes no noteikumiem.
Starp citiem aizturētajiem ir divu Stambulas rajonu pašvaldību galvas, citi opozicionārās Demokrātiskās Tautas partijas aktīvisti, uzņēmēji un žurnālisti. Stambulas galvenā prokuratūra izvirzījusi İmamoglu apsūdzības noziedzīgas organizācijas vadīšanā, korupcijā, izspiešanā, kukuļņemšanā un naudas atmazgāšanā, kas saistīta ar pašvaldību līgumiem. Tāpat viņš tika apsūdzēts atbalstā par teroristisku organizāciju pasludinātajai Kurdistānas strādnieku partijai, jo veidojis priekšvēlēšanu aliansi ar kurdu intereses pārstāvošo Tautu līdztiesības un demokrātijas partiju, kas ir legāla politiska organizācija. Vēlāk šo apsūdzības daļu tiesa gan atcēla, koncentrējoties uz korupcijas tēmu.
Šķiet, vara nebija rēķinājusies ar tik plašiem sabiedrības protestiem, kādi sākās pēc Imamoglu un viņa līdzgaitnieku arestiem. Stambulas, Ankaras, Izmiras ielās izgāja tūkstošiem protestētāju, kuru vidū sevišķi daudz ir studentu. Pūlis skandēja „Erdogans – diktators!” un „Imamoglu – tu neesi viens!” Valdība reaģēja ar pulcēšanās aizliegumiem, taču nākamajās dienās protesti tikai vērsās plašumā, pie tam tie aptvēra arī teritorijas, kas tradicionāli tikušas uzskatītas par prezidenta Erdogana un viņa Taisnīguma un attīstības partijas atbalsta punktiem. Notika sadursmes ar policiju, kura pret protestētājiem lietoja piparu gāzi un bloķēja pieejas atsevišķām ielām un iestādēm.
Līdz šodienai, 26. martam, policija arestējusi vairāk nekā 1400 demonstrantus, no kuriem gandrīz tūkstotis joprojām ir apcietinājumā. Tiek ziņots, ka Turcijā ierobežota pieeja daudziem sociālās tīklošanas resursiem. Eiropadome reaģējusi uz notiekošo ar paziņojumu, ka tās ieskatā notiekošajam ir visas politiskā spiediena pazīmes. Visai pamanāmi uz notikušo reaģēja arī Turcijas liras kurss, nokrītoties par vairāk nekā 16 procentpunktiem un sasniedzot vēsturiski zemāko vērtību pret ASV dolāru.
Pēc visām likumdošanas izmaiņām, kuras ļāvušas Erdoganam pavadīt Turcijas varas virsotnē jau divdesmit divus gadus, vispirms kā premjerministram, tad kā prezidentam, 2028. gadā viņš vairs nevar pretendēt uz nākamo termiņu, ja vien nepanāks izmaiņas konstitūcijā vai nesarīkos ārkārtas vēlēšanas pirms sava termiņa beigām.
Sagatavoja Eduards Liniņš. -
Tas, ka Donalda Trampa otrās prezidentūras laiks nebūs vienkāršs, bija zināms jau pirms vēlēšanām, tomēr tādus Savienoto Valstu ārpolitikas un arī iekšpolitiskos manevrus, kādus kā redzam tagad un to ietekmi, šķiet, prognozēja retais. Kāda nākotne gaida Rietumus, vai esam demokrātijas globāla sabrukuma priekšā? Krustpunktā analizē Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks, vēsturnieks Valdis Kuzmins, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Vents Sīlis, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes Socioloģijas nodaļas asociētā profesore Baiba Bela un Latvijas Universitātes lektors, zvērināts advokāts, biroja "Cobalt" partneris Lauris Liepa.
Pasaulē viss plūst un mainās, un kurš gan to vēl labāk zina kā vēstures pētnieki? Bet tajā pašā laikā šķiet, ka cilvēkam nav viegli piemēroties visām pārmaiņām. Pēdējā laikā Krustpunktā studijā viesi bieži atkārto domu, kas mums pārņem arvien vairāk, proti, ka mēs un vispār visa Rietumu pasaule tagad saskaras ar tādiem izaicinājumiem, kas tai sen nav bijuši. Tā gan esam teikuši ne vienā vien krīzē. Kad sākās lielais migrācijas vilnis, tā sacījām. Kad pasauli pārņēma Covid pandēmija, teicām - cik sen tā nav tas bijis. Tad, protams, Krievijas karš visu satricināja vēl vairāk.
Tagad, lūkojoties uz Donalda Trampa plosīšanos - solījumiem anektēt Grenlandi, pakļaut Kanādu un vispār padarīt Ameriku savā izpratnē par varenu lielvaru, daudzi patiešām nesaprot, kur mēs virzāmies, kas notiek ar Rietumu demokrātiju, tās lielajām vērtībām? Kā tas izdzīvos, kas jādara, lai tās nepazaudētu? Tajā laikā, kad lielvaras pārņem vēlme savu negausību realizēt, lai cik dārgi tas kādiem arī maksātu, šādi globāli un fundamentāli jautājumi rodas cilvēku prātos, un mēs tos uzdodam savos sociālajos kontos, meklējot atbildes. Jautājums: vai atbildes vispār ir? -
Miera sarunu virzībā uz priekšu Ukrainas karā ir ieinteresētas vien Amerikas Savienotās valstis un Donalda Trampa administrācija, vērtē Nacionālo bruņoto spēku rezerves pulkvedis, militārais analītiķis un bezpartejiskais Saeimas deputāts Igors Rajevs. No visām pusēm ir vērojama kritika un roku berzēšana par miera sarunu izgāšanos.
-
Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar politikas zinātnes profesori un drošības eksperti Žanetu Ozoliņu par otro Auksto karu, par transatlantiskās pasaules izmaiņām un Eiropu kā globālu lievaru.
"Otrais Aukstais karš, manuprāt, ir daudz vairāk piepildīts ar risku un nezināmajiem, kā tas bija pirmajā Aukstajā karā, jo tur bija divi šie skaidrie spēlētāji un pārējie tikai piespēlēja, piedziedājumu padziedāja līdz. Šobrīd mēs nezinām, kāds kuru dziesmu dziedās, jo, piemērām, arī par Trampu mēs varam šobrīd runāt, ka tās kustības dažubrīd izskatās dīvainas, bet kaut kādu rezultātu viņas nes. Es šobrīd nevērtēju to rezultātu, iznākumu. Bet kaut kāda kustība notiek. Tad ir jautājums, vai tā kustība, kas notiek pasaules politikā, ir viņa tālredzīgās stratēģijas taktiskie soļi, vai savukārt tā ir tāda spēlēšanās," analizē Žaneta Ozoliņa.
Transatlantiskā pasaules kārtība būtiski mainās, pagājušās nedēļas izskaņā rakstīja Karls Bilts, bijušais Zviedrijas premjerministrs un ārlietu ministrs. Izskan versija, ka ir diezgan skaidrs, ka dzīvojam vai dzīvosim jaunā otrajā aukstajā karā. Kas šajā aukstajā karā ir Eiropa, Latvija un kas ir šī iespējamā jaunā aukstā kara robežas?
Vai jūs piekrītat apgalvojumam, ko, šķiet, izteica skotu republikāniski orientētais vēsturnieks Nils Fergusons, ka mēs šobrīd atrodamies otrajā Aukstajā karā? Ja mēs esam šajā aukstajā karā, kādā veidā tie iepriekšējie aukstā kara spēlētāji ir spēlētāji arī šajā reizē?
Žaneta Ozoliņa: Es noteikti piekristu viedoklim, ka mēs esam otrajā Aukstajā karā, tikai es nepiekrītu tiem, kas saka, ka tas Aukstais karš ir sācies vai nu tagad ar Trampa atnākšanu, vai ka tas ir sācies 2022. gadā. Tas otrais Aukstais karš sākās 2014. gadā, kad notika Krimas okupācija. Kas faktiski bija pirmais pieteikums tam, ka starptautiskā tiesiskā sistēma un paļaušanās uz starptautiskajām tiesiskajām normām, kas bija lielais pieteikums pēc pirmā Aukstā kara beigām, nedarbojas. Respektīvi, tā sistēma, kas tika veidota 20 gadu garumā, tā nav derīga šajā brīdī.
Mēs arī varam vērot gan hibrīdkara uzplaukumu "visā savā krāšņumā"; mēs redzējām Krievijas uzvedības maiņu, kura nevis nopietni ņem sankcijas, bet smejas par tām; mēs redzējām Rietumu apjukumu, kas nesaprata, kas notiek, ko darīt un kā rīkoties. Es teiktu, ka sākuma līnija būtu 2014. gads.
Bet tad ir jautājuma otra puse, kā uzvedas tie tradicionālie spēlētāji. U šeit stāsts tiešām ir ļoti interesants. Pirmajā Aukstā kara periodā bija divi spēlētāji, pārējie tikai piespēlēja. Šobrīd situācija ir atšķirīga, un tas atšķirīgais veidojas dažādu aktieru izkārtojumos. Piemēram, Amerikas Savienotās Valstis šobrīd jūtas ļoti komfortabli, strādājot, sarunājoties ar diktatoru Putinu, kas savā ziņā ir tāds autoritatīvo līderu klubiņš, kas veidojas, kur viens otra mentalitāti saprot visai labi. Bet tā saucamie draugu klubiņi pa šiem gadiem ir mainījušies. Ja mēs raugāmies kaut vai uz Amerikas Savienoto Valstu sabiedrību, tad Aukstā kara apstākļos prezidenti parasti tika atbalstīti viņu ārpolitiskajās un drošības stratēģijās, veidojot attiecības ar Padomju Savienību. Savukārt šobrīd Amerikas sabiedrība ir sadalīta: ir sabiedrības daļa, kurai joprojām patīk Tramps, tādēļ, ka viņš rūpēsies par ekonomiku, viņš rūpēsies par ienākumiem, un ārpolitika ir mazsvarīga, galu galā Amerikai ir laiks aiziet prom no dažādiem pasaules reģioniem un pievērsties vairāk izolacionismam.
Bet tad ir otra sabiedrības daļa, kura ir apjukusi, kura nav apmierināta, daļa sāk izteikt skaļus protestus, kuri pagaidām gan ir minimāli un arī politiskajā līmenī visai kusli, tomēr tas pretestības līmenis sāk pieaugt. Faktiski šobrīd, otrajā Aukstajā karā, ASV prezidentam nav pārliecinoša atbalsta savā valstī.
Otrs tā saucamais "draugu pulciņš", kas pieslējās Amerikas Savienotajām Valstīm, tā bija Eiropa, galvenokārt Eiropas Savienība, Rietumeiropa. Arīis jēdziens transatlantiskās attiecības nāk no šīs tradicionālās partnerības, kas tika veidota caur NATO, kas tika veidota caur divpusējiem līgumiem starp dažādām Rietumeiropas valstīm un ASV, kuras faktiski teica - jā, mēs esam tā valstu kopiena, kas stāv uz vērtību principiem, un mēs esam tie, kuri šajos sarežģītajos brīžos pret otro Aukstā pasaules karu polu faktiski "vienosies kopējā dziesmā", stāvēs vienās pozīcijās.
Tad šobrīd būs jāaizmirst šāda liberālā pasaules kārtība, jānoliek pagātnē un jādomā par kaut kādu reālpolitiku?
Žaneta Ozoliņa: Tieši tā. Atšķirība ir, ka tradicionālā transatlantiskā kopiena, ne velti tas apzīmējums kopiena - visi kopā pret Padomju Savienību - šobrīd sāk šķobīties.
Es negribētu teikt, ka transatlantiskā kopiena ir pilnībā sabrukusi. Laikam tas galējais scenārijs būtu tajā brīdī, ja Tramps pateiktu Kongresam balsot par ASV izstāšanos no NATO. Tad mēs teiktu - jā, esam "ziepēs".
Šajā brīdī ir viedokļu sadursmes, vērtību sadursmes, priekšstatu par pasaules kārtību sadursmes, savstarpējās uzticēšanās, es negribētu teikt krīze, bet risks, apdraudējums.
Eiropa šobrīd ir, pateicoties "Trampa izolacionismam", ir iestumta savā eiropeiskā izolacionismā, un viņai ir jāsāk domāt vairāk par savu drošību, par savu aizsardzību un par savu darbošanos pašai, balstoties uz saviem priekšstatiem, pamatiem un arī riska izpratni.
Un mainās arī citi spēlētāji, piemēram, Ķīna, kurai būs ļoti liela loma. Ja mēs dzirdam, ko saka Tramps, mēs dzirdam, ko saka Putins, Sjī [Ķīnas līderis] šobrīd klusē, ar Austrumu gudrības ja pieredze vēro, kā šie "divi puiši" savā starpā sarunāsies, kas tur beigās iznāks, kuram pieslieties, ar kuru runāt, ar kuru nerunāt.
Faktiski šobrīd otrais Aukstais karš, manuprāt, ir daudz vairāk piepildīts ar risku un nezināmajiem, kā tas bija pirmajā Aukstajā karā, jo tur bija divi šie skaidrie spēlētāji un pārējie tikai piespēlēja, piedziedājumu padziedāja līdz. Piemēram, arī pa Trampu mēs varam šobrīd runāt, ka tās kustības dažbrīd izskatās dīvainas, bet kaut kādu rezultātu viņas nes. Es šobrīd nevērtēju to rezultātu, iznākumu. Bet kaut kāda kustība notiek. Tad ir jautājums, vai tā kustība, kas notiek pasaules politikā, ir viņa tālredzīgās stratēģijas taktiskie soļi, vai savukārt tā ir tāda spēlēšanās?
Žaneta Ozoliņa ir Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūta vadošā pētniece, vairāk nekā simts publikāciju autore, kas veltītas drošības politikas dažādiem aspektiem. Pēdējo gadu pētījumi veltīti krīzes komunikācijai, drošības uztveres subjektīvajiem aspektiem un Eiropas Savienības ārējai un drošības politikai. Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes locekle. -
Pēc samocītajām Latvijas Bankas prezidenta vēlēšanām no Rīgas pils ir nācis priekšlikums mainīt vairāku augstu amatpersonu izvirzīšanas kārtību, šīs tiesības piešķirot Valsts prezidentam. Vai ir lietderīgi paplašināt Valsts prezidenta pilnvaras? Krustpunktā analizē Valsts prezidenta padomniece likumdošanas un starptautisko tiesību jautājumos Kristīne Līce, Latvijas Universitātes profesore Sanita Osipova, bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers un domnīcas "Providus" vadošā pētniece labas pārvaldības un pretkorupcijas jautājumos Līga Stafecka.
-
Lai uzlabotu primāro veselības aprūpi Latvijā, Veselības ministrija (VM) izstrādājusi pilotprojektu, kura laikā ministrija vērtēs ģimenes ārstu kopprakšu modeļa priekšrocības. Ja rezultāts būs apmierinošs, nākamgad cer ieviest 120 ģimenes ārstu sadarbības prakses. Tomēr ģimenes ārstu asociācijas norāda, ka šie lēmumi nav saskaņoti un ir daudz neatbildētu jautājumu, radušās aizdomas par konkrētu iestāžu lobēšanu.
Latvijas Radio jau vēstīja, ka Veselības ministrija pilotprojektā Cēsīs un Rīgā izmēģina ģimenes ārstu sadarbības prakses. Tas nozīmē, ka pacienti vienuviet vajadzības gadījumā varēs saņemt arī citu speciālistu konsultācijas, piemēram, fizioterapeitu, vecmātes, pediatru vai bērnu aprūpes speciālistu un citu. Ja šis izmēģinājums būs veiksmīgs, ministrija plāno veidot 120 ārstu sadarbības prakses. Tomēr ar projekta virzību mierā nav Ģimenes ārstu asociācija. Viņi apgalvo, ka ar asociācijām neesot saskaņots, kā šis pilotprojekts tiek īstenots. Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) prezidente Alise Nicmane-Aišpure stāsta, ka no Veselības ministrijas nesaņemot nekādus paskaidrojumus, piemēram, par to, kā pilotprojektā tika izvēlētas divas iestādes - SIA "Cēsu klīnika" un Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) kopā ar sadarbības partneri SIA "RSU Ambulance". -
Gaidāmās izmaiņas Valsts fondēto pensiju likumā, ko šobrīd skata atbildīgajā Saeimas komisijā, ir ieguvums katram nodokļu maksātājam. To intervijā Latvijas Radio atzina starptautiskā audita, nodokļu, juridisko un biznesa ārpakalpojumu uzņēmuma "BDO Latvia" partneris Edgars Voļskis.
Nauda, ko ieturēs pensiju fondu pārvaldnieki no mūsu iemaksām, sākšot samazināties. Tāpēc nākotnē pensijas varētu palielināties par pieciem līdz 10 eiro.
--
25. martā Saeimas budžeta un finanšu komisija skatīs jautājumu par grozījumiem Valsts fondēto pensiju likumā. Plānotās izmaiņas paredz jaunu kārtību, kādā valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju otrā līmeņa līdzekļu pārvaldītājs aprēķina maksājumu par ieguldījumu plāna pārvaldi, kā arī kārtība, kādā tiek veikta šī maksājuma uzskaite un ieturēšana. - Laat meer zien
